Repatriācija

Kas ir repatriācija?

Repatriācija ir personas pārcelšanās uz dzīvi savā etniskajā dzimtenē. Repatriants ir persona, kura ir Latvijas pilsonis vai kurai viens no vecākiem vai vecvecākiem ir latvietis vai lībietis (līvs) un kura brīvprātīgi pārceļas uz pastāvīgu dzīvi Latvijas Republikā.

Kam ir tiesības iebraukt Latvijā kopā ar repatriantu?

• repatrianta laulātajam;
• repatrianta un viņa laulātā nepilngadīgajiem un apgādībā esošajiem bērniem (arī adoptētajiem);
• repatrianta vecākiem, kuri ir viņa apgādībā.

Kādi ir ierobežojumi attiecībā uz repatrianta statusa iegūšanu?

Repatriācijas atļaujas netiek izsniegtas personām, kuras:

• ar antikonstitucionālām metodēm ir vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību, demokrātisko parlamentāro valsts iekārtu vai Latvijas pastāvošo valsts varu, ja tas konstatēts ar tiesas spriedumu;
• pauž fašisma, šovinisma, nacionālisma, komunisma vai citas totalitārisma idejas vai musina uz nacionālo vai rasu naidu vai nesaticību;
• ir kādas ārvalsts varas, pārvaldes vai tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas;
• dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, izlūkdienestā, drošības dienestā vai policijā (milicijā);
• ir bijušas PSRS VDK, izlūkdienesta vai drošības dienesta darbinieki, informatori, aģenti vai arī konspiratīvo dzīvokļu turētāji, ja šis fakts konstatēts likumā noteiktajā kārtībā;

Kāda ir repatriācijas kārtība? Kādi dokumenti jāiesniedz?

Personai, kura vēlas repatriēties un iebraukšanas brīdī nav Latvijas pilsonis, kā arī tās ģimenes locekļiem, jāiesniedz šādus dokumentus:

1. iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktās formas iesniegumu (Adobe .pdf formātā 4.45MB);
2. dokumentu, kas apliecina personas latvisko vai lībisko izcelsmi;
3. dzimšanas apliecības kopiju;
4. divas fotokartītes (35 x 45mm);
5. ārvalstu pilsonis - Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju, kurā norādīta pilsonība, bezvalstniekiem - Latvijas Republikā atzīta derīga ceļošanas dokumenta kopiju;
6. izziņu par veselības stāvokli, kurā apliecināts, ka persona neslimo ar tuberkulozi;
7. pilsonības vai mītnes zemes kompetentas iestādes izziņa par sodāmību (personām, kas vecākas par 14 gadiem, un kurām ieceļošanai Latvijā ir nepieciešama vīza);
8. rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzēta dzīvesvieta Latvijas Republikā.

Repatrianta ģimenes loceklis, kurš vēlas ieceļot Latvijas Republikā kopā ar repatriantu, papildus iesniedz dokumentu, kas apliecina laulību vai radniecību ar repatriantu, neiesniedz 2.punktā minēto dokumentu.

Latvijas pilsonis, kurš vēlas repatriēties, iesniedz:

1. iekšlietu ministra apstiprinātu noteiktās formas iesniegumu (Adobe .pdf formātā 4.45MB);
2. pases kopiju;
3. divas fotokartītes (35x45mm);
4. rakstveida apliecinājumu, kurā norādīta paredzēta dzīvesvieta Latvijas Republikā.

Nepilngadīgo personu vecumā no 14 līdz 18 gadiem atļauts repatriēt, ja saņemta šīs personas rakstveida piekrišana.

Nepilngadīgajām personām no 16 līdz 18 gadiem ir tiesības pastāvīgi repatriēties, ja saņemta ar viņu kopā dzīvojošo vecāku (aizbildņu) rakstveida piekrišana un ja attiecīgās Latvijas pilsētas vai pagasta aizbildnības vai aizgādnības iestādes devušas savu piekrišanu.

Repatriācijas atļaujas saņemšanai iesniedzamie dokumenti (izziņas, vēstules, dokumentu kopijas) ir derīgi 3 mēnešus no to izdošanas dienas.

Ārvalstīs izdotie dokumenti var būt rakstīti angļu, franču, vācu vai krievu valodā. Citā valodā rakstītie dokumenti un to kopijas jāiesniedz kopā ar notariāli apstiprinātu attiecīgā dokumenta teksta tulkojumu latviešu, angļu, vācu vai krievu valodā. Ārvalstīs izdotajiem dokumentiem jābūt legalizētiem, ja starptautiskie līgumi neparedz citu kārtību.

Kur dokumenti jāiesniedz?

