Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas 1991. gadā, integrācijas politika ir bijis vadošais jautājums valsts iekšējās lietās. Piecdesmit padomju varas gadi ir atstājuši spēcīgu ietekmi uz Latvijas sociālo, demogrāfijas un ekonomisko attīstību. Taču Latvija, ievērojot tiesiskumu un cilvēktiesības, sekmīgi risina šī mantojuma radītās problēmas. 

Sabiedrības integrācija notiek, veiksmīgi sadarbojoties Latvijai ar starptautiskajām cilvēktiesību organizācijām. Latvija ir ratificējusi vairākus svarīgus cilvēktiesību dokumentus un, gatavojot likumprojektus, konsultējusies ar starptautisko cilvēktiesību ekspertiem. Tas ir palīdzējis panākt Latvijas likumdošanas un prakses pilnīgu atbilstību starptautiskajiem standartiem.

Sabiedrības integrācijas politikai ir liela nozīme, jo īpaši šobrīd, kad Latvija ir kļuvusi par Eiropas Savienības dalībvalsti. Īstenojot stabilu un pamatotu politiku integrācijas un mazākumtautību jautājumos, Latvija ir pierādījusi savu spēju būt par uzticamu partneri veidojot vienotu Eiropu.

Ir daudz piemēru, kas apliecina veiksmīgu sabiedrības integrāciju Latvijā. Liela daļa šo piemēru ir grūti saskatāmi vai saskaitāmi, taču tie ir atrodami visā sabiedrības struktūrā. Tālāk tekstā ir aprakstīti šāda veida sasniegumi.

Valoda 

Latvijā ir izteikti daudznacionāla sabiedrība. Latvieši dzīvo un strādā kopā ar daudzām mazākumtautībām, no kurām dažas Latvijā ir dzīvojušas jau gadsimtiem ilgi. Šīs kopienas ir izveidojušas savas kultūras identitāti, kuru  Latvijas valsts palīdz saglabāt. Pastāvīga dažādo etnisko kopienu integrācija ir būtisks priekšnoteikums valsts turpmākajai stabilitātei un labklājībai. 

Latvijas iedzīvotāji sadalījumā pēc tautībām (Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra datiem uz 01.01.2008.)   

2000. gada Latvijas tautas skaitīšanas dati parāda, ka latviešu valoda ir dzimtā 58.2% iedzīvotāju. Par tādu to ir atzinuši 95.6% latvieši, 42.5% Latvijā dzīvojošie lietuvieši, 39.2% igauņi. Krievu par savu dzimto valodu uzskata 39.6% iedzīvotāju. Tai skaitā 79.1% ebreji, 72.8% baltkrievi, 67.8% ukraiņi, 57.7% poļi. 

Latviešu valodas zināšanas līmenim sabiedrībā ir tendence uzlaboties, īpaši nelatviešu jaunajā paaudzē. Statistikas dati liecina, ka 1990to gadu beigās apmēram 40% respondentu 15 līdz 34 gadu vecuma grupā ir atbildējuši, ka viņu latviešu valodas zināšanas ir labas (var brīvi sazināties latviski), salīdzinoši 2004. gadā 65%, bet 2007. gadā jau 74% respondentu uzskatīja, ka latviešu valoda ir apgūta labā līmenī. 2007. gadā bija novērojamas vēl vairākas pozitīvas tendences, respektīvi, pieaudzis ne tikai latviešu valodas zinātāju skaits, bet paplašinājusies arī latviešu valodas lietošanas vide, turklāt labvēlīgāka kļuvusi cittautiešu attieksme pret runāšanu latviski.

Latviešu valodas apguves programma 

Veiksmīga sabiedrības integrācija prasa gribu un gatavību mācīties latviešu valodu. Pusgadsimtu ilgajā Padomju okupācijas laikā simtiem tūkstošu cilvēku brauca no tāliem Padomju Savienības reģioniem uz Latviju, lai strādātu. Daudzi no viņiem neiemācījās latviešu valodu un tādēļ nespēja integrēties vietējā sabiedrībā. Taču kopš Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu valodas loma pastāvīgi un konsekventi mainās, un tā kļūst par sabiedrības sociālās un nacionālās vienotības pamatfaktoru. Latviešu valodas prasme sekmē nelatviešu sabiedrisko, kultūras, ekonomisko un politisko integrāciju, kā arī ceļ viņu konkurētspēju darba tirgū.

1995. gadā valdība izveidoja Latviešu valodas apguves valsts programmu (kopš 2004. gada 12. oktobra Latviešu valodas apguves valsts aģentūra - LVAVA), kuru var uzskatīt par vienu no veiksmīgākajiem sabiedrības integrācijas projektiem. Baltijas Datu nama regulāri veiktās aptaujas liecina, ka Aģentūras darbības laikā latviešu valodas prasme nelatviešu vidū ir cēlusies un arī interese mācīties latviešu valodu ir palielinājusies. Ar starptautisko atbalstītāju nepārtrauktu palīdzību Aģentūra piedāvā bezmaksas valodas kursus dažādu specialitāšu darbiniekiem, kuriem latviešu valodas zināšanas ir nepieciešamas darba pienākumu veikšanai, piemēram, policijas un medicīnas darbiniekiem. Kopš 2004. gada LVAVA īpaša vērība tiek veltīta jaunai mērķauditorijai - mazākumtautību skolu bērnu vecākiem. LAT2 (latviešu valodas kā otrās valodas apguve) kursi šajā sabiedrības grupā ir ļoti pieprasīti, tie ne tikai palīdz apgūt latviešu valodu, bet arī sniedz vecākiem daudz lielāku izpratni par valstī īstenoto izglītības reformu, tuvina tos skolai un arī saviem bērniem, kuriem jau ir salīdzinoši labas latviešu valodas zināšanas. Aģentūra izstrādā mācību metodiku mazākumtautību skolām un pieaugušiem mācīties gribētājiem. Kopš dibināšanas LVAVA ir nodrošinājusi latviešu valodas kursus vismaz 82 000 personu.  

LVAVA piedāvā arvien pieaugošu valodas kursu skaitu pieaugušajiem un skolotājiem. Vairāk nekā 100 000 personu ir izmantojuši mācību materiālus, kas tika izstrādāti  Latviešu valodas apguves valsts programmas ietvaros.

LVAVA regulāri izdod žurnālu "Tagad", kur tiek aprakstīti jautājumi, kas saistīti ar latviešu valodu, mācību metodiku un sabiedrības integrāciju. Kopš 2005. gada februāra LVAVA publicē laikrakstu "Atslēgas", kurā gan latviešu, gan krievu valodā tiek sniegta informācija par valdības pieņemtajiem lēmumiem, vienlaicīgi palīdzot apgūt latviešu valodu. Laikraksts tiek izdots reizi divās nedēļās un bez maksas ir pieejams gandrīz visās Latvijas pasta nodaļās. Lielā pieprasījuma dēļ kopš 2005. gada augusta laikraksts iznāk 50 000 eksemplāru lielā metienā, tādējādi papildinot sākotnējā metiena apjomu par 20 000 eksemplāriem. 

Mazākumtautību izglītība   

1998. gadā pieņemtais Izglītības likums kalpo par pamatu mazākumtautību izglītības sistēmai. Likums nosaka, ka mazākumtautību programmās jābūt saturam, kas nepieciešams, lai mazākumtautības apzinātu savu attiecīgo nacionālo kultūru  un integrētos Latvijas sabiedrībā. Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi četras mazākumtautību mācību paraugprogrammas, kuras atšķiras ar stundu skaitu mazākumtautību valodā. Mazākumtautību skolas var izvēlēties vienu no četrām programmām vai arī izstrādāt savu mācību programmu.

Sākot ar 2004. gada septembri mācību priekšmetu skaits, kas valsts un pašvaldību vispārējās izglītības mācību iestādēs tiek pasniegti latviešu valodā, palielinājās no trīs uz pieciem. Līdz pat 40% no visiem mācību priekšmetiem joprojām tiek mācīti mazākumtautību valodās. 2001. gadā nodibinātā Konsultatīvā padome mazākumtautību izglītības jautājumos palīdz uzturēt dialogu starp Izglītības un zinātnes ministriju, studentiem un skolotājiem mazākumtautību skolās, kā arī ar skolēnu vecāku organizācijām un nevalstiskajām organizācijām. 2004. gada jūlijā konstruktīvam dialogam ar sabiedriskajām organizācijām tika izveidota īpaša darba grupa ar Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācijas (LAŠOR) deleģētiem pārstāvjiem, ar mērķi sniegt atbalstu mazākumtautību izglītības programmu paraugu pilnveidošanā, ievērojot mazākumtautību pārstāvju viedokli, ierosinājumus, un tādējādi veicinot mazākumtautību aktīvu piedalīšanos mazākumtautību izglītības veidošanā un attīstībā. Dialoga veicināšanā aktīvi ir iesaistījies Sabiedriskās politikas centrs "Providus", ar kura atbalstu 2004. gada septembrī tika organizēts Piektais sabiedriskās politikas forums Integrācija un mazākumtautību izglītība.

EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos Rolfs Ekeuss savulaik norādījis uz nepieciešamību palielināt latviešu valodas izmantošanas apjomu mācību procesā valsts vidusskolās, ņemot vērā latviešu valodas oficiālo valsts valodas statusu. Komisārs ir uzsvēris, ka Latvijai ir ne vien tiesības, bet pienākums ieviest reformu.

Valsts centralizēto eksāmenu rezultātu apkopojums liecina, ka 2006./2007.mācību gadā eksāmenu rezultāti pamatā ir līdzīgi gan izglītības iestādēs, kas īsteno izglītības programmas ar latviešu mācībvalodu, gan arī izglītības iestādēs, kas īsteno mazākumtautību izglītības programmas.
skolēni pēc savas izvēles var izvēlēties centralizēto eksāmenu aizpildīšanas valodu un dati liecina, ka 61% mazākumtautību skolēnu ir izvēlējušies centralizēto eksāmenu darbus aizpildīt latviešu valodā un 39% krievu valodā. Kopumā centralizēto eksāmenu rezultāti liecina, ka veiktās izmaiņas mazākumtautību izglītības programmās saistībā ar mācību priekšmetu apguves valodu un valsts pārbaudes darbiem nav būtiski ietekmējušas skolēnu mācību sasniegumus.

Valsts valodas likums 

Lai aizsargātu un veicinātu latviešu valodas izmantošanu kā oficiālo valsts valodu, 1999. gadā tika pieņemts jauns Valsts valodas likums. Likums ļoti stingri nosaka, ciktāl valsts var iejaukties privātajā sektorā, regulējot valodas pielietojumu, ja netiek ietekmētas sabiedrības likumīgās intereses. Jebkādas iejaukšanās gadījumā jāņem vērā privātā uzņēmuma tiesības un intereses.

Likums stājās spēkā 2000. gadā, pēc tam, kad tas tika izstrādāts ciešā sadarbībā ar ekspertiem no EDSO un Eiropas Padomes, tādējādi nodrošinot tā atbilstību starptautisko cilvēktiesību standartiem. Par likuma pieņemšana atzinīgi ir izteicies EDSO augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos un Eiropas Savienības prezidentūra.

Pilsonība   

Pilsonība ir viena no ciešākajām saiknēm starp indivīdu un valsti. Ar 1994. gadā pieņemto Pilsonības likumu un citiem atbilstošiem normatīvajiem aktiem Latvija nodrošina taisnīgu un objektīvu pilsonības iegūšanu. Statistikas dati uz 2008. gada sākumu liecina, ka 81.6 % Latvijas iedzīvotāju ir Latvijas pilsoņi, un praktiski visi Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji var kļūt par tās pilsoņiem.

Vienmēr, kad tiek izstrādāti normatīvie akti, kas saistīti ar pilsonības jautājumiem, Latvija ņem vērā starptautisko cilvēktiesību organizāciju sniegtās rekomendācijas (tai skaitā ANO, Eiropas Padomi un EDSO). Šīs organizācijas ir apliecinājušas, ka Latvijas pilsonības likumdošana atbilst vispārējiem demokrātijas un cilvēktiesību principiem. Daži grozījumi tika veikti attiecīgajā likumā, konsultējoties ar ekspertiem no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas un Eiropas Padomes. Pēdējie grozījumi, kurus Latvijas tauta apstiprināja 1998. gada referendumā, ļāva šo likumu vēl vairāk liberalizēt.

Likums paredz pilsonības piešķiršanu viena gada laikā, taču prakse pierāda, ka šī procedūra ilgst aptuveni sešus mēnešus. Pēc Pilsonības likuma liberalizācijas 1998. gadā, notika ļoti straujš, gandrīz četrkārtīgs naturalizācijas iesniegumu skaita pieaugums.  

Kopš naturalizācijas procesa sākuma 1995. gada 1. februārī līdz 2008. gada 31. augustam ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemtas 128 888 personas.

Ar Ministru kabineta rīkojumu Latvijas pilsonībā uzņemto personu skaits

Pilsonības pretendentu skaita sadalījums pēc tautības (Pēc Naturalizācijas pārvaldes datiem par laika posmu no 1995. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. augustam)

Kopš naturalizācijas procesa sākuma šādā kārtībā par Latvijas pilsoņiem kļuvuši vairāk nekā 70 dažādu tautību pārstāvji. Tomēr vislielāko īpatsvaru veido krievu tautības iedzīvotāji – 68.1%. 2004. gadā pirmoreiz krievu tautības pilsoņu skaits pārsniedza krievu tautības nepilsoņu skaitu. Kopumā no valstī dzīvojošiem 638 410 krievu tautības iedzīvotājiem Latvijas pilsoņi ir 57.5% jeb 367 035 personas.

Vairākos gadījumos noteikti atvieglojumi naturalizācijas pārbaužu kārtībā. Mazākumtautību skolu absolventi, kuri noteiktā līmenī ir nokārtojuši centralizētos latviešu valodas un literatūras eksāmenus, ir atbrīvoti no valodas eksāmena naturalizējoties. Savukārt, pretendenti, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu, valodas prasmes pārbaudē kārto tikai pārbaudes mutvārdu daļu. 2001. gada jūnijā valdība par trešo daļu samazināja pamata naturalizācijas nodevu un paplašināja to personu loku, kurām tiek piemērota samazinātā nodeva, tādējādi padarot naturalizācijas procesu pieejamāku personām ar zemiem ienākumiem. 2003. gada septembrī valdība nolēma vēl paplašināt to personu loku, kurām ir samazināta naturalizācijas nodeva.

Bērni, kas piedzimuši nepilsoņu ģimenēs pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991. gadā, var iegūt Latvijas pilsonību atzīšanas kārtībā, ja viņu vecāki to vēlas.

2004. gada 30. aprīlī Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts sadarbībā ar Bērnu un ģimenes lietu ministriju izsūtīja vēstules 15 000 bērnu nepilsoņu, kas dzimuši Latvijā pēc 1991. gada 21.augusta, vecākiem ar aicinājumu reģistrēt bērnus par Latvijas pilsoņiem un skaidrojot procedūru, kā tas izdarāms. Pēc šīs akcijas tika novērots straujš vecāku aktivitātes pieaugums. Kopumā līdz 2008. gada 31. augustam par Latvijas pilsoni atzīti 7 574 pēc 1991. gada 21. augusta Latvijā dzimuši nepilsoņu un bezvalstnieku bērni.

Ir noteiktas arī vairākas iedzīvotāju kategorijas, kam ir tiesības reģistrēt Latvijas pilsoņa statusu. Kopumā līdz 2008. gada 31. jūlijam Latvijas pilsonība reģistrēta 8 422 personām.  

Naturalizācijas pārvaldē ir izveidots Informācijas centrs, darbojas bezmaksas informatīvais tālrunis un internet mājas lapa, regulāri tiek rīkotas atvērto durvju dienas pārvaldes reģionālajās nodaļās. Lai analizētu savas mērķauditorijas vēlmes un pilnveidotu darba virzienus, pārvalde iespēju robežās veic savas mērķauditorijas izpēti. Meklējot jaunas dialoga veicināšanas iespējas, Naturalizācijas pārvalde rīko informācijas dienas uzņēmumos ar lielu nepilsoņu īpatsvaru, tiekas ar mazākumtautību kultūras biedrību pārstāvjiem, organizē dažādus pasākumus izglītības iestāžu audzēkņiem u.tml. Kopš savas darbības sākuma Naturalizācijas pārvalde ar starptautisko organizāciju un ārvalstu institūciju atbalstu organizējusi arī informatīvas un sabiedrību izglītojošas kampaņas.

EDSO Augstais komisārs nacionālo minoritāšu jautājumos ir atzinis, ka Latvija ir izpildījusi viņa ieteikumus pilsonības jautājumā. Eiropas Savienība ir atzinīgi izteikusies par likuma piemērošanu un naturalizācijas procesu kopumā.

Valsts programma - "Sabiedrības integrācija Latvijā"

Valsts programma "Sabiedrības integrācija Latvijā" (turpmāk Programma) ietver integrācijas politikas tiesisko, politisko, sociālo, izglītības un kultūras dimensiju un vēlreiz apstiprina, ka sabiedrības integrācija ir valdības prioritāte.

No 1998. līdz 1999. gadam valdības pieaicināti eksperti izstrādāja Programmas plānu. Vēlāk Programmas koncepcijas projekts tika nodots apspriešanai sabiedrībā, un tas radīja aptuveni 27 000 priekšlikumu. Tādēļ koncepcijas projekts tika pārstrādāts, un 1999. gada 7. decembrī Ministru kabinets pieņēma valsts programmas "Sabiedrības integrācija Latvijā" koncepciju jaunā redakcijā. Izvērstā Programmas versija, kura iekļauti īpaši prioritāri projekti, tika pieņemta 2001. gada februārī.

Atspoguļojot valdības jauno nostāju pret integrācijas jautājumiem, 2002. gada novembrī tika izveidots Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts (ĪUMSILS). Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariātu veido vairāk nekā 30 ierēdņi un vairāki konsultanti, kas strādā pie dažādu ar integrāciju saistītu jautājumu risināšanas. Pēc 2006. gada Saeimas vēlēšanām 7. novembrī par Sekretariāta ministru kļuva Oskars Kastēns. Sekretariāta uzmanība tiek koncentrēta daudzdimensionāla dialoga veicināšanā starp dažādām tautībām Latvijā. 2006. gadā sekretariāts sadarbībā ar valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izstrādāja valsts programmu "Čigāni (romi) Latvijā", kura oktobrī tika apstiprināta valdībā. Programmas mērķis ir integrēt romus Latvijas sabiedrībā, dot vienādas iespējas izglītības, nodarbinātības un cilvēktiesību jomā. 2006. gada nogalē, izvērtējot integrācijas lietu sekretariāta gada laikā padarīto, ministrs norādīja, ka sekretariāts 2006. gadā spēlējis būtisku lomu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanā.

2001. gada 5. jūlijā Saeima pieņēma un 2001. gada 1. septembrī stājās spēkā Likums par Sabiedrības integrācijas fondu. Fonda darbību pārrauga Padome, kas sastāv no pieciem ministriem, kuriem ir zināmi pienākumi sabiedrības integrācijas jomā, pieciem pašvaldību pārstāvjiem un sešiem pārstāvjiem no NVO. Fonda budžetu veido valsts budžeta līdzekļi, individuālie un organizāciju ziedojumi, un starptautiskie ziedotāji.

Fonds strādā ciešā sadarbībā ar valdību, organizējot piedāvājumu konkursus sabiedrības integrācijas projektu īstenošanai, un veic šī darba uzraudzību. Valdība turpina piešķirt ievērojamus līdzekļus integrācijai.

No 2003.gada daļu fonda budžeta veido arī ārvalstu finansiālā palīdzība, kas 2003., 2004. un 2005. gados bija PHARE līdzekļi, no 2005. gada arī ES struktūrfondu līzekļi, bet 2007. gadā vēl  EEZ/Norvēģijas finanšu instrumentu līdzekļi.  Kopš fonda dibināšanas 2001. gadā līdz 2007.gada beigām, tas ir finansējis 1170 integrācijas projektus.  

Kopumā aptuveni 10 000 000 EUR ir atvēlēti institūcijām un projektiem, kas saistīti ar integrāciju. 

Fonds kopš 2002. gada finansē projektus "Latviešu valodas apguve pieaugušajiem", nodrošinot iespēju bez maksas apgūt latviešu valodu. 2005. gadā šim projektam piešķirtais finansējums bija 238 000 EUR un latviešu valodas kursus, kopskaitā – 20, apmeklēja 2400 kursantu no visiem Latvijas reģioniem. 2006. gadā finansējums 327 000 LVL apjomā tika piešķirts 42 latviešu valodas apguves kursiem. Savukārt 2007.gadā tika atbalstīti 23 projekti par kopējo summu 208 250 LVL. Kopā šajos gados kursus apmeklēja vairāk nekā 12 000 kursantu dažādos Latvijas reģionos.

Integrācija notiek uz labas gribas pamata un atbilstoši starptautiskajiem standartiem. Latvija ir pierādījusi, ka tās integrācijas politika ir sekmīga; uzslava no starptautisko partneru puses ir kā vēl viens sekmīgas politikas pierādījums. Šodien Latvija var turpināt darbu, - panākumi, kas gūti desmit gados, veido stabilu pamatu nākotnei.

Eiropas Padomes Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvencijas ratifikācija 

2005. gada 26. maijā Saeima ratificēja Eiropas Padomes Vispārējās nacionālo minoritāšu aizsardzības konvenciju. Tā kā konvencijā nav definēts termins "nacionālās minoritātes", Saeima nolēma, ka konvencijas izpratnē šis termins ietver Latvijas pilsoņus, kuri kultūras, reliģijas vai valodas ziņā atšķiras no latviešiem, paaudzēm ilgi tradicionāli dzīvojuši Latvijā un uzskata sevi par piederīgiem Latvijas valstij un sabiedrībai, vēlas saglabāt un attīstīt savu kultūru, reliģiju vai valodu. Latvija balstījusies uz konvencijas dalībvalstu definīcijām, papildinot to ar būtisku elementu - ja vien likums nenosaka izņēmumus, konvencijā paredzētās tiesības var izmantot personas, kas nav Latvijas vai citas valsts pilsoņi, bet pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijas Republikā, nepieder nacionālai minoritātei Latvijas sniegtās nacionālās minoritātes definīcijas izpratnē, taču identificē sevi ar šai definīcijai atbilstošu nacionālo minoritāti. Ratificējot konvenciju, Saeima pieņēma arī divas deklarācijas, kurās paziņots, ka konvencijas 10. panta otro daļu un 11. panta trešo daļu, kas reglamentē atsevišķas minoritāšu valodu pielietojuma sfēras, Latvija uzskata par saistošām, ciktāl tas nav pretrunā ar Satversmi un citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts valodas pielietojumu. Konvencijas ratifikāciju atzinīgi novērtējušas gan augstas EP un EDSO amatpersonas, gan arī citas valstis. Ratifikācijas pozitīvs novērtējums izteikts gan divpusēji, gan arī daudzpusēji starptautiskajās organizācijās.