Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu aizsardzības un drošības stratēģiskā koncepcija

02.12.2014. 19:09

Aktīva iesaiste, moderna aizsardzība

Priekšvārds

Mēs, NATO nāciju valstu un valdību vadītāji, esam apņēmušies, ka NATO turpina ieņemt savu vienreizīgo un būtisko vietu, garantēdama mūsu kopīgo aizsardzību un drošību. Stratēģiskā koncepcija vadīs NATO attīstības nākamo posmu tā, lai alianse mainīgā pasaulē joprojām būtu efektīva, ar jaunu rīcībspēju un jauniem partneriem stājoties pretim jauniem draudiem:

  • tā vēlreiz apliecina mūsu valstu saistības citai citu aizstāvēt pret uzbrukumiem, tostarp arī pret jaunajiem mūsu pilsoņu drošības apdraudējumiem;
  • tā pauž alianses saistības nepieļaut krīzes, vadīt konfliktus un stabilizēt situāciju pēc konflikta, arī ciešāk sadarbojoties ar mūsu starptautiskajiem partneriem, īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Eiropas Savienību;
  • tā piedāvā mūsu partneriem visā pasaulē plašāku politisku saikni ar aliansi un iespēju sniegt būtisku ieguldījumu, izstrādājot NATO vadītas operācijas, kurās tie piedalās;
  • tā izvirza NATO mērķi radīt apstākļus pasaulei bez kodolieročiem, taču vēlreiz apstiprina – kamēr pasaulē ir kodolieroči, NATO paliks kodolalianse;
  • tā atkārtoti apstiprina ciešu apņemšanos NATO durvis turēt atvērtas visām demokrātiskām Eiropas valstīm, kuras atbilst dalības kritērijiem, jo paplašināšanās tuvina mūs mērķim – vienotai, brīvai un mierīgai Eiropai;
  • tā apliecina NATO apņemšanos nepārtraukti veikt reformas, lai alianse kļūtu iedarbīgāka, efektīvāka un elastīgāka un mūsu nodokļu maksātāji par savu aizsardzībā ieguldīto naudu iegūtu lielāku drošību.

Mūsu valstu pilsoņi paļaujas uz to, ka NATO aizsargās alianses nācijas un efektīvi izvērsīs karaspēku, kur un kad to prasīs mūsu drošība, un kopā ar mūsu partneriem visā pasaulē palīdzēs veicināt kopīgo drošību. Pasaule mainās, taču NATO pamatmisija paliks tā pati – nodrošināt, lai alianse turpinātu pastāvēt kā unikāla kopiena, ko vieno brīvība, miers, drošība un kopīgas vērtības.

***

Pamatuzdevumi un principi

  1. NATO galvenais un nemainīgais mērķis ir ar politiskiem un militāriem līdzekļiem sargāt visu savu dalībvalstu brīvību un drošību. Neprognozējamā pasaulē alianse patlaban ir būtisks stabilitātes avots.
  1. NATO dalībvalstis veido vienreizīgu vērtību kopienu, kas nelokāmi atbalsta personiskās brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas principus. Alianse stingri seko Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas un Vašingtonas līguma (Ziemeļatlantijas līguma) mērķiem un pamatnostādnēm, kas apliecina [ANO] Drošības padomes sākotnējo atbildību par starptautiska miera un drošības uzturēšanu.
  1. Kopš alianses dibināšanas 1949. gadā politiskās un militārās saiknes starp Eiropu un Ziemeļameriku tikušas veidotas NATO ietvaros; transatlantiskā saikne joprojām ir tikpat stipra un tikpat svarīga kā vienmēr, lai saglabātu mieru un drošību eiroatlantiskajā reģionā. NATO dalībvalstu drošība abās Atlantijas okeāna malās ir nedalāma. Mēs kopā turpināsim to aizstāvēt, ievērojot solidaritātes, kopīga mērķa un vienlīdzīgas pienākumu sadales principus.
  1. Mūsdienu drošības vidi raksturo daudz dažādu un aizvien jaunu pārbaudījumu saistībā ar NATO teritorijas un iedzīvotāju drošību. Lai garantētu viņu drošību, aliansei jāturpina un tā turpinās efektīvi īstenot trīs pamatuzdevumus, kas visi palīdz aizsargāt alianses dalībvalstis, un to vienmēr veiks saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem.

a) Kolektīvā aizsardzība (Collective defence). Saskaņā ar Vašingtonas līguma 5. pantu NATO dalībvalstis vienmēr cita citai sniegs palīdzību pret uzbrukumiem. Šī apņemšanās joprojām ir stingra un saistoša. NATO atvairīs (deterr) visus agresijas draudus un jaunas drošības problēmas un aizsargāsies, ja tie apdraudēs atsevišķu sabiedroto vai visas alianses fundamentālo drošību.

b) Krīzes vadība (Crisis management). NATO piemīt unikāls un iedarbīgs politisku un militāru instrumentu/līdzekļu kopums, lai stātos pretī visdažādākajām krīzēm – pirms konfliktiem, to laikā un pēc tiem. NATO efektīvi lietos atbilstošu politisko un militāro instrumentu kombināciju, lai palīdzētu pārvaldīt progresējošas krīzes, kam, iespējams, varētu būt ietekme uz alianses drošību, pirms tās pāraug konfliktos, un nostiprinātu stabilitāti pēckonflikta situācijās, kur tas dod ieguldījumu eiroatlantiskās drošības nosargāšanā.

c) Kopīgā drošība (Cooperative security). Aliansi ietekmē ar politiku un drošību saistītas norises ārpus tās robežām, un tā pati var ietekmēt šādas norises. Lai nostiprinātu starptautisko drošību, alianse aktīvi veidos partnerattiecības ar attiecīgajām valstīm un citām starptautiskām organizācijām, aktīvi piedalīsies ieroču kontrolē, neizplatīšanā un atbruņošanā, un visām demokrātiskām Eiropas valstīm, kas atbilst NATO standartiem, vienmēr dos iespēju kļūt par alianses dalībvalstīm.

  1. NATO joprojām ir unikāls un svarīgs transatlantisks forums konsultācijām par visiem jautājumiem, kas ietekmē alianses dalībvalstu teritoriālo nedalāmību, politisko neatkarību un drošību, kā paredz Vašingtonas līguma 4. pants. Jebkuru drošības jautājumu, kas interesē kādu dalībvalsti, var izvirzīt apspriešanai NATO, dalīties informācijā, apmainīties viedokļiem un, ja vajadzīgs, izstrādāt kopīgu pieeju.
  2. Lai iespējami efektīvāk un produktīvāk veiktu visus NATO uzdevumus, dalībvalstis nepārtraukti īstenos reformas, modernizāciju un pārveidi jeb transformāciju.

Drošības vide

  1. Šobrīd eiroatlantiskajā telpā valda miers, un draudi, ka NATO teritorijai varētu uzbrukt ar konvencionāliem ieročiem, ir zemi. Šis ir vēsturisks panākums, kas sasniegts ar stingras aizsardzības, eiroatlantiskās integrācijas un aktīvas partnerības politiku, kura NATO virzījusi vairāk nekā pusgadsimtu.
  1. Tomēr konvencionālo apdraudējumu nevar ignorēt. Daudzos pasaules reģionos un valstīs tiek uzkrātas ievērojamas mūsdienīgas militārās jaudas, un tam var radīt grūti paredzamas sekas starptautiskajā stabilitātē un eiroatlantiskajā drošībā. Tas attiecas arī uz ballistisko raķešu izplatīšanu, kas eiroatlantiskajai telpai rada īstus un pieaugošus draudus.
  1. Kodolieroču un citu masu iznīcināšanas ieroču, un to nogādes līdzekļu izplatīšana draud ar neaprēķināmām sekām pasaules stabilitātei un uzplaukumam. Turpmākajā desmitgadē ieroču izplatīšanu visasāk izjutīs pašos nestabilākajos pasaules reģionos.
  1. Terorisms tieši apdraud NATO dalībvalstu pilsoņu drošību un plašākā mērogā arī starptautisko stabilitāti un labklājību. Ekstrēmistu grupas turpina iespiesties un izvērst savu darbību teritorijās, kas aliansei ir stratēģiski svarīgas, un modernās tehnoloģijas paaugstina teroristu uzbrukumu draudus un iespējamo ietekmi, sevišķi, ja teroristu rokās nonāktu kodolieroči, ķīmiskie, bioloģiskie vai radioloģiskie ieroči.
  1. Nestabilitāte vai konflikts ārpus NATO robežām var tieši apdraudēt alianses drošību, arī veicinot ekstrēmismu, terorismu un transnacionālas noziedzīgas darbības, piemēram, ieroču, narkotiku un cilvēku tirdzniecību.
  1. Kiberuzbrukumi kļūst biežāki, organizētāki un rada aizvien lielākus zaudējumus valsts iestādēm, uzņēmumiem, tautsaimniecībai un, iespējams, arī transporta un piegāžu tīkliem un citai svarīgai infrastruktūrai; tie var sasniegt mērogus, kas apdraud nacionālo un eiroatlantisko labklājību, drošību un stabilitāti. Šādu uzbrukumu avots var būt gan ārvalstu bruņotie spēki un izlūkdienesti, gan organizētā noziedzība, teroristu un/vai ekstrēmistu grupas.
  1. Visas valstis aizvien vairāk paļaujas uz svarīgiem sakaru, transporta un tranzīta maršrutiem, no kuriem atkarīga starptautiskā tirdzniecība, enerģētiskā drošība un labklājība. Starptautiskā mērogā jāvelta aizvien lielākās pūles, lai šajos maršrutos nodrošinātu iespēju elastīgi reaģēt uz uzbrukumiem vai pārrāvumiem. Dažas NATO valstis, lai apmierinātu savas vajadzības pēc enerģijas, kļūs atkarīgākas no ārvalstu energopiegādātājiem un dažos gadījumos arī no ārvalstu energoapgādes un sadales tīkliem. Jo lielāka ir pasaules enerģijas patēriņa daļa, kas jānogādā no vienas zemeslodes vietas uz citu, jo biežāk iespējami energoapgādes pārrāvumi.
  1. Virkne tendenču, kas saistītas ar tehnoloģijām, tostarp lāzerieroču attīstība, elektroniskā karadarbība un tehnoloģijas, kas traucē piekļuvi kosmosam, draud ar pasaules mēroga sekām, kas ietekmēs NATO militāro plānošanu un operācijas.
  1. Galvenie ar vidi un resursiem saistītie ierobežojumi, tostarp veselības riski, klimata pārmaiņas, ūdens trūkums un aizvien pieaugošās vajadzības pēc enerģijas, turpinās veidot nākotnes drošības vidi jomās, kas skar NATO, un varēs ievērojami ietekmēt NATO plānošanu un operācijas.

Aizsardzība un atturēšana [no naidīgas rīcības]

