Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas divpusējās attiecības

04.12.2017. 09:18

Latvijas un Lietuvas politiskais dialogs ir regulārs un aktīvs visdažādākajos līmeņos. Abas valstis saista cieša sadarbība, kopīgas intereses Baltijas jūras reģionā un stratēģiska partnerība Eiropas Savienības un NATO ietvaros. Sekmīga praktiskā sadarbība izveidojusies starp valstu parlamentiem, nozaru ministrijām, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām.

Latvijas un Lietuvas vēsturiskais mantojums un iedzīvotāju ciešie personiskie kontakti rada vidi intensīvai sadarbībai nevalstiskā līmenī, ļauj īstenot pārrobežu projektus un veicina sadarbību kultūras, izglītības, tūrisma un citās jomās. 

DIPLOMĀTISKO ATTIECĪBU HRONOLOĢIJA

Latvijas un Lietuvas diplomātiskās attiecības tika nodibinātas 1919. gada 23. oktobrī, atjaunotas 1991. gada 5. oktobrī.

 Latvijas Republikas vēstnieki Lietuvā:

  • Alberts Sarkanis, 1993. – 1996.
  • Atis Sjanīts, 1996. – 2000.
  • Maira Mora, 2000. – 2004.
  • Armands Gūtmanis, 2004. – 2005.
  • Hardijs Baumanis, 2006. - 2010.
  • Mārtiņš Virsis, 2010. - 2015.
  • Einars Semanis, kopš 2015. gada 28. augusta

Lietuvas Republikas vēstnieki Latvijā:

  • Aļģirds Žvirens (Algirdas Žvirenas), 1993. – 1995.
  • Rimants Karazija (Rimantas Karazija), 1995. – 1999.
  • Petrs Vaitekūns (Petras Vaitiekūnas), 1999. – 2004.
  • Osvalds Čukšis (Osvaldas Čiukšys), 2004. – 2006.
  • Antans Vinkus (Antanas Vinkus), 2006. - 2008.
  • Antans Vaļonis (Antanas Valionis), 2008. - 2011.
  • Ričards Degutis (Ričardas Degutis), 2011. - 2016.
  • Artūrs Žurausks (Artūras Žurkauskas), kopš 2016. gada 17. augusta

PARLAMENTĀRĀ SADARBĪBA

Starp Latvijas un Lietuvas parlamentiem izveidojusies cieša sadarbība, kuru raksturo regulāras vizītes gan divpusējo, gan daudzpusējo sadarbības formātu ietvaros.

Kopš 2014. gada 27. novembra 12. Saeimā darbojas deputātu grupa sadarbībai ar Lietuvas parlamentu Romualda Ražuka vadībā. Lietuvas Seimā kopš 2016. gada 24. novembra darbojas Lietuvas un Latvijas parlamentārās sadarbības grupa Ķēstuta Masjuļa (Kęstutis Masiulis) vadībā.

 

SADARBĪBA EKONOMIKĀ

Tirdzniecība 2017. gada 1. pusē (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Lietuva ir lielākais Latvijas ārējās tirdzniecības partneris. 2017. gada 1. pusē abu valstu kopējais preču tirdzniecības apgrozījums sasniedza 2,17 miljardus eiro (18% no Latvijas kopējā ārējā preču apgrozījuma). Salīdzinot ar 2016. gada 1. pusgadu, kopējais tirdzniecības apjoms ir palielinājies par 573 miljoniem eiro jeb 36%.

2017. gada 1. pusē Latvijas preču eksports uz Lietuvu veidoja 928 miljonus eiro (pieaugums par 20%), bet preču imports sastādīja 1,2 miljardus eiro (pieaugums par 50%).

Savukārt Latvijas un Lietuvas pakalpojumu tirdzniecības apgrozījums 2017. gada 1. pusgadā sasniedza 292 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2016. gada 1. pusgadu, tas ir pieaudzis par 5,42 % jeb 15 miljoniem eiro.

Lai sekmētu abu valstu ekonomisko sadarbību, identificētu investorus un sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem sadarbības partneru meklēšanā, 2005. gadā Viļņā tika atklāta Latvijas Tirdzniecības palāta, bet 2011. gadā - Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība Lietuvā. Kopš 2007. gada ik gadu Viļņā tiek pasniegta „Nameja balva” veiksmīgākajiem Latvijas uzņēmumiem Lietuvā.

Preču tirdzniecība 2017. gada 1. pusē (avots: Centrālā statistikas pārvalde)

Eksports Imports

1. Lietuva   – 927 680 935  EUR jeb 17.20%

2. Igaunija   – 653 474 824 EUR jeb 12.12%

3. Krievija   – 434 922 455 EUR jeb 8.06%

4. Vācija      –  396 487 179 EUR jeb 7.35%

5. Zviedrija   –  348 352 471 EUR jeb 6.46%

1. Lietuva – 1 243 250 412 EUR jeb 18.78%

2. Vācija – 725 214 112 EUR jeb 10.95%

3. Polija – 630 389 075 EUR jeb 9.52%

4. Igaunija – 510 297 211 EUR jeb 7.71%

5. Krievija – 469 799 129 EUR jeb 7.10%

Latvijas un Lietuvas tirdzniecības dinamika, EUR

Gads Eksports Imports
2007 804   302 208 1 390   612 826
2008 941   886 897 1 620   722 218
2009 742   316 478 984   952 448
2010 990   712 964 1 227   406 833
2011 1 364   526 852 1 779   345 484
2012 1 395   858 418 2 198   085 568
2013 1 484   550 317 2 179   871 425
2014 1 644 307   313 1 935   450 201

2015

2016

2017 2Q

1 744 095 595

1 703 529 975

927 680 935

1 912 284 353

1 917 764 876

1 243 250 412

Investīcijas (avots: Latvijas Banka)

2017. gada oktobrī Lietuvas tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā veidoja 505,66 miljonus eiro (6. vieta starp ārvalstīm pēc tiešo investīciju apjoma). Savukārt Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 3110 Latvijas – Lietuvas kopuzņēmumi. Lielākais Lietuvas investors ir telekomunikāciju uzņēmums “BITE Lietuva UAB”, kam pieder 100% SIA “BITE Latvija” akcijas (investīcijas 99 miljonu eiro apmērā).

Tūrisms (avots: Tūrisma attīstības valsts aģentūra)

Saskaņā ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģiju Lietuva ir noteikta kā augsti prioritārs tūrisma mērķa tirgus, kur tiek īstenotas dažādas mārketinga aktivitātes. Latvijā ik gadu gan atpūtas, gan darījumu nolūkā ierodas 375 000 ceļotāji no Lietuvas.

Sadarbība nacionālo tūrisma administrāciju līmenī notiek saskaņā ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas starpvaldību Nolīgumu par sadarbību tūrisma jomā. Baltijas valstu nacionālās tūrisma organizācijas sekmīgi īsteno kopīgas tūrisma veicināšanas aktivitātes, piemēram, ikgadējo starptautisko darba semināru tūrisma profesionāļiem „Baltic Connecting”, kā arī vietējā tūrisma veicināšanas kampaņu „Dižā Baltijas apceļošana”, popularizējot saistošākos tūrisma produktus un pakalpojumus un atklājot Baltijas tūrisma piedāvājumu daudzveidību. Regulāri tiek rīkotas tūrisma profesionāļu un žurnālistu vizītes.

Enerģētika

Latvijas un Lietuvas sadarbība enerģētikas sektorā ir cieši saistīta ar visu trīs Baltijas valstu sadarbību enerģētikas jomā un vērsta uz to, lai veicinātu šo valstu enerģētikas tirgu integrāciju kopējā Eiropas Savienības elektroenerģijas tirgū, nodrošinot augstu apgādes drošības līmeni, enerģijas efektīvu izmantošanu, tirgus liberalizāciju un samazinot enerģētikas ietekmi uz apkārtējo vidi.

Baltijas valstis ir veikušas nozīmīgus soļus virzībā uz labi funkcionējoša enerģētikas tirgus izveidi un enerģētiskās drošības veicināšanu. Visas trīs Baltijas valstis ir atvērušas savus dabasgāzes tirgus brīvai konkurencei. 2016. gada 9. decembrī Rīgā tika parakstīta Deklarācija par reģionālā dabasgāzes tirgus attīstību. 2015. gada 14. janvārī Rīgā tika parakstīta Deklarācija par Enerģijas piegāžu drošību Baltijas valstīm, savukārt 8. jūnijā Luksemburgā parakstīts Saprašanās memorands par stiprināto Baltijas Enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu (BEMIP).  2015. gada 14. decembrī Viļņā tika atklāti divi jauni elektroenerģijas starpsavienojumi starp Baltijas valstu un Eiropas tirgiem – LitPolLink (Lietuva-Polija) un NordBalt (Lietuva-Zviedrija). Savukārt 2014. gada 27. oktobrī Klaipēdā tika atklāts sašķidrinātās dabasgāzes termināls, kas kalpo kā alternatīvs gāzes piegādes resurss reģionā. Baltijas valstis aktīvi strādā pie tā, lai attīstītu brīvu, caurredzamu, konkurētspējīgu un labi funkcionējošu gāzes tirgu – gan nacionālā, gan reģionālā un Eiropas Savienības līmenī.

Latvijas un Lietuvas sadarbība enerģētikas jomā notiek arī Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas jūras reģionam ietvaros.

SADARBĪBA AIZSARDZĪBAS JOMĀ

Latvijas un Lietuvas sadarbība aizsardzības jomā galvenokārt noris Baltijas valstu kopīgo projektu ietvaros – gaisa telpas novērošanas sistēmas BALTNET, Baltijas valstu mīnu kuģu eskadras BALTRON (Latvija un Lietuva sadarbojas arī Jūras eskadrā) un Baltijas bataljona ietvaros. Tartu, Igaunijā, sekmīgi darbojas Baltijas aizsardzības koledža BALTDEFCOL.

2013. gada 29. janvārī tika parakstīts Baltijas valstu militārās sadarbības ietvardokuments, kurā ir precizēti Baltijas valstu militārās sadarbības formāti, to funkcijas un atbildības, organizācijas un darbības principi. Jaunais formāts ir savietojams ar Ziemeļvalstu sadarbību aizsardzības jomā (NORDEFCO), tādējādi atvieglojot un veicinot sadarbību Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā.

2015. gada 18. februārī tika parakstīts Saprašanās memorands par Baltijas valstu Apvienotā štāba elementa izveidi. Tā ir militāras sadarbības struktūra, kurā notiek darbs pie Baltijas valstu operacionālā līmeņa aizsardzības plānu sinhronizēšanas, izlūkošanas un aktīvas informācijas apmaiņas.

Īstenojot 2016. gadā NATO Varšavas samitā pieņemtos lēmumus, Baltijas valstīs 2017. gadā tika izvietotas pilnībā nokomplektētas Sabiedroto kaujas grupas Sabiedroto pastiprinātās klātbūtnes ietvaros. Operacionālo darbību sākuši arī jaunie alianses komandvadības elementi - NATO Spēku integrācijas vienības.

2016. gadā Baltijas valstis pieteica dalību NATO Reaģēšanas spēkos ar kopīgu bataljona vienību – Baltijas bataljonu, kas bija jauna līmeņa kopīgs pienesums NATO kolektīvās drošības sistēmai, kā arī vēl vairāk padziļināja sadarbību starp Baltijas valstīm, virzoties uz savstarpēju integrāciju.

Šobrīd Baltijas valstis strādā pie Sabiedroto spēku robežšķērsošanas procedūru vienkāršošanas, saskaņotas politikas jautājumos par komandvadību un stratēģisko komunikāciju, notiek regulāra informācijas apmaiņa. Baltijas valstu gaisa telpu turpina sargāt Sabiedroto gaisa spēki NATO gaisa telpas patrulēšanas misijas ietvaros.

Vēl viens būtisks Baltijas valstu sadarbības aspekts ir kopīgu militāro mācību organizēšana, kuras notiek saskaņā ar kopīgi izstrādātu mācību plānu. Mācību laikā tiek attīstītas aizsardzības spējas un pielietoti kopīgi militārie resursi. Katru gadu tiek rīkotas uzņemošās valsts atbalsta mācības „Baltic Host”, jūras spēku mācības „Baltic Fortress”. Baltijas valstis kopīgi piedalās arī starptautiska mēroga jūras spēku mācībās – „Open Spirit” un „Baltops”, kā arī apvienoto sauszemes un gaisa spēku plaša mēroga mācībās „Saber Strike” un “Silver Arrow”, kas ir specifiski veidotas, pielāgojoties Baltijas valstu ģeopolitiskajai situācijai.

Baltijas valstu sekmīga sadarbība noris arī NATO izcilības centru ietvaros, kas pievēršas NATO nepieciešamajām spējām. Latvijā izvietoto NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centru atbalsta Igaunija un Lietuva, savukārt Latvija piedalās NATO Enerģijas drošības izcilības centra Igaunijā un Kiberdrošības izcilības centra Lietuvā darbībā.

Starp Latvijas, Lietuvas un Igaunijas struktūrvienībām norisinās regulāra sadarbība dažādos ar kibertelpas drošību saistītos jautājumos. Sadarbība notiek gan praktiskā līmenī starp Baltijas CERT vienībām, apmainoties ar aktuālāko informāciju par informācijas incidentiem, gan politikas plānošanas līmenī starp nacionālajiem kiberdrošības ekspertiem.

SADARBĪBA IEKŠLIETU JOMĀ

Aktīva sadarbība noris starp Latvijas un Lietuvas iekšlietu iestādēm un dienestiem, tai skaitā veicot informācijas apmaiņu un operatīvās darbības pasākumus ar mērķi apkarot nelegālo migrāciju, pārrobežu organizēto noziedzību, bezvēsts pazudušo personu meklēšanu. Latvijas un Lietuvas robežsardzes dienesti regulāri apmainās ar informāciju un rīko pieredzes apmaiņas braucienus robežu uzraudzības un sauszemes, dzelzceļa, ostu un lidostu robežpārbaužu jomās.

2016. gada 27. septembrī Šauļos Latvijas un Lietuvas robežapsardzes un policijas dienesti parakstīja Sadarbības līgumu, kura mērķis - atklāt un novērst nelegālo migrāciju pāri ES iekšējai (Latvijas-Lietuvas) robežai un arī citas noziedzīgas darbības. Īstenojot sadarbības līgumu, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta sabiedriskās kārtības un drošības garantēšanai un satiksmes drošības uzraudzībai. 2016. gada 25. novembrī  Latvijas un Lietuvas robežsargi uzsāka pirmo kopīgo patruļu gar abu valstu robežu, kas tika aizvadīta ceļā no Kalvju-Meitenes robežpunkta.

