Ārlietu ministrijas dialogs ar sabiedrību Latvijā un ārvalstīs

02.12.2014. 19:09

Ārlietu ministrijas dialogs ar sabiedrību Latvijā un ārvalstīs*
 

Latvijas Ārlietu ministrijas informācijas politika, sabiedrisko attiecību darbs un pasākumi publiskās diplomātijas laukā tiek veidoti un īstenoti, sekojot Latvijas ārpolitisko prioritāšu - dalības Eiropas Savienībā un NATO - attīstībai.

Ārlietu ministra dialogs ar sabiedrību par Latvijas nacionālajām interesēm jaunajā Eiropā

Jauniešu auditorijas

Lai jaunieši (vidusskolēni un studenti) saņemtu aktuālo informāciju par Latvijas virzību uz ES un NATO, kā arī citiem ārpolitikas jautājumiem, Ārlietu ministrija (ĀM) rīko atvērto durvju dienas. Jauniešiem ir iespēja tikties ar ārlietu ministru Induli Bērziņu un vadošiem ĀM speciālistiem, gūstot vispusīgu priekšstatu par ārlietu dienesta organizāciju un ĀM darba ikdienu.

2001. gadā ĀM atvērto durvju dienas notika četras reizes - tajās piedalījušies Rīgas 64. vidusskolas, Rīgas Ukraiņu vidusskolas, Rīgas Klasiskās ģimnāzijas, Rīgas 13. vidusskolas, I.Kozakevičas poļu skolas un Rīgas rajona, kā arī citu Latvijas novadu skolu audzēkņi. Kopumā 2001. gadā ĀM viesojušies vairāk nekā 800 interesentu.

Līdz šim lielākais atvērto durvju apmeklētāju skaits ir bijis 2001. gada 26. janvārī, kad ĀM tika atzīmēta Latvijas starptautiskās de iure atzīšanas 80. gadadiena, - vairāk nekā 400 cilvēku. Arī 2001. gada 7. maijā atvērto durvju dienas (Eiropas nedēļas pasākumu ietvaros) un 2002. gada 24. janvārī pulcēja aptuveni 100 interesentu.

2002. gadā (skat. atsauci) notikušas jau vairākas atvērto durvju dienas, kas apliecina skolu jaunatnes pieaugošo interesi par ārpolitiku un ministrijas gatavību intensificēt dialogu ar jaunatni.

Ārlietu ministrs 2002. gada sākumā tikās ar Rīgas 49. un 90. vidusskolas audzēkņiem. 2002. gada 27. februārī ministrijā viesojās bērnu nama "Vita" audzēkņi un Rīgas 85. vidusskolas skolēni un skolotāji, bet 28. februārī - Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas skolēni. 2002. gada aprīlī ārlietu ministrs pieņēma Rīgas 95. vidusskolas un Ziemeļvalstu ģimnāzijas skolotājus un skolēnus, kā arī Tukuma 1. vidusskolas audzēkņus.

Tikšanās Strazdumuižas vājredzīgo un neredzīgo jauniešu internātskolā (08.02.2002.) ievadīja ārlietu ministra vizītes Latvijas rajonu un novadu skolās. Strazdumuižā I.Bērziņš izklāstīja arī ES valstu politiku attiecībā pret invalīdiem un jautājumus, kas saistīti ar invalīdu pilnvērtīgu iesaisti sabiedrībā. Ārlietu ministrs apmeklējis arī Limbažus (08.04.2002.), lai tiktos ar Limbažu 1. un 3. vidusskolas, kā arī Alojas, Liepupes un Salacgrīvas skolēniem, skolotājiem un skolu vadību, Bausku (24.04.2002.) un Skrundu (25.04.2002.).

Tiekoties ar skolēnu auditorijām, ārlietu ministrs ir uzsvēris, ka 2002. gads ir Latvijas ārpolitikai izšķirošs - tuvojas noslēgumam Latvijas integrācija ES un NATO. Tikšanos laikā ārlietu ministrs arī paudis gandarījumu, ka skolēni aktīvi iesaistās diskusijā un ir erudīti ārpolitiskos jautājumos.

Tālrunis pieteikumiem uz atvērto durvju dienu apmeklējumu: 7 016 268, ĀM Sabiedrisko attiecību nodaļa

Dialogs ar augstskolu studentiem un citām auditorijām Rīgā, Latvijas pilsētās un novados

Konkurētspējīga izglītība, sabiedriska un politiska aktivitāte, izpratne par Latvijas ārpolitiskajiem centieniem un atbalsts Latvijas integrācijai ES un NATO ir daži no jautājumiem, kas izskanējuši ārlietu ministra lekcijās, uzrunājot Rīgas augstskolu studentus. 2001. gadā ārlietu ministrs apmeklēja piecas Rīgas augstskolas - Transporta un sakaru institūtu, Rīgas Starptautisko ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolu, Banku augstskolu, Rīgas Stradiņa universitāti un uzrunāja Latvijas universitātes Eiropas studiju programmas studentus.

2002. gada 1. martā ārlietu ministrs Indulis Bērziņš apmeklēja Latvijas universitātes Vadības un ekonomikas fakultāti, lai informētu studentus un pasniedzējus par Latvijas ārpolitikas prioritātēm.

Ārlietu ministra reģionālie braucieni tiek organizēti ar mērķi iepazīstināt Latvijas pilsētu un novadu studējošo jaunatni, vietējo pašvaldību, profesionālo apvienību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus ar Latvijas ārpolitikas prioritārajām tēmām un aktualitātēm (piemēram, Eiropas nākotne un Latvijas vieta tajā), Latvijas attīstības perspektīvām 21. gadsimtā, kā arī lai veicinātu domu apmaiņu un sabiedriskas diskusijas.

2001. gadā ārlietu ministrs apmeklējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Humanitāro institūtu (02.03.201.) Jelgavā, Ventspils (18.05.2001.) un Rēzeknes augstskolas (21.09.2001.), bet 2002. gadu sāka ar vizīti Liepājā (15.02.), kas bija īpaši saturīga - vizītes ietvaros notika tikšanās ar Liepājas domes vadību, uzņēmējiem un Liepājas rajona zemniecības pārstāvjiem. I.Bērziņš Liepājas Pedagoģijas akadēmijā nolasīja lekciju "Kādu vēlamies Latviju nākotnes Eiropā" un tikās ar Liepājas skolu direktoriem un skolēniem. Pēc uzstāšanās notika diskusija par Latvijas ārpolitikas prioritārajiem jautājumiem - integrāciju ES un NATO, kurā piedalījās nevalstisko organizāciju - Latvijas transatlantiskās organizācijas (LATO) un Eiropas Kustības Latvijā Liepājas nodaļas pārstāvji, kā arī Liepājas augstskolu - Baltijas Krievu institūta, Rīgas Tehniskās Universitātes un Juridiskās Koledžas Liepājas filiāļu studenti un Liepājas pilsētas domes Jaunatnes lietu komisijas locekļi. Vizītes laikā Daugavpilī (12.04.2002) ārlietu ministrs tikās ar Daugavpils pilsētas domes un rajona pašvaldību pārstāvjiem, piedalījās seminārā par Latvijas integrāciju ES (uzrunājot rajona zemniekus) un LATO organizētajā diskusijā "Kāpēc Latvijai jāiestājas NATO?" ar priekšlasījumu "Latvijas valsts drošība" (auditorija - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studenti, Daugavpils vidusskolu audzēkņi un NVO pārstāvji), kā arī apmeklēja rūpnīcas Rhodia Industrial Yarns un Ziegler Maschinenbau.  Apmeklējot Bausku (24.04.2002.), ārlietu ministrs tikās ar Bauskas pilsētas domes vadību un pašvaldības uzņēmumu vadītājiem, kā arī NVO pārstāvjiem, rajona bibliotekāriem un pensionāru apvienības biedriem. Diskusiju centrālā tēma bija Latvijas integrācija ES, Latvijas līdzdalība Eiropas konventā un Eiropas nākotnes jautājumi.

Politiskās diskusijas attīstība - konferences un semināri

2001. gadā ĀM organizēja starptautisko konferenci "Stiprinot Eiropu kā labklājības, sociālās stabilitātes un tiesiskuma telpu" (16.02.2001.). Tā bija vērtīga iespēja ES dalībvalstu amatpersonām, pētniekiem un masu informācijas līdzekļu pārstāvjiem diskutēt par šādām tēmām - ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšana Eiropā un pilsoniskās drošības un tiesiskuma nostiprināšana.

2001. gadā Latvijas Inteliģences apvienība un LATO ar ĀM atbalstu sarīkoja konferenci "Latvijas dalība NATO - politiķu kaprīze vai skarba nepieciešamība?". Konference tika translēta uz NATO ģenerālštābu Briselē, diskusijās iesaistot NATO amatpersonas.

Sadarbībā ar Ārlietu un Aizsardzības ministrijām 2001. gada 9. novembrī Rīgā notika starptautiska konference "Baltijas dalība NATO - nostiprināta stabilitāte un drošība Eiropā", kuras organizators bija LATO. Konferences paneļdiskusijas par tēmām, kā dalība Ziemeļatlantijas aliansē ietekmēs pilsonisko sabiedrību un kā tā stiprinās Eiropas un reģiona drošību pēc 11. septembra traģiskajiem notikumiem ASV, vadīja Brūss Džeksons, ASV NATO komitejas vadītājs, un Karls Bilts, bijušais Zviedrijas premjerministrs.

Laikā, kad Latvija prezidēja Eiropas Padomē (2000. gada 9. novembris - 2001. gada 11. maijs), Rīgā notika starptautisks seminārs "Eiropas Cilvēktiesību konvencija un tās tiesu prakse: piemērošana nacionālajās tiesu instancēs un valsts pārvaldē" (06.03.2001.), kura galvenie organizatori bija ĀM un Eiropas Padome. ĀM, sadarbībā ar Latvijas Universitāti un Eiropas Padomi, Eiropas Savienības un Eiropas Padomes pasludinātā valodu gada ietvaros, nodrošināja valodniecības praksē unikālu vairāk nekā 150 Eiropas mazo valodu aizstāvības konferenci "Mazās valodas 21. gadsimta Eiropā" (20.-21.04.2001.). Rīgas Kongresu centrā notika ĀM, Latvijas Pašvaldību savienības un Eiropas Padomes kopīgi organizētā konference "Vietējā demokrātija 21. gadsimta sākumā" (03.-04.05.2001.).

ĀM rīkoto semināru mērķis ir iesaistīt Latvijas sabiedrību publiskās diskusijās par aktuāliem ES un NATO integrācijas jautājumiem. Sadarbībā ar ES un NATO integrācijas institūcijām (EIB, ES Informācijas centru) un NVO (Eiropas Kustību Latvijā, jauniešu klubu "Māja", LATO) ĀM 2001. gadā organizēja diskusijas "Latvijas vieta nākotnes Eiropā" (08.05.2001.) un "Latvijas dalība NATO. Ko iegūst Latvija? Ko iegūst NATO?" (Rēzeknē un Daugavpilī, 03.09.2001.), semināru "Ko Latvijai nozīmē sarunas par iestāšanos ES" (Valmierā, 22. 11.2001.). ĀM aicināja piedalīties arī viedokļu apmaiņā par politisko lēmumu pieņemšanu nākotnes Eiropā un ES paplašināšanās ekonomiskajām sekām Latvijai diskusijā "Latvija nākotnes Eiropā" (Ārlietu ministrijā, 07.12.2001.).

2002. gada 18. janvārī Ārlietu ministrija organizēja semināru Rīgas skolu direktoriem un skolotājiem, kura laikā ārlietu ministrs uzklausīja viedokļus par ES mācību kursu skolās, uzzināja skolotāju un skolēnu priekšstatus par ES un viņu vērtējumu valdības īstenotajam dialogam ar sabiedrību par iestāšanos ES. Seminārā piedalījās pārstāvji no 28 Rīgas skolām (Rīgas 1. ģimnāzijas, Rīgas 3., 6., 13., 21., 22., 29., 31., 34., 40., 45., 53., 57., 85. vidusskolas, Rīgas 14. vakarskolas, Rīgas 24. pamatskolas, I.Kozakevičas poļu vidusskolas, Klasiskās ģimnāzijas, M.Lomonosova krievu ģimnāzijas, Mežaparka vidusskolas, Natālijas Draudziņas ģimnāzijas, Purvciema skolas, Rīgas Centra humanitārās vidusskolas, Rīgas franču liceja, Rīgas mūzikas internātskolas, Rīgas Ukraiņu vidusskolas, Teikas vidusskolas, Ziemeļvalstu ģimnāzijas), Rīgas pilsētas skolu valdes pārstāve un laikraksta "Izglītība un kultūra" līdzstrādnieki. Notikusi arī ārlietu ministra Induļa Bērziņa tikšanās ar Ludzas ģeogrāfijas un vēstures skolotājiem, kuras laikā ministrs uzsvēra skolotāju lielo nozīmi sabiedrības informēšanā par Latvijas integrāciju ES un NATO (17.04.2002.).

2002. gada 1. martā ĀM sāka plašu informatīvu semināru ciklu par Latvijas integrāciju Eiropas Savienībā. Ārlietu ministrs Indulis Bērziņš, atklājot pirmo semināru, uzsvēra, ka ir ļoti nozīmīgi informēt žurnālistus par ES integrācijas aktualitātēm nepastarpināti - atklāta dialoga veidā. Šā cikla ietvaros notika arī konference "Latvija un Francija - sabiedrotie un partneri Eiropā" (08.03.2002.), kas turpināja pērn decembrī ĀM uzsākto diskusiju par Eiropas nākotni. Konferenci organizēja ĀM un Francijas Roberta Šūmana fonds, tās dalībnieku vidū bija Latvijas un Francijas politiķi, valdības un akadēmisko aprindu pārstāvji, NVO un masu informācijas līdzekļu pārstāvji. Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš piedalījās gan ĀM rīkotajā informatīvajā pasākumā Latvijas pašvaldību vadītājiem un Latvijas lielāko uzņēmumu pārstāvjiem "Latvijas un Eiropas Savienības attiecības pirms iestāšanās sarunu pabeigšanas un tālākā perspektīvā" (18.03.2002.), gan konferencē "Sabiedrības informēšana par Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā" (19.03.2002.), ko ĀM rīkoja EIB un ES Informācijas centrs un kurā pulcējās institūciju, kas Latvijā ir iesaistītas sabiedrības informēšanā par ES jautājumiem, pārstāvji. Kārtējā ĀM informatīvi izglītojošā semināra "Kā Latvija kā maza valsts spēs ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu paplašinātā ES" (09.04.2002.) viesis bija Latvijas universitātes asociētā profesore Žaneta Ozoliņa. ĀM ES departamenta speciālisti un uzaicinātie eksperti, turpinot iesākto dialogu ar žurnālistiem, divu dienu seminārā (25.-26.04.2002.) par Latvijas panākumiem sarunās ar ES, iepazīstināja Latvijas rajonu laikrakstu žurnālistus ar iestāšanās ES sarunu norisi un panāktajiem rezultātiem svarīgākajās sarunu sadaļās, ES likumdošanas pārņemšanas norisi Latvijā un Latvijas līdzdalību ES atbalsta programmās.

ĀM informatīvā kampaņa ES dalībvalstīs

2000. gada maijā Eiropas Komisijas (EK) pieņemtās ES paplašināšanās Komunikācijas stratēģijas mērķis ir gan veicināt informētības un intereses pieaugumu par ES kandidātvalstīs, gan informēt par ES paplašināšanās procesu ES dalībvalstis.

Latvija 2001. gadā bija pirmā ES kandidātvalsts, kas saskaņā ar šo Stratēģiju ar Eiropas Komisijas atbalstu veiksmīgi sarīkoja Latvijas informācijas dienas Somijas galvaspilsētā Helsinkos (12.10.2001.). ĀM sagatavoja informatīvos bukletus un nelielu izstādi par Latvijas un Somijas divpusējām attiecībām somu valodā. Tika izmantota arī Interneta prezentācija, proti, e-kiosks: interesentiem bija iespēja iepazīties ar Latvijas labākajām Interneta mājas lapām. Informācijas dienas laikā tika demonstrēts videomateriāls par Latviju un Rīgas 800-gades svinībām. Tās ietvaros notika arī atklātas debates, kuras rīkoja Latvijas vēstniecība Somijā, EK delegācija Somijā un Eiropas Parlamenta Informācijas birojs Somijā.

Austrija bija nākamā ES dalībvalsts, kurā notika Latvijas kā ES kandidātvalsts prezentācija. Alpbahas forums (27.11.2001.) "Baltijas valstis, Austrija un Eiropas Savienības paplašināšanās" bija veltīts Baltijas valstu sasniegumiem ceļā uz ES, kā arī šo valstu kultūrvēstures jautājumiem. Latviju Austrijā pārstāvēja gan politiķi un ministriju eksperti, gan inteliģences pārstāvji.

ĀM, organizējot un koordinējot Latvijas prezentācijas ES dalībvalstīs, 2002. gadā galveno uzmanību pievērš Spānijai un Dānijai - ES prezidējošajām valstīm.

Latvijas tēls pasaulē

Programmas ārvalstu žurnālistiem

1998. gadā ĀM uzsāka regulāru darbu ar ārvalstu žurnālistiem ar mērķi pakāpeniski uzlabot Latvijas atpazīstamību pasaules informatīvajā vidē un veicināt objektīvas informācijas izplatīšanu ārvalstīs. 2000. gadā ārvalstu žurnālistu vizīšu organizēšanu daļēji pārņēma Latvijas Institūts, kas ir kļuvis par Ārlietu ministrijas partneri. Arī ĀM turpina tiešu darbu ar žurnālistiem. 2001. gadā, izvērtējot Latvijas vēstniecību priekšlikumus ārvalstu žurnālistu uzaicināšanai, ĀM atbalstījusi un organizējusi 16 žurnālistu vizītes: Latviju apmeklējuši Jamestown Foundation politiskais analītiķis Vladimirs Sokors (Vladimir Socor) (23.02.-04.03. 2001.), De Volkskrant (Nīderlande) ārpolitikas redaktore Nanda Trosta (Nanda Troost) (12.-16.03.2001.), Le Figaro (Francija) redaktors Pjērs Bosēvs (Pierre Bocev) (15.-17.07.2001.), Frankfurter Rundschau (VFR) žurnālists Johaness Gamilšegs (Johannes Gamillscheg) (15.-18.08.2001.) un The Jerusalem Post (Izraēla) žurnālists Elija Volgelērnters (Elli Wohlgelernter) (27.11.-02.12.2001.). ĀM koordinēja vairāku vadošo pasaules preses izdevumu pārstāvju vizīšu programmas (Frankfurter Allgemeine Zeitung, The Washington Times, Neue Zuercher Zeitung, Svenska Dagbladet, Moskovskije Novosti) augsta līmeņa starptautiskās konferences par Baltijas valstu dalību NATO laikā (norisinājās Rīgā 08.-10.11.2001.).

2002. gada martā un aprīlī Latviju apmeklējuši žurnālisti no Grieķijas (Georgios Markakis, 02.03. - 07.03.), Apvienotās Karalistes (Gursel Hussein no Leaders Magazine, 25.02. - 01.03.), Slovēnijas (Moijka Murko, 14.03. - 15.03., Vlasta Jesecnik no Slovēnijas valsts TV, 11.04.-12.04), Nīderlandes (Geert Groot Koerkampi no NOS TV, Felicia Keyten no Twee Vandaag, 11.04.- 12.04.), Portugāles (Pedro Caldeira Rodrigues no O Publico, Luis Naves no Diario de Noticias, Virgilio Azevedo no Expresso 13.04.-18.04) un Somijas (Esa Tuominen, 22.04.- 24.04.), kuriem ĀM sniegusi organizatorisku un informatīvu atbalstu.

Jauna elektroniskās informācijas izsūtīšanas sistēma

Latvijas vēstniecības un pārstāvniecības ir apzinājušas tās personas savās mītnes valstīs, kurām informācija par Latviju ir nepieciešama profesionālu apsvērumu dēļ. Šiem profesionāļiem un profesionāļu grupām (žurnālistiem, mediju pārstāvjiem, ārpolitikas institūtu un Baltijas studiju pētniekiem, valstu un valdību institūciju pārstāvjiem, parlamentu deputātiem, akadēmisko aprindu un inteliģences pārstāvjiem, nevalstiskām organizācijām) ĀM nosūta informāciju elektroniskā veidā, izmantojot jaunu informācijas izsūtīšanas sistēmu. Tas nozīmē, ka aptuveni 2500 adresātu lielā datu bāze (datu bāze tiek regulāri atjaunota un papildināta) ir integrēta ar ĀM Interneta mājas lapas elektroniskā pasta izsūtīšanas programmatūru. Kopš 2001. gada ĀM regulāri nosūta elektroniskās ziņas (Latvijas notikumu apskati, tematiskās ziņu lapas u.c.) gan šiem adresātiem, gan citiem interesentiem, kuri ir izmantojuši ĀM mājas lapā atrodamo elektroniskās abonēšanas pieteikuma formu (http://www.am.gov.lv/en/?id=4740). Šobrīd ir izveidoti 12 dažādi abonentu saraksti (t.s. mailing lists) - adresātu skaits šajos sarakstos ir no 23 līdz 2000.

Latvijas kultūra ārvalstīs

ĀM un Latvijas vēstniecības regulāri sniedz finansiālu un organizatorisku atbalstu Latvijas kultūras prezentēšanai ārvalstīs.

2001. gadā Latvijas kultūra īpaši daudzveidīgi un pārliecinoši tika pārstāvēta Igaunijā, Krievijā, Čehijā un Vācijā.

Adamson-Ericu muzejā Tallinā, bija iespējams aplūkot latviešu mākslinieku Kārļa Padega izstādi "Rīgas dendijs un autsaiders" un Sigismunda Vidberga izstādi "Erotiskās elēģijas". Pēdējā no tām vērtējama kā Latvijas vēstniecības Igaunijā nozīmīgākais pasākums 2001. gadā. Tallinā tika izstādīta arī tekstilmākslas izstāde "Latvijas batika un zīda glezniecība", izstāde "Rīgas jūgenstila arhitektūra", aģentūras "Rīga 800" veidotā izstāde "Izklaides interjeri Rīgā", kā arī izstāde "Vai tu Rīgas pili gribi redzēt? 800-gadīgā Rīga" un organizētas Latvijas filmu dienas "No kurienes nākuši latvieši?". Latvijas vēstniecība Igaunijā ierosinājusi "Igauņu-latviešu" vārdnīcas un lībiešu valodas CD ierakstu izdošanu.

Krievijā ar Latvijas vēstniecības tiešu atbalstu organizēti vairāki nozīmīgi pasākumi, kas veicinājuši Latvijas un Krievijas sadarbības kultūras jomā paplašināšanos un Latvijas atpazīstamību, piemēram, Māra Liepas labdarības fonda koncerts teātrī "Jaunā opera", Maskavas stīgu kvarteta un Latvijas Mūzikas akadēmijas studenta A.Antoņenko koncerts, mākslas salons "CMN 2001", starptautiskā izstāde "ART MOSCOW 2001", 5. Nacionālais Kino forums Maskavas Kino namā. Latvijas vēstniecība un Rīgas Hanzas dienu birojs sadarbībā ar Krievijas Kultūras ministriju un Kultūras fondu organizēja Rīgas 800.-gades svinību prezentācijas pasākumu.

Kā Latvijas vēstniecības Maskavā un Krievijas Kultūras fonda kopprojekts Maskavā īstenoti divi Ineses Galantes koncerti. Maskavā viesizrādes sniedza Rīgas Krievu Drāmas teātris, bet Jaunais Rīgas teātris piedalījās Jaunā Eiropas Teātra festivālā Meijerholda centrā.

Latvijas vēstniecībā Čehijā kopš 1998. gada Latvijas kultūru aktīvi popularizē Latvijas kultūras centrs.

Lielākais 2001. gada kultūras pasākums Čehijā bija Rīgas 800-gadei veltītās Rīgas dienas Prāgā, kas ietvēra izstādi "Simbolisms un jūgendstils Latvijas tēlotājmākslā", jauniešu kora "Kamēr" koncertus, Rīgas saksofonu kvarteta koncertu un Latvijas Nacionālās operas laikmetīgā baleta vakaru ar baleta "Dzeltenais tango" izrādi. 2001. gadā notika arī Latvijas jauno mākslinieku izstāde "Latvijas jauno māksla" Adrijas pilī Prāgā un Rīgas 800-gadei veltīts mūziķu I.Zemzara un A.Bigačas koncerts Prāgas Rudolfinumā.

Vācijā 2001. gadā īpaši ievēroti bija četri latviešu literatūras prezentācijas pasākumi, tostarp Māras Zālītes lasījums reprezentatīvajā "Brandenburgas vārtu" fondā, vācu valodā tulkotās latviešu literatūras prezentācijas vakars ar literāta Matiasa Knolla un aktrises Blanšas Komerellas piedalīšanos Königin Luise Stiftung internātskolā Berlīnē.

Kopumā tika sarīkotas vienpadsmit mākslas izstādes - Intas Rukas un Andreja Granta fotoizstādes Berlīnē, Leona Baloža Rīgas jūgendstila izstāde Latvijas vēstniecībā, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju un studentu gleznu izstāde Berlīnē, latviešu akvareļu izstāde Fuldā, fotoizstāde "Rīga. Sejas un vēsture" Latvijas vēstniecībā, padomju terora upuru piemiņas 60. gadadienai veltīta izstāde Berlīnē, izstāde "Rīgas izklaides interjeri" Ķelnē, Ivonnas Veihertes galerijas darbu mākslas izstāde Berlīnē, Rīgas 800-gadei veltīta izstāde Minsterē, mākslinieces Idas Kerkovius izstāde Rēgensburgā.

2001. gada kultūras notikumu klāstā īpaši jāpiemin Parīze. Šeit vienā no ievērojamākajiem pasaules etnogrāfijas muzejiem "Cilvēka muzejā" tika atklāta Latvijas vēstures muzeja sagatavotā izstāde "Latvija. Māksla, vēsture, tradīcijas", kas bija lielākais Francijas un Latvijas kopīgais projekts kultūras laukā, kas īstenots pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Izstāde bija apskatāma līdz 2002. gada februārim un tās laikā notika Latvijai un Baltijas valstīm veltītas konferences, koncerti, piemēram, starptautiskais seminārs "Igaunija, Latvija, Lietuva: atgūtās neatkarības desmit gadi". Izstādes zālē tika demonstrēta videofilma par latviešu svētku un sadzīves tradīcijām, kā arī skanēja īpaši izstādei veidota "Upes" producēto disku mūzikas izlase. Muzeja veikalā tika pārdotas grāmatas par Latviju un arheoloģisko rotu kopijas. 2001. gadā arī UNESCO galvenajā mītnē Parīzē bija skatāmi dažādu paaudžu Latvijas mākslinieku darbi izstādē "Rīga 800 - laikmeta izjūta šķiedrā" (Riga 800 - la fibre de la modernité).

2001. gadā Latvijas vēstniecības iesaistījās Baltijas kultūras festivāla Ziemeļvalstīs organizēšanā - KREMERata Baltica koncerts un Latvijas filmu skates notika Dānijā, klavesīnistes Ainas Kalnciemas koncerts un mākslas izstāde Islandē, Norvēģijā - Latvijas filmu dienas (A.Cilinskas dokumentālā filma "Baltijas sāga") un E.Paulas-Vīgneres tekstiliju izstāde, kā arī Latvijas dienas Ārendālē.

Norvēģijā bija apskatāma arī izstāde "Vikingu saites ar Latviju" (organizēja Latvijas vēstniecība sadarbībā ar Latvijas Vēstures institūtu un Oslo Universitātes kultūrvēstures muzeju).

Somijā, Rihimaki pilsētā, Somijas stikla mākslas muzejā bija skatāma latviešu mākslinieku darbu izstāde, Helsinkos notika grupas "Iļģi" koncerts, Tamperē - Latvijas operas un baleta teātra izrāde "Romeo un Džuljeta".

Nīderlandē, Hāgā, sadarbībā ar Latvijas vēstniecību, tika organizēta platīna CD svinīga pasniegšana operdziedātājai Inesei Galantei. Latvijas vēstnieka patronāžā notika arī Ineses Galantes labdarības koncerts Hāgā leikēmijas apkarošanai. Hāgas Rātsnamā bija skatāma Latvijas vēstniecības organizētā izstāde "Eižens Laube. Latviešu jūgendstila arhitekts. Rīga".

Portugālē arī tika prezentēta Rīgas jūgendstila arhitektūra. Latvijas vēstniecība ir sniegusi finansiālu atbalstu Leona Brieža sagatavotās mūsdienu portugāļu dzejas antoloģijas izdošanai latviešu valodā.

Austrijā notiekošo starptautisko ērģeļmūzikas festivālu atklāja Latvijas ērģelniece Iveta Apkalna ar savu solokoncertu. Latvijas valsts svētku pieņemšanu vēstniecības telpās bagātināja fotogrāfa Leona Baloža izstāde "Rīga - iedvesmas pilsēta". Vīnē notika Latvijas filmu diena.

Latvijas vēstniecība Polijā finansiāli atbalstīja literārās sesijas "Latvijas pasaku pasaule" organizēšanu Gdaņskas Baltijas kultūras centrā. 2001. gada novembrī Varšavā tika atklāts Latvijas kultūras un informācijas centrs, kas saņem Latvijas vēstniecības atbalstu.

Itālijā, Florencē, notika Rīgas 800-gadu jubilejai veltīts svinīgs pasākums "Jūgendstila skaņas", bet Boloņā - plaša Latvijas glezniecības izstāde. Latvijas vēstniecība piedalījās Latvijas laikmetīgā mākslas centra ekspozīcijas "Rīgas astoņsimtgades burvju flauta" sagatavošanā 49. Venēcijas biennālei.

Beļģijā Latvijas vārds īpašu skanējumu guva pēc Karalienes Elizabetes starptautiskā jauno mūziķu konkursa, kurā latviešu vijolniece Baiba Skride ieguva pirmo godalgu.

Apvienotajā Karalistē, Londonā, notika Latvijas mūzikas diena, kā arī klavesīnistes Ainas Kalnciemas koncerts. Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu koris piedalījās BBC3 organizētajā koru mūzikas festivālā Londonā, un ieguva galveno balvu.

Izraēlā viesojies ansamblis KREMERata Baltica, notikušas Rīgas Krievu drāmas teātra viesizrādes ("Māsa Kerija") un Rīgas kamerkora "Ave Sol" vieskoncerti.

Ķīnā tika atklāta plaša Latvijas fotomākslas izstāde, kas bija veltīta Latvijas un Ķīnas diplomātisko attiecību nodibināšanas desmitgadei. Šo notikumu, 2001. gada 12. septembrī laižot klajā speciālu jubilejas aploksni, atzīmēja arī Ķīnas pasts. Pekinā un Čančunā sniedza koncertus "Iļģi", arī Rīgas saksofonistu kvartets uzstājās Pekinā un vēl četrās Ķīnas provincēs.

2002. gadā Latvijas vēstniecības un ĀM turpināja darbu kultūras diplomātijas laukā.

Latvijas vēstniecība VFR atbalstīja latviešu oriģināldramaturģijas iestudējuma - Ingas Ābeles lugas "Tumšie brieži" - pirmizrādi Štutgartes valsts teātrī. Janvārī Esenē notika Latvijas un Vācijas operas mākslinieku gala koncerts, kura ienākumi tika veltīti vācu valodas mācību līdzekļu iegādei un nosūtīšanai uz Latviju, tā sekmējot vācu valodas apmācību Latvijā.

Igaunijā Latvijas vēstniecība Adamson-Ericu muzejā Tallinā rīkoja tematisku vakaru par latviešu trimdas mākslu un literatūru un tikšanos ar dzejnieku, tulkotāju un Latvijas vēstniecības Zviedrijā kultūras atašeju Juri Kronbergu. 2002. gada 12. aprīlī ar 23 kompaktdisku (CD) komplekta (kopējais ierakstu ilgums 70 stundas) nodošanu Latvijas Nacionālajai bibliotēkai Rīgā noslēdzās pagājušā gadā uzsāktais lībiešu valodas CD ierakstu projekts, kas tapa ciešā vēstniecības un Igaunijas Valodas institūta sadarbībā. Ierakstīšanu kompaktdiskos finansēja Igaunijas Hansapank un Latvijas vēstniecība Igaunijā. Igaunijas Valodas institūts šo projektu turpina. Ar vēstniecības un ĀM atbalstu turpinās arī projekts "Igauņu-latviešu vārdnīca", kuru paredzēts izdot 2005. gadā. Latvijas vēstniecība Igaunijā atbalstījusi ikgadējās latviešu tekstilmākslas izstādes organizēšanu Tallinā (atklāja 26.02.2002.).

Lietuvā 2002. gada sākumā notika divi kultūras pasākumi, kuru rīkošanā un informatīvajā atbalstīšanā aktīvi darbojās Latvijas vēstniecība - Lietuvas Fotomākslinieku savienības galerijā tika atklāta Intas Rukas fotogrāfiju izstāde "Mani lauku ļaudis", bet Lietuvas Nacionālajā operas un baleta teātrī viesizrādes Lučijas lomā Doniceti operā Lucia di Lammermoor sniedza Latvijas operas soliste Sonora Vaice.

Spānijā kā 2002. gada pirmajā pusgadā ES prezidējošajā valstī Latvijas vēstniecība organizēja plašu kultūras programmu, kas ietvēra vairākus Latvijas tēla reprezentācijas pasākumus - LR Saeimas priekšsēdētāja J.Straumes oficiālās vizītes laikā Madrides pilsētas muzejā 2002. gada 23. aprīlī tika atklāta plaša Latvijas glezniecības izstāde (kopumā 70 darbi). Izstādes organizatori bija arī mākslas galerija "Daugava", Latvijas Republikas Saeima, ĀM un Madrides pilsētas muzejs. Madridē aprīlī koncertus snieguši Ogres mūzikas skolas koris "Cielaviņa" un Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris ar čellista, bijušā rīdzinieka Mišas Maiska piedalīšanos (koncertēja arī Badahosas pilsētā).

Portugālē pēc Latvijas vēstniecības iniciatīvas un ar Latvijas goda konsula Portugālē Auguštu Mašadu atbalstu no 19. līdz 21. aprīlim norisinājās Rīgas dienas Porto. Organizatoru vidū bija Rīgas un Porto pilsētu domes un LR ĀM. Rīgas dienu laikā Porto tika atvērtas četras izstādes ("Rīga - iedvesmas pilsēta", "Vēstules no Rīgas", tautas tērpi un lietišķā māksla, Rīgas jūgendstils) un notika septiņi koncerti (deju ansamblis "Dancis", grupa "Valdemārs", saksofonistu kvartets un Rīgas stīgu kvartets). Semināru uzņēmējiem apmeklēja vairāk nekā 40 portugāļu uzņēmumu pārstāvju.

Čehijā Prāgā notiekošajā cilvēktiesību tēmai veltītajā starptautiskajā kinofestivālā " Viena pasaule" 729 filmu vidū Latviju pārstāvēja režisors Uģis Bērziņš ar dokumentālo filmu par narkomānijas problēmām "Nāves mušpapīrs". Pagājušajā gadā Prāgas festivāla balvu saņēma Ivara Selecka filma "Jaunie laiki Šķērsielā".

Krievijā, Sanktpēterburgā pēc Latvijas ģenerālkonsulāta iniciatīvas un ar tā atbalstu notikusi gan latviešu mākslas izstāde "Gleznas uz koka" (aptuveni 90 gleznas), gan Latvijas komandas piedalīšanās starptautiskajā ledus skulptūru festivālā. Savukārt Vitebskā Baltkrievijā ar Latvijas konsulāta un atklātā sabiedriskā fonda "Radigars" atbalstu tika sarīkota 28 Latvijas jauno mākslinieku izstāde.

Latvijas prezentācijas pasākumi ārvalstīs

Darbā ar ārvalstu sabiedrību būtiska loma ir Latvijas vēstniecību regulāri rīkotajiem prezentācijas pasākumiem un semināriem (tematika - tūrisma un uzņēmējdarbības iespējas Latvijā, ekonomika un tirdzniecība Latvijā, Latvijas kultūra, vēsture un tradīcijas, tai skaitā latviešu nacionālā virtuve u.c.). 2002. gada pirmajos četros mēnešos Latvijas prezentācijas un seminārus rīkojušas vēstniecības Vācijā (tūrisms, kultūra, tautas tradīcijas, ekonomika - vairākas prezentācijas Berlīnē), Dānijā (par elektronikas, metālapstrādes uzņēmumiem - Jitlandē), Čehijā (tūrisms - vairākas prezentācijas Prāgā un Brno), Zviedrijā (biznesa iespējas Latvijā pēc iestāšanās ES). Norvēģijā aprīlī un maijā Latvijas vēstniecība sadarbībā ar biedrību Norden organizē pasākumu ciklu "Latvija fokusā", kas iepazīstina norvēģu sabiedrību ar Latvijas mākslas, kultūras un sabiedriskās dzīves aktualitātēm. Pēc Latvijas vēstniecības VFR iniciatīvas, sadarbojoties Vācijas Rūpniecības konfederācijas Austrumu komitejai ar triju Baltijas valstu vēstniecībām, Pasaules rūpniecības izstādes laikā Hanoverē notika Baltijas valstu ekonomikas konference "Igaunija, Latvija un Lietuva - jūsu darījumu partneri Baltijā" (17.04.2002.).

Izstādes Latvijā un ārvalstīs

2001. gadā ĀM piedalījusies vairāku izstāžu sagatavošanā. 2001. gada 26. janvārī ĀM tika atklāta izstāde "Latvijas ārpolitikas pamatlicēji un veidotāji. Jubilāri 2000. gadā".

Sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā 2001. gada 11. jūnijā ĀM tika atklāta izstāde "Laiku lokos: Latvija un ASV starpvalstu attiecības, 1922 - 2001", kas tika izstādīta arī ASV vēstniecības Informācijas centra telpās Rīgā un Jelgavā.

2001. gada 14. jūnijā Rīgas domes ēkā (Latvijas Ārlietu ministrijas vēsturiskajā namā) tika atklāta izstāde "Latvijas Ārlietu ministrijas darbinieki deportācijās un represijās pēc 1940. gada okupācijas".

2001. gada 12. novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā Latvijas ārlietu un aizsardzības ministri atklāja ceļojošo izstādi "Sabiedrotie. Latvija ceļā uz NATO". Izstādi sagatavoja Aizsardzības un Ārlietu ministrijas sadarbībā ar Kara muzeju un Okupācijas muzeju. Papildus iznāca buklets (latviešu, krievu un angļu valodā). Ar izstādi jau ir iepazinušies interesenti Rīgā, Cēsīs, Rēzeknē un Liepājā. 2002. gada 12. aprīlī izstādi atklāja Daugavpilī.

2001. gada 29. novembrī Latvijas Universitātē Latvijas Vēsturnieku komisijas semināra par holokausta pētniecības jautājumiem laikā tika atklāta ceļojošā izstāde "Latvijas Ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana", kuru ar ĀM atbalstu veidojis muzejs "Ebreji Latvijā". Izstādi papildināja ĀM sagatavotā brošūra "Latvijas Ebreju kopiena: vēsture, traģēdija, atdzimšana" latviešu un angļu valodā. 2002. gada 19. februārī šo izstādi atklāja Daugavpils universitātē. Tajā atspoguļota Latvijas ebreju kopienas vēsture, Otrā pasaules kara notikumi un holokausts, ebreju glābēju likteņstāsti, kā arī pašreizējās Latvijas valdības atbalsts holokausta izglītībai, pētniecībai un piemiņai. 2002. gadā šo ceļojošo izstādi ir plānots parādīt Izraēlā.

Ar Latvijas valdības un vēstniecību tiešu atbalstu 15 Eiropas pilsētās (Briselē, Lježā, Luksemburgā, Oslo, Kopenhāgenā, Strasbūrā, Norčepingā, Stokholmā, Parīzē, Varšavā, Lisabonā, Madridē, Prāgā, Florencē un Budapeštā) un Kanādā (Otavā) tika eksponēta Latvijas okupācijas muzeja sagatavotā ceļojošā izstāde "Latvija atgriežas Eiropā". Projekts tika uzsākts 1998. gadā. 2002. gada 5. februārī izstādi ar nosaukumu "Latvija atgriežas brīvajā pasaulē" ASV Senāta ēkā Vašingtonā atklāja Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. 2002. gadā šo izstādi paredzēts atklāt arī Helsinkos. Izstādes apmeklētāju skaits katrā pilsētā ir bijis atšķirīgs, vidēji 300-500.


* Informācija par laika posmu no 2001. gada janvāra līdz 2002. gada aprīlim. Atjaunota 29.04.2002.