"Latvija ceļā uz dalību ESAO" ESAO ģenerālsekretāra Anhela Gurijas Vieslekcija Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā

18.09.2014. 17:58

Latvija ceļā uz dalību ESAO

ESAO ģenerālsekretāra Anhela Gurijas

Vieslekcija Stokholmas Ekonomikas augstskolā Rīgā

2014. gada 12. septembrī

Dāmas un kungi,

Man ir gods būt Rīgā – Stokholmas Ekonomikas augstskolā. Tās izveide pirms divdesmit gadiem un šajā laikā sasniegtais ir apliecinājums Latvijas dinamismam un pieaugošajai integrācijai globālajā ekonomikā. Šī ir lieliska auditorija, lai runātu par nākotni un sadarbību starp ESAO un Latviju.

Latvijai 2014. gads ir nozīmīgs laiks – aprit desmit gadi kopš Latvijas iestāšanās ES un NATO. Un šis ir laiks, kad jūs gatavojaties prezidentūrai ES Padomē 2015. gada pirmajā pusē un iestājai ESAO.

ESAO ciešās attiecības ar Baltijas valstīm

Mēs esam patiesi priecīgi, ka Latvija ir ceļā uz dalību ESAO: tas balstās mūsu vairāk nekā divdesmit gadu ilgajā sadarbībā. Jau 1996. gadā Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu izvirzīja ilgtermiņa mērķi kļūt par pilntiesīgām ESAO dalībvalstīm. Mēs esam nopietni pavirzījušies uz priekšu šī mērķa sasniegšanā. Igaunija ir ESAO dalībvalsts kopš 2010. gada, Latvijas pievienošanās process tika uzsākts pagājušā gada oktobrī, savukārt 2015. gadā ESAO tiks pieņemts lēmums par iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Lietuvu.

Tas ir apliecinājums, ka mūsu dalībvalstis uzticas Baltijas reģionam, un šo uzticību veicinājusi pieaugošā sadarbība daudzu gadu garumā. Šodien Latvija aktīvi līdzdarbojas septiņpadsmit ESAO komitejās un projektos, stingri ievērojot virkni ESAO pamatprasību. Tāpēc iestāšanās mūsu organizācijā ir uzskatāma par dabiski veicamu nākamo soli, kas sniegs labumu gan Latvijai, gan ESAO.

ESAO: forums paraugprakses apmaiņai un daudz kam citam

ESAO atšķiras no daudzām citām starptautiskām organizācijām. Mēs nepiešķiram aizdevumus, dotācijas vai līdzekļus investīciju finansēšanai. To vietā mēs piedāvājam ekspertīzi un padomus, kā arī standartus vairākās jomās, lai uzlabotu sabiedrisko politiku un labu pārvaldību, tā veicinot izaugsmi un augstāku dzīves kvalitāti.

Tik tiešām, ESAO misiju labi rezumē mūsu moto: “Labāka politika labākai dzīvei”. ESAO veicina sekmīgu daudzpusēja dialoga īstenošanu, apvienojot valstu pūliņus, lai dalītos lietpratībā un politikas veidošanas pieredzē un meklētu dzīvē pārbaudītus risinājumus globālām problēmām. Mūsu sekretariāts “filtrē” šīs zināšanas, piedāvājot pasaules līmenī akceptētus indikatorus, vismodernākos starptautiskos standartus un politikas rekomendācijas.

2010. gadā, kad Čīle kļuva par ESAO dalībvalsti, tās prezidente Mišela Bačeleta (Michelle Bachelet) atzina, ka viņas valsts ir iestājusies “paraugprakšu klubā”. Bijusī Kostarikas prezidente Laura Činčilja (Laura Chinchilla) uzsvēra, ka “ESAO palīdzēs mums kļūt par mūsu pašu labāku versiju”. Nespēju iedomāties vēl piemērotākus un kodolīgākus raksturojumus tam, ar ko nodarbojas ESAO.

Kā ESAO veicina labākas politikas veidošanu?

Vēlos jums minēt tikai dažus piemērus, kas raksturo ESAO ieguldījumu labā globālās ekonomikas pārvaldībā un sabiedriskās politikas uzlabošanā visā pasaulē, kā arī tam, kā Latvija jau šobrīd sniedz ieguldījumu mūsu galveno iniciatīvu īstenošanā.

