Latvijas nostāja par Eiropas Savienības un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu

19.10.2016. 13:28

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs 19. oktobrī ir nosūtījis atbildi uz piecu Saeimas deputātu jautājumiem par Eiropas Savienības (ES) un Kanādas Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības (CETA) nolīgumu, kurā skaidrota Latvijas pozīcija un atbalsts CETA nolīgumam.

“Latvija un Kanāda ir nozīmīgi partneri drošības jomā un ārpolitikā. Tāpēc man ir patiess gandarījums, ka Eiropas Savienībai ir izdevies pabeigt sarunas par modernu un ambiciozu tirdzniecības nolīgumu tieši ar Kanādu, tādējādi turpinot stiprināt transatlantiskās attiecības,” savā atbildē pauž ārlietu ministrs.

Ministrs vēstulē vērš uzmanību, ka Latvija ir apzināti stiprinājusi saites ar Kanādu, kā arī atbalstījusi sarunas par visaptveroša un ambicioza nolīguma slēgšanu jau kopš sarunu uzsākšanas 2009. gadā. Sarunu gaitā Latvijas nacionālā pozīcija tika papildināta, lai nolīgumā tiktu iekļauti noteikumi par ieguldījumu jautājumiem.

Tāpat ministrs vēstulē atgādina, ka CETA sarunām turpinoties, Ministru kabinetā apstiprināja un Saeimas Eiropas lietu komisijā tika skatīti informatīvie ziņojumi, kuros pausts atbalsts sarunu turpināšanai jau no 2012. gada. Turklāt atbalsts transatlantisko attiecību stiprināšanai pausts ikgadējos ārpolitikas ziņojumos (2014., 2015., 2016. gada “Ārlietu ministra ikgadējie ziņojumi par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā un Eiropas Savienības jautājumos”) un valdības deklarācijā. Arī Latvijas Prezidentūras ES Padomē darba programmas stratēģiskajā daļā tika pausts atbalsts CETA sarunu noslēgšanai.

“Ārlietu ministrija uztur ikdienas kontaktu par ārējās tirdzniecības jautājumiem ar sociāliem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, uzņēmēju asociācijām, zemnieku organizācijām, Latvijas Darba devēju konferederāciju, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju, Latvijas Kokrūpniecības federāciju, Latvijas tirgotāju asociāciju un citām organizācijām un apvienībām. Vienmēr esam uzsvēruši sabiedrības informēšanas nozīmi par tirdzniecības sarunām un atbalstījuši arvien pieaugošu caurspīdību sarunās, tāpat ministrijā ir organizēti publiski pasākumi par starptautiskās tirdzniecības jautājumiem, kuros ir bijusi iespēja diskutēt par tirdzniecības nolīgumiem un Latvijas pozīciju,” uzsver E.Rinkēvičs.

E.Rinkēvičs atbildes vēstulē arī akcentē, ka kopā ar uzņēmēju asociācijām un sociāliem partneriem tika identificētas intereses lauksaimniecības, informācijas un tehnoloģiju, un investīciju aizsardzības jomās. Kā galvenie Latvijas panākamie uzdevumi nolīguma ietvaros tika minēta tarifu samazināšana, tehnisko standartu tuvināšana un dubultās atzīšanas novēršana, un vienāda investoru un investīciju aizsardzība visiem Latvijas iedzīvotājiem. Sarunām par CETA noslēdzoties, papildus ES atrunām, Latvija patur ierobežojumus attiecībā uz lauksaimniecības zemes iegādi, veterināro pakalpojumu sniegšanu, vadošo darbinieku meklēšanas pakalpojumiem, drošības pakalpojumiem, pasažieru un kravu pārvadājumu pakalpojumi (nepieciešama atļauja, jāizmanto valstī reģistrēti transportlīdzekļi); CETA fiziskas personas definīcijā ¬ īpaši ņemtas vērā Latvijas intereses attiecībā uz Latvijas Republikas nepilsoņu pasu turētājiem.

