Ārlietu ministrs: ES ārējo robežu atvēršanai jābūt pakāpeniskai, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju trešajās valstīs, kas balstīta objektīvos rādītājos

15.06.2020. 17:07

2020. gada 15. jūnijā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Viļņā tikās ar Igaunijas, Lietuvas un Polijas ārlietu ministriem, lai pārrunātu Baltijas valstu un Polijas sadarbību, tostarp Covid-19 koordināciju Eiropas Savienības (ES) līmenī un ārējo robežu atvēršanas jautājumu, kā arī drošības politikas un Baltijas valstu, un ASV sadarbību.

E. Rinkēvičs pauda pārliecību, ka, atverot ceļošanai Baltijas valstu vienoto telpu, visas trīs Baltijas valstis sniedza pozitīvu piemēru reģionālai koordinācijai un savstarpējai uzticībai. Ministrs pauda gandarījumu par Polijas lēmumu atvērt robežas ar ES valstīm un atsākt starptautiskos lidojumus. 

“Šodien aprit tieši mēnesis, kopš atvērām Baltijas valstu iekšējās robežas. Esam veiksmīgi koordinējuši sadarbību, regulāri tiekoties Rīgā, Tallinā un šodien Viļņā. Ir svarīgi turpināt mūsu veiksmīgo sadarbību un efektīvu savstarpējo koordināciju starp mūsu valstīm. Ar Covid-19 būs jāsadzīvo ilgāku laiku, tādēļ mēs nevaram zaudēt modrību un mums joprojām ir jābūt piesardzīgiem. Tāpēc izšķiroša nozīme ir vienotībai un sadarbībai, kopīgam darbam un ciešai un regulārai informācijas apmaiņai,” tikšanās laikā uzsvēra E. Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs vērsa uzmanību, ka šobrīd Eiropas Savienībai ir divi vitāli svarīgi pamatuzdevumi – iespējami drīz atgriezties pie “normalitātes”, kas ietver vienotā tirgus funkcionēšanu un brīvu personu kustību Šengenas zonā, vienlaikus veicinot ekonomikas atkopšanos. “Ir jāturpina cieša Eiropas Savienības sadarbība ierobežojumu atcelšanā. Mēs esam lepni par labo piemēru, ko varējām nodemonstrēt Baltijas valstu līmenī –, kļūstot par pirmo reģionu, kas atjaunoja brīvu iedzīvotāju kustību. Taču Eiropas Savienības ārējo robežu atvēršanai jābūt pakāpeniskai, ņemot vērā epidemioloģisko situāciju trešajās valstīs, kas balstīta uz uzticamiem un pārbaudītiem avotiem,” pauda ministrs.

Ministrs vērsa uzmanību, ka šajās dienās Baltijas valstīs piemin komunistiskā genocīda upurus, ko staļiniskais režīms Otrā pasaules kara laikā deportēja, tūkstošiem nevainīgu cilvēku atņemot dzīvību. “Ar nožēlu ir jākonstatē, ka Krievijas revizionistiskā pieeja vēstures jautājumiem, īpaši Otrā pasaules kara notikumu kontekstā, nav pieņemama. Augsti novērtējot sabiedroto ieguldījumu un upurus nacisma sagrāvē, mums nav pieņemami attaisnot padomju totalitāro režīma noziegumus. Piemēram, Krievijas Valsts domes deputāta iesniegtais likumprojekts atzīt par spēkā neesošu PSRS Tautas deputātu kongresa 1989. gada 24. decembra rezolūciju, kurā nosodīts Molotova-Ribentropa pakts, ir kārtējais Krievijas mēģinājums atgriezties pie totalitārisma un attaisnot totalitārā Staļina režīma 20. gadsimtā pastrādātos noziegumus. Mums šāda retorika un vēstures revizionisms nav un nebūs pieņemams,” akcentēja E. Rinkēvičs.

Kopā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas kolēģiem Latvijas ārlietu ministrs videokonferences režīmā piedalījās ES Ārlietu padomes sanāksmē. Attālināti no Vašingtonas piedalījās arī ASV valsts sekretārs Maiks Pompeo, diskutējot ar ES ārlietu ministriem par aktuālajiem ES un ASV dienaskārtības jautājumiem.

 

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-flickricon instagramytb

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā