Zanda Kalniņa-Lukaševica: Ir svarīgi savlaicīgi apstiprināt nākamā perioda ES 7 gadu budžetu

07.02.2018. 18:30

7. februārī Eiropas Parlamenta (EP) sesijas laikā Z. Kalniņa-Lukaševica tikās ar EP Komiteju priekšsēdētāju konferences vadītāju un Reģionālās attīstības komitejas un Budžeta komitejas pārstāvjiem, lai apspriestu nākamā perioda ES daudzgadu budžeta izstrādes gaitu un prioritātes. Sarunās tika uzsvērts, ka ir svarīgi savlaicīgi apstiprināt nākamā perioda Eiropas Savienības (ES) 7 gadu budžetu, jo tikai savlaicīga lēmumu pieņemšana ļaus izvairīties no ES fondu investīciju pārrāvuma.

Tiekoties ar EP Komiteju priekšsēdētāju konferences vadītāju – Lūgumrakstu komitejas priekšsēdētāju Sesīliju Vikstrēmu (Cecilia Wikström), tika pārrunāta dažādo EP komiteju iesaiste viedokļa veidošanā par ES daudzgadu budžetu. Otrdien, 6. februārī, Komiteju priekšsēdētāju konferences sanāksme tika veltīta diskusijai par vienotas EP nostājas izstrādi un sagaidāmajām sarunām ar Eiropas Komisiju un ES Padomi.

Tāpat puses pārrunāja Lūgumrakstu komitejas kompetencē esošus jautājumus, ņemot vērā arī 7. februārī notikušo balsojumu EP par minoritāšu aizsardzības un nediskriminācijas rezolūciju. “Latvija ar lielu atbildību izturas pret mazākumtautību tiesību ievērošanu. Valsts atbalsts mazākumtautībām, tai skaitā izglītībai mazākumtautību valodās ir lielāks, nekā citās ES valstīs,” pasvītroja Z. Kalniņa-Lukaševica.

Sarunā ar Reģionālās attīstības komitejas priekšsēdētāju Iskru Mihailovu (Iskra Mihaylova) tika apspriesta komitejas nostāja par kohēzijas politikas nākotni un plānotās aktivitātes, argumentējot par labu kohēzijas politikas lomas nesamazināšanai. Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka kohēzijas politika jeb struktūrfondu investīcijas ir vienīgais ES instruments, kas nodrošina katra reģiona vajadzībām atbilstošus risinājumus. Tādēļ ir svarīgi nesamazināt kohēzijas politikai novirzāmos ES budžeta resursus.

Parlamentārā sekretāre sacīja: “Kohēzijas politikai, kuras mērķis ir stimulēt reģionu attīstību un ekonomikas izaugsmi, ir augsta pievienotā vērtība un pierādīta efektivitāte. Salīdzinājumā ar vidējo rādītāju ES, Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ir pieaudzis no 47% 2004. gadā līdz 64% 2015. gadā. Kopš iestāšanās ES Latvijas sociālekonomiskās attīstības līmenis ir konsekventi tuvinājies ES vidējam līmenim. Latvija pilnībā izmantojusi piešķirto ES fondu finansējumu, turklāt ar zemām administratīvām izmaksām. Tāpēc, lai turpinātu sociālekonomiskā attīstības līmeņa izlīdzināšanos ES dalībvalstu un reģionu starpā, nepieciešams saglabāt kohēzijas politikas investīcijas vismaz esošajā līmenī.”

Sarunās ar Eiropas Parlamenta Budžeta komitejas pārstāvjiem vienlīdz liela uzmanība tika pievērsta kopējās lauksaimniecības politikas nākotnei pēc 2020. gada. Z. Kalniņa-Lukaševica uzsvēra, ka “ir jānovērš nevienlīdzība dalībvalstu lauksaimnieku starpā, nodrošinot vienlīdzīgu tiešmaksājumu līmeni. Nevienlīdzīgie tiešmaksājumi kropļo konkurenci starp ES lauksaimniekiem, tāpēc ir svarīgi šo situāciju atrisināt”.

Ar Budžeta komitejas locekli Janu Olbrihtu (Jan Olbrycht), kurš ir viens no EP pastāvīgiem ziņotājiem jautājumā par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada, tika pārrunāti arī tādi jautājumi kā Apvienotās Karalistes izstāšanās ietekme uz ES daudzgadu budžetu, kā arī nepieciešamība nodrošināt finansējumu jaunajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaras ES.

Vizītes laikā EP Z. Kalniņa-Lukaševica tikās arī ar EP Budžeta komitejas priekšsēdētāju Žanu Artuī (Jean Arthuis) un Isabelli Tomā (Isabelle Thomas), kas kopā ar Janu Olbrihtu ir divi EP pastāvīgie ziņotāji par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada. Tāpat notika tikšanās ar Matejsu van Miltenburgu (Matthijs van Miltenburg), Reģionālās attīstības komitejas deputātu.

Papildinformācija

EP šobrīd tiek gatavoti divi ziņojumi par ES daudzgadu budžetu pēc 2020. gada. Viens no ziņojumiem pievērš lielāku uzmanību vispārīgiem MFF principiem un tā izdevumu daļai, bet otrs – pašu resursu (MFF ieņēmumu) reformai. Balsojums par ziņojumiem Budžeta komitejā paredzēts februāra beigās, bet EP plenārsēdē jau šī gada martā.

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-draugiemicon-flickrytb

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā