Aicinām apmeklēt Latvijas filmu ciklu „Vai viegli būt jaunam? Latvijas jaunatne un Trešā Atmoda“

26.09.2019. 12:02
Aicinām apmeklēt Latvijas filmu ciklu „Vai viegli būt jaunam? Latvijas jaunatne un Trešā Atmoda“

Latvijas vēstniecība Berlīnē, sadarbībā ar Berlīnes kinoteātri Kino Krokodil (Greifenhagener Str. 32, 10437 Berlin), aicina apmeklēt Latvijas filmu ciklu „Vai viegli būt jaunam? Latvijas jaunatne un Trešā Atmoda“ (8.10.-26.10.2019).

Šo filmu ciklu atklāsim š.g. 8.oktobrī plkst. 20:00 ar leģendāro Jura Podnieka filmu „Vai viegli būt jaunam?“ (1986). Ar filmu iepazīstinās kinozinātniece Dr. Elīna Reitere.

Jura Podnieka - latviešu dokumentālā kino 1980. gadu spilgtākās personības – pilnmetrāžas dokumentālā filma "Vai viegli būt jaunam" 1986. gadā satricināja skatītājus ne vien Latvijā un Padomju Savienībā, bet visā pasaulē. Viena gada laikā to redzēja 28 miljoni skatītāju, tā tikusi rādīta 85 valstīs, saņemot Lielo Kristapu un citas - starptautiska mēroga balvas. Filmā atklājas tā laika režīmā dzīvojošu jauniešu likteņi, konflikti ar sabiedrību, vecākiem, pedagogu un varas liekulība, bailes par savas dzīves veltīgumu. Filmas varoņi ir jauni cilvēki - amatierkino režisors, kurš filmē filmu par saviem vienaudžiem, vidusskolu absolventi, kuri vēl meklē savu vietu dzīvē, jauna māmiņa, kuru pēc Černobiļas atomkatastrofas uztrauc jaundzimušās meitiņas liktenis, Krišnas kustības aktīvists, puiši, kuri atgriezušies no kara Afganistānā. Filma ir notvērusi to milzīgās enerģijas lādiņu, kas vairs neļāvās tikt iegrožots padomisko klišeju rāmī un emocionāli ir arī viens no Latvijas drīzās brīvības priekšvēstnešiem.

 

12. oktobrī, plkst. 19:00 aicinām uz starptautiski atzītās Latvijas režisores Lailas Pakalniņas dokumentāro filmu vakaru un sarunu ar režisori Lailu Pakalniņu.

Programmā izvēlētās filmas hronoloģiski sākas ar 1991. gadā uzņemto Maskavas kinoinstitūta diplomdarbu “Veļa”, kas vēlāk kopā ar īsfilmām “Prāmis” (1994) un “Pasts” (1995) veido nu jau hrestomātisko “Pakalniņas triloģiju”, kas atnesa režisorei arī pirmo lielāko starptautisko atzinību – FIPRESCI balvu 1996. gada Kannu kinofestivālā. Kopš tā laika Laila Pakalniņa ir vienīgā Latvijas režisore, kuras filmas atlasītas dažādām programmām visos nozīmīgākajos pasaules kinofestivālos – Kannās, Venēcijā, Berlīnē un citur –, un saņēmušas arī nominācijas Eiropas Kinoakadēmijas balvām.

Filmā “Autobuss”(2004) tiek atspoguļota autobusa “Tallina – Kaļiņingrada” vienas nakts brauciens, kura laikā tas šķērso trīs robežas (Igaunijas – Latvijas, Latvijas – Lietuvas, Lietuvas – Krievijas).  Taču autobuss nav vienkārši telpa uz riteņiem, kas pārvietojas pa citu telpu (telpa telpā, valsts valstī), autobuss ir tādas kā īslaicīgas piespiedu mājas dažādu tautību un sociālo slāņu pārstāvjiem.

 

15.oktobrī, plkst. 19:00 aicinām uz populārākā Rīgas dokumentālā kino skolas pārstāvja - režisora Ivara Selecka dokumentāro filmu “Šķērsiela” (1988).

Šķērsiela ir maza, tikai 800 metrus gara ieliņa Latvijas galvaspilsētas Rīgas nomalē, un tās dažādie iedzīvotāji ar saviem likteņiem, ikdienas gaitām un kaimiņu attiecībām veido sabiedrības mikromodeli Atmodas laikā. Izteiksmīgi tipāži, sirsnīgi ironiska aizkadra balss, silti iejūtīga autoru attieksme pret filmas varoņiem un patiesa interese par tā saukto „mazo cilvēku".

Viena no titulētākajām filmām Latvijas kino vēsturē - šķietami vienkārša un nepretencioza, bet tieši tādēļ iespaidīga filma, kas iekarojusi Eiropas prasīgāko auditoriju, saņemot Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā gada labākā dokumentālā filma (1989) un vēl citas prestižas starptautiskas balvas. Pirmajai filmai sekojuši jau divi turpinājumi – Jaunie laiki Šķērsielā (1999) un Kapitālisms Šķērsielā (2013), veidojot dokumentālu kinoromānu.

 

26.oktobrī, plkst. 20:30 demonstrēsim režisora Viktora Budas dokumentāro filmu “Deju Laikmets” (2017). Pēc filmas aicinām uz sarunu ar filmas režisoru Viktoru Budu.

Astoņdesmito gadu otrajā pusē pasauli elektrizēja ne vien Aukstā kara spriedze, ne vien Berlīnes mūra krišana, bet arī kaut kas jauns un satraucošs, kas veidojās Rietumos plaukstošajai elektroniskās deju mūzikas kultūrai satiekot aiz “dzelzs priekškara” mītošo avangardu. Šķiet gandrīz vai neticami, ka kultūras apvērsuma, kuru toreiz Latvija piedzīvoja, arhitekts lielā mērā ir viens cilvēks – Indulis Bilzēns.

Vācijas latvieša, multimediju mākslinieka Induļa Bilzēna vārds plašākai publikai līdz šim bijis nezināms, taču tieši viņš – vēl pirms notika dramatiskās politskās pārmaiņas – Latvijā panāca kulturālas pārmaiņas, kas joprojām ietekmē Latvijas urbānās kultūrtelpas īpašo strāvojumu. Filmā šis stāsts izpaužas kā rūpīgi izvēlētos arhīvu materiālos, tā arī vēsturiskos notikumus pieredzējušo stāstos un viedokļos. Laikmeta liecinieki, kuri filmā dalās ar savu pieredzi, ir ne tikai pats Indulis Bilzēns, bet arī Vācijas reivu kultūras pionieris Masimilians Lencs, kurš visā pasaulē pazīstams ar skatuves vārdu Westbam, Roberts Gobziņš, viņš – arī Eastbam, ievērojamais kultūras pētnieks un mūzikas kritiķis Artēmijs Troickis, arī Latvijai unikālās lenšu magnetafonu didžejošanas izgudrotāji Jānis Krauklis un Uģis Polis, leģendārais Detroitā dzimušā elektroniskās deju mūzikas žanra “tehno” pionieris Deriks Mejs, un daudzi citi.

 


Preses kontaktiem:
Komunikcijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-draugiemicon-flickrytb

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā