Zanda Kalniņa-Lukaševica: mums ir jārunā un jārīkojas, ja Eiropas vērtības tiek pārkāptas

01.12.2020. 16:10

2020. gada 1. decembrī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica piedalījās Eiropas Savienības (ES) Vispārējo lietu padomes neformālajā sanāksmē videokonferences formātā, kur tika pārrunāta Eiropas nākotne un ES koordinācija Covid-19 pandēmijas ierobežošanā.

Pašreizējā ES Padomes prezidējošā valsts Vācija diskusijā par Eiropas nākotni iesaistīja Eiropas jauniešu parlamenta pārstāvjus – jaunos Eiropas vēstniekus, kas ar skatu uz 2021. gadā plānoto konferenci par Eiropas nākotni izstrādāja diskusiju dokumentu par to, kādai Eiropai būtu jāizskatās pēc 10-15 gadiem. Dokumenta sadaļas par ES demokrātijas vīzijas līdzautore bija arī pārstāve no Latvijas – Emīlija Linda Mendelsone. 

Diskutējot ar dalībvalstu ministriem un jaunajiem Eiropas vēstniekiem par Eiropas nākotnes idejām, parlamentārā sekretāre uzsvēra, ka ES dalībvalstīm ir jāaizsargā un jāuztur visaugstākie brīvības, demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma standarti gan Eiropā, gan visā pasaulē. "Joprojām ir jāstrādā pie mūsu demokrātisko sistēmu elastīguma, jāstiprina mūsu informācijas aizsardzība, konkrētāk, cīnoties pret viltus ziņām, ārējo iejaukšanos nacionālajos vēlēšanu procesos un radikalizāciju sociālo mediju platformās," atzīmēja Z. Kalniņa-Lukaševica.

Parlamentārā sekretāre atzina, ka konference par Eiropas nākotni šajā jomā ieņem būtisku lomu: "Tas nedrīkst būt elitārs process. Tai ir jābūt iekļaujošai un plašai sarunai, iesaistot pilsoņus un apspriežot idejas, kā stiprināt ES, tuvināt to iedzīvotājiem un veicināt uzticību institūcijām."

Z. Kalniņa-Lukaševica iezīmēja arī Latvijas pieredzi, risinot 2018. gada konsultācijas ar pilsoņiem: "Latvijas veiksmīgās pieredzes pamatā bija divi elementi: risināt diskusijas visos Latvijas reģionos, deleģējot diskusiju organizēšanu un vadīšanu nevalstiskajām organizācijām, kā arī izmantot digitālās iespējas – https://manabalss.lv/ platformas radītu rīku, kas ļāva interesentiem izteikt idejas ES nākotnei un balsot par tām." Parlamentārā sekretāre iedrošināja, lai konference par Eiropas nākotni sekotu šim piemēram, kā arī vainagotos ar praktiskiem rezultātiem un uzlabojumiem, ko sajūt katras Eiropas dalībvalsts iedzīvotāji.

Neformālās sanāksmes otrajā daļā valstu pārstāvji diskutēja par ES koordināciju Covid-19 pandēmijas ierobežošanā, akcentējot pozitīvos piemērus līdzšinējā sadarbībā un nepieciešamiem uzlabojumiem turpmākajā sadarbībā un koordinācijā.

Parlamentārā sekretāre uzsvēra nepieciešamību mācīties no tādām pavasarī pieļautām kļūdām kā, piemēram, robežu slēgšana un eksporta ierobežošana, un tās neatkārtot.

Z. Kalniņa-Lukaševica norādīja: "Pieredzes apmaiņa par to, kā palielināt testēšanas kapacitāti, kā arī piešķirtais ES finansējums antigēnu testiem, ir lielisks piemērs, kā varam strādāt kopā." Tāpat parlamentārā sekretāre uzsvēra lietotnes "Apturi Covid" nozīmi kontaktpersonu izsekošanā, aicinot ES dalībvalstis savietot savas nacionālās sistēmas, tādējādi nodrošinot plašāku pārklājumu.

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-flickricon instagramytb

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā