Ārlietu ministrijas Ētikas kodekss

14.01.2015. 10:40

2007.gada 7.martā

Noteikumi Nr. 1

Izdots saskaņā ar

likuma "Par interešu konflikta novēršanu

valsts amatpersonu darbībā"

22.panta pirmo daļu un

Valsts pārvaldes iekārtas likuma

72.panta pirmās daļas 2.punktu

Grozījumi Ārlietu ministrijas 2007.gada 7.marta noteikumos Nr.1 "Ārlietu ministrijas Ētikas kodekss"

 

I Vispārīgie noteikumi

1. Ārlietu ministrijas Ētikas kodekss (turpmāk - Kodekss) ir rīcības standarts, kas norāda uz rīcības stratēģiju un principiem diplomātiskajā un konsulārajā dienestā (turpmāk - ārlietu dienests) un attiecas uz visiem ārlietu dienesta darbiniekiem. 

2. Kodeksa pamatprincipu ievērošana veicina ārlietu dienesta uzdevumu sekmīgu izpildi, veicina darbinieka likumīgu un godprātīgu darbību valsts un sabiedrības interesēs.

II Ētiskas rīcības pamatprincipi

3. Darbinieks ar nolūku vairot sabiedrības uzticību valsts pārvaldei, pildot savus amata (darba) pienākumus, kā arī ikdienā, ievēro šādus profesionālās ētikas pamatprincipus:

3.1. Taisnīgums un godīgums:

3.1.1. objektīva vērtējuma pamatā ir rīcība un tās sekas nevis cilvēka personība un nodomi;

3.1.2. darbinieks rīkojas taisnīgi, ievērojot personu vienlīdzību likuma priekšā un neizrāda labvēlību vai nepamatotas privilēģijas kādai personai;

3.1.3. darbinieks rīkojas profesionāli, tikai un vienīgi saskaņā ar normatīviem aktiem un vispārējiem tiesību principiem;

3.1.4. darbinieks atturas no rīcības vai uzvedības, kas var apkaunot ārlietu dienestu, izsaukt šaubas par viņa cieņu, godīgumu un taisnīgumu.

3.2. Atbildīgums un lojalitāte:

3.2.1. darbinieks ir uzņēmīgs, mērķtiecīgs un cenšas sasniegt labākos rezultātus, regulāri papildina savas profesionālās zināšanas, efektīvi izmanto darba laiku, izrāda pašiniciatīvu un izsaka priekšlikumus darba pilnveidošanai;

3.2.2. darbinieks savos publiskajos izteikumos ir lojāls pret ārlietu dienestu un tā darbības mērķiem.

3.3. Objektivitāte un neatkarība:

3.3.1. pieņemot lēmumus, darbinieks ņem vērā tikai objektīvu un pārbaudītu informāciju, pamatojoties uz iegūtajiem faktiem un pierādījumiem;

3.3.2. darbinieks ir patstāvīgs un neatkarīgs savu pienākumu izpildē, norobežojas no personīgajām interesēm un ārējās ietekmes (citu personu, politisku, reliģisku vai sociālu grupu interesēm, pakļaušanās sabiedrības protestiem vai bailēm no kritikas), ja tas var ietekmēt viņa neatkarību.

3.4. Informācijas aizsardzība:

3.4.1. darbinieks informāciju, kas viņam kļuvusi zināma, pildot amata (darba) pienākumus, nedrīkst prettiesiski izpaust vai izmantot mērķiem, kas nav saistīti ar amata pienākumu veikšanu vai konkrētu darba uzdevumu pildīšanu;

3.4.2. paužot informāciju, kas saistīta ar ārlietu dienesta darbību, darbinieks ievēro piesardzību, apzinoties, ka katra atsevišķa darbinieka rīcība veido kopējo ārlietu dienesta tēlu sabiedrībā;

3.4.3. informācijas aizsardzība nav tikai informācijas neizpaušana, tā prasa, lai darbinieks savu profesionālo pienākumu pildīšanas laikā iegūto informāciju neizmanto savtīgās interesēs, kā arī nepieļauj tās izmantošanu citu personu interesēs.

III Darbinieka uzvedības pamatprincipi

4. Darbinieks ir pieklājīgs, laipns, izpalīdzīgs, nepieļauj savu kolēģu goda vai cieņas aizskaršanu, respektē viņu tiesības un pienākumus.

5. Darbinieks nav augstprātīgs un autoritārs pret kolēģiem, ņem vērā citu viedokli un to profesionāli izvērtē, neizmanto ļaunprātīgi citu kļūdas vai nezināšanu. Diskusijas notiek atklātības, sapratnes un koleģialitātes gaisotnē, ieklausoties otra teiktajā un godprātīgi argumentējot savu viedokli.

6. Darbinieks sadarbojas ar kolēģiem, sniedzot un saņemot nepieciešamo palīdzību profesionālo pienākumu izpildē un ļaunprātīgi neizmanto kolēģu uzticēšanos.

7. Nav pieļaujama kolēģu un citu personu publiska kritika. Kļūdas vai pārkāpumi jāaizrāda personīgi, informējot par minēto citas kompetentas personas - to dara, saudzējot ārlietu dienesta, savu, kolēģu vai citu personu prestižu.

8. Darbinieks rūpējas par ārlietu dienesta jauno darbinieku un kolēģu iesaistīšanu kolektīvā, daloties savās profesionālajās zināšanās, pieredzē un praksē.

9. Darbinieks ievēro uzvedības un ģērbšanās kultūru. Uzvedībai jāliecina par darbinieka korektumu, apģērbam jābūt kārtīgam un atbilstošam situācijai un protokolam.

10. Saskarsmē ar citām personām darbinieks izturas ar cieņu, ir pieklājīgs un iecietīgs, respektējot ikviena likumiskās intereses.

11. Darbinieks nelieto valodu, žestus vai darbības, kas var aizskart citas personas godu un cieņu.

12. Darbinieks vienmēr un visur ar savu uzvedību cenšas nekaitēt ārlietu dienesta un Latvijas valsts tēlam.

IV Kodeksa īstenošana

13. Kodekss ir pieejams visiem darbiniekiem un sabiedrībai. Tā īstenošana ir atkarīga no ikviena darbinieka apzinīguma, spējas izprast situāciju, paškontroles un pašpilnveidošanās. Ārlietu ministrija veicina Kodeksa principu un normu ievērošanu.

14. Lai veicinātu Kodeksa ieviešanu un ievērošanu, tiek izveidota Ētikas padome. Ētikas padome pārskata Kodeksa saturu, aktualizē vai papildina to ar jauniem principiem, saglabājot nemainīgus jau noteiktos pamatprincipus.

15. Ētikas padomē ir deviņi darbinieki, kurus ievēl no ārlietu dienesta darbinieku vidus.

V Kodeksa stāšanās spēkā

16. Kodekss stājas spēkā 2007.gada 7.martā.

Valsts sekretārs                                                                                                                         Normans Penke

SASKAŅOJU

Ārlietu ministrs Artis Pabriks

2007.gada 7.martā