|
Baltijas valstu sadarbība ir daudzpusīga un racionāla. Tā pamatojas uz trīs valstu kopējām interesēm un mērķiem ārpolitikas un drošības politikas jomās: drošības un labklājības sekmēšana, ekonomiskās attīstības veicināšana, darbība ES un NATO. Intensīva ir Baltijas valstu sadarbība enerģētikas, vides aizsardzības un transporta infrastruktūras projektos.
Baltijas valstis pēdējo 15 gadu laikā ir uzkrājušas vērtīgu reformu īstenošanas pieredzi, ar kuru tagad iepazīstina citas demokrātiski orientētas valstis, kā arī kopīgi ar Baltijas jūras reģiona valstīm un institūcijām īsteno dažādus projektus ES Kaimiņu politikas ietvaros.
Baltijas valstu sadarbības ietvaros tiek uzturēts aktīvs politiskais dialogs prezidentu, parlamentu priekšsēdētāju, valdību vadītāju, kā arī ārlietu ministru līmenī. Lielu ieguldījumu Baltijas valstu ārpolitikas saskaņošanā un praktiskās sadarbības sekmēšanā sniedz Baltijas Asambleja un Baltijas Ministru Padome.
Baltijas Asambleja
Baltijas Asambleja (BA) ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija. Tā izveidota 1991. gada 8. novembrī. Asamblejā katras Baltijas valsts parlamentu pārstāv 12-20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Baltijas Asamblejas sesijas notiek reizi gadā. BA ir tiesīga izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei, bet citām starptautiskajām un reģionālajām organizācijām - aicinājumu, priekšlikumu un paziņojumu formā. Laikā starp sesijām BA Prezidijs var pieņemt lēmumus par aktuāliem jautājumiem.
Baltijas Asamblejā darbojas piecas pastāvīgās komitejas: - Ekonomikas, komunikāciju un informātikas komiteja,
- Izglītības, zinātnes un kultūras komiteja,
- Vides aizsardzības un enerģētikas komiteja,
- Tieslietu un drošības komiteja,
- Sociālo lietu komiteja.
Sākot ar 2003. gadu Baltijas Asamblejas prezidentūra tika harmonizēta ar Baltijas Ministru Padomi un tika ieviesta viena gada prezidentūra. 2008. gadā BA prezidējošās valsts pienākumus pilda Igaunija.
Baltijas Asamblejas mājas lapa: http://www.baltasam.org
Baltijas Ministru padome
Baltijas Ministru padome (BMP) ir Latvijas, Lietuvas un Igaunijas valdību sadarbības institūcija, un tā ir izveidota 1994. gada 13. jūnijā. Baltijas Ministru padomes augstākā lēmējinstance ir valdības vadītāju tikšanās (Ministru padome), kas notiek vismaz vienreiz gadā.
BMP uzdevums ir nodrošināt sadarbības nepārtrauktību valstu izpildvaras līmenī. Tā ir atbildīga par Baltijas valstu valdību sadarbību, kā arī par sadarbību starp šīm valdībām un Baltijas Asambleju. BMP pieņem lēmumus par Baltijas Asamblejas ieteikumu izpildi, veicina plašu un saturīgu savstarpējo sadarbību. BMP ir lēmējtiesības tikai visu Baltijas valstu pārstāvju klātbūtnes gadījumā. Tās lēmumi tiek pieņemti pēc konsensa principa.
Lai nodrošinātu BMP mērķtiecīgāku darbību nozaru ministriju līmenī, 1994. gadā tika izveidotas Vecāko amatpersonu komitejas. Līdz 2004. gadam BMP ietvaros darbojās 18 komitejas. Sākot ar 2005. gadu to skaits ir samazināts līdz piecām: aizsardzības, enerģētikas, iekšlietu, transporta un sakaru, kā arī vides komiteja.
BMP prezidējošās valsts statuss Baltijas valstu starpā tiek mainīts ik pēc gada. 2008. gadā BMP prezidējošā valsts ir Igaunija.
Latvijas prezidentūra BMP
BMP pamatdokumenti:
Baltijas Asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbība
Baltijas Asambleja (BA) un Baltijas Ministru padome (BMP) ir vienojušās par ciešāku un efektīvāku sadarbību. Šim mērķim 2003. gadā tika grozīts trīspusējais līgums par valdību un parlamentu sadarbību, bet 2004. gadā - protokols par sadarbību, kas nosaka konkrētos sadarbības mehānismus. Tā rezultātā tika izveidota Baltijas Padome (ikgadēja BA un BMP tikšanās) un Sadarbības Padome (Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministru tikšanās, kas notiek Baltijas Padomes ietvaros).
Saskaņā ar noslēgtajiem sadarbības dokumentiem, BMP un BA sadarbība notiek visos līmeņos - ikgadējās Baltijas Padomes laikā tiek rīkota BA Prezidija un BMP Sadarbības Padomes tikšanās, savukārt BMP vecāko amatpersonu komiteju pārstāvji ir aicināti piedalīties BA komiteju sēdēs un tematiskajās konferencēs. Notiek regulāra sadarbība starp BMP un BA sekretariātiem.
|