  1. Alianses vislielākā atbildība ir pasargāt un aizstāvēt mūsu teritoriju un mūsu iedzīvotājus pret uzbrukumu, kā norādīts Vašingtonas līguma 5. pantā. Alianse nevienu valsti neuzskata par savu pretinieku. Tomēr nevienam nebūtu jāšaubās par NATO apņēmību, ja tiktu apdraudēta kādas dalībvalsts drošība.
  1. Atturēšana [no naidīgas rīcības], kas balstās uz kodolieroču un parastā bruņojuma potenciāla atbilstīgu apvienojumu, joprojām ir mūsu stratēģijas pamatelements. Maz ticams, ka izveidosies apstākļi, kad vajadzētu apsvērt kodolieroču izmantošanu. Kamēr pasaulē ir kodolieroči, NATO saglabāsies kā kodolalianse.
  1. Vislielāko garantiju sabiedroto drošībai sniedz alianses stratēģiskie kodolspēki, īpaši Amerikas Savienoto Valstu kodolspēki; Apvienotās Karalistes un Francijas patstāvīgie stratēģiskie kodolspēki, kuri paši par sevi ir iebiedēšanas līdzeklis, stiprina vispārējo atturēšanu no apdraudējuma un sabiedroto drošību.
  1. Mēs garantēsim, ka NATO piemīt pilns rīcībspēju spektrs, kas nepieciešams, lai atturētu apdraudējumu mūsu iedzīvotāju drošībai (safety and security) un aizsargātu pret to. Tādēļ mēs
    • uzturēsim atbilstīgu līdzsvaru starp kodolieročiem un parasto bruņojumu;
    • uzturēsim spēju paralēli veikt lielas kopīgas operācijas un vairākas mazākas operācijas kolektīvajai aizsardzībai un reaģēšanai krīzes situācijās, tostarp stratēģiskā attālumā;
    • attīstīsim un uzturēsim stiprus, uzticamus, mobilus un ātri izvēršamus parastos bruņotos spēkus, lai veiktu gan 5. pantā noteiktos pienākumus, gan NATO ekspedīciju operācijas, tostarp ar NATO Ātrās reaģēšanas spēku (NATO Response Force) iesaisti;
    • veiksim nepieciešamo apmācību, militārās mācības, rezerves pasākumu plānošanu un informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu mūsu aizsardzību pret pilnu spektru tradicionālo un jauno drošības apdraudējumu, un visiem alianses dalībniekiem sniegtu atbilstīgas, skaidri saskatāmas garantijas un papildu atbalstu;
    • nodrošināsim dalībvalstīm visplašāko iespējamo dalību kolektīvās drošības plānošanā par kodolspēku uzdevumiem (nuclear roles), kodolspēku bāzu izvietošanu miera laikā un vadības (command), kontroles un konsultāciju kārtību;
    • pilnveidosim spējas aizsargāt iedzīvotājus un teritorijas pret ballistisko raķešu uzbrukumu, proti, mūsu kolektīvās drošības svarīgāko elementu, kas stiprina alianses nedalāmo drošību. Mēs aktīvi meklējam iespējas sadarboties ar Krieviju un citiem eiroatlantiskajiem partneriem pretraķešu aizsardzībā;
    • tālāk attīstīsim NATO spējas aizsargāt pret masu iznīcināšanas ieroču – ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un kodolieroču – draudiem;
    • tālāk pilnveidosim mūsu spēju novērst un atklāt kiberuzbrukumus, aizsargāt pret kiberuzbrukumiem, likvidēt to sekas, tostarp, izmantojot NATO plānošanas procesu, lai pastiprinātu un koordinētu kiberaizsardzības spējas, visām NATO institūcijām izveidojot centralizētu kiberaizsardzības sistēmu, un kiberdraudu apzināšanos un brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu NATO struktūrās ciešāk integrētu ar dalībvalstīm;
    • nostiprināsim spējas atklāt starptautisko terorismu un pret to aizsargāt, arī pastiprināti analizējot draudus, plašāk konsultējoties ar mūsu partneriem un pilnveidojot atbilstīgu militāras rīcības spēju, tostarp, palīdzot vietējiem spēkiem pašiem cīnīties pret terorismu;
    • attīstīsim spējas stiprināt enerģētisko drošību, tostarp svarīgākās enerģētiskās infrastruktūras un tranzītteritoriju un līniju aizsardzību, sadarbību ar partneriem un sabiedroto konsultācijas par stratēģiskās analīzes bāzi un plānošanu ārkārtējiem gadījumiem;
    • panāksim, lai alianse būtu vadībā, novērtējot jauno tehnoloģiju ietekmi uz drošību, un lai militārajā plānošanā tiku ievēroti iespējamie draudi;
    • uzturēsim nepieciešamo aizsardzības budžeta līmeni, lai bruņotajiem spēkiem nodrošinātu pienācīgus resursus;
    • turpināsim pārskatīt NATO vispārējo nostāju pret visādu veidu draudu atturēšanu un aizsardzību pret tiem, ievērojot starptautiskās drošības vidē notiekošās pārmaiņas.

