Kultūras un izglītības sadarbība

Latviju un Čehiju saista aktīvi un plaši kultūras sakari. Plašākai sabiedrībai mazāk ir zināms fakts, ka latviešu un čehu kultūrvēsturiskie sakari ilgst vismaz trīs gadsimtu garumā. Tos sekmējusi arī hernhūtiešu darbība 18. gs. 2. pusē, kā arī čehu un latviešu nacionālās atmodas sakari 19. gs. 2. pusē.

Starpvalstu sadarbības pamatu kultūras jomā veido LR Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes laikā Čehijas Republikā 1999. gada maijā starp Latviju un Čehiju parakstītais starpvaldību līgums par sadarbību kultūras jomā. 2001. gada septembrī notika Čehijas Republikas kultūras ministra Pāvela Dostāla vizīte Latvijā, kad puses vienojās par tālāko divpusējo sadarbību muzeju, kultūras pieminekļu restaurācijas, bibliotēku, kino, mūzikas, teātru, kultūrizglītības un literatūras jomās. Latvijas Republikas vēstniecība Prāgā aktīvi īsteno daudzveidīgu un regulāru iepazīstināšanu ar Latvijas kultūras mantojumu un kultūras aktualitātēm Čehijā. Ir īstenoti daudzi vērienīgi projekti: 2001. gadā notika 800-gadei veltītās Rīgas dienas Prāgā un Prāgā koncertēja Latvijas Radio koris. Kremerata Baltica un diriģenta Gidona Krēmera koncerts notika Prāgā 2002. gadā, Rīgas – Prāgas mākslas dialogs ar 66 Latvijas un Čehijas mākslinieku līdzdalību 2003. gadā. 2003. gadā Prāgā norisinājās starptautiskā scenogrāfijas izstāde "Prāgas Kvadrinnāle 2003", kurā godalgu saņēma scenogrāfs Ilmārs Blumbergs par scenogrāfiju un kostīmiem V. A. Mocarta operai "Burvju flauta". 2004. gadā Prāgas Kampas parkā tika izstādītas 25 ES dalībvalstu mākslinieku apgleznotas govju skulptūras. Latviju pārstāvēja pazīstamie mākslinieki Ivars un Helēna Heinrihsoni. 2004. gadā Čehijas Nacionālajā muzejā tika prezentēta izstāde "Latvijas grāmatu māksla". Prāgā notika latviešu modes mākslinieces Ingrīdas Drāznieces modes skate. Čehu valodā iznāca "Baltijas rakstnieku vārdnīca". Pateicoties čehu tulkotāju R. Paroleka un P. Štolla darbībai, latviešu literatūra ir kļuvusi pazīstamāka čehu auditorijai. 2005. gadā iznāca S.Kalnietes grāmatas "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" tulkojums čehu valodā. 2005. gadā notika Latvijas dienas Ostravā projektā "Kopā Eiropā". 2005. gadā notika pirmā Čehijas un Latvijas Nacionālo operu kopražojuma Janāčeka operas "Jenūfa" pirmizrāde. Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Ilze Zvaigznekalne 2005. gadā saņēma jauno pianistu starptautiskā Firkušnijam veltītā konkursa apbalvojumu. 2006. gada maijā Latvija un Latvijas literatūra ir starptautiskā grāmatu gadatirgus "Grāmatu pasaule" (Svět knihy) Prāgā viena no centrālajām tēmām. 

Kultūras apmaiņu sekmē arī LR vēstniecībā Prāgā 1998. gada novembrī atklātais Latvijas kultūras centrs. Pēc LR konsula Eduarda Krasta iniciatīvas šāds centrs Prāgā darbojās no 1921. līdz 1925. gadam. Prāgas Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātē var apgūt latviešu valodas un literatūras specialitāti, kuru iedibināja profesors R. Paroleks. Notiek aktīva sadarbība starp Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti un Kārļa Universitātes Filozofijas fakultāti.

Institūciju sadarbība

1997. gadā aizsākās un sekmīgi turpinās sadarbība starp Latvijas un Čehijas Republikas muzeju darbiniekiem. Saistībā ar Kurzemes hercogistes vēsturi notiek vairāku Čehijas Republikas muzeju sadarbība ar Rundāles pils muzeju. Ratiboržices un Nāhodas pilīs regulāri ir skatāmas izstādes par Latviju. 2005. gadā Ratiboržices pilī bija aplūkojama izstāde "Jelgava un Rundāle, Sagānas Katrīnas bērnības vietas", sagatavota sadarbībā ar Rundāles pili.

1995. gadā starp Latvijas Nacionālo bibliotēku un Čehijas Nacionālo bibliotēku tika parakstīts sadarbības līgums. Kopš 2000. gada Prāgas Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes Baltistikas kabinets no Latvijas Nacionālās bibliotēkas regulāri saņem jaunāko latviešu literatūru. 2004. gadā Nacionālajā bibliotēkā Prāgā bija apskatāma Latvijas grāmatu mākslas izstāde, 2006. gada maijā ir apskatāma izstāde "Latviešu-čehu literāro sakaru četrsimts gadu" .

Izveidojusies stabila Latvijas un Čehijas mākslas izglītības iestāžu sadarbība – Latvijas kultūrizglītības iestāžu audzēkņi ir veiksmīgi piedalījušies pianistu, vijolnieku un čellistu konkursos Čehijā. Latvijas Mūzikas akadēmijas studente Ilze Zvaigznekalne 2005. gadā saņēma jauno pianistu starptautiskā Firkušnijam veltītā konkursa apbalvojumu.

Pateicoties aktīvam LR Nacionālā kinematogrāfijas centra darbam, paplašinās sadarbība kinematogrāfijas jomā. Latvijas filmas regulāri piedalās Čehijas kinofestivālos "Febiofest", "One World", "Eiropas filmu dienas", utt. 2002. gadā pirmo reizi Karlovi Vari starptautiskā kinofestivāla konkursā piedalījās Latvijas režisora V. Kairiša mākslas filma "Pa ceļam aizejot" un notika Latvijas diena.

Kopš 2004. gada sadarbojas Latvijas un Čehijas Nacionālās operas. 2005. gadā notika abu operu kopražojuma čehu komponista Leoša Janēčeka operas "Jenūfas" pirmizrāde Latvijas Nacionālajā operā.

Kultūras notikumi 2005. gadā

Kultūras notikumi 2004. gadā

Kultūras notikumi 2003. gadā

Kultūras notikumi 2002. gadā

Latviešu - čehu kultūrvēsturiskie sakari

Plašākai sabiedrībai mazāk ir zināms fakts, ka latviešus un čehus saista aktīvi kultūrvēsturiskie sakari vismaz trīs gadsimtu garumā. 18. gadsimta pirmajā pusē Vidzemē populāra kļuva Hernhūtiešu jeb brāļu draudžu kustība. Sludinātāji bija 15.gs. husītu kustības turpinātāji, kuri bija spiesti pamest dzimteni un apmesties Saksijas ciematā Hernhūtē (Hernhut), no kurienes arī radies šīs kustības nosaukums. Neilgā laikā brāļu draudžu kustība Vidzemē izvērtās par masu kustību. Tā akcentēja humānismu pretstatā baznīcas kundziskumam, emocionalitāti pretstatā sausajai didaktikai. Hernhūtieši izdeva savus rakstu krājumus, kuros atrodami apcerējumi par čehu baznīcas reformatoru Janu Husu (ap 1371-1415) un pedagogu Janu Amosu Komenski (1592-1670). Hernhūtisms jeb brāļu draudžu kustība tiek uzskatīta par latviešu zemnieku garīgās atmodas sākumu, kad radās pirmie garīgā darba veicēji, no kuriem vēlāk veidojās nacionālā inteliģence - Jānis Ruģēns, Juris Neikens, brāļi Kaudzītes, Jānis Poruks, Jānis Cimze.

