Latvijas, Klaipēdas un Vitauta Dižā universitāšu zinātnieki pēta latviešu diasporas saknes Jonišķu apkaimē

18.04.2018. 09:33

Šī gada 13. un 14. aprīlī tika īstenots Latvijas Ārlietu ministrijas atbalstītais Diasporas projekts, ekspedīcija Latvijas Universitātes profesores Janīnas Kursītes vadībā, padziļināti apzinot latviešu diasporas saknes Jonišķu apkaimē. Ekspedīcijā piedalījās Latvijas Universitātes pārstāvji – Humanitāro zinātņu fakultātes docente Jolanta Stauga un pētnieks Ingus Barovskis, kā arī antropoloģe, fotogrāfe Elīna Kursīte; Lietuvas universitāšu pārstāvji - Klaipēdas Universitātes zinātnieks dr. Ernests Vasiļausks, Vitauta Dižā Universitātes doktorante Aukse Noreikaite un Aukštaitijas Nacionālā parka speciāliste dr. Giedre Šukīte.

Ekspedīcijas dalībniekus laipni uzņēma, izmitināja un rūpējās par viesu labsajūtu Jonišķu laviešu biedrības “Avots”  ilggadējā vadītāja Natālija Franckaitiene. Projekta realizāciju līdzfinansē Latvijas vēstniecība Lietuvā un Lietuvas valdības Mazākumtautības departaments.

Latvijas Universitātes un Klaipēdas Universitātes zinātnieki vairākās ekspedīcijās jau iepriekš bija apsekojuši 17.gadsimtā dibinātās latviešu kolonijas vietu Jonišķu rajonā, kas latviski dēvēta par Dundurmuižu. Šīs muižas pirmais īpašnieks bija Kurzemes hercoga padomnieks un sūtnis koloniju jautājumos Anglijā Trankevičs. Pēc viņa iniciatīvas no Kurzemes un Zemgales hercogistes uz Dundurmuižu un tās apkaimi pārcēlušies vairāki tūkstoši latviešu, izveidojot tur latviešu saliņu. Pirmās brīvvalsts gados šajā apkaimē dzīvoja ap 500 latviešu. Apkaimē darbojās viena latviešu skola. Pēc Otrā pasaules kara Dundurmuižas apkaimē dzīvojošie latvieši pakāpeniski izkliedēti, ko veicināja deportācijas, karš, smagie kolhozu laiki, pārcelšanās uz Latviju vai citviet Lietuvā, arī emigrācija uz Rietumiem.

Šī gada 13. un 14.aprīļa ekspedīcijas dalībnieki savu ceļu uzsāka Jelgavā, apmeklējot latvieti Gunu Dagdu-Sili un iepazīstoties ar viņas personīgu arhīvu par vecāku dzīvi Dundurmuižā, Jonišķos. Alķišķos pie Rasmas Vasiļūnienes un Paula Švāgera ekspedīcijas dalībnieki ieguva būtisku informāciju par Dundurmuižas iedzīvotājiem un to izcelsmi no baznīcas arhīva par laika posmu no 1834. līdz 1940. gadam. Pētnieki apmeklēja gan bijušo grezno Dundurmuižas ēku, gan Dundurmuižas apkārtnes kapsētas, kur kapakmeņos iegravētie latviskie personvārdi sniedz liecības par plašo latviešu apdzīvotību Jonišķu apkaimē. 

Par apkārtni un tās vēsturi stāstīja Jonišķu latviete Emma Duncis-Steponavičiene. Ekspedīcijas laikā tika iegūts plašs materiālu klāsts, kas paver milzīgas izpētes iespējas un lielu darbu, kas jāpaveic nākotnē.  Ekspedīcijas dalībnieki vienojās par zinātnisko konferenci šī gada decembrī Jonišķos, kurā tiks prezentēta savākto materiālu izpēte un elektroniskais katalogs ar iegūto vēsturisko foto digitalizācju. Projekta rezultātā paredzēts izdot grāmatu "Lietuvas latvieši. Dundurmuiža". Ekspedīcijās iegūtie materiāli apliecina, ka Dundurmuiža un tās apkaime, ietverot pašus Jonišķus, ir spilgta daļa no latviešu diasporas pieredzes. Ekspedīcijas vadītāja Janīna Kursīte-Pakule uzsver, ka Dundurmuižu var uzlūkot par vienu no vecākajām, ja ne pašu vecāko latviešu koloniju.

Preses kontaktiem:

Latvijas vēstniecība Lietuvā
M.K.Čiurlionio iela 76, LT 03100 Viļņa, Lietuva
Tālrunis: +370 (5) 213 12 60
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

twtr  icon facebook  icon-flickr

e Pierakstīties uz Ārlietu dienesta ziņu saņemšanu e-pastā