Ar ESAO Pretkukuļošanas konvencijas palīdzību ESAO realizē savu vadošo lomu cīņā pret korupciju un konkrēti – kukuļdošanu starptautiskā mērogā. Pateicoties ESAO inovatīvajam darbam šajā jomā, šobrīd ārzemju amatpersonu kukuļošana visās konvencijas dalībvalstīs ir krimināli sodāms nodarījums, un pie atbildības var saukt arī uzņēmumus. Ar gandarījumu uztvērām to, ka šī gada maijā Latvija noslēdza pievienošanās procesu šai konvencijai, tādējādi veicot nozīmīgu soli, lai kļūtu par ESAO dalībvalsti.

Saistībā ar izglītību ESAO Starptautiskā studentu vērtēšanas programma (Programme for International Student Assessment PISA) ir kļuvusi par etalonu politikas veidošanā un izglītības reformās un ir pavirzījusi uz priekšu dienas kārtību kvalitatīvas izglītības nodrošināšanai, definējot to prasmju loku, kas nepieciešamas studentiem globalizētā kontekstā. Šodien PISA programmā līdzdarbojas vairāk nekā 70 valstis. Kopš 2000. gada, kad Latvija pirmo reizi iesaistījās PISA aktivitātēs, Latvija ir sasniegusi uzlabojumus vairākās jomās.

Turklāt mūsu Korporatīvās pārvaldības principi tiek atzīti par starptautisku etalonu un vienu no Finanšu stabilitātes padomes – starptautiskas koordinējošas institūcijas, kas atbildīga par finanšu jomas regulējuma atjaunināšanu pasaulē – galvenajiem standartiem. ESAO ir arī vadošā loma atbildīgas komercdarbības nodrošināšanā, pamatojoties uz Vadlīnijām multinacionāliem uzņēmumiem, kurām Latvija pievienojās vēl pirms iestāšanās procesa ESAO uzsākšanas.

Saistībā ar nodokļu jautājumiem ESAO ir vadošā loma G20 valstu centienos apkarot izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Mūsu ambiciozais BEPS projekts (Base Erosion and Profit Shifting – nodokļu bāzes samazināšana un ienākumu nobīde) paredz nodrošināt to, lai lielie multinacionālie uzņēmumi maksātu taisnīgus nodokļus no savas peļņas. Latvija kā ESAO kandidātvalsts aktīvi piedalās šajā darbā. Lai jau tuvākajā nākotnē virzītos uz automātisku nodokļu informācijas apmaiņu, ESAO ir izstrādājusi arī konvenciju par savstarpējo administratīvo palīdzību, kas sekmē caurskatāmību nodokļu jomā un ar nodokļiem saistītas informācijas apmaiņu starp valstīm. Šī gada jūlijā Latvija pievienojās šai konvencijai un iestājās to valstu iniciatīvas grupā, kas apņēmušās ieviest automātisku informācijas apmaiņu.

Kļūstot par ESAO dalībvalsti, Latvija varēs izmantot ESAO zināšanu, padomu un paraugprakšu plašo krājumu, lai atbalstītu savus valsts politikas veidotājus. Latvijai būs pieejami ESAO pētniecības un analītiskie resursi, tā piedalīsies politiskās diskusijās par visaktuālākajiem jautājumiem un sniegs ieguldījumu ESAO darbā, izstrādājot jaunus globālos standartus. Latvija gūs labumu no pārskatiem par pašas un citu valstu politiku plašā jautājumu lokā, kas savukārt palīdzēs apzināt politikas virzienus un uzraudzīt to īstenošanas procesu.

Ir būtiski, ka Latvijai būs vieta pie galda kopā ar pasaules attīstītākajām ekonomiskajām lielvarām un iespējas ietekmēt galveno iniciatīvu un instrumentu izstrādi un īstenošanu globālās ekonomiskās, sociālās un vides pārvaldības uzlabošanai. Tie iekļaus pašreiz notiekošo Korporatīvās pārvaldības principu (Principles of Corporate Governance) pārskatīšanas procesu, kurā Latvija jau piedalās, kā arī instrumentus cīņā pret nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas darbībām no multinacionālo uzņēmumu puses. ESAO dalībvalsts statusa iegūšana ir arī signāls investoriem, ka Latvijas politika saskan ar jaunākajiem standartiem tādās būtiskās jomās kā korporatīvā pārvaldība, investīcijas, konkurence un finanšu tirgi.

Visbeidzot ir svarīgi, ka Latvija tiks sistemātiski iekļauta visos ESAO analītiskajos materiālos un tādās vadošās publikācijās kā “Economic Outlook”, “Going for Growth” un “Employment Outlook”. Otrdien publicētajā šī gada “Education at a Glance” izdevumā pirmo reizi ir iekļauts plašs datu materiāls par Latviju. Šie jaunie dati, kas salīdzina Latviju ar ESAO dalībvalstīm, sniegs iespēju Latvijas politikas veidotājiem izvērtēt viņu īstenoto politiku, institūciju struktūras, regulējošos mehānismus un strukturālās reformas salīdzinājumā ar labākajiem starptautiskajiem piemēriem plašā nozaru spektrā.