“Latvijas mazie un vidējie komersanti ir pasaules līmeņa konkurētspējīgi uzņēmumi, un ir nepieciešams turpināt veidot priekšnoteikumus to efektīvai darbībai, lai vienkāršotu to ieiešanu starptautiskos tirgos. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir paudusi aktīvu atbalstu brīvās tirdzniecības nolīguma slēgšanai ar Ziemeļamerikas valstīm – Kanādu un ASV, tādējādi atceļot šķēršļus, tostarp izmaksas tirdzniecībai ar ASV un Kanādu. Tirgus piekļuves nosacījumi CETA nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus Latvijas uzņēmējiem, eksportējot preces un pakalpojumus uz Kanādu, salīdzinot ar vietējiem. Praksē tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmējiem nebūs jāmaksā ievedmuita vai citas nodevas, kas netiek piemērotas vietējam uzņēmumam, tādējādi ievērojami samazinot izmaksas, kas saistītas ar tirdzniecības uzsākšanu. Latvijas gadījumā tas ir īpaši būtiski, jo lielākā daļa Latvijas eksportētāju ir mazie un vidējie komersanti. Piemēram, dekoratīvai kosmētikai no Eiropas Savienības Kanādā tiek piemērota ievedmuita 6,5% apmērā, un tā tiks atcelta līdz ar nolīguma pagaidu piemērošanu. Savukārt kartupeļu cietei tiek piemērota 10,5% muitas nodeva, kas tiks pakāpeniski atcelta, skaitot no nolīguma pagaidu piemērošanas brīža. Tāpat uzņēmumam vairs nebūs jāveic tehnisko standartu dubultās testēšanas procedūras, jo CETA ir paredzēta tehnisko standartu savstarpējā atzīšana. Cita starpā CETA ir iestrādāti muitas noteikumi, kas paredz ātrākus un caurredzamākus importa, eksporta un preču tranzīta noteikumus. Arī šie noteikumi stāsies spēkā pēc nolīguma parakstīšanas, tāpat kā daudzi citi noteikumi Eiropas Savienības ekskluzīvajā kompetencē,” pauž ārlietu ministrs.

Ministrs arī norāda, ka ieguvumus, ko dod starptautiskās tirdzniecības nolīgums un tā atsevišķu sadaļu pagaidu piemērošana, nav iespējams novērtēt par zemu. Sarunu gaitā tika identificētas arī t.s. sensitīvās Latvijas ražošanas nozares, kurām ir jānodrošina zināms aizsardzības līmenis no brīvās tirdzniecības. Tā sarunās par nolīgumu tika panākts, ka ES neatvērs tirgu vistas un tītara gaļai, olām un olu produktiem, kvotas ievešanai tiks piešķirtas liellopu gaļai (45,8 tūkst. t.), cūkgaļai (75 tūkst. t), kviešiem tiks noteikta 7 gadu pārejas kvota 100 tūkst. t apmērā.

“Kanāda ir viens no Latvijas nozīmīgākajiem partneriem starptautiski, tomēr tirdzniecības attiecības atpaliek no ciešās sadarbības politiski un drošības jomā. Latvijas uzņēmēju ieiešanu Kanādas tirgū līdz šim apgrūtināja muitas procedūras un nodevas, papildus izmaksas, kas saistītas ar atšķirīgiem standartiem, intelektuālā īpašuma tiesību un citiem jautājumiem. Latvija atbalsta CETA noslēgšanu, lai atceltu ievedmuitas, mazinātu birokrātiskos šķēršļus un citas tirdzniecības barjeras. Caur ciešāku sadarbību tirdzniecībā, drošības jomā un politiski tiek stiprinātas transatlantiskās saites,” atbildes nobeigumā pauž E.Rinkēvičs.

Informācijai:

2013. gada 13. oktobrī ES un Kanāda formāli noslēdza sarunas par nolīgumu.  Kopš 2014. gada 26. septembra CETA nolīgums ir bijis publiski pieejams (šī gada 29. februārī tika publiskota juridiski caurskatītā līguma redakcija). Tas ļāvis interesentiem iepazīties ar nolīgumu, par to diskutēt un paust bažas, ja tādas radušās.

 


Preses kontaktiem:
Komunikācijas grupa
Krišjāņa Valdemāra iela 3, Rīga, LV-1395
Tālrunis: (371) 67016 272;
Fakss: (371) 67828 121
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Mājaslapa: www.mfa.gov.lv
Seko līdzi Ārlietu ministrijai: twtricon-facebookicon-draugiemicon-flickrytb

baneris final vestniecibam Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā