Latviešu diaspora
Austrumu latviešu diasporu pārstāv galvenokārt Krievijas Federācijā dzīvojošie latvieši. Tā veidojusies no trim galvenajām grupām: "veclatvieši", kuri izbraukuši no Latvijas sākot ar XIX gs. otro pusi, Staļina laikā deportētie un padomju laikā brīvprātīgi izbraukušie.
Kopš 90.gadu sākuma Krievijā darbojas dažādas latviešu organizācijas, galvenokārt tās ir latviešu kultūras biedrības lielākajās Krievijas pilsētās: Maskavā, Pēterburgā, Omskā, Tomskā, Krasnojarskā, Magadanā, Smoļenskā, pēdējā laikā arī Pleskavā. Pastāv arī reģionālās apvienības, tādas kā Baškortostānas latviešu kultūras centrs, kas apvieno visus Baškīrijā dzīvojošos latviešus. Šādam modelim daļēji atbilst arī apvienība Komi-Baltija, kuras sastāvā darbojas latviešu kopas no Siktivkaras, Intas un Uhtas pilsētām. Atjaunotas arī vairākas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes. Tās darbojas Maskavā, Pēterburgā, Baškortostānā, Krasnojarskas apgabala Lejas Bulānas ciemā un Magadanā. Baptistu draudze pastāv Omskas apgabala Bobrovkas ciemā.
"Veclatviešu" ciemu latviskās aktivitātes atšķiras no pilsētu biedrību aktivitātēm, jo pirmajiem tā ir ikdiena un dzīves veids, otriem jādarbojas īpaši svešā vidē. Visi latviešu centri ir apvienoti vienā organizācijā – Krievijas Latviešu Kongresā (KLK) un šādā veidā ir iekļāvušies Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) sastāvā. KLK un visu atsevišķo biedrību galvenie darbības virzieni ir latviešu valodas, kultūras un tautas tradīciju saglabāšana, attīstība un popularizēšana mītnes vietās, sadarbības veicināšana starp atsevišķām biedrībām Krievijā, atgriezeniskās saiknes uzturēšana ar Latviju, iekļaušanās pasaules latviešu aktivitātēs, kā arī pozitīva Latvijas tēla veidošana Krievijā.
2003. un 2004.mācību gadā Krievijā latviešu centros strādā 5 skolotāji no Latvijas. Trīs skolotāju uzturēšanos un darbu apmaksā PBLA un Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā (LELBA), divu - Sabiedrības integrācijas fonds. Draudzes atbalsta LELBA un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB). Ievērojamu finansējumu diasporas pārstāvju latviešu valodas zināšanu papildināšanā un pilnveidošanā iegulda Izglītības un zinātnes ministrija.
Liela nozīme ir Latvijas valsts spējai piesaistīt latviešu diasporas jauniešu organizācijas, jo tikai mērķtiecīgi ieguldīts darbs, izglītojot un informējot jauno paaudzi, var dot cerību uz tautas kultūras, tradīciju un valodas pārmantošanu nākamajām paaudzēm. Šī uzdevuma īstenošanai liela nozīme būs latviešu tautai piederīgo jauniešu Latvijā un diasporas mītnes zemēs sadarbība dažādu pasākumu un projektu īstenošanā.
Latvieši ārvalstīs nav viengabalains veidojums, bet daudzveidīgas kopienas un indivīdu grupas, kas veidojušās dažādās zemēs un visai atšķirīgos apstākļos. Līdz ar to sociālais, ekonomiskais un kultūras līmenis, kā arī vajadzības un attiecības ar Tēvzemi, ir dažādas. Latviešu vajadzības ir cieši saistītas ar tiem apstākļiem un vidi, kuros tiek dzīvots. Pastāv lielas atšķirības starp latviešu un viņu organizāciju situāciju ekonomiski dažādi attīstītās zemēs. Tomēr, neskatoties uz to, ka dažādās zemēs diasporas pārstāvju vajadzības un iespējas būtiski atšķiras, jebkuram tautietim ārzemēs bez atbalsta no Latvijas ir visai grūti saglabāt un attīstīt savu etnisko, valodas, kultūras, un bieži vien arī reliģisko identitāti.