Drošības panākšana ar krīžu pārvaldību

  1. Krīzes un konflikti aiz NATO robežām var radīt tiešus draudus alianses teritorijai un iedzīvotājiem. Tādēļ, kur iespējams un kad nepieciešams, NATO iesaistās krīžu novēršanā, krīžu pārvaldībā, pēckonflikta situāciju stabilizēšanā un atjaunošanas atbalstā.
  1. NATO operāciju gaitā gūtās mācības, jo sevišķi Afganistānā un Rietumbalkānos, skaidri parāda, ka efektīva krīžu pārvaldība prasa visaptverošu politisku, civilu un militāru pieeju. Gan pirms un pēc krīzēm, gan to laikā alianse aktīvi piesaistīs citus starptautiskus spēlētājus, lai krīzes reģionā rosinātu kopīgu analīzi, plānošanu un rīcību, tādējādi maksimāli palielinot vispārējo starptautisko pasākumu saskaņotību un efektivitāti.
  1. Vislabākā konfliktu pārvaldība ir novērst to rašanos. NATO nepārtraukti uzraudzīs un analizēs starptautisko vidi, paredzot krīzes un, kur tas nepieciešams, veicot aktīvus pasākumus, lai neļautu tām pāraugt plašākos konfliktos.
  1. Ja konfliktu neizdosies novērst, NATO būs gatava un spējīga pārvaldīt notiekošos militāros konfliktus. NATO piemīt vienreizīgas konfliktu pārvaldības spējas, tostarp nesalīdzināmi iespaidīgas spējas rīkoties, lai konflikta vietā izvērstu un uzturētu ievērojamus bruņotos spēkus. NATO vadītās operācijas parādījušas, ka alianse var dot neatsveramu ieguldījumu starptautisku konfliktu pārvaldīšanā.
  1. Pat tad, kad konflikts beidzies, starptautiskajai sabiedrībai bieži vien jāturpina darbs, lai radītu apstākļus ilgstošai stabilitātei. NATO būs gatava un spēs sniegt ieguldījumu stabilizācijā un atjaunošanā, cieši sadarbojoties un konsultējoties, kad vien iespējams, ar iesaistītajiem starptautiskajiem dalībniekiem.
  1. Lai efektīvi darbotos visos krīzes pārvaldības aspektos, mēs
    • uzlabosim apmaiņu ar izlūkdienestu ziņām NATO ietvaros, lai labāk paredzētu krīžu sākumu un izvērtētu veiksmīgāko novēršanas scenāriju;
    • tālāk izstrādāsim ekspedīciju operāciju militāro doktrīnu un militārās iespējas, tostarp pretsacelšanās (couterinsurgency), stabilizācijas un atjaunošanas operācijas;
    • veidosim atbilstīgas, bet pieticīgas civilo krīžu pārvaldības iespējas, lai efektīvāk sadarbotos ar civilajiem partneriem, mācoties no NATO vadītajām operācijām. Šīs iespējas var arī lietot, lai plānotu, izmantotu un saskaņotu civilās darbības, līdz apstākļi atļaus šīs atbildības jomas nodot citiem dalībniekiem;
    • uzlabosim kompleksu civilo un militāro plānošanu visā krīzes gaitā;
    • pilnveidosim iespējas krīzes zonās apmācīt un izveidot vietējos spēkus, lai vietējās varas iestādes iespējami drīzāk varētu drošību uzturēt bez starptautiskas palīdzības;
    • apzināsim un apmācīsim dalībvalstu civilos speciālistus, kurus sabiedrotie izvirzījuši steidzamai nosūtīšanai atsevišķās misijās un kuri var strādāt kopā ar mūsu militāro personālu un civilajiem speciālistiem no partnervalstīm un institūcijām;
    • paplašināsim un intensificēsim politiskās konsultācijas starp sabiedrotajiem un ar partneriem, to darot gan regulāri, gan visos krīzes posmos – pirms krīzes, krīzes laikā un pēc tās.

