Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments: 12. novembrī notikusī diskusija par fiktīvo laulību tendenču pieaugumu pirmo reizi pulcējusi tik plašu iesaistīto institūciju dalību

13.11.2009. 18:58

 

Informatīvās kampaņas "Fiktīva laulība- slazds!" ietvaros š.g. 12. novembrī Ārlietu ministrijas Konsulārajā departamentā sadarbībā ar NVO Patvērums "Drošā māja" tika organizēta diskusija par fiktīvo laulību tendences pieaugumu, ar mērķi apzināt iesaistīto institūciju šī brīža iespējas un rast jaunus risinājumus sadarbojoties gan preventīvā darba veikšanā, gan fiktīvu laulību pazīmju atpazīšanā, gan arī sniedzot palīdzību konstatēto fiktīvo laulību upuriem.

Diskusiju vadīja Ārlietu ministrijas Juridiskās un konsulārās direkcijas vadītāja Alda Vanaga.

Šī bija pirmā diskusija, kas aptvēra tik plašu iesaistīto institūciju dalību*.

Ārlietu ministrijas pārstāvji vērsa klātesošo uzmanību uz fiktīvo laulību tendences pieaugumu- kas principā ir viens no cilvēktirdzniecības veidiem. Iesaistītās institūcijas tika aicinātas dalīties ar novērojumiem par jaunākajām tendencēm, kā arī piedāvāt risinājumus. Ārlietu ministrijas rīcībā šobrīd ir informācija par situāciju Īrijā, kur tikai šogad vien Latvijas pilsones ir noslēgušas 257 laulības ar Pakistānas, 80 – Indijas, 20 – Bangladešas, kā arī ar Nigērijas, Afganistānas, Ēģiptes, Irākas, Sīrijas un citu valstu pilsoņiem. Pēdējā pusgada laikā Latvijas vēstniecībā Īrijā arvien biežāk vēršas Latvijas pilsones ar lūgumu sniegt atbalstu, lai atgrieztos Latvijā.

Viena no tendencēm, ko uzsvēra NVO Patvērums "Drošā māja" valdes priekšsēdētāja S. Zalcmane, ir strauja upura profila paplašināšanās – upuri ir sastopami arvien plašākā vecuma un izglītības līmeņa amplitūdā, kā arī no dažādiem Latvijas reģioniem.

Noslēgto fiktīvo laulību skaita ziņā turpina dominēt Īrija, Kipra un Lielbritānija. Fiktīvo laulību popularitāti šajās valstīs izskaidro vairāki faktori: liberālā pieeja gan laulību reģistrācijai, gan laulības pārbaudei pēc tās noslēgšanas; šīs valstis ir ES dalībvalstis, bet nav Šengenas zonas dalībvalstis; šajās valstīs ir salīdzinoši lielas trešo valstu izcelsmes iedzīvotāju kopienas, kuras nodrošina atbalstu fiktīvajām laulībām, piemēram, vervējot. Šie faktori mijiedarbojas ar to, ka uz šīm valstīm meklējot darba iespējas dodas Latvijas pilsones, kas labprātīgi piekrīt vai arī tiek maldinātas un piespiestas stāties laulībā ar trešās valsts pilsoņiem, tādējādi atvieglojot trešās valsts pilsoņu iekļūšanu ES un Šengenas zonā. Visvairāk vervēšana tiek izvērsta interneta vidē.

Labklājības ministrija informēja par cilvēktirdzniecības upuriem pieejamo finansējumu rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai.

Iekšlietu ministrijas iestāžu pārstāvji dalījās pieredzē par veidiem un metodēm, kā iespējams pārbaudīt, vai Latvijā ieceļot gribošo trešo valstu pilsoņu nodomi noslēgt šeit laulību ir patiesi.

Diskusijas rezultātā tika panākta vienošanās, ka ir nepieciešams turpināt preventīvo darbu- informēt sabiedrību par fiktīvo laulību risku, to iespējamām sekām, kā arī atspoguļot situāciju pirms un pēc fiktīvajām laulībām, atmaskojot vervēšanas tehnikas.

Šāda diskusija bija svarīga arī, lai konstatētu aktuālās tendences un analizētu statistiku. Tas attiecīgi sniedz argumentus nepieciešamībai palielināt finansiālo atbalstu cilvēktirdzniecības upuriem, kā arī pierāda, ka iesaistīto institūciju ciešai sadarbībai un vienotai pozīcijai fiktīvo laulību tendences novēršanā ir būtiska nozīme.

* Diskusijā piedalījās:

Sandra Zalcmane, NVO Patvērums "Drošā māja" valdes priekšsēdētāja;

Rasa Saliņa, Ahoy Public Relations izpilddirektore un kampaņas "Fiktīvas laulības – slazds!" koordinatore;

Arturs Vaišļa, Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroja 2.nodaļas (cīņai ar cilvēku tirdzniecību) priekšnieks;

Sanda Sīlīte-Galiņa, Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja;

Gundega Riekstiņa, Konsulārā departamenta Šengenas nodaļas vadītāja;

Inga Martinsone; Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības departamenta Sociālo pakalpojumu organizācijas nodaļa;

Janīna Vēbere, Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja;

Rita Tetere, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Migrācijas nodaļas vadošā vec.referente;

Vizma Čuda, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Uzturēšanās atļauju nodaļas vadītāja;

Zane Zeimule, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Personu statusa kontroles nodaļas vadītāja vietniece;

Ilmārs Mežs, Starptautiskās Migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs;

Inita Jermakova, Iekšlietu ministrijas pārstāve;

Linda Lapiņa, Iekšlietu ministrijas pārstāve;

Gints Briška, Valsts Robežsardzes Rīgas pārvaldes Rīgas I kategorijas dienesta galvenais inspektors kapteinis.

Tālruņi palīdzības un informācijas saņemšanai:

NVO Patvērums "Drošā māja", tālr.: +371 67898343, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Valsts Policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļa cīņai ar cilvēku tirdzniecību, tālr.: +371 67075344, e-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments, diennakts tālruņa numurs ekstremālām situācijām: +371 29287398. Bezmaksas informatīvais tālrunis ceļotājiem 80005905

Uzziņu dienests 1188. Piezvanot uz šo minēto numuru, Jūs tiksiet savienoti ar attiecīgo iestādi vai organizāciju.

Vairāk informācijas par NVO Patvērums "Drošā māja" un kampaņu "Fiktīvas laulības – slazds!" skat. šeit: http://www.patverums-dm.lv/new.php?lang=lv&id=1&n_id=28