Izglītība mazākumtautību valodās ir priekšnoteikums, lai Latvijā saglabātu mazākumtautību kultūras identitāti. Latvijas valdība nodrošina izglītību astoņās mazākumtautību valodās – kas ir vairāk nekā lielākajā daļā Eiropas valstu – pat tad, ja tikai daži skolēni grib mācīties attiecīgā valodā.

Kāpēc bija jāreformē mazākumtautību izglītība Latvijā 

Līdz deviņdesmito gadu vidum Latvijā pastāvēja divas atšķirīgas skolu sistēmas – latviešu un krievu, katra ar savu mācību programmu. Tā kā 2000. gadā stājās spēkā jaunais valodas likums, un latviešu valodas prasme kļuva par neatņemamu sastāvdaļu gan valsts, gan privātā sektorā, bija jāizveido tāda izglītības sistēma, kas tiklab latviešu, kā mazākumtautību skolu absolventiem nodrošinātu vienādas iespējas darba un izglītības tirgū. Lai to sasniegtu, mazākumtautību skolās pietiekami daudz priekšmetu tiek mācīti latviski, un reizē tiek nodrošināta iespēja mazākumtautībām iegūt izglītību dzimtajā valodā, saglabājot to kultūras mantojumu.

Izglītības likumu pieņēma 1998. gadā. Darba grupā, kas gatavoja likumu, ietilpa starptautiski eksperti, mazākumtautību skolu direktori, skolotāji un Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, kas lēmumus balstīja pieredzē, ko guvušas citas Eiropas valstis, kuras tāpat ir īstenojušas mazākumtautību mācību programmas.

Izglītības likums ir licis stingrus pamatus minoritāšu izglītības sistēmai. Tas nodrošina to, ka minoritāšu izglītības programmā ir ietverts gan tas saturs, kas ir vajadzīgs, lai tālāk nodotu kultūras mantojumu, gan sasniegtu tādus mērķus kā sabiedrības integrācija.

Mazākumtautību izglītības ieviešana

Pamatskolas

ir izstrādātas četras divvalodu izglītības paraugprogrammas, kas savā starpā atšķiras ar mācību nodarbību, kurām jānotiek minoritātes valodā un kuras jāmāca latviski, proporciju. Minoritāšu skolas var izvēlēties vienu no šīm programmām vai izstrādāt savu. Divvalodu programma minoritāšu pamatskolās tiek ieviesta sākot ar 2002./2003. mācību gadu.

Vidusskolas 

Pēc pārejas perioda, sākot ar 2004. gada 1. septembri mazākumtautību vidusskolas sāka īstenot mazākumtautību izglītības programmu ar palielinātu latviešu valodas īpatsvaru. Tas nozīmē, ka no 10.-12.klasei valsts un pašvaldību izglītības iestādēs latviski mācīto priekšmetu skaitam jāsastāda vismaz trīs piektdaļas no visu apgūstamo mācību priekšmetu skaita. 40% mācību stundu joprojām tiek mācītas mazākumtautību valodā. Mācību priekšmetu skaits pieauga pakāpeniski, sākot ar 10. klasi 2004. gadā, 2005. gadā tas notika arī 11. klasē, un 2006. gadā - 12 klasē. 

Attiecīgu izglītības programmu minoritāšu vidusskolām konceptuāli pieņēma Mazākumtautību izglītības konsultatīvā padome - struktūra, ko izveidoja 2001. gadā, lai nodrošinātu pastāvīgu kontaktu uzturēšanu starp Izglītības un zinātnes ministriju, minoritāšu skolu skolēniem un skolotājiem, vecāku organizācijām un NVO. Programmas aspektus 2002. gadā pārrunāja ar mazākumtautību skolu vadītājiem. Dialogs tiek turpināts arī pēc reformas ieviešanas, piesaistot jaunus sarunu partnerus Konsultatīvajā padomē. Padomes sastāvā ir ne vairāk kā 30 locekļu – nacionālo kultūras biedrību, mazākumtautību izglītības iestāžu administrāciju, ministrijas un tās pakļautībā esošo iestāžu, kā arī asociāciju, izglītības pārvalžu un citu mazākumtautību izglītības jautājumu risināšanā ieinteresēto valsts, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvji.

Kopš 2007./2008. mācību gada Izglītības un zinātnes ministrijas Konsultatīvā padome mazākumtautības izglītības jautājumos rīko plašas diskusijas par izmaiņām vispārējās vidējās izglītības saturā, mācību līdzekļiem, skolēnu sasniegumiem valsts pārbaudes darbos, latviešu valodas apguves iespējām, kā arī par daudzkultūru jautājumiem izglītības saturā. Padomes ietvaros tiek diskutēts arī par mazākumtautību etniskās identitātes jautājumiem.

Reformas izvērtējums

Valsts centralizēto eksāmenu rezultātu apkopojums liecina, ka 2006./2007.mācību gadā eksāmenu rezultāti pamatā ir līdzīgi gan izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu, gan arī izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
skolēni pēc savas izvēles var izvēlēties centralizēto eksāmenu aizpildīšanas valodu un dati liecina, ka 61% mazākumtautību skolēnu ir izvēlējušies centralizēto eksāmenu darbus aizpildīt latviešu valodā un 39% krievu valodā. Kopumā centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka veiktās izmaiņas mazākumtautību izglītības programmās saistībā ar mācību priekšmetu apguves valodu un valsts pārbaudes darbiem nav būtiski ietekmējušas skolēnu mācību sasniegumus.

2008. gadā Izglītības satura un eksaminācijas centra vadībā tika veikts pētījums par etniskās identitātes veicināšanu mazākumtautību izglītības iestādēs. Pētījuma ietvaros skolēni, vecāki un pedagogi izteica viedokli par starpkultūru jautājumu iekļaušanu izglītības standartos, mācību līdzekļu saturā un valsts pārbaudes darbu saturā, kā arī par iespējām apgūt mazākumtautību valodu un iepazīties ar dažādu tautību pārstāvju kultūru un tradīcijām. Pētījumā secināts, ka starpkultūru jautājumi ir iekļauti izglītības saturā un ka vecāki un skolēni ir informēti par fakultatīvām un interešu izglītības nodarbībām skolā.

Ar valdības lēmumu 2005 .gada 18. oktobrī tika izveidota Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts aģentūra, kuras viens no uzdevumiem ir mācību iestāžu kvalitātes pētīšana un izvērtēšana, nodrošinot ārējo vērtējumu. Aģentūras pārraudzībā ar 2006. gada 1. augustu ir uzsākta pedagogu tālākizglītošanas programma 2006.-2008. gadam, kuras mērķis ir uzlabot pedagogu profesionālās zināšanas, kas savukārt uzlabotu izglītības kvalitāti. Programmas kopējais finansējums sasniedz LVL 800 000. 

Izglītības valsts inspekcijas veiktie pētījumi liecina, ka izglītības reforma kopumā noris sekmīgi, kā arī sabiedrības attieksme pret izglītības reformu ir kļuvusi visai pozitīva. Vecāku un skolēnu informēšanā par reformu sāk dominēt skolu sniegtās ziņas, nevis krieviski rakstošās preses propaganda. 

Reformu savulaik apsveicis EDSO Augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Rolfs Ekeuss. Savu iepriekšējo Latvijas apmeklējumu laikā R. Ekeuss apstiprināja, ka reforma atbilst starptautiskajiem minoritāšu tiesību standartiem, un pauda pārliecību, ka latviešu valoda klasēs jālieto vairāk, jo latviešu valoda ir oficiālā valsts valoda. Komisārs uzsvēra, ka Latvijai ir ne vien tiesības, bet pat pienākums ieviest reformu. Viesojoties Latvijā 2005. gada jūnijā R. Ekeuss izteica gandarījumu, ka reformas ieviešana līdz šim noritējusi ļoti labi, pozitīvi novērtējot skolu brīvo iespēju pašām noteikt priekšmetus, kuri mācāmi valsts valodā. 

Latvijā valsts daudz vairāk atbalsta mācības minoritāšu valodās nekā daudzās citās Eiropas zemēs. 2004. gada 12. februārī publicētajā ziņojumā bijušais Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Alvaro Hil-Robless pauda atbalstu Latvijas izglītības reformai.

2008. gadā norisinājās EDSO Augstā komisāra nacionālo minoritāšu jautājumos Knuta Vollebeka darba vizīte Latvijā, kuras laikā tika pārrunāti jautājumi par izglītības kvalitāti, normatīvajiem aktiem, kas saistīti ar pilsonības iegūšanu, un ar augstāko izglītību saistīti jautājumi. Vizītes laikā EDSO augstais komisārs apmeklēja mazākumtautības izglītības iestādes Rīgā un Daugavpilī, dažādas ar izglītības jautājumiem saistītas institūcijas un izteica gandarījumu par valsts ieguldījumu mazākumtautību izglītībā.

Organizāciju līdzdalība 

Izglītības un zinātnes ministrija un Latviešu Valodas Apguves Valsts Aģentūra (LVAVA) izglītības reformas mazākumtautību skolās ieviešanas kontekstā ir izplatījusi informatīvus materiālus vecākiem un skolēniem par latviešu valodas īpatsvara pieaugumu mazākumtautību vidusskolu mācību programmās. LVAVA rīko seminārus un konferences par attiecīgiem jautājumiem, organizē mācību kursus skolotājiem mācīšanai divās valodās, kā arī izstrādā un izdod attiecīgus mācību materiālus. LVAVA visiem mazākumtautību vidusskolu skolotājiem nodrošina iespēju par brīvu apmeklēt valodas mācību kursus.

Skolotāji saņem piemaksas par mācīšanu latviešu valodā un divās valodās. Piemaksas pastāvīgi palielinās: 2002. gadā šim nolūkam atvēlēja 808 368 LVL (~ 1 283 123 EUR), 2003. gadā 888 364 LVL (~ 1 410 100 EUR), 2004. gadā 1 220 598 LVL (~ 1 794 998 EUR). 2005. gadā piemaksu apjoms bija 1 403 680 LVL (~ 2 034 319 EUR). Sākot ar 2006. gadu piemaksu nodrošināšana ir nodota pašvaldību kompetencē, tādējādi dodot iespēju reģionālā līmenī efektīvāk atbalstīt bilingvālās izglītības speciālistus.

Sabiedrības integrācijas fonds nodrošina finansējumu mazākumtautību izglītības veicināšanai, sekmē dialogu sabiedrībā, kā arī pašu mazākumtautību starpā. Tas ir finansiāli atbalstījis seminārus mazākumtautību skolēnu vecākiem, joprojām nodarbojas ar to, un turpinās to darīt arī paredzamā nākotnē. Daudzi Fonda projekti mazākumtautību skolās sekmē pāreju uz mācībām latviešu valodā, bet citi palīdz saglabāt etnisko minoritāšu valodas un veicina latviešu un mazākumtautību skolu sadarbību.

Ieviešot izglītības reformu, regulāri tika nodrošinātas informācijas kampaņas. Piemēram, 2003. gadā Sabiedrības integrācijas fonds no valsts budžeta ir finansējis 18 projektus par aptuveni 50 000 EUR, 2004. gadā tika piešķirts finansējums 9 projektiem par aptuveni 40 000 EUR un 2005. gadā tika atbalstīti 5 projekti par apmēram 7000 EUR. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju ir publicējis bukletu "Izglītības reforma – kāda tā ir?", kurā sniegtas atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem par mazākumtautību izglītību.

2001. gadā nodibinātā Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos palīdz uzturēt dialogu starp Izglītības un zinātnes ministriju, studentiem un skolotājiem mazākumtautību skolās, kā arī ar skolēnu vecāku organizācijām un nevalstiskajām organizācijām. 2004. gada jūlijā konstruktīvam dialogam ar sabiedriskajām organizācijām tika izveidota īpaša darba grupa ar Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) deleģētiem pārstāvjiem, ar mērķi sniegt atbalstu mazākumtautību izglītības programmu paraugu pilnveidošanā, ievērojot mazākumtautību pārstāvju viedokli, ierosinājumus, un tādējādi veicinot mazākumtautību aktīvu piedalīšanos mazākumtautību izglītības veidošanā un attīstībā. Dialoga veicināšanā aktīvi ir iesaistījies Sabiedriskās politikas centrs "Providus", ar kura atbalstu 2004. gada septembrī tika organizēts Piektais sabiedriskās politikas forums Integrācija un mazākumtautību izglītība.

2008. gadā Latvijā notika UNESCO starptautiskā konference "Izglītība visiem", kuras laikā tika aktualizēts jautājums par iekļaujošo izglītību gan Latvijā, gan pasaulē, diskutējot par to, vai kvalitatīva izglītība ir pieejama visiem, vai skolas ir atvērtas ikvienam, cik iekļaujoša ir vide un sabiedrība mums apkārt utt.

Mazākumtautību izglītība: statistika un tendences 

Valsts finansēta vidējā izglītība Latvijā ir pieejama astoņās mazākumtautību valodās: krievu, poļu, ebreju, ukraiņu, igauņu, lietuviešu, čigānu un baltkrievu valodā. Valsts finansētās universitātēs nodarbības notiek latviski, bet dažās privātās mācību iestādēs tās notiek arī citās valodās.

Ikvienam skolēnam ir iespēja izvēlēties izglītības iestādi, neatkarīgi no mācību valodas. Izglītības un zinātnes ministrija izstrādā valsts pārbaudes darbus gan latviešu, gan arī mazākumtautību valodās un veic skolēnu sasniegumu rezultātu analīzi. Pēc skolēnu vai izglītības iestādes izvēles iespējams kārtot centralizēto eksāmenu arī mazākumtautību valodā.

2007./2008. mācību gadā 722 Latvijas skolās mācību valoda ir latviešu valoda, 141 skolā – krievu (tajās ievieš divvalodu izglītības programmu), 88 skolās mācības notiek gan latviešu valodā, gan arī krieviski (divvalodu mācību programmas; tās ir skolas, kurās ir gan latviešu, gan minoritāšu klases). Mācības 5 skolās notiek poļu valodā, 1 – ukraiņu valodā un 1 skolā – baltkrievu valodā. Vienā igauņu un vienā lietuviešu skolā atsevišķi mācību priekšmeti tiek pasniegti mazākumtautību valodā. Divās skolās kā fakultatīvais priekšmets tiek pasniegta čigānu valoda.

Tabula. Skolēnu skaits pēc mācību valodas (Izglītības un zinātnes ministrija) 

* Piezīme: mācību valoda dažās mazākumtautību skolās lielākoties ir latviešu vai krievu valoda