• Pasaulē slavenā pedagoga Jana Amosa Komenska (1592-1670) idejas par jauna tipa skolu, kurā bērniem zināšanas tiktu pasniegtas caur saprotamām un uzskatāmām mācībām ar bilžu un spēļu elementiem, tika pārņemtas arī Latvijā. Tās izmantoja Vecais Stenders savā "Bildu ābicē". J.A.Komenska enciklopēdijas "Orbis Pictus" (sešu valodu bilžu vārdnīca) 17. gadsimta eksemplārs (poļu tulkojums) atrodas arī Rīgas Misiņa bibliotēkā.
• Pēdējam Kurzemes hercogam Pēterim Bīronam (1724-1800) un viņa ģimenei piederējuši vairāki īpašumi Čehijā: pilis Nāhodā, Ratiboržicē, Hvalkovicē (1792-1840) un Rohana pils Prāgā (1799-1811, patreiz viena no ČR Izglītības ministrijas rezidencēm). Čehu sabiedrībā pazīstamākā ir Pētera Bīrona vecākā meita Katrīna Frīderīke Vilhelmīne Benigna (1781-1839). Čehijā zināma kā Sagānas Katrīna. Viņas portretu savā romānā "Vecmāmiņa" attēlojusi ievērojamā 19.gs. čehu rakstniece Božena Ņemcova.
• Jura Alunāna "Dziesmiņās" (1867. gada papildinātajā izdevumā) ir atrodama "Dziesma, no čehu valodas ņemta", kas ir čehu nacionālās atmodas dzejnieka Františeka Ladislava Čelakovska (1799-1852) darba atdzejojums. Ar dzejnieka Ausekļa papildināto šīs dziesmas pēdējo pantu un Andreja Jurjāna sarakstīto mūziku šis dzejolis, Latvijā pazīstams kā dziesma ar nosaukumu "Nevis slinkojot un pūstot", kļuvusi par latviešu "darba himnu".
• Čehu baltistikas tradīcija sākusies jau 19. gadsimta 1. pusē, kad čehu nacionālās atmodas pārstāvji pievērsa uzmanību ne tikai pārējām slāvu tautām, bet arī baltu tautām. Arī vēlāk čehu filologi parasti vienlaikus studēja vairākas baltu valodas. Jau minētais Františeks Ladislavs Čelakovskis (1799-1852) pirmais sāka pētīt un tulkot latviešu dainas.
• Atis Kronvalds 1874.gadā rekomendēja latviešu rakstības reformu pēc čehu parauga. Tās pamatā bija Jana Husa 15.gs. sākumā vācu rakstības vietā ieviestās diaktriskās zīmes. Šo rakstību vēlāk izstrādāja filologs Kārlis Mīlenbahs un reforma tika pieņemta 1908.gadā.
• Čehoslovākijas valsts dibinātājs un tās pirmais prezidents Tomāšs Garrigs Masariks bija pazīstams ar savu atbalstu tautu pašnoteikšanās tiesībām un sadarbībai Centrāleiropā, kurā viņš rēķinājās arī ar Baltijas tautām. Viņš pats, būdams 1918. gadā Amerikas Savienotajās valstīs, sadarbojās ar latviešu emigrantiem. Divas reizes apbalvots ar Latvijas Triju zvaigžņu ordeni (1927, 1928).
• I Pasaules kara laikā Krievijas austrumfrontē Čehoslovākijas leģions sadarbojās ar latviešu strēlniekiem (Troickas pulks, 1918.-1920.), kopā ar kuriem cīnījās pret boļševikiem, šķērsojot visu Sibīriju līdz pat Vladivastokai, no kuras atgriezās savās dzimtenēs. Šī sadarbība ir atspoguļota arī čehu daiļliteratūrā (Pavels Finks: "Atbrīvotā zeme", 1928, "Braucot pie ziemeļu saules", 1931)
• Latviešu rakstības reforma tika izstrādāta, konsultējoties ar pasaulē slaveno čehu filologu Josefu Zubatiju (1855-1931), Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes dekānu, vēlāk universitātes rektoru un 20. gadsimta 20. gados Čehijas Zinātņu un mākslas akadēmijas prezidentu, latviešu filoloģijas pazinēju un vienlaikus arī Čehoslovākijas-Latvijas biedrības priekšsēdētāju. Šīs biedrības, tāpat kā Latvijas-Čehoslovākijas biedrības Rīgā, darbība 20. un 30.-os gados bija ārkārtīgi aktīva, bagāta un augstā līmenī; no latviešu puses tās priekšsēdētājs bija teologs Voldemārs Maldonis un filologs Jānis Endzelīns. J. Zubatijs Kārļa Universitātē nodibināja baltu valodu lektoriju (1923-1924), kuru vadīja vēlākā Latvijas Universitātes profesore Anna Ābele.
• 30.-os gados visaktīvākā Čehoslovakijas popularizētāja Latvijā bija Marta Grimma (Endzelīna, vēlāk Ķelpe), kura 1929.-1931.gados studēja Prāgas Universitātē un vēlāk izdeva čehu dzejas antoloģiju (1932) un čehu prozas antoloģiju (1934) savā tulkojumā, kā arī grāmatu par Čehoslovākiju (1933). Viņa pārtulkoja ari vairākus čehu romānus un bija vienīgās čehu-latviešu vārdnīcas (1988) līdzautore.
• Vispopulārākais čehu literatūras darbs Latvijā ir Jaroslava Hašeka romāns "Krietnā kareivja Šveika dēkas pasaules karā" četros sējumos, kurš latviešu valodā kopumā ir izdots astoņas reizes. Pirmo reizi ar romānu Jāņa Grota tulkojumā varēja iepazīties dienas laikrakstā "Sociāldemokrāts" 1927.-1929.g., kam sekoja grāmata. Atkārtoti tas izdots 1945.-1947.g. (Paula Melnā un Annas Baugas tulkojumā), 1957., 1983. un 1998.-1999. gadā (visjaunāko tulkojumu rediģēja Vinifreds Kraučis). 1954. gadā romāns latviešu valodā iznāca arī Sidnejā (tulkojis Emīls Apars) un 1966. gadā Ņujorkā. Romāna dramatizējumu ir inscenējis Dailes teātris (1928., 1961., 1998. un 1999. gados), Leļļu teātris (1974. gadā) un Liepājas teātris (1988). Otrais pazīstamākais čehu rakstnieks Latvijā ir Karels Čapeks, kura daudzus darbus tulkojusi Anna Bauga.
• Kopš 20.gs. sešdesmitajiem gadiem galvenais latviešu literatūras pētnieks, tulkotājs un popularizētājs Čehijā ir Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātes profesors Radegasts Paroleks (1920), Latvijas Universitātes goda doktors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris un Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, kurš pārtulkojis K. Barona "Latvju dainu" izlasi (1998), A. Pumpura "Lāčplēsi" (1987), Raiņa dzejas izlasi (1982), K. Skalbes pasaku izlasi (1983) un uzrakstījis pirmo "Latviešu literatūras vēsturi" (2000) čehu valodā. Prof. Paroleks nodibinājis arī latviešu valodas un literatūras specialitāti Kārļa Universitātes Filozofijas fakultātē. Profesora Paroleka darbu turpinātājs un Baltijas katedras vadītāja vietnieks ir Pavels Štolls, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.

