Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības

[29.07.2008.] 

Latvija veido attiecības ar Krieviju, balstoties uz starptautisko tiesību normām un ievērojot vienu no savām ārpolitiskajām prioritātēm - labu attiecību uzturēšanu ar kaimiņvalstīm. Latvijas - Krievijas attiecības Latvija redz kā konstruktīvu dialogu gan divpusējās, gan daudzpusējās sadarbības kontekstā.

Divpusējās attiecības ar Krievijas Federāciju Latvija īsteno šādos sadarbības līmeņos:

• politiskais dialogs - oficiālo amatpersonu mērķtiecīgu tikšanos veicināšana;
• sadarbība starp ministrijām un citām valstiskajām institūcijām;
• reģionālā un pārrobežu sadarbība.

Latvijas - Krievijas līgumtiesisko bāzi veido ap 20 starpvaldību līgumi. Parakstīšanai ir sagatavoti vairāki Latvijas un Krievijas starpvalstu līgumi. Šo līgumu parakstīšana ļautu ievērojami aktivizēt jau pastāvošo starpvalstu sadarbību kvalitatīvi jaunā līmenī. Starp pašreizējām prioritātēm divpusējās attiecībās minamas: Līguma par valsts robežu parakstīšana un Starpvaldību komisijas darbības atjaunošana.

Bez tam, Latvija savas intereses attiecībās ar Krieviju realizē arī ES un Krievijas attiecību ietvaros, aktīvi piedaloties attiecīgo ES institūciju darbā, risinot konkrētus jautājumus un formulējot kopīgu attiecību stratēģiju.

Diplomātisko attiecību vēsture

1920. gada 11. augustā Latvijas Republika un Krievijas Sociālistiskā Federatīvā Padomju Republika noslēdza miera līgumu. Tā 14. pants paredzēja diplomātisko un konsulāro sakaru nodibināšanu starp līdzējām pusēm tūlīt pēc miera līguma ratifikācijas.

Latvijas sūtniecība Krievijā

Pirmais Latvijas Republikas diplomātiskais pārstāvis - sūtnis Padomju Krievijā bija Jānis Vesmanis, kurš Krievijas pusei iesniedza akreditācijas vēstuli 1920. gada 2. novembrī. Latvijas sūtniecība atradās Maskavā (1920. g. - 1940. g.).

Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā

Pilsoņu kara laikā 1919. un 1920. gadā Blagoveščenskā un Murmanskā sāka darbu Latvijas konsulārās pārstāvniecības Krievijā. Konsulārās funkcijas veica arī Latvijas Pagaidu valdības pārstāvji: Ziemeļkrievijā - Alfreds Ikners (Arhangeļskā), Dienvidkrievijā - Kristaps Bahmanis (Kijevā) un Rūdolfs Liepiņš (Donā un Kubaņā). No 1919. gada jūnija līdz 1920. gada oktobrim Sibīrijā un Urālos (Vladivostokā) darbojās Latvijas diplomātiskais pārstāvis Jānis Mazpolis.

Pēc miera līguma noslēgšanas Padomju Krievijā (no 1922. gada decembra - PSRS) darbojās šādas Latvijas konsulārās pārstāvniecības:

• Maskavā - ģenerālkonsulāts (1920.g. - 1923.g.)
• Petrogradā (no 1924. gada - Ļeņingrada):
  • ģenerālkonsulāts (1924.g. - 1932.g.; 1937.g. - 1938.g.)
  • konsulāts (1920.g. - 1924.g.; 1932.g. - 1937.g.)
• Ņižņijnovgorodā - konsulāts (1920.g. - 1921.g.)
• Omskā - konsulāts (1921.g. - 1923.g.)
• Vitebskā - konsulāts (1925.g. - 1932.g.)
• Vladivostokā - konsulārā aģentūra (1920.g. - 1923.g.)

Krievijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā

Pirmais Padomju Krievijas pilnvarotais pārstāvis Latvijā Jakovs Gaņeckis akreditējās 1920. gada 1. oktobrī.

PSRS konsulārās pārstāvniecības Latvijā darbojās:

• Rīgā:
  • ģenerālkonsulāts (1925.g. - 1934.g.)
  • konsulāts (1938.g.)
• Daugavpilī - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)
• Liepājā - konsulāts (1923.g. - 1932.g.)

1991. gada 24. augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas neatkarības atjaunošanu un 4. oktobrī Latvija un Krievija atjaunoja diplomātiskās attiecības.