Šis process palīdzēs Latvijai īstenot savus politikas mērķus un uzlabot iedzīvotāju dzīves līmeni. Tomēr, tāpat kā jebkurā sekmīgā partnerībā, attiecībām ir jābūt abpusēji izdevīgām – arī Latvijai ir jāsniedz savs ieguldījums ESAO.

Latvijas pievienošanās vēl vairāk stiprinās mūsu centienus pārveidot ESAO par daudzveidīgāku un iekļaujošāku organizāciju. Katra ESAO dalībvalsts piedāvā savu unikālo pieredzi, lai bagātinātu diskusijas un identificētu labākos rīcības veidus kopēju politikas mērķu sasniegšanai.

Latvijas iespaidīgā atgūšanās pēc 2008.–2009. gada pasaules ekonomiskās krīzes ir teicams piemērs, kā ātri reaģēt uz krīzi un veikt padziļinātas strukturālas reformas. Pēc 2009. gada dziļās lejupslīdes Latvija ir atguvusies un, kā liecina SVF un Eiropas Komisijas dati, šobrīd šai valstij ir Eiropas Savienībā visstraujāk augošā ekonomika. [i] Šī ir vērtīga pieredze, kurā iespējams dalīties ar ESAO un tās dalībvalstīm, daudzas no kurām vēl turpina atgūties no krīzes un lēni un pakāpeniski atgriežas pie izaugsmes.

Vēl jo vairāk – Eiropas līmenī Latvija ir vadošā valsts tādās jomās kā digitālā ekonomika, platjoslas tīklu attīstība un datu pieejamība. Arī šajos jautājumos ESAO ir līdera pozīcijās, un esam gandarīti, ka digitālās politikas jautājumi būs iekļauti prioritātēs, ko Latvija izvirzījusi savai ES Padomes prezidentūrai 2015. gada pirmajā pusē.

Ko Latvija dara, lai iestātos ESAO? Pievienošanās nav vienkārši balva par ķeksīša pievilkšanu noteiktu prasību izpildes tabulās. Tas ir stingrs un precīzs process, kas rosinās veikt iekšējās reformas.

Pievienošanās process, tuvinoties ESAO standartiem un paraugpraksēm, palīdz valstīm noteikt veidus, kā sasniegt sekmīgākus rezultātus savu iedzīvotāju labā. Tas nozīmē kandidātvalsts likumu, politikas virzienu un prakses padziļinātu, visaptverošu analīzi plašā valsts politikas spektrā. Latvijas politikas izvērtēšanai un rekomendāciju sniegšanai par nepieciešamajām izmaiņām, tuvinoties ESAO standartiem un labākajām praksēm, tiek mobilizētas 21 ESAO tehniskās komitejas zināšanas un pieredze.

Tādējādi pievienošanās process ir paredzēts kā atbalsts Latvijas iekšējo reformu dienaskārtībai un var sekmēt tās noteikto politikas prioritāšu īstenošanu: maksimāli sekmēt tirdzniecību un investīcijas; veicināt inovācijas; samazināt bezdarbu un nevienlīdzību; cīnīties pret korupciju; uzlabot nodokļu sistēmu un paaugstināt izglītības, veselības un darba tirgus efektivitāti.

Dāmas un kungi,

ESAO Padomes 2013. gada lēmums uzaicināt Latviju uzsākt pievienošanās procesu šai organizācijai ir uzskatāms par spēcīgu paziņojumu no ESAO dalībvalstu puses. Tas atspoguļo dalībvalstu pārliecību par Latvijas valdības stratēģiskajām izvēlēm, sasniegumiem un spējām. Tas ir vēstījums, kas izvērtīsies plašākās un labākās Latvijā veiktās investīcijās, lielākā daudzumā labāku darbavietu Latvijas iedzīvotājiem, un plašākās un labākās iespējās šīs valsts jauniešiem.

Saprotams, ka mums vēl būs jāpieliek lielas pūles. Pievienošanās nenotiks pēc nemainīga grafika vai gala termiņa – pievienošanās ātrums ir atkarīgs no Latvijas atsaucības un reformu tempiem valstī. Aicinām jūs visus enerģiski un ar aizrautību iesaistīties šajā procesā. Varat paļauties uz mūsu atbalstu kopējā mērķa – Latvijas pilntiesīgas dalības ESAO – sasniegšanā.

Paldies par uzmanību.