Kārļa universitātes Filosofiskās fakultātes Slavistikas un austrumeiropiešu nodaļas vadītājas vietnieks Pāvels Štolls 2004. gada 7. novembrī piedalījās "Kārļa Skalbes 125 gadu jubilejas zinātniskajā konferencē" Rīgā ar runu par Kārļa Skalbes pasakām Čehijā. Raksts par tulkotāju Pāvelu Štollu "Latviešu dvēseli meklējot" no 2004. gada 3. decembra no Latvijas avīzes pielikuma "Mājas viesis".

Kontaktinformācija

LATVIJAS KULTŪRAS CENTRS

Adrese: Hradešínská 3, P.O.Box 54, 101 00 Praha 10, Česká Republika
tel. 00 420 255 700 883

Sīkāka informācija par Kultūras centru

ČEHIJAS - LATVIJAS BIEDRĪBAS

Čehu - latviešu klubs

Adrese: Mickiewiczova 13, 160 00 Praha 6, Česká Republika
Kontaktpersona: Pavel Štoll
E-pasts: pavel.stoll@worldonline.cz
Mājas lapa: www.lotyssko.unas.cz

Čehu - Latviešu biedrība

Adrese: Krakovská 7, 110 00 Praha 1, Česká Republika
Kontaktpersona: Vladislav Pavlík

L.A.Č.U.S. - Latviešu apvienība Čehijā un Slovākijā

Kontaktpersonas: Maija Kadlecová
E-pasts: maija@atlas.cz