Vēsturnieki lekcijā – diskusijā Ārlietu ministrijā atgādina Francijas lomu Latvijas neatkarības vēsturē

25.01.2011. 19:39

25.janvārī, atzīmējot Latvijas Republikas starptautiskās atzīšanas de iure 90.gadadienu, ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis atklājot publisko lekciju – diskusiju „Latvijas de iure atzīšana. Skatupunkti” uzrunā klātesošajiem uzsvēra: „Šī Latvijas starptautiskās atzīšanas gadadienai veltītā Francijas un Latvijas vēstures doktoru lekcija ir kā simbols, kas akcentē un atgādina to, ka tieši Francija pirms 90 gadiem aicināja pārējās Eiropas valstis atzīt jauno Latvijas valsti.”

Tāpat ārlietu ministrs akcentēja, ka ir gandarīts par Latvijas un Francijas attiecību attīstību šodien, abām valstīm kā līdzvērtīgiem partneriem sadarbojoties Eiropas Savienībā un NATO. „Abām valstīm ir nostiprinājusies regulāru politisko konsultāciju prakse, kā arī sadarbība drošības un citās jomās. Ceram arvien padziļināt kontaktus caur dažādām jaunām iniciatīvām. Sagaidām, ka Deklarācijas par Latvijas un Francijas stratēģisko partnerību Rīcības plāns, kuru ceram parakstīt tuvākajā laikā, sniegs nozīmīgu papildus impulsu sadarbības padziļināšanai ekonomikā, kultūrā, zinātnē un citās jomās,” norādīja Ģ.V. Kristovskis.

Ārlietu ministrs izteica pateicību Francijas kultūras centram par tā aktīvo lomu Latvijas kultūras dzīvē.

Savukārt Francijas vēstniece Latvijā Šantāla Puarē  (Chantal Poiret) uzsvēra latviešu un franču tiešo kontaktu noteicošo lomu Latvijas valsts atzīšanā.

Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes, asociētais profesors Dr. hist. Ēriks Jēkabsons savā runā uzvēra, ka šodien kopējo vēstures lappušu izpēte ļauj stiprināt abu valstu draudzīgās attiecības. Vienlaikus līdz šim aizmirstie fakti ļauj pilnveidot mūsu viedokli par attiecībām pagātnē. Ievērojot to, ka šobrīd Latvija ir atgriezusies Eiropas kartē pēc vairāk nekā pusgadsimtu ilgas prombūtnes tajā, šai izpētei ir sevišķi liela nozīme, lai izprastu mūsu vietu šajā kartē. Gan 1918. – 1940.gadā, gan šodien.

Savukārt Franču vēsturnieks Dr.hist. Žiljēns Gelēns (Julien Gueslin) akcentēja, ka Latvijas de iure atzīšana „ iezīmēja jaunu pavērsienu Francijas un citu Eiropas lielvalstu ārpolitikas attīstībā. Jaunajā Eiropā, ko franču diplomātija vēlējās veidot, tā atzina gan latviešu nācijas likumīgo vēlmi veidot savu valsti, gan, galvenokārt, tās spēju spēlēt lomu Baltijas un Austrumeiropas telpas stabilizācijā un miera nodrošināšanā.”

Publiskajā lekcijā – diskusijā ar priekšlasījumiem uzstājās jau minētie vēsturnieki un to vadīja Latvijas vēstnieks Spānijā Rolands Lappuķe. Pasākums notika sadarbībā ar Francijas vēstniecību Latvijā.

"Francijas vieta Latvijas vēsturē 1918.–1921. gadā" Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes asociētā profesora Dr. hist. Ērika Jēkabsona runa

Dr. hist. Žiljēna Gelēna uzruna diskusijā "Latvijas de iure atzīšana. Skatupunkti”