Ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska uzruna Latvijas Republikas de iure atzīšanas 90. gadadienā

26.01.2011. 19:38

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs,

Ministru prezidenta kungs,

Saeimas deputāti,

dāmas un kungi,

ekselences!

"Šodien, 26. janvārī, piecos pēcpusdienā  Sabiedroto Augstākā padome Lielbritānijas, Francijas, Itālijas, Japānas un Beļģijas vārdā nolēma atzīt Latviju un Igaunijude iure. Lai dzīvo Latvijas valsts!"— šāds paziņojums tieši pirms 90 gadiem aplidoja visu valsti, un tam savā nozīmīgumā var līdzināties reti kurš notikums Latvijas vēsturē.

Ilgotais sapnis beidzot bija piepildīts! Neatkarīgas nacionālās valsts proklamēšana un Satversmes sapulces sasaukšana 1918. gadā, smagās neatkarības cīņas, līgums ar Krieviju 1920. gadā, un – visbeidzot Latvijas Republikas diplomātu ilgstošais, neatlaidīgais un profesionāli izcilais darbs, panākot Latvijas atzīšanu de iure vispirms Sabiedroto Augstākā padomē un vēlāk – no valstīm visā pasaulē. Tas viss 26.janvārī pirms 90 gadiem beidzot bija paveikts

Tieši kopš tiem laikiem mūsu valsts un mūsu diplomātijas vēsturē neizdzēšami ierakstīts dižais, patriotiskais un uz mūžiem svarīgais princips, ko definēja Latvijas Republikas pirmais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics: «Mums jāizlieto visi ceļi, lai sagādātu un izauklētu Latvijas laimi». Cienījamie klātesošie! Es uzskatu, ka šis princips ikvienam Latvijas patriotam, ikvienam Latvijas diplomātam un ikvienam Latvijas pilsonim ir jāuztur spēkā līdz savai pēdējai stundai!

Meierovica formula – „izauklēt Latvijas laimi” ir un paliks augstākais mērķis, par kuru būtu jācīnās mums ikvienam un visiem kopā!

Jā, dāmas un kungi, 1921. gadu pamatoti uzskata par Latvijas diplomātisko uzvaru gadu. Savukārt 26.janvāri kopš tā laika Latvijā iemūžināja, uzņemot valsts svinamo dienu sarakstā . Pēc neatkarības atjaunošanas, 26.janvāris tika noteiks par atceres dienu, un šodien 26. Janvārī mēs atzīmējam savas valsts de iure atzīšans 90. gadskārtu. Nav noslēpums, ka arī Saeimas pirmās ārlietu debates, kas notiks rīt, mēs vēlējāmies pieskaņot šai nozīmīgajai jubilejai.

Ārlietu ministrija savukārt ir iedibinājusi tradīciju Latvijas valsts starptautiskās de iure atzīšanas gadadienā pievērst plašāku sabiedrības uzmanību tieši Latvijas diplomātu darbam – latviešu diplomātijas vēsturiskajām tradīcijām, diplomātu šodienai, kā arī ārpolitikas nākotnes redzējumam. Ministrijā 26.janvāri atzīmē arī kā Diplomātu dienu.

Apsolīsim šodien – jubilejas reizē – savai valstij Latvijai tās ceļā uz simtgadi to pašu, ko Latvijai vēlēja mūsu valsts diplomātijas metrs Zigfrīds Anna Meierovics – ka izlietosim visus ceļus, lai sagādātu un izauklētu Latvijas laimi! Diplomāti arī ir šīs laimes kalēji un līdzšinējais, profesionāli veiktais darbs ir apliecinājums diplomātu lielai artavai šī kopējā mērķa izpildē. Pateicos par Jūsu līdzšinējo ieguldījumu un novēlu veiksmi jūsu turpmākajā darbībā!

Mūsu visu vārdā vēlos arī apsolīt, ka mēs nekad neaizmirsīsim to diplomātu vārdus un nopelnus, kas strādāja jaundibinātās Latvijas labā, tos, kuri strādāja Latvijas labā visgrūtākajā posmā – okupācijas gados, kad tās starptautiskais de iure statuss kā trausls zieds tika uzturēts tikai dažās vietās pasaulē, jo bija noliegts šeit uz vietas savā zemē, un atdosim godu visiem tiem diplomātiem, kas palīdzēja atjaunot neatkarīgo Latviju un no jauna palīdzēt atgūt de iure statusu, atjaunojot valstiskumu pirms 20 gadiem.

Lūdzu, ar klusuma brīdi godināsim visus tos diplomātus un ārlietu dienesta darbiniekus, kas veltījuši savu dzīvi Latvijas labā visos laikos, pildot savu pilsoņa, patriota un profesionāļa pienākumu!

Paldies!

Noslēgumā es no sirds pateicos visiem mūsu valsts draugiem, mūsu ārzemju kolēģiem, visiem tiem cilvēkiem dažādās pasaules zemēs un tautās, kas atzīst, pazīst un ciena mūsu Latviju un tās tautu – tāpat kā mēs cienām viņus. Paldies visiem, kas šeit šodien kopā ar mums svin šo nozīmīgo jubileju!