NATO Velsas samita rezultāti

02.01.2019. 16:39

 NATO Wales

NATO samits Velsā 2014. gada 4.-5. septembrī notika Eiropas drošībai kritiski svarīgā laikā. NATO sabiedrotie demonstrēja izpratni, ka Krievijas agresijai Ukrainā ir ilgtermiņa sekas Eiropas drošībai. Velsas samitā pieņemtie lēmumi ir stiprinājuši Latvijas drošību un aizsardzību.

Latvija vērtē NATO samitu Velsā kā sekmīgu, ņemot vērā, ka valstu un valdību vadītāji vienojās par tālejošiem pasākumiem alianses kolektīvās aizsardzības un ātrās reaģēšanas spēju stiprināšanā, kā arī tikusi atkārtoti apstiprināta Transatlantisko attiecību centrālā nozīme drošības garantēšanā.

Samitā tika apstiprināts Gatavības rīcības plāns (Readiness Action Plan) un pieņemti vairāki ar to saistīti lēmumi, kas paredz nodrošināt pastiprinātu NATO militāro klātbūtni alianses austrumu flangā, tai skaitā Latvijā. Savukārt Latvija samitā apņēmās nodrošināt visu nepieciešamo atbalstu kā uzņemošā valsts, lai stiprinātu NATO militāro klātbūtni Latvijā. Tāpat, līdzīgi kā to jau 2014. gada jūlijā ir paveikusi Latvija, Saeimā vienbalsīgi pieņemot Valsts aizsardzības finansēšanas likumu, alianses valstis samitā vienojās par nepieciešamību steidzami strādāt pie nacionālo aizsardzības budžetu palielināšanas, nākamo 10 gadu laikā sasniedzot 2% no IKP aizsardzības vajadzībām. Latvija šo apņemšanos ir izpildījusi jau 2018. gadā, atvēlot 2% no IKP Latvijas aizsardzības vajadzībām.

Kā ļoti būtiskus samita sasniegumus Latvija uzskata arī pieņemtos lēmumus NATO partnerību politikas jomā. Samitā norisinājās NATO – Ukrainas komisijas sēde valstu un valdību vadītāju līmenī, kuras laikā notika diskusija par Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā, kā arī paziņots par alianses atbalsta pasākumiem Ukrainas bruņoto spēku un drošības sektora reformām, tostarp izveidojot četrus NATO trasta fondus. Latvija ir pieņēmusi lēmumu finansiāli atbalstīt vienu no šiem fondiem, kas veltīts komandvadības spēju attīstībai. Tāpat NATO valstu un kandidātvalstu sanāksmes laikā samitā tika novērtēti Gruzijas sasniegumi valsts reformu īstenošanā, kā arī apstiprināta īpaša atbalsta programma šīs valsts Eiroatlantiskās integrācijas centienu veicināšanai. Samita laikā tika parakstīti saprašanās memorandi starp NATO un Zviedriju un Somiju par operacionālo un loģistikas atbalstu, kā arī pieņemti lēmumi par politiskās un praktiskās sadarbības paplašināšanu ar šīm partnervalstīm.

Sabiedrotajiem samitā bija vienota izpratne par nepieciešamību attīstīt un pielāgot aizsardzības spējas, kas būtu piemērotas, lai vērstos arī pret hibrīdo apdraudējumu. Šajā kontekstā sabiedrotie NATO Velsas samitā ļoti pozitīvi novērtēja NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra (NATO Centre of Excellence) izveidi Latvijā, kas tika akreditēts 2014. gada 1. septembrī, kļūstot par starptautisku militāru organizāciju.

NATO samits Velsā apliecināja arī „atvērto durvju” politikas turpināšanu, ņemot vērā, ka tā ir starp alianses lielākajiem veiksmes stāstiem tās pastāvēšanas vēsturē.

NATO valstis novērtēja līdzšinējo alianses ieguldījumu stabilitātes un miera nodrošināšanas pasākumu īstenošanā Afganistānā, kā arī pauda gatavību turpināt atbalstu pēc ISAF operācijas (International Security Assistance Force) beigām 2014. gada nogalē, ja par nepieciešamību lems Afganistānas valdība. Alianse un partnervalstis vienojās turpināt sniegt finansiālu atbalstu Afganistānas Nacionālajiem drošības spēkiem, veicot iemaksas speciālā trasta fondā. Jau iepriekš ticis ziņots par Latvijas  iemaksām šajā fondā no 2015. līdz 2017. gadam 500 000 ASV dolāru apmērā.

Latviju NATO samitā Velsā pārstāvēja Valsts prezidents Andris Bērziņš, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis un Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimods Graube.