Eiropas Cilvēktiesību tiesa

25.04.2017. 14:12

Eiropas Cilvēktiesību tiesas reglaments

Sūdzības izskatīšana Eiropas Cilvēktiesību tiesā

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumi lietās pret Latviju

Sūdzības ceļš

Eiropas Cilvēktiesību tiesa (turpmāk – Tiesa) ir 1950.gadā izveidota reģionāla cilvēktiesību aizsardzības institūcija. Tiesa izskata sūdzības par iespējamiem Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk – Konvencija) un tās protokolu pārkāpumiem, kā arī sniedz konsultatīvus viedokļus par Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju.

Pašreizējā cilvēktiesību aizsardzības sistēma Eiropā izveidojās pēc Otrā pasaules kara, kad Rietumeiropas sabiedriskā doma bija apjautusi, ka atstāt cilvēktiesību aizsardzību tikai nacionālo valstu līmenī ir nepietiekami. Izveidojot Tiesu, indivīdiem tika dota iespēja starptautiskā līmenī aizstāvēt savas cilvēktiesības.

Tiesas darbu vada Tiesas prezidents, kuram tā pienākumu veikšanā palīdz divi viceprezidenti.

Savu darbu tiesneši veic piecās nodaļās, kas veido Palātas septiņu tiesnešu sastāvā. Palātās tiek pieņemti lēmumi par lietas piekritību, kā arī lietas tiek skatītas pēc būtības. Katra nodaļa veido arī Komitejas triju tiesnešu sastāvā, kas var izskatīt sūdzību pēc būtības jautājumos, par kuriem Tiesas prakse jau ir izveidojusies. Ja kāda Palātā izskatāmā lieta skar nopietnus jautājumus, kas attiecas uz Konvencijas vai tās protokolu interpretāciju, vai ja kāda tai iesniegtā jautājuma izskatīšana var novest pie rezultāta, kas nesaskan ar Tiesas iepriekš iedibināto praksi, Palāta lietu var nodot izskatīšanai Lielajā Palātā. Tāpat jebkura no pusēm var lūgt nodot lietu izskatīšanai Lielajā palātā pēc tam, kad ir pieņemts Palātas spriedums. Lielajā Palātā darbojas septiņpadsmit tiesneši, kas mainās pēc rotācijas principa.

Tiesas tiesnešus nominē katra Konvencijas dalībvalsts. No trīs dalībvalsts nosauktajiem kandidātiem Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ievēl vienu. Atbilstoši tiesnešu amata kritērijiem, tiesnešiem ir jābūt augsti tikumiskiem un vai nu atbilstoši kvalificētiem, lai ieņemtu augstu amatu tiesu institūcijās, vai arī autoritatīviem juristiem. Veicot savu darbu Tiesā, tiesneši nepārstāv savas valstis.

2015.gada 24.jūnijā Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ievēlēja Tiesas tiesneša amatā no Latvijas asoc.prof. Mārtiņu Mitu, un kopš 2015.gada 3.septembra Mārtiņš Mits ir sācis pildīt Tiesas tiesneša amata pienākumus. Tiesnesis ir ievēlēts uz 9 gadiem.

Mārtiņš Mits ir trešais Latvijas tiesnesis Tiesā. Pirmais Latvijas tiesnesis no 1995. līdz 2004. gadam bija Egils Levits, pašreizējais tiesnesis Eiropas Savienības Tiesā. No 2005. līdz 2014. gadam Latvijas tiesnese ECT bija Ineta Ziemele, kura tagad ir Satversmes tiesas tiesnese.

Konvencijas dalībvalstīm jāiesniedz trīs līdz piecu ad hoc tiesnešu saraksts, no kura Tiesas priekšsēdētājs var izvēlēties ad hoc tiesnesi konkrētas lietas izskatīšanai, ja no attiecīgās valsts ievēlētā tiesneša amats šīs lietas izskatīšanas laikā ir vakants, vai ievēlētais tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā. 2016. gada 19.janvārī ar Ministru kabineta lēmuma tika apstiprināts Latvijas ad hoc tiesnešu saraksts, kurā ir iekļauti Artūrs Kučs, Daiga Rezevska, Jautrīte Briede un Ineta Ziemele.