Latvijas Republikas Ārlietu Ministrija: Latviešu diasporas atbalsta programma 2004.-2009.gadam

Diaspora – programmas ietvaros termins "diaspora" iekļauj kādas tautības pārstāvju un viņu grupu kopumu, kas dzīvo ārpus savas etniskās dzimtenes.
Latviešu diaspora – programmā ar šo terminu tiek apzīmēti latviešu tautai piederīgie un viņu grupas, kas dzīvo ārpus Latvijas valsts.
Rietumu latviešu diaspora – programmā ar šo terminu tiek apzīmēti latviešu tautai piederīgie un viņu grupas, kas dzīvo valstīs, kuras tradicionāli sauc par Rietumu demokrātiskajām zemēm (Rietumeiropas valstis, Skandināvijas valstis, Amerikas Savienotās Valstis, Kanāda, Austrālija, Jaunzēlande), Austrumeiropas valstīs (piemēram, Čehijā un Slovākijā), kā arī Baltijas valstīs (izņemot Latviju) un Dienvidamerikā.
Austrumu latviešu diaspora – programmas ietvaros ar šo terminu tiek saprasti latviešu tautai piederīgie un viņu grupas, kas dzīvo bijušās Padomju Savienības teritorijā, izņemot Baltijas valstīs.

Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (turpmāk tekstā – ĪUMSILS) saskaņā ar 2004. gada 9.martā apstiprināto "Deklarāciju par I. Emša vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību" ("Atbalstīsim ārvalstīs dzīvojošo latviešu vēlmi veidot ciešas saites ar Latvijas kultūras, politisko un ekonomisko vidi. Rūpēsimies par to, lai ārvalstīs dzīvojošo latviešu kopienām būtu iespējams uzturēt ciešu saiti ar Latviju. Pievērsīsim lielāku uzmanību ilgtermiņa programmai "Latvijas diaspora". Izmantosim dažāda veida iespējas ārvalstu latviešu izglītības iespēju atbalstīšanai gan latviešu skolās ārvalstīs, gan Latvijā." (I. [Ārlietas] 39.); "Pieņemsim un finansiāli nodrošināsim valsts programmu sadarbībai ar latviešu diasporu ārzemēs, atbalstot kultūras, izglītības un informācijas programmas, kā arī ārzemēs dzīvojošo latviešu repatriāciju uz Latviju" (VIII. [Integrācija] 5.)) vadībā tiek izstrādāta Latviešu diasporas atbalsta programma 2004.–2009.gadam (turpmāk tekstā – programma).

Lai izstrādātu programmas projektu, ar 2004.gada 29.aprīļa LR Ministru prezidenta rīkojumu Nr.178 "Par darba grupu Latviešu diasporas atbalsta programmas 2004.–2009.gadam projekta izstrādei" tika izveidota darba grupa, kurai minētais projekts noteiktajā kārtībā līdz 2004.gada 1.augustam jāiesniedz Ministru kabinetā. Faktiski šī darba grupa uzsāka savu darbu jau 2003. gada 2. decembrī, pamatojoties uz Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās 2003. gada 2. decembra rīkojumu Nr. 05-03/25A "Par darba grupas izveidošanu".

Nepieciešamība izstrādāt latviešu diasporas atbalsta programmu tikusi uzsvērta jau 1995.gada 7.aprīlī LR Saeimas apstiprinātajā dokumentā "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005.gadam" ("Jāizstrādā programmas "Latvija pasaulē" un "Latvijas diaspora". Programmu mērķis ir radīt un nostiprināt īstenībai atbilstošu priekšstatu par Latvijas valsti pasaules sabiedriskajā domā, kā arī veicināt Latvijas diasporas kultūras, ekonomisko un citu saišu ar Latvijas valsti stiprināšanu."(5.)).

Sadarbība ar tautiešiem ārzemēs ir viena no Latvijas integrācijas politikas, un līdz ar to arī ĪUMSILS, prioritātēm, kas ir uzsvērta 2001. gada 6. februārī Ministru kabineta apstiprinātajā valsts programmā "Sabiedrības integrācija Latvijā" ("Jāveic konkrēti pasākumi, kas veicinātu sakaru uzturēšanu un attīstīšanu ar ārzemju latviešiem, sekmētu gan viņu kopienu saglabāšanu, gan repatriācijas procesu. Ārzemēs dzīvojošie latvieši ir neatsverami palīgi Latvijas tēla veidošanā un kontaktu dibināšanā ar viņu mītnes zemes sabiedrību un valdību. Sadarbībā ar tautiešiem ārzemēs ir aktīvi jāiesaistās arī Latvijas nevalstiskajām organizācijām un pašvaldībām." (Pirmā nodaļa (III)).

2. Programmas mērķauditorija un situācijas apraksts

2.1. Programmas mērķauditorija

Programmas tiešā mērķauditorija ir latviešu diasporas pārstāvji, viņu biedrības un organizācijas.

Programmas netiešā mērķauditorija ir visa Latvijas sabiedrība, jo stipra latviešu diaspora ir Latvijas pozitīva tēla veidošanas, profesionālu un politisku mērķu atbalstīšanas ārzemēs, kā arī latviešu kultūras, tradīciju un mākslas popularizēšanas un izplatīšanas pasaules mērogā, pamats.

2.2. Situācijas apraksts

Ieguldījums, kuru diasporas pārstāvji devuši Latvijas valstij un sabiedrībai, saglabājot nacionālo pašapziņu un identitāti, kā arī aizstāvot latviešu tautas un Latvijas sabiedrības tiesības uz valstiskumu un vietu pasaules tautu saimē, ir ārkārtīgi būtisks. Ņemot vērā, ka ārvalstīs dzīvojoši latvieši ir neatņemama latviešu tautas daļa, mūsdienās diasporai ir nozīmīga loma latviešu kultūras un tradīciju popularizēšanā pasaules mērogā, tai ir liels potenciāls Latvijas pozitīva tēla veidošanā ārzemēs. Tādējādi atbalsta sniegšanā ārzemju latviešiem ir ieinteresēti ne tikai paši diasporas pārstāvji, bet arī Latvijas valsts un sabiedrība.

Latviešu izbraukšanu no Latvijas ir ietekmējuši dažādi notikumi, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs ir daudz latviešu, kuri ieceļoja šajā valstī pēc 1905. gada revolūcijas vai viņu pēcnācēji, taču visvairāk latviešu Rietumu valstīs iebrauca 1940.-to gadu beigās no bēgļu nometnēm Vācijā. Savukārt Brazīlijā, piemēram, lielāka daļa latviešu ir no 1900. – 1930.-to gadu baptistu aizbraucēju pēcnācēju vidus[1].

Ārpus Latvijas pašlaik pastāvīgi dzīvo ap 200 tūkstošiem latviešu (aptuveni 100 000 Amerikas Savienotajās Valstīs, 20 000 Austrālijā un Jaunzēlandē, 20 000 Kanādā, 20 000 Brazīlijā, 30 000 Krievijā, 5 000 Anglijā, 4 000 Zviedrijā, 8 000 Vācijā, 3000 Lietuvā, 400 Venecuēlā, 300 Francijā, 200 Norvēģijā, 200 Gruzijā, 200 Argentīnā, 100 Čīlē un neliels skaits citās valstīs – Beļģijā, Dānijā, Itālijā un citur)[2]. Tātad vismaz 1/10 daļa latviešu dzīvo ārpus Latvijas robežām un, ņemot vērā latviešu tautas nelielo skaitu, Latvijas valsts nevar ignorēt šo daļu.

Gandrīz visās Rietumu zemēs darbojas nacionāla mēroga organizācijas un apvienības - Latviešu nacionālā padome Lielbritānijā, Latviešu kopība Vācijā, Zviedrijas latviešu centrālā padome, Latviešu biedrība Norvēģijā, Latviešu apvienība Francijā, Latviešu apvienība Čehijā un Slovākijā, Amerikas latviešu apvienība, Latviešu nacionālā apvienība Kanādā, Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē un Dienvidamerikas latviešu apvienība. Pastāv arī organizācijas konkrētās pilsētās vai administratīvajos apgabalos, piemēram, Latviešu centrs Minsterē, Latviešu biedrība Hamburgā, Latviešu centrs Toronto, Latviešu kultūras centrs Novaodesā (Brazīlija). Īpaši aktīva un plaša mēroga organizācija ir Daugavas vanagi. Atsevišķās valstīs pastāv arī fondi, piemēram, Latviešu izglītības fonds, kas reģistrēts Britu valdības iestādē Charity Commissioners, Daugavas vanagu fonds. Lielā daļā valstu tiek īstenotas dažādas aktivitātes latviskās identitātes saglabāšanai – darbojas kori un deju kopas, nedēļas nogales skolas, vasaras vidusskolas un 3x3 nometnes. Dažas aktivitātes jau ir kļuvušas par tradīciju, piemēram, Austrālijas latviešu Kultūras dienas. Vairākās valstīs pastāv latviešu skolas, luterāņu un/vai katoļu draudzes, notiek dievkalpojumi latviešu valodā. Aktīva latviešu diaspora ir tuvākajās kaimiņu zemēs – Lietuvā un Igaunijā, izveidojušās vairākas sabiedriskās organizācijas, tiek organizēti pasākumi un nodrošināti cieši sakari ar Latviju, tomēr arī šajās valstīs dzīvojošajiem tautiešiem ir nepieciešams Latvijas valsts atbalsts.

Galvenais sazināšanās līdzeklis Rietumeiropā ir laikraksts "Brīvā Latvija". Kopš 1994.gada šo avīzi tipogrāfiski iespiež Rīgā un to izsūta abonentiem visā pasaulē. Bez vairākiem biļeteniem Ziemeļamerikā ir arī divas avīzes. Laikraksts "Laiks" ir privātīpašumā; tagad redakcija atrodas Rīgā, sagatavoto avīzi elektroniski pārsūta uz Ņujorku, kur to iespiež un nosūta abonentiem. Toronto sagatavo un iespiež avīzi "Latvija Amerikā". To atbalsta Daugavas vanagi un Latviešu nacionālā apvienība Kanādā (LNAK). Latviešiem Austrālijā galvenais sazināšanās līdzeklis ir nedēļas avīze "Austrālijas latvietis". Līdzās šiem izdevumiem tiek iespiesti un izplatīti informatīvie biļeteni, kā arī administrētas vairākas mājas lapas Internetā, piemēram, www.latviansonline.com un elektroniskā avīze Toronto Ziņas.

Austrumu latviešu diasporu pārstāv galvenokārt Krievijas Federācijā dzīvojošie latvieši. Tā veidojusies no trim galvenajām grupām: "veclatvieši", kuri izbraukuši no Latvijas sākot ar XIX gs. otro pusi, Staļina laikā deportētie un padomju laikā brīvprātīgi izbraukušie.

Kopš 90.gadu sākuma Krievijā darbojas dažādas latviešu organizācijas, galvenokārt tās ir latviešu kultūras biedrības lielākajās Krievijas pilsētās: Maskavā, Pēterburgā, Omskā, Tomskā, Krasnojarskā, Magadanā, Smoļenskā, pēdējā laikā arī Pleskavā. Pastāv arī reģionālās apvienības, tādas kā Baškortostānas latviešu kultūras centrs, kas apvieno visus Baškīrijā dzīvojošos latviešus. Šādam modelim daļēji atbilst arī apvienība Komi-Baltija, kuras sastāvā darbojas latviešu kopas no Siktivkaras, Intas un Uhtas pilsētām. Atjaunotas arī vairākas latviešu evaņģēliski luteriskās draudzes. Tās darbojas Maskavā, Pēterburgā, Baškortostānā, Krasnojarskas apgabala Lejas Bulānas ciemā un Magadanā. Baptistu draudze pastāv Omskas apgabala Bobrovkas ciemā.

"Veclatviešu" ciemu latviskās aktivitātes atšķiras no pilsētu biedrību aktivitātēm, jo pirmajiem tā ir ikdiena un dzīves veids, otriem jādarbojas īpaši svešā vidē. Visi latviešu centri ir apvienoti vienā organizācijā – Krievijas Latviešu Kongresā (KLK) un šādā veidā ir iekļāvušies Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) sastāvā. KLK un visu atsevišķo biedrību galvenie darbības virzieni ir latviešu valodas, kultūras un tautas tradīciju saglabāšana, attīstība un popularizēšana mītnes vietās, sadarbības veicināšana starp atsevišķām biedrībām Krievijā, atgriezeniskās saiknes uzturēšana ar Latviju, iekļaušanās pasaules latviešu aktivitātēs, kā arī pozitīva Latvijas tēla veidošana Krievijā.

2003. un 2004.mācību gadā Krievijā latviešu centros strādā 5 skolotāji no Latvijas. Trīs skolotāju uzturēšanos un darbu apmaksā PBLA un Latviešu evaņģēliski luteriskā baznīca Amerikā (LELBA), divu - Sabiedrības integrācijas fonds. Draudzes atbalsta LELBA un Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB). Ievērojamu finansējumu diasporas pārstāvju latviešu valodas zināšanu papildināšanā un pilnveidošanā iegulda Izglītības un zinātnes ministrija.

Liela nozīme ir Latvijas valsts spējai piesaistīt latviešu diasporas jauniešu organizācijas, jo tikai mērķtiecīgi ieguldīts darbs, izglītojot un informējot jauno paaudzi, var dot cerību uz tautas kultūras, tradīciju un valodas pārmantošanu nākamajām paaudzēm. Šī uzdevuma īstenošanai liela nozīme būs latviešu tautai piederīgo jauniešu Latvijā un diasporas mītnes zemēs sadarbība dažādu pasākumu un projektu īstenošanā.

Latvieši ārvalstīs nav viengabalains veidojums, bet daudzveidīgas kopienas un indivīdu grupas, kas veidojušās dažādās zemēs un visai atšķirīgos apstākļos. Līdz ar to sociālais, ekonomiskais un kultūras līmenis, kā arī vajadzības un attiecības ar Tēvzemi, ir dažādas. Latviešu vajadzības ir cieši saistītas ar tiem apstākļiem un vidi, kuros tiek dzīvots. Pastāv lielas atšķirības starp latviešu un viņu organizāciju situāciju ekonomiski dažādi attīstītās zemēs. Tomēr, neskatoties uz to, ka dažādās zemēs diasporas pārstāvju vajadzības un iespējas būtiski atšķiras, jebkuram tautietim ārzemēs bez atbalsta no Latvijas ir visai grūti saglabāt un attīstīt savu etnisko, valodas, kultūras, un bieži vien arī reliģisko identitāti.

3. Programmas mērķi un apakšmērķi

3.1. Programmas mērķis

Latviešu diasporas atbalsta programmas mērķis ir nostiprināt latviešu diasporas saistību ar Latviju un piederības sajūtu savai etniskajai dzimtenei, radot vienotu sistēmu sadarbības uzturēšanai.

3.2. Programmas apakšmērķi

1. Pasākumu īstenošana latviešu diasporas pārstāvju etniskās, lingvistiskās, kultūras identitātes un reliģiskās piederības saglabāšanai un attīstīšanai.

2. Informācijas par latviešu diasporu pieejamības nodrošināšana un aktualizēšana.

3. Diasporas pārstāvju, kā arī viņu biedrību, apvienību un centru regulāru sakaru ar Latviju nostiprināšana un uzturēšana.

4. Latviešu kultūras, tradīciju un mākslas kā būtiskas Latvijas tēla sastāvdaļas popularizēšana pasaulē.

5. Starpinstitūciju sadarbības nodrošināšana latviešu diasporas atbalstam.

4. Plānotie programmas politikas rezultāti un darbības rezultāti

4.1. Politikas rezultāti

Latviešu diasporas pārstāvjiem nostiprināta piederības sajūta savai etniskajai dzimtenei.
Latviešu diasporas pārstāvjiem uzlabota latviešu valodas prasme.
Latviešu diasporas biedrības un organizācijas aktīvāk darbojas latviešu kultūras un mākslas popularizēšanas jomā.
Latviešu diasporas biedrības aktīvāk iesaistījušās kontaktos ar Latviju un latviešu biedrībām citos reģionos un valstīs.
Latviešu diasporas pārstāvji un pasaules sabiedrība labāk pazīst latviešu kultūru, tradīcijas un mākslu.
Latvijas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī darba devēju un uzņēmēju organizācijas aktīvi sadarbojas ar latviešiem ārzemēs un administratīvajām teritorijām, kurās dzīvo latviešu diasporas pārstāvji.
Apzinātas latviešu diasporas jaunas apdzīvotās vietas un dibinātas jaunas sabiedriskās organizācijas un biedrības.

4.2. Darbības rezultāti

Palielināta latviešu centru, biedrību, apvienību un organizāciju ārvalstīs administratīvā un finansiālā kapacitāte.
Latvieši ārvalstīs un Latvijas iedzīvotāji ir nodrošināti ar nepieciešamo informāciju diasporas jautājumos.
Latviešu diasporas pārstāvji regulāri tiek nodrošināti ar informatīvajiem un mācību metodiskajiem materiāliem, kā arī ar latviešu laikrakstiem.
Latviešu diasporas pārstāvji ir informēti par savām iespējām sadarboties ar Latvijas valsti un iesaistīties tajā notiekošajos procesos.
Noskaidrota latviešu diasporas situācija un tās dinamika.
Diasporas tematika aktualizēta bērnu un jauniešu vidū.
Diasporas jauniešiem un bērniem radīta iespēja labāk iepazīties ar savu etnisko dzimteni, pilnveidot latviešu valodu un nodibināt kontaktus ar latviešu izcelsmes jauniešiem un bērniem no citām valstīm.
Vasaras vidusskolu skolniekiem, audzinātājiem, darbiniekiem, kā arī kvalificētiem kultūras pasākumu vadītājiem, radīta iespēja saņemt stipendijas savām studijām vai darbībai.
Diasporas pārstāvjiem – repatriantiem radīta iespēja apgūt latviešu valodu intensīvos kursos.
Palielinātas ārvalstu latviešu koru, deju grupu un pašdarbības kolektīvu iespējas nodarboties ar jaunradi.
Diasporas pārstāvjiem ir palielinātas darba iemaņas tautas mākslas amatu prasmēs.
Vietās, kurās dzīvo latviešu diasporas pārstāvji, ir izveidota labvēlīgāka vide reliģiskās piederības saglabāšanai un attīstīšanai.

5. Rezultatīvie radītāji programmas politikas rezultātu un darbības rezultātu sasniegšanai

5.1. Politikas rezultātu sasniegšanas rezultatīvie rādītāji

Diasporas biedrību un organizāciju aptaujās samazinājies to pārstāvju skaits, kas jūtas atsvešināti no Latvijas.
Diasporas biedrību un organizāciju aptaujās samazinājies to pārstāvju skaits, kas uzskata, ka Latvijas valsts maz interesējas par ārvalstīs dzīvojošajiem latviešiem.
Diasporas biedrību un organizāciju aptaujās samazinājies to pārstāvju skaits, kas nepārvalda vai gandrīz nepārvalda latviešu valodu.
Diasporas biedrību un organizāciju aptaujās pieaudzis to diasporas pārstāvju skaits, kas pietiekami pārvalda latviešu valodu, lai spētu apgūt intensīvu valodas apguves kursu programmas Latvijā un mītnes zemēs.
Pētījumos par latviešu diasporas situāciju un tās dinamiku konstatēts, ka nav samazinājies vai ir palielinājies diasporas biedrību un organizāciju skaits, kas aktīvāk darbojas latviešu kultūras un mākslas attīstības un popularizācijas jomā mītnes zemēs un citos reģionos.
Pētījumos par latviešu diasporas situāciju un tās dinamiku konstatēts, ka nav samazinājies vai ir palielinājies latviešu diasporas biedrību un organizāciju projektu skaits latviešu kultūras un mākslas attīstīšanas jomā mītnes zemēs un citos reģionos.
Pētījumos par latviešu diasporas situāciju un tās dinamiku konstatēts, ka nav samazinājies vai ir palielinājies diasporas biedrību un organizāciju skaits, kas sadarbojas ar Latviju un latviešu biedrībām citos reģionos un valstīs.
Lielāko latviešu diasporu mītnes zemēs regulāri rīkotas "Latvijas dienas", kā arī organizētas Latvijas mākslinieciskās pašdarbības un profesionālo kolektīvu (grupu) un literātu turnejas, ar nolūku popularizēt latviešu kultūru, tradīcijas un mākslu diasporas pārstāvju vidū un pasaulē.
Izveidota un nostiprināta starpinstitūciju sadarbība latviešu diasporas atbalstam, vairākas Latvijas pašvaldības un uzņēmēju organizācijas, kā arī ārvalstu pārvaldes iestādes ir iesaistījušās latviešu diasporas atbalsta pasākumos.

