Ieceļošana Latvijā |
|
||||
2007. gada 21. decembrī Latvija kopā ar citām jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm - Lietuvu, Igauniju, Poliju, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju, Slovēniju un Maltu – pievienojās Šengenas līgumam. Līdz ar to Latvijas robeža ar Lietuvu un Igauniju ir kļuvusi par Šengenas telpas iekšējo robežu, uz kuras personu kontrole vairs netiek veikta. Tagad šo robežu var šķērsot jebkurā vietā. Latvijas robeža ar kaimiņvalstīm, kuras nepiedalās Šengenas līgumā – Krieviju, Baltkrieviju, ir kļuvusi par Šengenas telpas ārējo robežu. Uz šīs robežas robežkontrole ir saglabāta, un robežu var šķērsot tikai robežas šķērsošanas vietās un to noteiktajā darba laikā. Ar Latvijas pievienošanos Šengenas telpai Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs no 2007. gada 21. decembra ir sākušas izsniegt vienotās jeb Šengenas vīzas, kas ir derīgas visu Šengenas valstu teritorijā. Galvenā vienotās jeb Šengenas vīzas priekšrocība ir tā, ka ārzemniekam, kas vēlas apmeklēt vairākas Šengenas līguma dalībvalstis, nav atsevišķi jāpieprasa vīzu katrā Šengenas valsts pārstāvniecībā. Maksimālais laiks, ko persona ar Šengenas vīzu var uzturēties Šengenas telpā, ir 90 dienas pusgadā, skaitot no pirmās reizes, kad ieceļojot šķērsota Šengenas ārējā robeža. Tas tomēr nenozīmē, ka pēc Šengenas vīzas ārzemnieks var doties uz jebkuru Šengenas valsts pārstāvniecību. Vīzas pieteikums ir jāiesniedz tās valsts pārstāvniecībā, kurā atrodas vienīgais vai galvenais ārzemnieka apmeklējuma mērķis. Ja ārzemniekam Latvijā būs nepieciešams uzturēties ilgāk nekā 90 dienas pusgadā, tad viņam atkarībā no ieceļošanas mērķa vajag saņemt nacionālo ilgtermiņa vīzu vai uzturēšanās atļauju. Ilgtermiņa vīza ir derīga vienīgi, lai uzturētos Latvijā. Šī vīza arī ir derīga, lai nokļūšanai Latvijā tranzītā šķērsotu citas Šengenas valstis. Pievienošanās Šengenas līgumam Latvijai ir devusi iespēju nodrošināt, ka Šengenas vīzas ceļojumam uz Latviju ārzemnieki var saņemt vietās, kur Latvijai nav savu diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību. Ārlietu ministrija šobrīd ir panākusi vienošanās ar Vāciju, Ungāriju, Franciju, Slovēniju un Nīderlandi, ka tās Latvijas vārdā izsniedz vīzas 39 vietās. Savukārt Latvija pārstāv Igauniju vīzu izsniegšanā Azerbaidžānā, Kazahstānā un Uzbekistānā, Ungāriju – Kaļiņingradā, Azerbaidžānā, Gruzijā un Uzbekistānā, Zviedriju – Gruzijā, Slovēniju – Vitebskā, Kaļiņingradā, Pleskavā, Sanktpēterburgā un Azerbaidžānā, Nīderlandi – Vitebskā, Franciju-Pleskavā. Šengenas telpa – vecās un jaunās Šengenas valstis Vīzas pieprasīšanai nepieciešamie dokumenti Samaksa par vīzas pieprasīšanai nepieciešamo dokumentu izskatīšanu Ceļošana ar Latvijas vīzām, kas izsniegtas pirms Latvijas pievienošanās Šengenai
Atvieglota vīzu izsniegšana Krievijas Federācijas pilsoņiem no 2007. gada 1.jūnija Valstis, kuru pilsoņi var ieceļot Latvijā bez vīzas Pārstāvniecības, kas izsniedz vīzas ceļošanai uz Latviju
Dzīvnieku ievešanas noteikumi Latvijā | |||||
|
 |
|
||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
