Dr. hist. Žiljēna Gelēna uzruna diskusijā "Latvijas de iure atzīšana. Skatupunkti”

26.01.2011. 19:36

1921. gada 26. janvārī Francijas Republikas valsts Padomes priekšsēdētājs Aristīds Briāns pavēsta Latvijas delegācijai, ka sabiedrotās lielvalstis (Francija, Lielbritānija, Itālija, Japāna) nolēmušas atzīt Latviju de iure, lai tādējādi "godinātu ieguldītās pūles" un "izteiktu" simpātijas latviešu tautai.

Šis solis iezīmēja jaunu pavērsienu Francijas un citu Eiropas lielvalstu ārpolitikas attīstībā. Jaunajā Eiropā, ko franču diplomātija vēlējās veidot, tā atzina gan latviešu nācijas likumīgo vēlmi veidot savu valsti, gan, galvenokārt, tās spēju spēlēt lomu Baltijas un Austrumeiropas telpas stabilizācijā un miera nodrošināšanā.

Kaut arī vēl daudzi rietumvalstu novērotāji šaubījās par jaunās valsts dzīvotspēju, 1921. gada atzīšana ļāva veidot strukturētas attiecības starp abām valstīm politiskajā, ekonomiskajā un kultūras līmenī, tādējādi veicinot Latvijas apņemšanos kļūt par modernu un mieru mīlošu Eiropas valsti un palīdzot abu valstu vadošajām personām un sabiedriskajai domai tuvināties un iepazīties.

"La reconnaissance de jure de la Lettonie. Regards croisés" Dr. hist. Žiljēna Gelēna uzruns diskusijā "Latvijas de iure atzīšana. Skatupunkti” teksts (franču valodā)