Minētos dokumentus persona iesniedz Repatriācijas nodaļā vai attiecīgajā valstī esošajai Latvijas Republikas konsulārajai pārstāvniecībai, kas nosūta šos dokumentus Repatriācijas nodaļai Latvijā.

Kādu palīdzību saņem repatriants?

Palīdzība sociālo jautājumu risināšanā

Repatriantam, kurš izceļojis no Latvijas laikā līdz 1990.gada 4.maijam, ir tiesības saņemt palīdzību sociālo jautājumu risināšanā.

Repatriācijas nodaļa nodrošina repatriantus ar informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību, kā arī ar vispārīgu informāciju par iespējām apgūt piemērotu profesiju, iegūt izglītību un pilnveidot latviešu valodas prasmi, saņemt medicīnisko aprūpi, risināt dzīvokļa jautājumu, atrast piemērotu darbu, par tiesībām uz pensijām un pabalstiem un citiem jautājumiem.

Pašvaldības, ievērojot likuma "Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā" noteikumus, sniedz maznodrošinātiem repatriantiem palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā.

Repatriantam un viņa ģimenes locekļiem piederošā manta, kuras ievešana Latvijā nav aizliegta vai ierobežota, pāri Latvijas Republikas valsts robežai ievedama bez aplikšanas ar muitas nodokli un muitas nodevām.

Tiesības uz materiālo palīdzību ir repatriantiem, kuri izbraukuši no Latvijas Republikas līdz 1990. gada 4. maijam un atgriezušies Latvijā pēc Repatriācijas likuma stāšanās spēkā, turklāt pirmām kārtām tiem repatriantiem, kuri, glābdamies no komunistiskā un nacistiskā režīma terora, ir atstājuši Latviju kā bēgļi vai tikuši nepamatoti represēti vai deportēti.

Materiālās palīdzības veidi un apmērs

1. pabalstu ar pārcelšanos uz pastāvīgu dzīvi saistīto ceļa izdevumu segšanai, ja repatriants iesniedzis ceļa izdevumus apliecinošus dokumentus ne vēlāk kā gada laikā pēc to izsniegšanas;
2. sešu mēnešu pabalstu 90% apmērā no minimālās darba algas, ja repatriants gada laikā pēc pārcelšanās uz pastāvīgu dzīvi Latvijā ir iesniedzis iesniegumu Repatriācijas nodaļā, stājies uzskaitē Nodarbinātības valsts dienestā un nav nodrošināts ar darbu.
3. Repatriācijas nodaļa piešķir arī materiālo palīdzību repatriantiem īpašos gadījumos, ko izlemj Repatriācijas fonda padome.

Materiālo pabalstu saņem rindas kārtībā.

Ko ieteicams zināt repatriantam?

Robežas šķērsošana

Pamatojoties uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Repatriācijas nodaļas izsniegto atļauju, Latvijas Republikas konsulārajās pārstāvniecībās ārvalstīs repatriantam, viņa laulātajam, vecākiem un bērniem izsniedz bezmaksas vīzu iebraukšanai Latvijā.

Repatriācijas nodaļa

Praktiskai repatriācijas veikšanai LR IeM Pilsonības un imigrācijas departamenta (tagad - Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes) sastāvā 1995. gadā tika izveidots Repatriācijas centrs, kas ar 2002. gada 12.decembri tika pārdēvēts par Repatriācijas nodaļu. 1998. gada 29. decembrī Repatriācijas centrs ieguva juridiskas personas statusu un darbojas PMLP pakļautībā.

Repatriācijas nodaļa veic šādas funkcijas:

• nodrošina repatriantus ar informāciju par nepieciešamajiem dokumentiem un to iesniegšanas kārtību, par iespējām apgūt piemērotu profesiju, iegūt izglītību un pilnveidot latviešu valodas prasmi, saņemt medicīnisko aprūpi, risināt dzīvokļa jautājumu, atrast piemērotu darbu, par tiesībām uz pensijām, pabalstiem un citiem jautājumiem;
• pieņem repatriācijas dokumentus, lemj par repatrianta statusa piešķiršanu un izsniedz dokumentus, kas apliecina repatrianta statusu;
• izveido un uztur repatriantu datu bāzi;
• veic ar repatriantu integrāciju saistītos pasākumus;
• nodrošina materiālās palīdzības sniegšanu repatriantiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikto Repatriācijas fonda pārvaldīšanas un izlietošanas kārtību.

Repatriācijas nodaļas adrese:

Rīgā, Kalēju ielā 50, LV -1050

tālrunis 67229111

fakss 67229108

e-mail: repatriacija@pmlp.gov.lv

Apmeklētāju pieņemšanas laiki:

otrdienās no 13.00 līdz 16.30

trešdienās no 9.30 līdz 12.00