Latvijas Valsts policijas koledža ir noslēgusi sadarbības līgumu ar Lietuvas Policijas skolu un kopīgi īsteno policijas struktūrvienību darbinieku un vadītāju, kā arī reģionālās policijas kadetu apmācību. Valsts robežsardzes koledža īsteno sadarbību ar Lietuvas Robežsargu skolu un M. Romera Universitāti personāla apmācību pilnveidošanā, organizējot pieredzes apmaiņas braucienus.

Aktīvi sadarbojas arī abu valstu ugunsdzēsības un glābšanas dienesti pārrobežu sadarbības projektu ietvaros. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Lietuvas Iekšlietu ministrijas Migrācijas departamentu, pārņemot praksi un pieredzi un pārrunājot ar savstarpēju sadarbību saistītus migrācijas un patvēruma politikas jautājumus.

Tāpat aktīva Latvijas un Lietuvas dienestu sadarbība notiek ES un Baltijas jūras reģiona sadarbības formātu (BMP, BJVP) ietvaros. Baltijas valstu Robežsardzes sadarbojas, nosūtot imigrācijas sakaru virsniekus dienestā uz Baltkrieviju, Gruziju un Krieviju. 

PĀRROBEŽU UN PAŠVALDĪBU SADARBĪBA

Sekmīga divpusējā sadarbība izveidojusies Interreg Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas (LATLIT) ietvaros, kas vērsta uz ilgtspējīgas un līdzvērtīgas sociālekonomiskās attīstības veicināšanu pierobežas reģionos (Latvijā – Kurzemē, Zemgalē un Latgalē, Lietuvā – Klaipēdā, Telšos, Šauļos, Paņevēžā, Utenā un Kauņā). LATLIT sniedz atbalstu dažādiem projektiem, kas veicina pierobežas reģionu attīstību un konkurētspēju, programmai pieejamais Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansējums 2007.-2013. gada plānošanas periodā bija 60 miljoni eiro. Programmas ietvaros šajā laika posmā tika izsludināti pieci projektu konkursi, iesaistot aptuveni 500 partnerus, un tika īstenoti 129 projekti.

2015. gada 30. novembrī tika saņemts Eiropas Komisijas apstiprinājums jaunajai LATLIT programmai 2014.-2020. gadam ar finansējumu 51,6 miljonu eiro apmērā. Programma ietver četras prioritārās jomas: ilgtspējīga un tīra vide, nodarbinātības un darbaspēka mobilitātes uzlabošana, sociālā iekļaušana, efektīva pārvalde un publiskie pakalpojumi. 2016. gada aprīlī tika izsludināts pirmais projektu konkurss. Tika saņemti 158 projektu pieteikumi, no kuriem 2017. gada janvārī tika apstiprināts 41 projekts ar finansējumu 20,24 miljoni eiro. Otrs projektu konkurss tika izsludināts 2017. gada martā un noslēdzās maijā. Tika saņemti 123 projektu pieteikumi, no kuriem 2017. gada novembrī tika apstiprināti 48 projekti ar finansējumu 22,42 miljoni eiro. Atlikušais finansējums 9 miljonu eiro apmērā novirzīts projektam “EasyCrossing”, ko īsteno abu valstu Satiksmes ministrijas un kas paredz uzlabot pierobežas ceļus.

Programmas nacionālās iestādes funkcijas Latvijā pilda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Lietuvā – Iekšlietu ministrija.

Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministrijas kopā ar sadarbības partneriem un LATLIT atbalstu ik gadu organizē Baltu vienības dienas pasākumus.

Pēc abu valstu parlamentu sadarbības grupu vadītāju iniciatīvas 2000. gadā Baltu vienības diena tika ierakstīta kalendāros, tādējādi atzīmējot 1236. gadā zemgaļu un žemaišu kopīgi izcīnīto Saules kauju pār apvienoto krustnešu karaspēku. Kopš 2013. gada Baltu vienības tiek svinēta plašākā mērogā ar augstu amatpersonu dalību, pieminot gan vēsturisko Saules kauju, gan baltu tautu līdzīgās valodas, paražas un kultūru. Baltu vienības dienas ietvaros tiek rīkoti amatnieku tirdziņi, izstādes, semināri, folkloras kopu uzstāšanās, filmu un teātru izrādes, dažādi pasākumi bērniem. 2017. gada 23. septembrī Baltu vienības diena tika atzīmēta Palangā, Lietuvā. Tajā pirmo reizi kopā uzstājās jaundibinātie Latvijas un Lietuvas Diplomātiskie kori Palangas pūtēju orķestra pavadījumā. Latvijas Diplomātiskais koris diriģentes Katrīnas Jēkabsones vadībā iepriekš uzstājās arī Baltu vienības dienas svētkos 2016. gada 24. septembrī Liepājā. 2018. gadā Baltu vienības diena tiks svinēta Jelgavā.

Nozīmīgs sadarbības formāts ir Starpvaldību pārrobežu sadarbības komisijas (SVK) sēdes, kurās iespējams pārrunāt un efektīvi risināt dažādus svarīgus pārrobežu sadarbības jautājumus. SVK sēdes rīko Latvijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija un Lietuvas Iekšlietu ministrija, tajās piedalās Latvijas un Lietuvas valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvji un eksperti. Pēdējā SVK sēde notika 2017. gada 18. oktobrī Kroņaucē, Latvijā. Pirms tam SVK sēdes notikušas Viļņā (2015. gadā), Jelgavā (2011. gadā) un Palangā (2007. gadā).

Aktīva sadarbība izveidojusies starp Latvijas un Lietuvas pašvaldībām, sevišķi kultūras, izglītības, jaunatnes, sporta, uzņēmējdarbības, vides aizsardzības, sociālās un veselības aprūpes jomās. Rīga sadarbojas ar Viļņu trīs Baltijas valstu galvaspilsētu sadarbības līguma ietvaros. Veiksmīga ir Latvijas Pašvaldību savienības un Lietuvas Pašvaldību asociācijas sadarbība, tostarp koordinējot darbu ES Reģionu komitejā un aizstāvot pašvaldību intereses ES likumdošanas izstrādes procesos.

 

ZIŅOJUMS PAR LATVIJAS UN LIETUVAS SADARBĪBAS PERSPEKTĪVĀM

2011. gadā pēc Latvijas premjerministra Valda Dombrovska un Lietuvas premjerministra Andrjus Kubiļus iniciatīvas tika izstrādāts Ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām. Ziņojums ir rekomendējoša rakstura. Tā mērķis ir izvērtēt līdzšinējo sadarbību un veicināt ideju apmaiņu par abu valstu
sadarbības virzību gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.

2012. gada 15. februārī Latvijas Ārlietu ministrijā notika Ziņojuma prezentācija – diskusija. Pasākumu atklāja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, ar Ziņojumā ietvertajām rekomendācijām klātesošos iepazīstināja abi tā autori – vēstnieki Alberts Sarkanis un Neris Germans. Pasākuma dalībnieki – valsts un nevalstisko institūciju pārstāvji, akadēmiķi, vēsturnieki pārrunāja Latvijas un Lietuvas sadarbības stiprināšanas iespējas, apsprieda turpmāk veicamos uzdevumus, kā arī iezīmēja abu valstu sadarbības perspektīvas nākotnē. 2012. gada 20. janvārī līdzīgs Ziņojuma prezentācijas pasākums norisinājās Lietuvas Ārlietu ministrijā Viļņā.

Viens no pēdējiem Ziņojuma ierosinājumiem, kuru plānots īstenot, ir Baltu balvas izveide. To 2017. gada 22. septembrī, Baltu vienības dienā, apstiprināja abu valstu ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs (Linas Linkevičius). Balva tiks piešķirta par ieguldījumu latviešu un lietuviešu valodu un literatūras popularizēšanā, vēsturisko pētījumu veikšanā, kā arī pētnieciskās žurnālistikas veicināšanā. Pirmo Baltu balvu iecerēts simboliski pasniegt 2018. gadā.

SADARBĪBA IZGLĪTĪBAS UN KULTŪRAS JOMĀ

Latvijas un Lietuvas sadarbība izglītības jomā notiek gan pamatojoties uz trīspusējiem Baltijas valstu sadarbības līgumiem, gan Baltijas – Ziemeļvalstu, Baltijas jūras reģiona valstu, Eiropas Padomes un ES izglītības programmu un projektu ietvaros.

Pamatojoties uz starpministriju līgumu par studentu, pētnieku un mācībspēku apmaiņu, notiek aktīva studentu, doktorantu, pasniedzēju un pētnieku apmaiņa. Latvijas augstākās izglītības iestādēm ir noslēgti sadarbības līgumi ar Viļņas Universitāti, Klaipēdas Universitāti, Vītauta Dižā universitāti, Mikola Romera universitāti, Kauņas Medicīnas universitāti, Viļņas Tiesību universitāti, Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmiju, Viļņas Mākslas akadēmiju, Lietuvas Izglītības zinātņu universitāti u.c.

2016. gadā savas pastāvēšanas 25 gadus svinēja Rīgas Lietuviešu vidusskola.

Sadarbība kultūras jomā balstās gan uz trīspusējām Baltijas valstu Kultūras ministriju sadarbības programmām, gan daudzpusējiem formātiem (UNESCO, BJVP, ES), gan tradicionāli aktīvajiem cilvēku kontaktiem. Ir izveidojies stabils Latvijas un Lietuvas profesionālo kultūras institūciju sadarbības tīkls starp ministrijām, pašvaldību kultūras iestādēm un kolektīviem un nevalstiskajām kultūras organizācijām praktiski visās kultūras nozarēs.

