Latvijas institūta sadarbībā ar LR Ārlietu ministriju un Tūrisma Attīstības valsts aģentūru sagatavotā plakātu sērija par Latviju

SIMBOLI

Latvijas republika tika nodibināta 1918.gadā. Tās valstiskie simboli ir pārdzīvojuši valsts izveidošanas, karu, okupāciju un atbrīvošanu gadsimtu. Tajos ietvertas vēsturiskās un kultūras vērtības, kā arī to cilvēku vērtības, kuri tūkstošiem gadu dzīvojuši pie Baltijas jūras. Ozols, dzintars, ūdeņi un zeme ir tikai daži no daudzajiem dabas simboliem, kuri parādās Latvijas dizainā un sadzīvē.

VĒSTURE

Latviešu senči ir agrās Baltijas tautas (proto-balti), kuras apmetās uz dzīvi Baltijas jūras krastos pirms 4000 gadiem. Kopš 13.gadsimta Rīga ir bijusi lielākais Hanzas savienības tirdzniecības centrs Livonijā, kamēr 17.gadsimtā Kurzemes hercogiste kļuva par ievērojamu jūras lielvalsti. 19.gadsimtā, esot Cariskās Krievijas impērijas sastāvā, Latvija bija rūpniecības centrs. Neatkarīga Latvijas valsts tika nodibināta 1918.gadā, un pēc Padomju okupācijas atkal atjaunota 1991.gadā.

LATVIJAS PILSĒTAS

Nepilns miljons no 2,3 miljoniem Latvijas iedzīvotāju dzīvo un strādā rosīgajā galvaspilsētā Rīgā, kura izpletusies abos Daugavas krastos pie tās ietekas jūrā. Nākamās lielākās pilsētas ir Daugavpils (112.000), Liepāja (86.000) un Jelgava (66.000). Ventspils (44.000) atrodas rietumu krastā un tajā ir Latvijas lielākā osta. Tomēr, neatkarīgi no iedzīvotāju skaita, gandrīz visas 77 Latvijas pilsētas, kā arī daudzi ciemati sniedz iespēju iepazīt bagātīgu vēsturisko mantojumu, gleznainas ainavas un daudzveidīgas arhitektoniskās un kultūras ietekmes.

RĪGA

Latvijas galvaspilsēta Rīga ir viena no skaistākajām vēsturiskajām pilsētām Baltijas jūras krastos. Tās bagātais arhitektūras mantojums atspoguļo 800 gadu ilgu kultūras, ekonomisko un politisko vitalitāti, kā arī ir nopelnījis tai vietu UNESCO Kultūras mantojuma šedevru sarakstā. Rīga ir slavena arī ar savu Jūgendstila arhitektūru. Kamēr šajā kādreizējā Hanzas pilsētā ar mīlestību tiek glabāta tās vēsture, pilsēta turpina augt un attīstīt savu izteikti moderno raksturu.

LATVIJAS KULTŪRA

Latvijas kultūras dzīve ir pārpilna ar seno un jauno, tradicionālo un moderno, klasiku un avantgardu. Latvieši dievina savus māksliniekus, komponistus, rakstniekus un aktierus, un regulāri sanāk kopā stadionos, koncertzālēs un teātros, lai priecātos par visdažādākajiem kultūras notikumiem. Šodien Latvijā vietējās, Eiropas un pasaules ietekmes nebeidz sagādāt arvien jaunus pārsteigumus – gan 2003.gada Eirovīzijas dziesmu konkurss, gan simtgadīgie Dziesmu un deju svētki.

EKONOMIKA

Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās attīstās Latvijai nozīmīgās kuģniecības un tranzīta nozares, kuras turpina paplašināt Latvijas tirdzniecības sakarus ar ES, Krieviju un citām valstīm. Galvaspilsēta Rīga ar vienu no lielākajiem ekonomikas pieaugumiem Eiropā atkal nostiprinās kā nozīmīgs finansu, tirdzniecības un biznesa centrs Baltijas jūras reģionā. Tradicionālajām rūpniecības nozarēm – kokapstrādei, celtniecībai un pārtikas ražošanai - tagad piepulcējušās informācijas tehnoloģiju, elektronikas, farmācijas un ķīmiskā rūpniecība, kurās vērojama dinamiska izaugsme.

TŪRISMS

Tūristi no visas pasaules nupat tikai sāk iepazīties ar daudzpusīgajām Latvijas dabas, vēstures un kultūras pērlēm. Rīgas vecpilsēta, iespaidīgā arhitektūra un aktīvā nakts dzīve ir tikai daļa no tā, ko Latvija var jums piedāvāt. Ārpus Rīgas ir neskartas pludmales, plaši meži un gleznainas apdzīvotas vietas, kurās jūs varat izbaudīt visdažādākos skatus un skaņas. Latvija ir "Zeme, kas dzied".

DABA

Pateicoties lielajiem mežiem un rūpīgi aizsargātajiem nacionālajiem parkiem, Latvija ir visdažādāko savvaļas augu un dzīvnieku mājvieta. Visā Latvijas teritorijā dabiskos apstākļos dzīvo vairāk nekā 27 tūkstoši floras un faunas sugu. Daudzas retas sugas, kā piemēram, melnais stārķis, atradušas mājvietu Latvijas mežos, purvos un pļavās. Latvijas dabas skaistums ir dzīvības un ��� pārsteigumu pilns.

AINAVA

Latvijas ainavas bagātība un daudzveidība gadsimtiem uzturējusi un garīgi bagātinājusi Latvijas iedzīvotājus. Mazāk nekā puse no Latvijas teritorijas ir lauksaimniecībā izmantotā zeme, pārējo sedz dabiski meži, purvi un pļavas. Kādreiz tāda izskatījās visa Eiropa. Šodien Latvija turpina saglabāt un aizsargāt šo smalko līdzsvaru starp cilvēku un dabu.

JŪRA

Baltijas jūrai ir bijusi ļoti nozīmīga loma Latvijas vēsturē, ekonomikā un kultūrā. Latvijai ir trīs lielas ostas: Rīga, Ventspils un Liepāja. Tomēr starp šīm ostām 494 km garumā gar jūras krastu stiepjas baltas un smilšainas pludmales, līganas smilšu kāpas un staltu priežu meži. Jūra veido mēreno Latvijas piejūras klimatu un sniedz nebeidzamas iespējas atpūtai un spēku atjaunošanai tās plašajās un brīvajās pludmalēs.

TRADĪCIJAS

Latvijā 3000 gadu laikā radušās senās tradīcijas vēl arvien ir nozīmīga katra latvieša dzīves daļa. Vasaras saulgriežu "Jāņu"svinēšana ir tikai vieni no svētkiem, kuri turpina bagātināt mūsdienu latvieša sabiedrisko dzīvi. Mūzikas festivāli, gadatirgi un vēsturiskie pilsētu svētki piesaista visus – no jauna līdz vecam, un sniedz iespēju redzēt tādas vērtības un tradīcijas, kuras daudzviet citur pasaulē ir jau zudušas. Latvijā tradīcijas netiek koptas tikai tūristu izklaidēšanai, tās ir daļa no ikdienas dzīves.

RELIĢIJA

Kristietība Latvijā nonāca kopā ar krusta karotājiem 12.gadsimtā, vēlāk sadaloties dažādās konfesijās: katoļu, luterāņu, pareizticīgo. Rīgas Doms, kuru sāka celt 1211.gadā, ir tikai viena no daudzajām iespaidīgajām baznīcām, kuras ir uzceltas pēdējo 800 gadu laikā. Lielākā daļa protestantu baznīcu atrodas ziemeļu un rietumu Latvijā, kamēr katoļu baznīcas ir kļuvušas par dienvidaustrumu Latvijas kultūrainavas neatņemamu sastāvdaļu. Skaisti atjaunoto Aglonas baziliku 1993.gadā apciemoja Pāvests Jānis Pāvils II.

SPORTS

Latvieši ir dedzīgi sportisti un viņu sasniegumi hokejā, futbolā un olimpiskajās spēlēs ir nesuši Latvijas vārdu tālu pasaulē. Arī latviešu fani ir slaveni ar savu labsirdīgo patriotismu un nerimstošo optimismu starptautisko sporta pasākumu laikā. Vasaru vai ziemu, ūdenī vai uz sniegota kalna – latvieši sporto visa gada garumā.

VIRTUVE

Latviešu virtuvi ir veidojušas tradīcijas, kuras nosaka ziemeļnieciskais klimats, bagātie tīrumi, biezie meži un brīva pieeja Baltijas jūrai. Vēsturiski Latvijas laucinieku ēdienkartē galvenie pamatelementi ir bijuši maize, cūkgaļa, putnu gaļa, zivis un medījumi, kuri arī šodien ir uz katra svētku galda gan pilsētā, gan laukos. Pateicoties Latvijas daudznacionālajam kultūras mantojumam, citu tautu ietekmē daudzu jauno Rīgas restorānu ēdienkartēs ir ienākusi liela dažādība.