    Starptautiskās drošības veicināšana sadarbojoties

    Bruņojuma kontrole, atbruņošanās un neizplatīšana

    1. NATO tiecas panākt savu drošību ar iespējami mazākiem bruņotajiem spēkiem. Bruņojuma kontrole, atbruņošanās un ieroču neizplatīšana veicina mieru, drošību un stabilitāti, un šiem pasākumiem vajadzētu garantēt noturīgu drošību (undiminished security) visām alianses dalībvalstīm. Mēs turpināsim veikt savus uzdevumus, pastiprinot bruņojuma kontroli un veicinot atbruņošanos – gan parastā bruņojuma, gan masu iznīcināšanas ieroču –, kā arī ieroču neizplatīšanas centienus:
      • mēs esam apņēmušies panākt, lai ikvienam pasaule kļūtu drošāka, un, saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līguma mērķiem, radīt apstākļus pasaulei bez kodolieročiem tādā veidā, kas sekmētu starptautisko stabilitāti un ievērotu vispārējās drošības līmeņa saglabāšanas principu;
      • to pārmaiņu dēļ, kas kopš Aukstā kara beigām notikušas drošības vidē, mēs esam ievērojami samazinājuši Eiropā izvietoto kodolieroču skaitu un kodolieročiem piešķirto nozīmi NATO stratēģijā. Mēs centīsimies radīt apstākļus turpmākam samazinājumam;
      • visu turpmāko samazināšanas pasākumu mērķim vajadzētu būt centieniem panākt vienošanos ar Krieviju, ka tā palielinās savu kodolieroču, kas izvietoti Eiropā, caurskatāmību un tos pārvietos tālāk prom no NATO dalībvalstu teritorijām. Visās turpmākajās darbībās jāņem vērā Krievijas pārsvars tuva darbības rādiusa kodolieroču krājumos;
      • mēs esam apņēmušies veikt parastā tipa bruņojuma kontroli, kas nodrošina paredzamību un caurskatāmību un ir līdzeklis, lai stabilitātes labad bruņošanos noturētu viszemākajā līmenī. Mēs stiprināsim parasto ieroču kontroles režīmu Eiropā, ievērojot savstarpību, caurskatāmību un uzņemošo valstu piekrišanu;
      • mēs meklēsim iespējas, kā ar saviem politiskajiem līdzekļiem un militārajām spējām dot ieguldījumu starptautiskajos pūliņos cīnīties pret ieroču izplatīšanu;
      • atsevišķu valstu lēmumi par bruņojuma kontroli un atbruņošanos var ietekmēt visu alianses dalībvalstu drošību. Mēs esam apņēmušies šajos jautājumos arī turpmāk starp sabiedrotajiem saglabāt (un vajadzības gadījumā virzīt) attiecīgas konsultācijas.

    Atvērto durvju politika

    1. NATO paplašināšanās ievērojami uzlabojusi sabiedroto drošību; tālākas paplašināšanās perspektīva un kolektīvās drošības gars Eiropā vēl plašāk paaugstinājuši stabilitāti. Mūsu mērķis – vienota un brīva Eiropa – un kopīgās vērtības visdrīzāk sasniedzami, ja visas valstis, kas to vēlas, galu galā iekļautos eiroatlantiskajās struktūrās.
      • Durvis uz dalību NATO ir pilnībā atvērtas visām demokrātiskām Eiropas valstīm, kurām ir tādas pašas vērtības kā NATO, kuras vēlas un spēj uzņemties dalībvalstu atbildību un pienākumus un kuru iestāšanās var stiprināt kopējo drošību un stabilitāti.