Laba sadarbība izveidojusies starp Latvijas Jaunā teātra institūtu (LJTI) un Lietuvas Teātra un kino informācijas un izglītības centru, Lietuvas mūsdienu dejas centru un Oskara Koršunova teātri. LJTI ir realizējis vairākus divpusējus sadarbības projektus, tostarp Nekrošus un Koršunova izrādes, izglītības seminārus, Lietuvas teātra izrādes festivāla "Homo Novus" ietvaros. Savukārt Daugavpils teātris jau vairākus gadus sekmīgi sadarbojas ar Lietuvas Krievu drāmas teātri, organizējot viesizrāžu apmaiņas, kā arī ir uzsācis sadarbību ar Kauņas Valsts muzikālo teātri. Latvijas teātriem izveidojusies laba sadarbība ar lietuviešu režisoru Rolandu Atkočūnu, kurš ir iestudējis vairākas izrādes Liepājas un Dailes teātros.

Abu valstu filmas regulāri piedalās starptautiskajos kino festivālos Latvijā un Lietuvā. Ir tapuši arī vairāki kopražojumi, piemēram, filma “Spēlmanis” (Latvija/Lietuva), “Pelnu sanatorija” (Latvija/Lietuva), “Tie, kas uzdrošinās” (Latvija/ Lietuva/Igaunija/Islande), animācijas filma “Zelta zirgs” (Latvija/Lietuva/Luksemburga/Dānija), dokumentālā filma “Ģenerālplāns” (Latvija/Lietuva/Igaunija). Vairākas no tām ar Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstu ir izrādītas Baltu vienības dienas pasākumu ietvaros.

Latvijas Nacionālajai operai norit aktīva sadarbība ar Lietuvas Nacionālo operu, notiek mākslinieku, diriģentu apmaiņa. Lietuvas kolektīvi ir regulāri dalībnieki starptautiskajā Baltijas baleta festivālā, ērģeļmūzikas festivālā “Rīgas Doms”, džeza mūzikas festivālā “Rīgas Ritmi”.

Starptautiskajā Rakstnieku un tulkotāju mājā Ventspilī ir uzturējušies un semināros piedalījušies Lietuvas literāti.

Intensīvi sadarbojas abu valstu mākslas muzeji, nacionālās bibliotēkas un arhīvi. Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam ir izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju Viļņā un M.K. Čurļoņa nacionālo mākslas muzeju Kauņā.

Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejam izveidojusies sekmīga sadarbība ar Lietišķās mākslas muzeju Viļņā. Piemēram, izstādes, kuras Latvijas muzejs sagatavo sadarbībā ar modes vēsturnieku Aleksandru Vasiļjevu, regulāri rādot viņa tērpu kolekcijas Rīgā, tālāk nonāk arī Lietišķās mākslas muzejā Viļņā.

Lietuvas mākslinieki ir pastāvīgi Latvijas Laikmetīgā mākslas centra organizētu starptautisku projektu dalībnieki. Latvijas Dabas muzejam ir izveidojusies zinātniska sadarbība ar Viļņas Botānikas institūtu, savukārt Latvijas Fotogrāfijas muzejs ir ilggadējs Kauņas Fotofestivāla partneris.

Ilgstoša un cieša sadarbība vieno abu valstu nacionālās bibliotēkas - notiek grāmatu apmaiņa, pieredzes apmaiņas vizītes, izstādes, kopīgas konferences.

Latvija ar Lietuvu cieši sadarbojas arī kultūras mantojuma aizsardzības jomā. Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai izveidojusies veiksmīga sadarbība ar Šauļu pilsētas pašvaldību par ģeoradara izmantošanas iespējām arheoloģiskajos pētījumos. Cieši sadarbojas arī Latvijas un Lietuvas Arheologu biedrības. 

Pastāvīga sadarbība ar Lietuvu notiek nemateriālā kultūras mantojuma jomā.

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kultūras iestādes cieši sadarbojas, gatavojoties valstu simtgades svinībām 2018. gadā. Daži no trīspusējiem pasākumiem – Baltijas valstu īpašā viesa statuss un dalība Londonas Grāmatu tirgū, Nacionālo mākslas muzeju kopizstāde “The Age of Symbolism” Parīzē, 13. Baltijas mākslas triennāle Rīgā, Viļņā un Tallinā, Baltijas valstu galvaspilsētu opernamu programmu un simfonisko orķestru apmaiņa, Baltijas filmu dienu organizēšana, Nacionālo bibliotēku kopizstāde, kā arī Baltijas valstu dalība “Les Boreales” festivālā Kannās, Baltijas mūzikas festivālā Berlīnē, Baltijas jūras mūzikas festivālā Stokholmā.

