Izstādes

Mēs stāstām par sevi, par savu apņēmību, veiksmēm un neveiksmēm, par to, kādus sevi atceramies Latvijas valsts atjaunošanas pirmajos gados. Ar prieku rādām dokumentālas un lietiskas liecības par panākumiem, kas palikuši visu atmiņā un jau ierakstīti Latvijas vēsturē. Rādām arī piemirstus notikumus un esam priecīgi, ka ir izdevies savākt plašu dokumentālo materiālu klāstu.

Izstādes mērķis ir parādīt Latvijas ārlietu dienesta iekļaušanos valsts atjaunošanā, ilustrējot to ar zināmiem, kā arī līdz šim nepublicētiem dokumentiem. Ekspozīcijā uzsvērta Latvijas ārlietu dienesta darbības nepārtrauktība, jo okupācijas gados to pārstāvēja diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Rietumu valstīs. Pēc Neatkarības deklarācijas  pasludināšanas darbību atjaunoja Ārlietu ministrija Rīgā. Sākās pakāpeniska abu dienesta sastāvdaļu – ministrijas un pārstāvniecību – tuvināšanās, viedokļu, uzdevumu un mērķu noskaidrošana, kopējas darbības saskaņošana. Šo konsolidācijas procesu vadīja pilnvarotais lietvedis ASV, Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta vadītājs brīvajā pasaulē Anatols Dinbergs, Latvijas ārlietu ministrs Jānis Jurkāns un Pasaules brīvo latviešu apvienības priekšsēdētājs Gunārs Meierovics. Pateicoties sekmīgai sadarbībai, tika izveidots vienots Latvijas ārlietu dienests.

Izstādes autoru stāstā aptverts laiks pēc 1990. gada 4. maija līdz 1991. gada nogalei. Dokumentu anotācijās netiek izteikti darbības vērtējumi, notikumu analīze, sīki skaidrojumi un statistika, netiek svērts, mērīts un salīdzināts. Anotācijas pievienotas fotogrāfijām, grūti salasāmiem tekstiem un dokumentiem svešvalodās, kā arī diplomātiskās sarakstes dokumentiem. Ja dokumentam ir visi rekvizīti, kas padara to saprotamu, anotācija nav pievienota. Analizēs, vērtēs, skaidros un atbildes meklēs zinātnieki, pētnieki.

Latvija ir brīva – ko tagad? Šādu jautājumu uzdeva Amerikas latviešu apvienība seminārā 1991. gada oktobrī. Pirmā izstāde par Latvijas ārlietu dienesta darbu valsts atjaunošanas sākumos ir nodota skatītājiem – ko tagad? Darbs ir turpināms, nākamajā izstādē jāstāsta par lielajām vizītēm, armijas izvešanu, pievienošanos starptautiskajām organizācijām.

Latvija ir brīva – ko tagad? Vai tas, kas tagad, ir tas, ko cerējām? Vai esam darījuši to labāko, ko varējām? Tā varam jautāt ne tikai ārlietu dienestam kopumā, bet arī katrs sev.

Mēs stāstām stāstu par sevi, mēs atceramies, un šī izstāde ir tikai maza daļa no stāsta.