    Partnerattiecības

    1. Eiroatlantisko drošību vislabāk veicināt, veidojot plašu partnerattiecību tīklu ar visas pasaules valstīm un organizācijām. Šīs partnerības sniedz konkrētu un vērtīgu ieguldījumu NATO pamatuzdevumu īstenošanā.
    1. Dialogs un sadarbība ar partneriem var sniegt konkrētu ieguldījumu, lai uzlabotu starptautisko drošību, aizstāvētu mūsu alianses pamatvērtības, veiktu NATO operācijas un sagatavotu ieinteresētās valstis dalībai NATO. Šīs partnerattiecības balstīsies uz savstarpīgumu rīcībā (reciprocity), savstarpēju ieguvumu un savstarpēju cieņu.
    1. Mēs nostiprināsim savas partnerattiecības, veidojot elastīgas sadarbības formas, kas vieno NATO ar tās partneriem gan pašreizējās struktūrās, gan ārpus tām:
      • mēs esam gatavi veidot politisku dialogu un praktisku sadarbību ar visām pasaules valstīm un organizācijām, kuras, tāpat kā mēs, ir ieinteresētas miermīlīgās starptautiskās attiecībās;
      • mēs esam atvērti konsultācijām ar visām partnervalstīm par drošības jautājumiem, kas rūp mums visiem;
      • mēs saviem sadarbības partneriem piešķirsim strukturālu uzdevumu stratēģijas izstrādē un lēmumu pieņemšanā par NATO vadītām misijām, kurās tie piedalās;
      • mēs tālāk pilnveidosim jau esošās partnerattiecības, vienlaikus saglabājot to īpašo raksturu.
    1. Turpinās sadarbība starp NATO un Apvienoto Nāciju Organizāciju, lai ievērojami nostiprinātu operāciju drošību visā pasaulē. Alianses mērķis ir padziļināt politisko dialogu un praktisko sadarbību ar ANO, kā noteikts 2008. gadā parakstītajā ANO un NATO Deklarācijā, tostarp
      • uzlabojot saikni starp abu organizāciju galvenajām pārvaldēm;
      • rīkojot regulārākas politiskās konsultācijas; un
      • uzlabojot praktisku sadarbību, lai pārvaldītu krīzes, kurās iesaistītas abas organizācijas.
    1. Eiropas Savienība aktīvi un efektīvi veicina eiroatlantiskās telpas vispārējo drošību. Tādēļ ES ir vienreizīgs un nozīmīgs NATO partneris. Lielākā daļa dalībvalstu ir kopīga abām organizācijām, un visām abu organizāciju dalībvalstīm ir kopīgas vērtības. NATO atzīst stiprākas un spējīgākas Eiropas aizsardzības struktūras nozīmi. Mēs atzinīgi novērtējam Lisabonas līguma stāšanos spēkā – tas nodrošina struktūru, kurā stiprināt ES iespējas un risināt kopīgās drošības problēmas. Sabiedrotie, kas neietilpst ES, šajos pūliņos dod svarīgu ieguldījumu. Lai darbotos stratēģiskā partnerība starp NATO un ES, abām organizācijām pilnībā jāiesaistās šajā darbā. NATO un ES var savstarpēji papildināt un stiprināt viena otru, un tām vajadzētu to darīt, atbalstot starptautisko mieru un drošību. Mēs esam cieši nolēmuši dot savu ieguldījumu, lai radītu labvēlīgākus apstākļus, kas mums ļaus
      • pilnībā stiprināt stratēģisko partnerību ar ES savstarpējas atklātības, caurskatāmības un papildināmības garā un cieņā pret abu organizāciju autonomiju un institucionālo nedalāmību;
      • veicināt mūsu praktisko sadarbību operācijās visdažādākajos krīzes aspektos – no saskaņotas plānošanas līdz savstarpējam atbalstam norises vietā;
      • paplašināt mūsu politiskās konsultācijas, ietverot visus kopīgi interesējošus jautājumus, lai apmainītos vērtējumiem un perspektīvām;
      • pilnvērtīgāk sadarboties iespēju pilnveidošanā, samazināt funkciju dubultošanu un palielināt rentabilitāti.
    1. NATO un Krievijas sadarbība ir stratēģiski svarīga, jo palīdz radīt kopēju miera, stabilitātes un drošības telpu. NATO neapdraud Krieviju. Tieši pretēji – mēs vēlamies izveidot patiesu stratēģisku NATO un Krievijas partnerību un attiecīgi rīkosimies, cerot, ka Krievija rīkosies tāpat.
    1. NATO un Krievijas attiecību pamatā ir NATO-Krievijas Dibināšanas akta un Romas Deklarācijas mērķi, principi un vienošanās, īpaši attiecībā uz demokrātijas principu ievērošanu un visu eiroatlantiskās telpas valstu suverenitāti, neatkarību un teritoriju viengabalainību. Lai gan atsevišķās jomās pastāv atšķirīgi viedokļi, mēs saglabājam pārliecību, ka NATO un Krievijas drošība ir savstarpēji saistītas un ka mūsu drošību vislabāk panākt ar stiprām un konstruktīvām partnerattiecībām, kuru pamatā savstarpēja uzticība, caurskatāmība un paredzamība. Mēs esam nolēmuši
      • intensificēt politiskās konsultācijas un praktisko sadarbību ar Krieviju kopīgu interešu jomās, tostarp pretraķešu aizsardzībā, pasākumos, kas vērsti pret terorismu, narkotikām un pirātismu, un plašāka mēroga starptautiskās drošības veicināšanā;
      • izmantot visas iespējas, ko dialogam un kopīgai rīcībai ar Krieviju sniedz NATO un Krievijas Padome.
    1. Mūsu nākotnes redzējumā par nedalītu, brīvu un mierīgu Eiropu galveno vietu ieņem Eiroatlantiskās partnerības padome un Partnerattiecības mieram. Mēs esam cieši apņēmušies veidot draudzīgas sadarbības attiecības ar visām Vidusjūras reģiona valstīm un turpmākajos gados domājam tālāk attīstīt Vidusjūras dialogu. Mēs uzskatām, ka mieram un stabilitātei Persijas līča reģionā ir liela nozīme, un domājam stiprināt sadarbību Stambulas Sadarbības iniciatīvas ietvaros. Mūsu mērķi būs šādi:
      • intensificēt politiskās konsultācijas un praktisko sadarbību ar partneriem Eiroatlantiskās partnerības padomē;
      • turpināt un attīstīt partnerattiecības ar Ukrainu un Gruziju NATO-Ukrainas un NATO-Gruzijas komisijās, kā paredz NATO lēmums Bukarestes samitā 2008. gadā un ievērojot abu šo valstu eiroatlantisko virzību vai centienus;
      • veicināt Rietumbalkānu eiroatlantisko integrāciju, lai nodrošinātu ilgstošu mieru un stabilitāti, kas balstās uz demokrātiskām vērtībām, reģionālo sadarbību un labām kaimiņattiecībām;
      • padziļināt sadarbību ar pašreizējiem Vidusjūras dialoga dalībniekiem un būt gataviem Vidusjūras dialogā iekļaut citas reģiona valstis;
      • veidot dziļāku drošības partnerību ar Persijas līča valstīm un saglabāt gatavību Stambulas Sadarbības iniciatīvā uzņemt jaunus partnerus.