5.2. Darbības rezultātu sasniegšanas rezultatīvie rādītāji

Izveidota un regulāri atjaunota/ papildināta vienota informatīvā datu bāze par latviešu diasporas organizācijām.
ĪUMSILS mājas lapā ir izveidota un regulāri uzturēta "Diasporas sadaļa".
Plašsaziņas līdzekļi ir iesaistīti jautājumu par latviešu diasporu un tās aktualitātēm atspoguļošanā (četras reizes gadā ir rīkots seminārs ar plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem par diasporas tematiku).
Katru gadu ir sniegts atbalsts diasporas plašsaziņas līdzekļiem (četriem laikrakstiem un divām elektroniskajām avīzēm).
Katru gadu ir sniegts finansiāls atbalsts dotāciju veidā latviešu diasporas biedrībām, apvienībām un centriem.
Izveidoti jauni latviešu (kultūras) centri ārzemēs, kā arī sekmēta esošo etnokultūras centru darbība.
Izveidots efektīvs mehānisms informatīvo un mācību metodisko, kā arī latviešu laikrakstu nosūtīšanai latviešu biedrībām, apvienībām un centriem ārvalstīs.
Izdots un regulāri atjaunots "Ceļvedis latviešiem ārzemēs", sagatavota bukletu sērija par latviešu diasporu (katru gadu ir izdotas dažādu bukletu desmit sērijas), kā arī reizi divos gados tiek rīkota konference par Latvijas sabiedrībai un latviešu diasporai aktuāliem jautājumiem.
Veikti divi pētījumi (2005. un 2007.gadā) par latviešu diasporas situāciju un tās dinamiku.
Katru gadu organizēts bērnu un jauniešu erudīcijas un radošais konkurss par diasporas tematiku.
Katru gadu ir atbalstīta vasaras, valodas prakses, sadarbības nometņu, 3x3 nometņu un vasaras vidusskolu ārvalstīs un Latvijā organizēšana;
Vasaras vidusskolu skolniekiem, audzinātājiem, darbiniekiem, kā arī kvalificētiem kultūras pasākumu vadītājiem, ir piešķirtas stipendijas (kopumā katru gadu stipendijas piešķirtas 30 stipendiātiem);
Reizi gadā ir rīkoti intensīvi latviešu valodas apguves kursi diasporas pārstāvjiem – repatriantiem.
Finansiāli atbalstītas latviešu koru un deju grupas ārvalstīs, ar tautas tērpiem nodrošināti latviešu biedrību, apvienību un centru pašdarbības kolektīvi.
Reizi gadā diasporas pārstāvjiem ir organizētas darba iemaņu un tautas mākslas amatu prasmju apmācības.
Nodrošināta garīdznieku viesdarbība baznīcās/ draudzēs ārvalstīs.

6. Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai

Galvenie uzdevumi programmas rezultātu sasniegšanai, uzdevumu izpildes laika plānojums, uzdevumiem atbilstošs piešķirtā un papildus nepieciešamā finansējuma plānojums un par uzdevumu izpildi atbildīgās institūcijas ir norādīti programmas 8.sadaļā "Rīcības plāns programmas izpildei".

7. Programmas īstenošanas mehānismi, ieviešanas pārraudzība un pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Lai nodrošinātu veiksmīgu Latviešu diasporas atbalsta programmas ieviešanu un iesaistīto institūciju koordinētu sadarbību, ar Ministru kabineta rīkojumu tiek izveidota Latviešu diasporas atbalsta programmas īstenošanas konsultatīvā padome (turpmāk – konsultatīvā padome), kura ir Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās konsultatīva institūcija. Konsultatīvās padomes galvenie uzdevumi ir konsultēšana un informēšana jautājumos, kas saistīti ar latviešu diasporas situācijas dinamiku, kā arī ar Latviešu diasporas atbalsta programmas 2004.-2009.gadam īstenošanas gaitu.

Ne retāk kā reizi 6 mēnešos par attiecīgo programmas pasākumu īstenošanu noteiktā atbildīgā institūcija iesniedz konsultatīvajai padomei informāciju par rīcības plāna un pārējo uzdevumu izpildes gaitu.

Ne retāk kā reizi gadā ĪUMSILS iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā programmas īstenošanas izpildes ziņojumu (turpmāk – ziņojums), kā arī publisko to. Programmas īstenošanas gaitā sasniegto rezultātu novērtēšanā ietilpst apkopota informācija par veiktajiem pasākumiem, konkrētu pasākumu organizētāju un partnerorganizāciju sniegtās atskaites un atzinumi.

Ne retāk kā reizi gadā konsultatīvā padome uzklausa PBLA, kā arī citu sabiedrisko organizāciju viedokli un priekšlikumus par programmas īstenošanas gaitu, kas reizē ar ziņojumu tiek iesniegts izskatīšanai valdībā.

Starpinstitūciju sadarbības nodrošināšanai latviešu diasporas atbalstam tiek veicināta:

sadarbības līgumu starp valsts un pašvaldību institūcijām un ārvalstu pārvaldes iestādēm slēgšana,
Latvijas pašvaldību sadarbība ar konkrētām administratīvajām teritorijām, kurās dzīvo latviešu diasporas pārstāvji,
valsts sadarbība ar darba devējiem un uzņēmējiem diasporas atbalstam.