VALSTS AUGSTĀKO AMATPERSONU DIVPUSĒJĀS VIZĪTES 

(pēdējo desmit gadu laikā)

2017. gada 23. septembris

Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vizīte Palangā, tikšanās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti (Viktoras Pranckietis) Baltu vienības dienas pasākumu ietvaros

2017. gada 10.-13. augusts

Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktora Pranckieša (Viktoras Pranckietis) vizīte Jūrmalā, tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci

2017. gada 27. jūnijs

Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkeviča (Linas Linkevičius) vizīte Tērvetē, tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču Latvijas un Lietuvas Ārlietu ministriju semināra ietvaros

2017. gada 26. maijs

Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vizīte Burbišķos, Lietuvā, tikšanās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti (Viktoras Pranckietis)

2017. gada 12. janvāris

Lietuvas premjerministra Sauļus Skverneļa (Saulius Skvernelis) iepazīšanās vizīte Latvijā

2016. gada 6. decembris

Lietuvas Seima priekšsēdētāja Viktora Pranckieša (Viktoras Pranckietis) iepazīšanās vizīte Latvijā

2016. gada 24. septembris

Lietuvas Seima priekšsēdētājas Loretas Graužiņienes (Loreta Graužinienė) vizīte Liepājā, tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci Baltu vienības dienas pasākumu ietvaros

2016. gada 5. aprīlis

Lietuvas Seima priekšsēdētājas Loretas Graužiņienes (Loreta Graužinienė) vizīte Tērvetē, tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci
2016. gada 3. marts Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska iepazīšanās vizīte Lietuvā
2015. gada 19. septembris Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vizīte Rokišķos, Lietuvā, dalība Baltu vienības dienas pasākumos
2015. gada 18. septembris Latvijas un Lietuvas valdību kopīgā sēde Rokišķos, Lietuvā (Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas un Lietuvas premjerministra Aļģirda Butkeviča (Algirdas Butkevičius) vadībā)
2015. gada 6. septembris Lietuvas premjerministra Aļģirda Butkeviča (Algirdas Butkevičius) vizīte Rīgā, tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, Latvijas-Lietuvas basketbola spēles apmeklējums “Eurobasket 2015” ietvaros
2015. gada 6. septembris Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkeviča (Linas Linkevičius) vizīte Rīgā, tikšanās ar ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, Latvijas-Lietuvas basketbola spēles apmeklējums “Eurobasket 2015” ietvaros
2015. gada 20. augusts Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) vizīte Rīgā, divpusēja tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni, dalība NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra atklāšanas pasākumā
2015. gada 3. augusts Lietuvas Seima priekšsēdētājas Loretas Graužinienes (Loreta Graužinienė) vizīte Jūrmalā, tikšanās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci
2015. gada 13. jūlijs Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iepazīšanās vizīte Lietuvā
2015. gada 15. jūnijs Lietuvas premjerministra Aļģirda Butkeviča (Algirdas Butkevičius) vizīte Latvijā, divpusēja tikšanās ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu, dalība VI ikgadējā ES Stratēģijas Baltijas jūras reģionam forumā Jūrmalā
2015. gada 4. maijs Lietuvas Seima priekšsēdētājas Loretas Graužiņienes (Loreta Graužinienė) vizīte Latvijā, dalība Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai veltītajos pasākumos
2015. gada 11. marts Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vizīte Lietuvā, dalība Lietuvas valsts neatkarības atjaunošanas 25. gadadienai veltītajos pasākumos
2015. gada 30. janvāris Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces vizīte Biržos, Lietuvā, tikšanās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Loretu Graužiņieni (Loreta Graužinienė)
2015. gada 8. janvāris Lietuvas Seima priekšsēdētājas Loretas Graužiņienes (Loreta Graužinienė) vizīte Rīgā, dalība Latvijas prezidentūras ES Padomē atklāšanas pasākumos
2014. gada 31. decembris Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča vizīte Lietuvā, dalība eiro ieviešanas pasākumā
2014. gada 27.-28. novembris Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Ināras Mūrnieces iepazīšanās vizīte Lietuvā
2014. gada 27. oktobris Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizīte Lietuvā, dalība sašķidrinātās gāzes termināļa „Independence” oficiālajā atklāšanas pasākumā Klaipēdā
2014. gada 13. septembris Lietuvas Seima priekšsēdētājas Loretas Graužiņienes (Loreta Graužinienė) darba vizīte Rucavā, Baltu vienības dienas pasākumu ietvaros, tikšanās ar Latvijas Saeimas priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu
2014. gada 23. augusts Lietuvas premjerministra Aļģida Butkeviča (Algirdas Butkevičius) darba vizīte Latvijā - dalība Baltijas ceļa 25. gadadienas pasākumos
2014. gada 23. augusts Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas dalība Baltijas ceļa 25. gadadienas pasākumos Lietuvā, tikšanās ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Loretu Graužiņieni (Loreta Graužinienė)
2014. gada 14. februāris Latvijas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas iepazīšanās vizīte Lietuvā