Diplomātiskās attiecības šodien

Latvijas Republikas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Krievijā:

• Maskavā - vēstniecība
• Sanktpēterburgā - ģenerālkonsulāts
• Pleskavā - konsulāts
• Kaļiņingradā - LR vēstniecības Maskavā Konsulārās nodaļas kanceleja

Pašreizējais Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā Andris Teikmanis iesniedza akreditācijas rakstu prezidentam Vladimiram Putinam 2005. gada 20. aprīlī.

Krievijas Federācijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības Latvijā:

• Rīgā - vēstniecība
• Daugavpilī - ģenerālkonsulāts
• Liepājā - ģenerālkonsulāts

Esošais Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijas Republikā Viktors Kaļužnijs iesniedza akreditācijas vēstuli Latvijas Republikas prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai 2004. gada 16. novembrī.

Ekonomiskā  sadarbība

Tirdzniecība (pēc LR Centrālās statistikas pārvaldes datiem) - 2007.gads

• Eksports

1. Lietuva - 1 104 276 549 USD jeb 14,92% no kopējā Latvijas eksporta

2. Igaunija- 1 012 996 060 USD jeb 13,71%

3. Krievija - 754 756 207 USD jeb 10,19%

4. Vācija - 641 778 696 USD jeb 8,68%

5. Zviedrija - 572 475 044 USD jeb 7,73%

• Imports

1. Vācija - 2 080 875 667 USD jeb 14,86% no kopējā importa Latvijā

2. Lietuva - 1 905 124 957 USD jeb 13,58%

3. Krievija - 1 275 941 206 USD jeb 9,08%

4. Igaunija - 1 104 605 815 USD jeb 7,89%

5. Polija - 943 534 553 USD jeb 6,73%

Latvijai 2007. gadā ir negatīva tirdzniecības bilance ar Krievijas Federāciju - 521 184 999 USD apmērā (pilnā 2006.gadā - 368 211 374 USD).

Galvenās eksporta preces uz Krieviju sadalījumā pa preču veidiem 2007. gadā (USD) 

Preču Veids		% no kopējā eksporta
Kopā	754 756 207	100 %
Mašīnas un mehānismi; elektriskās iekārtas - Speciālas elektriskās mašīnas un iekārtas - 11.62 %	192 528 255	25,51%
Pārtikas rūpniecības produkti - Svaigu vīnogu vīns, ieskaitot stiprinātos vīnus - 37.41 %	136 388 629	18,07%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija - Medikamenti, safasēti nomērītās devās vai iepakoti mazumtirdzniecībai - 67.69 %	96 455 690	12,78%
Metāli un to izstrādājumi  - Dzelzs un neleģētā tērauda stieņi - 52.74%	84 146 079	11,15%
Tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi	49 987 466	6,62%
Transporta līdzekļi	47 839 202	6,34%
Plastmasas un izstrādājumi no tām; kaučuks un gumijas izstrādājumi	41 453 746	5,49%

Galvenās importa preces no Krievijas sadalījumā pa preču veidiem 2007. gadā (USD) 

Preču Veids	USD	% no kopējā importa
Kopā	1 275 941 206	100 %
Minerālie produkti  - Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži - 61.29 %  - Naftas eļļas un no bitumenminerāliem iegūtas eļļas - 23.12 %	556 879 302	43,64%
Metāli un to izstrādājumi  - Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi - 29.42 %	249 533 544	19,56%
Koksne un tās izstrādājumi  - Garumā sazāģēti vai šķeldoti kokmateriāli - 49.78 %	205 978 951	16,14%
Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozares produkcija	48 173 885	3,78%

Latvijas un Krievijas tirdzniecības dinamika laika posmā no 1999. līdz 2007.gada 1. pusgadam (USD)

Pēdējos divos gados eksports uz Krieviju pieaudzis 3 reizes, imports - divkāršojies.

Investīcijas 

2007.gada III. ceturkšņa beigās uzkrātās tiešās Krievijas Federācijas investīcijas Latvijā (atlikumi) bija 288.6 milj. LVL, savukārt Latvijas uzkrātās tiešās investīcijas Krievijā - 36.5 milj. LVL^[1].

Uz 2008.gada 26.februāri LR Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 2190 Latvijas-Krievijas kopuzņēmumi. Krievija Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā investējusi 123 034 583 LVL.

Līgumtiesiskā bāze

  [1] Latvijas Bankas dati

NB! Latvijas Bankas statistikā attiecībā uz Latvijas tiešajām investīcijām ārvalstīs tiek uzrādīti atlikumi, kuru apjoms vismaz viena perioda beigās pārsniedz 0.1 MLVL, savukārt attiecībā uz ārvalstu investīcijām Latvijā tiek uzrādīti apjomi, kuri sasniedz vismaz 1 MLVL.