8.Rīcības plāns programmas izpildei

N. p. k.	Uzdevumi	Uzdevumu izpildes laika plānojums	Finansējums		Diaspora			Atbildīgā un iesaistītās institūcijas
N. p. k.	Uzdevumi	Uzdevumu izpildes laika plānojums	Esošais (LVL)	Papildus nepieciešamais (LVL)	Rietu-mu	Aust-rumu	Abas	Atbildīgā un iesaistītās institūcijas
1. darbības virziens - pasākumu īstenošana latviešu diasporas pārstāvju etniskās, lingvistiskās, kultūras identitātes un reliģiskās piederības saglabāšanai un attīstīšanai
1.1.	Intensīvu valodas apguves kursu repatriantiem rīkošana Latvijā	2005-2009	17 500	6 500 gadā			X	Projektu konkurss SIF: iezīmētais finansējums 1.grantu shēmā
1.2.	Datorprogrammu izstrādāšana latviešu valodas apguvei ar Interneta palīdzību	2005-2009	0	5 500 gadā			X	Centralizēts pasākums: IZM
1.3.	Latviešu valodas skolotāju darbības finansēšana	2004-2009	27 006	30 000 gadā			X	Centralizēts pasākums: IZM
1.4.	Administratīvā un finansiālā atbalsta sniegšana latviešu biedrībām, apvienībām un centriem ārvalstīs (dotācijas)	2004-2009	35 000*	40 000 gadā			X	Centralizēts pasākums ĪUMSILS
1.5.	Amatu prasmju, darba iemaņu un tautas mākslas prasmju apmācību organizēšana	2004-2009	35 000*	10 000 gadā			X	Projektu konkurss SIF: iezīmētais finansējums 1.grantu shēmā
1.6.	Bērnu un jauniešu erudīcijas un radošā ikgadējā konkursa par diasporas tematiku organizēšana	2004-2009	1000	6 000 gadā			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar IZM, ĀM
1.7.	Vasaras, valodas prakses, sadarbības nometņu, 3x3 nometņu un vasaras vidusskolu ārvalstīs un Latvijā organizēšanas atbalstīšana	2004-2009	35 000*	49 000 gadā			X	Projektu konkurss SIF: iezīmētais finansējums 1.grantu shēmā sadarbībā ar ĪUMSILS, IZM, sabiedriskajām organizācijām (jābūt līdzfinansējumam)
1.8.	Stipendiju vasaras vidusskolu skolniekiem, audzinātājiem, darbiniekiem, kā arī kvalificētiem kultūras pasākumu vadītājiem atbalstīšana	2004-2009	0	30 000 gadā (pusi sedz pats stipendiāts)			X	Projektu konkurss SIF: 2.grantu shēma (Sadarbībā ar ĪUMSILS, IZM)
1.9.	Garīdznieku darbības latviešu biedrībās, apvienībās un centros ārvalstīs nodrošināšana	2005-2009	0	4 300 gadā				Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar LELB un citām "tradicionālo" konfesiju institūcijām
1.10.	Latviešu (kultūras) centru veidošana un atbalsta sniegšana esošajiem	2008-2009	6 000	6 000 gadā		X		Centralizēts pasākums: ĪUMSILS
1.11.	Latviešu valodas mācību programmu un mācību līdzekļu izstrādāšana latviešu diasporām	2005-2009	0	15 000 gadā	X			Centralizēts pasākums: IZM
2. darbības virziens - informācijas par latviešu diasporu pieejamības nodrošināšana un aktualizēšana
2.1.	Mehānisma informatīvo, mācību metodisko un citu materiālu, kā arī latviešu laikrakstu, nosūtīšanai latviešu biedrībām, apvienībām un centriem ārvalstīs izstrādāšana	2005	0	0			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar ĀM, PBLA, SM
2.2.	Informatīvo, mācību metodisko un citu materiālu, kā arī latviešu laikrakstu, regulāra nosūtīšana latviešu biedrībām, apvienībām un centriem ārvalstīs	2005-2009	3 000	30 000 gadā			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar ĀM, PBLA, SM
2.3.	Vienotas informatīvās datu bāzes par latviešu diasporas organizācijām izveidošana	2004	0	1 500 (izveidošanai) 750 gadā (uzturēšanai)			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar ĀM, PBLA
2.4.	Pētījumu par latviešu diasporas situāciju un tās dinamiku īstenošana	2005 2007	0	8 500				Centralizēts pasākums: ĪUMSILS
2.4.	Plašsaziņas līdzekļu (Latvijā un ārvalstīs) monitorings par latviešu diasporas tematikas atspoguļošanu	2004-2009	0	2 800 gadā			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS
2.5.	"Diasporas sadaļas" izveidošana un regulāra uzturēšana ĪUMSILS mājas lapā	2004-2009	0	1 500(izveidoša- nai); 800 gadā (uzturēšanai)			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS
2.6.	Plašsaziņas līdzekļu iesaistīšana jautājumu par latviešu diasporu un tās aktualitātēm atspoguļošanā	2005-2009	0	700 gadā			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS
2.7.	Diasporas plašsaziņas līdzekļu (laikrakstu, informatīvo biļetenu un citu) izdošanas atbalstīšana	2005-2009	0	8 000 gadā			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS
2.8.	Latviešu diasporas atbalsta programmas īstenošanas izpildes ziņojums MK un tā publiskošana	2004-2009	0	0			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS
3. darbības virziens - diasporas pārstāvju, kā arī viņu biedrību, apvienību un centru regulāru sakaru ar Latviju nostiprināšana un uzturēšana
3.1.	"Ceļvedis latviešiem ārvalstīs" izdošana	2004-2009	1500	4 500 (izdošanai) 2 000 gadā (aktualizēšanai)			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar IZM, PMLP, NP, ĀM
3.2.	Bukletu sērija par latviešu diasporu izdošana	2004-2005	1500	8 000			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar IZM, PBLA, ĀM PMLP, NP, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas
3.3.	Konferences rīkošana reizi divos gados par Latvijas sabiedrībai un latviešu diasporai aktuāliem jautājumiem	2005-2009	0	10 000 (ar ekspertu ceļa un uzturēšanas izdevumiem)			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar IZM, PBLA, ĀM PMLP, NP, pašvaldības, sabiedriskās organizācijas
4. darbības virziens - latviešu kultūras, tradīciju un mākslas kā būtiskas Latvijas tēla sastāvdaļas popularizēšana pasaulē
4.1.	Nodrošināt iespēju gūt finansiālu atbalstu latviešu koru un deju grupām ārvalstīs VKKF projektu konkursu ietvaros un perspektīvā veidot atsevišķu mērķprogrammu latviešu diasporas kultūras aktivitāšu atbalstam	2005-2009	ĀM: 1500	**			X	Centralizēts pasākums: KM sadarbībā ar VKKF, LI, ĀM
4.2.	Nodrošināt iespēju gūt finansiālu atbalstu Latvijas amatieru un profesionālajiem kolektīviem (grupām) un literātiem turnejām pie latviešu diasporas VKKF projektu konkursu ietvaros un perspektīvā veidot atsevišķu mērķprogrammu latviešu diasporas kultūras aktivitāšu atbalstam	2005-2009	ĀM: 1500	**			X	Centralizēts pasākums: KM sadarbībā ar VKKF, LI, ĀM
4.3.	"Latvijas dienu" organizēšana lielāko latviešu diasporu mītnes zemēs	2005-2009	0	16 000 gadā			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar LI, ĀM, KM, IZM
4.4.	Latviešu biedrību, apvienību un centru pašdarbības kolektīvu nodrošināšana ar tautas tērpiem	2004-2009	17 500	12 000 gadā			X	Projektu konkurss SIF: prioritāte 1.grantu shēmā
5. darbības virziens – starpinstitūciju sadarbības nodrošināšana latviešu diasporas atbalstam
5.1.	Latvijas pašvaldību sadarbības ar konkrētām administratīvajām teritorijām, kurās dzīvo latviešu diasporas pārstāvji, nodrošināšana	2005-2009	700	1 500 gadā			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar LPS, pašvaldībām
5.2.	Sadarbības līgumu starp valsts un pašvaldību institūcijām un ārvalstu pārvaldes iestādēm latviešu diasporas atbalstam noslēgšana	2005-2009	700	1 500 gadā			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar LPS, pašvaldībām
5.3.	Valsts sadarbības ar darba devējiem un uzņēmējiem diasporas atbalstam nodrošināšana	2005-2009	0	1 300 gadā			X	Centralizēts pasākums: ĪUMSILS sadarbībā ar LDDK (Latvijas Darba devēju konfederāciju) un pašvaldībām

* SIF projektu konkurss 2004.gadā; kopēja summa: LVL 35 000.

** VKKF mērķprogrammas un projektu konkursos piesaistītais finansējums.

30.09.2004

[1] Latviešu diasporas atbalsta programmas izstrādes darba grupas sanāksmes protokols Nr. 2, Darba grupas dalībnieku – Pasaules brīvo latviešu apvienības valdes locekļu L.Vasovas un A.Ozoliņa – konspektīvi pārskati par latviešiem un viņu organizācijām Austrumos un Rietumos, 2004.gada 12.janvāris.

[2] Turpat.

Latvijas Republikas vēstniecība