    Reformas un pārveide

    1. NATO ir vēsturiski unikāla organizācija, tā ir drošības alianse, kuras bruņotie spēki var kopīgi darboties ikvienā vidē, kura ar savas integrētās militārās vadības struktūras palīdzību var vadīt operācijas jebkurā vietā un kuras rīcībā ir būtiskas iespējas, kādas atsevišķi varētu atļauties vien nedaudzas dalībvalstis.
    1. NATO vajadzīgi pietiekami finanšu, militārie un cilvēku resursi, lai veiktu savas misijas, no kurām atkarīga alianses iedzīvotāju un teritorijas drošība. Tomēr šie resursi jāizmanto iespējami prasmīgāk un iedarbīgāk. Mēs
      • maksimāli palielināsim savu bruņoto spēku izvietojuma iespējas un spēju veikt kaujas operācijas, tostarp koncentrējot pūles uz NATO bruņoto spēku pielietojamības (usability) mērķu sasniegšanu;
      • aizsardzības plānošanā panāksim maksimālu saskaņu, lai samazinātu nevajadzīgu dubultošanos un savu iespēju attīstību koncentrētu uz mūsdienu prasībām;
      • kopīgi pilnveidosim un liksim lietā iespējas, gan efektivizējot izmaksas, gan paužot solidaritāti;
      • saglabāsim un stiprināsim kopīgās iespējas, standartus, struktūras un finansējumu, kas mūs saista;
      • nepārtraukti veiksim reformas, lai sakārtotu struktūras, uzlabotu darba paņēmienus un kāpinātu efektivitāti.

    Alianse 21. gadsimtam

    1. Mēs, NATO politiskie līderi, esam apņēmušies turpināt mūsu alianses atjaunotni, lai tā spētu stāties pretim 21. gadsimta drošības pārbaudījumiem. Mēs esam stingri nolēmuši saglabāt pasaulē veiksmīgākās politiski militārās alianses efektivitāti. Mūsu alianse kļūst stiprāka un iedveš cerības, jo balstās uz kopīgām vērtībām – personas brīvību, demokrātiju, cilvēktiesībām un likuma varu – un arī tāpēc, ka mūsu kopīgais būtiskais un pastāvīgais mērķis ir nosargāt mūsu dalībvalstu brīvību un drošību. Šīs vērtības un mērķi ir vispārēji un mūžīgi, un mēs esam apņēmušies tos aizsargāt ar vienotību, solidaritāti, spēku un stingru gribu.