Pilsonība ir viena no ciešākajām saiknēm starp indivīdu un valsti, kurā viņš vai viņa dzīvo. Pilsonība ir arī kā atslēga pilnvērtīgai politiskai līdzdalībai. Statistikas dati uz 2008. gada sākumu liecina, ka 81.6% Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsonība. Latvija ir pieņēmusi nepieciešamo likumdošanu, kas saistīta ar naturalizāciju un pilsoņu tiesībām, kā arī nodrošina šīs likumdošanas taisnīgu un objektīvu īstenošanu.

Pilsonības likums tika pieņemts 1995. gadā. Papildinot pilsonības likumdošanu, Latvija ir ņēmusi vērā rekomendācijas no starptautiskajām organizācijām, kuras ir saistītas ar cilvēktiesību atbalstīšanu (ANO, Eiropas Padome, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija). Šīs organizācijas ir apliecinājušas, ka Latvijas pilsonības likumdošana atbilst vispārējām demokrātijas un cilvēktiesību normām. Daži grozījumi ir tikuši izdarīti attiecīgajā likumā konsultējoties ar ekspertiem no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes. Pēdējie grozījumi, kurus apstiprināja latviešu tauta referendumā 1998. gadā, ļāva šo likumu vēl vairāk liberalizēt.

Pilsonības likuma pamatprincipi ir balstīti uz faktu, ka Latvijas neatkarība tika atjaunota, un visi likumi un Konstitūcija (Satversme), pieņemta pirms padomju un Nacistiskās Vācijas okupācijas, paliek spēkā. Attiecīgi personām, kurām pilsonība bija līdz 1940. gadam, kā arī viņu pēcnācējiem, pilsonība tika piešķirta automātiski arī pēc 1991. gada. Šādā veidā, piemēram, 40% Latvijā dzīvojošie krievi ieguva pilsonību.

Pilsonības likums nosaka procedūru, kādā veidā visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji var kļūt par pilsoņiem, kā arī kritērijus, kas jāievēro pilsonības iegūšanas pretendentiem, lai viņi varētu pilnvērtīgi piedalīties valsts sabiedriskajā dzīvē, respektīvi, latviešu valodas un vēstures zināšanas.

Naturalizācija   

Naturalizācijas procesam vienmēr ir bijusi svarīga loma sabiedrības tālākā integrācijā. Pēc pilsonības likuma liberalizācijas 1998. gada rudenī, naturalizācijas pieteikumu apjoms ir gandrīz četrkāršojies. Likums paredz pilsonības piešķiršanu viena gada laikā, taču prakse pierāda, ka šī procedūra nepārsniedz laiku no trīs līdz sešiem mēnešiem. Bērni, kas piedzimuši nepilsoņiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, iegūst Latvijas pilsonību automātiski.

2004. gada 30. aprīlī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju izsūtīja vēstules 15 000 bērnu nepilsoņu, kas dzimuši pēc 1991. gada, vecākiem ar aicinājumu reģistrēt bērnus par Latvijas pilsoņiem un skaidrojot procedūru, kā tas ir izdarāms. Pēc šīs akcijas tika novērots vecāku aktivitātes pieaugums. Kopumā par Latvijas pilsoni atzīti 7089 pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuši nepilsoņu un bezvalstnieku bērni. 

Interese par naturalizāciju un proporcija tam, cik daudz tiek piešķirta pilsonība, joprojām saglabājas augsta. Kopš 2003. gada septembra naturalizācijas iesniegumu skaits dubultojies (2422 iesniegumi laika posmā no 2002. gada septembra līdz decembrim; 5159 iesniegums tai pašā laika posmā 2003. gadā). 2004. gada novembrī tika saņemti 2440 naturalizācijas iesniegumi, kas ir vislielākais vienā mēnesī saņemtais iesniegumu skaits Naturalizācijas pārvaldes vēsturē. Iesniegumu skaits saglabājās ļoti augsts arī 2005. gadā, par ko liecina gada laikā saņemtie 19 807 iesniegumi. 2006.gadā līdz decembra mēneša beigām saņemti 10 581 iesniegumi. 2007. gada laikā tika saņemti 3308 naturalizācijas iesniegumi. Nozīmīga loma naturalizēto personu skaita pieaugumā ir bijusi valdības veiktajām publiskajām kampaņām, kā arī Latvijas pievienošanai Eiropas Savienībai. Kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gadā līdz 2007. gada 31. decembrim kopumā saņemti  125 031 naturalizācijas iesniegumi. Ar ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 127 786 personas, to skaitā  13 572 nepilngadīgie bērni. 2006. gadā Latvijas pilsonībā uzņemtas 16 439 personas, kas ir otrs augstākais rādītājs pēc 2005. gadā sasniegtā rekorda.

No pilsonības pretendentiem vislielāko īpatsvaru, proti, 68.1% veido krievu tautības iedzīvotāji. Pateicoties veiksmīgam naturalizācijas procesam 2004. gadā pirmo reizi krievu tautības pilsoņu skaits pārsniedz krievu tautības nepilsoņu skaitu. Pilsoņu skaits starp krievu tautības iedzīvotājiem uz 2008. gadu ir 57.5% jeb 367 035 personas.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits.

Valdība ir pieņēmusi virkni dažādu noteikumu, kas veicinātu naturalizācijas procesu un stimulētu nepilsoņus iegūt Latvijas pilsonību. Divpadsmit gadu laikā, kopš procesa sākuma 1995. gadā līdz 2008. gadam, nepilsoņu skaits ir samazinājies: no 29% līdz 18%. Rekordaugsts naturalizēto pilsoņu skaits tika reģistrēts: 2006. gadā pilsonību ieguva 16 439 personas, 2005. gadā - 19 169 personas, un 2004. gadā –16 064 personas. Iepriekšējā periodā – 2003. un 2002. gadā pilsonība tika piešķirta attiecīgi 10 049 un 9 844 personām.

2007. gadā tika novērota naturalizācijas tempu palēnināšanās. Daļēji tas saistīts arī ar to, ka nepilsoņi bez vīzas var ceļot gandrīz uz visām ES valstīm.

Naturalizācijas pārvalde un ĪUMSILS veiks pētījumu par naturalizācijas tempu samazināšanos, lai noskaidrotu cēloņus un izvērtētu nepieciešamo darbību nākotnē.

Atsevišķos gadījumos naturalizācijas eksāmeni ir padarīti vienkāršāki. Kopš 2001. gada jūnija, mazākumtautību skolu absolventi, kuri ir nokārtojuši latviešu valodas eksāmenus, ir atbrīvoti no valodas eksāmena naturalizējoties. Pretendenti, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, valodas prasmes pārbaudē kārto tikai pārbaudes mutvārdu daļu.

2003. gada 16. septembrī, valdība nolēma paplašināt to personu grupu skaitu, kurām tiktu piemērota samazināta maksa par naturalizēšanos, tādējādi padarot naturalizācijas procesu pieejamāku pretendentiem ar zemiem ienākumiem. Tagad arī pensionāriem, skolniekiem, studentiem un personām ar īpašām vajadzībām tiek piemērota samazināta maksa par naturalizēšanos (mazāk par 5 EUR). Jau 2001. gada jūnijā valdība par trešo daļu samazināja standarta naturalizācijas maksu un paplašināja to personu grupu skaitu, kurām tiek piemērota samazinātā maksa. Vidēji apmēram 40% pilsonības pretendentiem tiek noteikta samazināta valsts nodeva vai tiek atbrīvoti no nodevas pilnībā.

Sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, Latvijas valdība nodrošina bezmaksas latviešu valodas kursus personām, kuras vēlas kļūt par Latvijas pilsoņiem. Sabiedrības integrācijas fonds ir piekritis nodrošināt šī procesa nepārtrauktību.

Naturalizācijas pārvaldē ir izveidots Informācijas centrs, kas izplata informāciju nepilsoņiem latviešu un krievu valodās par prasībām, kas nepieciešamas, lai naturalizētos. Tādi projekti kā brošūras un TV reklāmas, kas veicina nepilsoņu naturalizāciju, bezmaksas uzziņu telefons par naturalizācijas noteikumiem, un atvērto durvju dienas Naturalizācijas pārvaldes filiālēs sekmē naturalizācijas procesu.

Papildus tam, valdība turpina atbalstīt visaptverošu informēšanas kampaņu par Latvijas pilsonību un naturalizāciju, nodrošinot informāciju par iespējām iegūt Latvijas pilsonību un stimulējot nepilsoņus pieteikties pilsonības iegūšanai. Kā daļa no kampaņas, informācija tiek izplatīta ar TV un radio reklāmu palīdzību, internetu, laikrakstiem un personīgiem kontaktiem. Tiek organizētas informācijas dienas par pilsonības jautājumiem un izveidota interneta lapa krievu valodā. Sākot ar 2006.gadu Naturalizācijas pārvalde īsteno jauno iniciatīvu, informatīvu pasākumu ciklu - Informācijas dienas mazākumtautību biedrībām, kuru ietvaros tiek sniegta informācija par pilsonības iegūšanas iespējām un naturalizācijas pārbaužu kārtošanu. Šāda informatīva diena jau notikusi ar Latvijas Lietuviešu kultūras biedrību, turpmāk tiek plānota informatīvā sadarbība arī ar citām mazākumtautību biedrībām.

Meklējot jaunas naturalizācijas procesa veicināšanas iespējas Naturalizācijas pārvalde rīko informācijas dienas uzņēmumos ar lielu nepilsoņu īpatsvaru, tā piemēram      2006. gadā rīkotas informācijas dienas Jūrmalā sanatorijas "Belorusija" un farmaceitiskās rūpnīcas "Olainfarm" darbiniekiem par pilsonības iegūšanas jautājumiem.

Vairākos gadījumos valsts amatpersonas, tai skaitā bijusī Valsts prezidente, ministru prezidents un ministri, ir izteikušas publiskus paziņojumus, kas mudina nepilsoņus naturalizēties.

Par naturalizācijas procesa efektivitāti liecina joprojām augstais nokārtoto naturalizācijas eksāmenu skaits – ap 90% no pretendentiem nokārto eksāmenu ar pirmo mēģinājumu. Veiksmīgs integrācijas piemērs ir bēgļa statusā esošas personas kļūšana par Latvijas pilsoni naturalizācijas kārtībā. 2004. gada decembrī Latvijas pilsoņa pase tika pasniegta personai, kas kopš 1998. gada uzturējās Latvijā bēgļa statusā un naturalizācijas kārtībā ieguva pilsonību. Šāds gadījums ir pirmais Austrumeiropā, kad kādas valsts bēglis naturalizācijas kārtībā iegūst pilsonību.

EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos ir paziņojis, ka Latvija ir īstenojusi visas viņa rekomendācijas attiecībā par pilsonību. Eiropas Savienība ir akceptējusi grozījumus Pilsonības likumā un joprojām turpinošo naturalizācijas procesu.