2014. gada 30. janvāris Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkeviča (Linas Linkevičius) vizīte Latvijā
2014. gada 17. janvāris Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) un Seima spīkeres Loretas Graužiņienes (Loreta Graužinienė) dalība „Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014” atklāšanas pasākumos
2013. gada 10. janvāris Lietuvas premjerministra Aļģirda Butkeviča (Algirdas Butkevičius) iepazīšanās vizīte Rīgā
2012. gada 11.-12. decembris Lietuvas Seima spīkera Vida Gedvila (Vydas Gedvilas) vizīte Latvijā
2012. gada 12.-13. jūnijs Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) valsts vizīte Latvijā
2012. gada 28. maijs Lietuvas ārlietu ministra Audroņus Ažubaļa (Audronius Ažubalis) vizīte Latvijā
2012. gada 22. marts Valsts prezidenta Andra Bērziņa darba vizīte Lietuvā, tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti (Dalia Grybauskaitė)
2011. gada 2. decembris Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Visaginā, Lietuvā
2011. gada 4. novembris Latvijas ārlietu ministra Edgara Rinkēviča iepazīšanās vizīte Lietuvā
2011. gada 19. jūlijs Valsts prezidenta Andra Bērziņa iepazīšanās vizīte Lietuvā
2011. gada 29. jūnijs Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Lietuvā
2011. gada 18. marts Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Lietuvā
2011. gada 10.-11. februāris Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizīte Lietuvā
2011. gada 13. janvāris Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Lietuvā (dalība barikāžu piemiņas pasākumos)
2011. gada 11.-12. janvāris Latvijas Saeimas priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas oficiālā vizīte Lietuvā
2010. gada 8. decembris Latvijas ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska darba vizīte Lietuvā
2010. gada 10. jūlijs Lietuvas Seima priekšsēdētājas Irēnas Degutienes (Irena Degutienė) darba vizīte Latvijā
2010. gada 14. maijs Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska darba vizīte Lietuvā
2010. gada 12. maijs Latvijas ārlietu ministra Aivja Roņa iepazīšanās vizīte Lietuvā
2010. gada 23.-24. februāris Lietuvas ārlietu ministra Audroņus Ažubaļa (Audronius Ažubalis) iepazīšanās vizīte Latvijā
2010. gada 18. februāris Lietuvas Seima priekšsēdētājas Irēnas Degutienes (Irena Degutienė) vizīte Latvijā
2009. gada 23. augusts Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes un Ministru prezidenta Valda Dombrovska piedalīšanās Baltijas ceļa 20. gadadienas svinībās Viļņā
2009. gada 16. jūlijs Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites (Dalia Grybauskaitė) iepazīšanās vizīte Latvijā
2009. gada 6. jūlijs Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Lietuvā, dalība Lietuvas tūkstošgades un Karaļa Mindauga svētku pasākumos Viļņā
2009. gada12. jūnijs Lietuvas premjerministra Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) vizīte Rīgā
2009. gada 14. marts Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vizīte Lietuvā
2009. gada 26. janvāris Lietuvas premjerministra Andrjus Kubiļus (Andrius Kubilius) vizīte Latvijā
2009. gada 9. janvāris Lietuvas ārlietu ministra Vīgauda Ušacka (Vygaudas Ušackas) vizīte Latvijā
2008. gada 17. decembris Lietuvas Seima priekšsēdētāja Arūna Vaļinska (Arūnas Valinskas) vizīte Latvijā
2008. gada 18. novembris Lietuvas prezidenta Valda Adamkus (Valdas Adamkus) vizīte Latvijā, dalība Latvijas valsts 90. gadadienai veltītajos pasākumos
2008. gada 10. oktobris Latvijas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte Lietuvā
2008. gada 20. augusts Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Lietuvā
2008. gada 25.-26. aprīlis Lietuvas Seima priekšsēdētāja Česlova Juršēna (Česlovas Juršenas) vizīte Latvijā
2008. gada 16. februāris Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīte Lietuvā, dalība Lietuvas neatkarības atjaunošanas 90. gadadienai veltītajos pasākumos
2008. gada 8.-9. februāris Latvijas Ministru prezidenta Ivara Godmaņa vizīte Lietuvā
2008. gada 11.-13. janvāris Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Gundara Daudzes vizīte Lietuvā
2007. gada 23. novembris Lietuvas ārlietu ministra Petra Vaitekūna (Petras Vaitiekūnas) vizīte Latvijā
2007. gada 16. novembris Latvijas ārlietu ministra Māra Riekstiņa vizīte Lietuvā
2007. gada 13. jūlijs Valsts prezidenta Valda Zatlera iepazīšanās vizīte Lietuvā

Paralēli divpusējām vizītēm Latvijas un Lietuvas amatpersonas regulāri tiekas Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ietvaros, kā arī dažādos starptautiskos forumos, tai skaitā Rīgas Konferencē un Snow Meeting Traķos.

INFORMĀCIJAS AVOTI

Līgumtiesiskā bāze

Datubāze ar informāciju par divpusējiem līgumiem: Lietuva

Interneta saites par Lietuvas Republiku

Lietuvas Republikas prezidents: http://www.president.lt

Lietuvas Republikas parlaments (Seims): http://www.lrs.lt

Lietuvas Republikas valdība: http://www.lrv.lt

Lietuvas Republikas Ārlietu ministrija: http://www.urm.lt

Latvijas tirdzniecības palāta Lietuvā: http://www.lccl.lt

Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programma LATLIT: http://latlit.eu

Ziņojums par Latvijas un Lietuvas sadarbības perspektīvām: http://www.mfa.gov.lv/data/aaa/report_latvia_lithuania.pdf