Elementi	Esošie  līgumi	Līgums par Konstitūciju Eiropai	Lisabonas līgums
Līgumu prezentācija	Līgums par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgums. Trīs pīlāru struktūra. Juridiskas personas statuss ir Eiropas Kopienai (I pīlārs – ekonomikas kopienai). Eiropas Savienība tiek balstīta uz starpvaldību metodi (II un III pīlārs jeb attiecīgi Kopējā Ārējā un drošības politika un iekšlietas un tieslietas. Līgumi tieši nenosaka ES tiesību pārākumu pār nacionālajām tiesībām. Tas izriet no Eiropas Kopienu tiesas spriedumiem.	Apvienoja visus pašreiz spēkā esošos ES pamatlīgumus vienā, kā atsevišķu saglabājot Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu. Noteica, ka ES tiek piešķirts vienots juridiskas personas statuss un likvidēja pīlāru struktūru. Noteica, ka ES tiesības ir pārākas pār nacionālajām tiesībām ES piešķirto kompetenču jomā.	Lisabonas līgums groza Līgumu par Eiropas Savienību un Eiropas Kopienu dibināšanas līgumu. Eiropas Kopienu dibināšanas līgums tiek pārdēvēts par Līgumu par Eiropas Savienības darbību. Abiem līgumiem ir viens un tas pats juridiskais statuss. Lisabonas līgums piešķir vienotas juridiskas personas statusu ES un likvidē pīlāru struktūru. Lisabonas līgumam pievienota deklarācija, kas nosaka ES tiesību pārākumu pār nacionālajām tiesībām, pamatojoties uz Eiropas Kopienu Tiesu praksi.
ES vērtības un mērķi	Definētas ES vērtības un mērķi.	Definēja ES vērtības un mērķi.	Nosaka ES vērtības un mērķus. ES mērķos vairs nav iekļauts brīvas un netraucētas konkurences princips. Tā vietā Lisabonas līgumam pievienots protokols par iekšējo tirgu, kuram ir tāds pats juridiskais statuss kā Lisabonas līgumam. Šis protokols nosaka, ka iekšējais tirgus, kā tas noteikts Lisabonas līguma 3. pantā, ietver sistēmu, kurā konkurence ir brīva un netraucēta.
ES simboli	Neietver pantu par ES simboliem.	Noteica ES simbolus (karogu, himnu, moto, vienoto valūtu, Eiropas dienu).	Neietver pantu par ES simboliem.
ES kompetence un tās īstenošana.	Kompetenču pamatprincipi minēti Eiropas Kopienu dibināšanas līguma (TEC) 5. pantā[1], tomēr nav izvērsta kompetenču iedalījuma un uzskaitījuma.  Nosaka, ES juridiskos instrumentus: regulas, direktīvas, lēmumi, ietvarlēmumi, kopējas pozīcijas u.c.	Noteica ES kompetenču iedalījumu trīs kategorijās: (a) ekskluzīvās, (b) dalītās un (c) atbalsta, koordinācijas vai papildinošās darbības jomas. Noteica, ka ES juridiskie instrumenti ir: Leģislatīvie (likumdošanas) instrumenti – eirolikums un eiroietvarlikums; neleģislatīvie instrumenti – eiroregula un eirolēmums; juridiski nesaistošie instrumenti – rekomendācija un viedoklis.	Skaidri definē ES kompetences. Nosaka, ka ES īsteno tikai tās kompetences, kuras tai piešķirtas ar Lisabonas līgumu. Nosaka, ka Lisabonas līgumu var pārskatīt, lai paplašinātu vai sašaurinātu ES kompetences. Nosaka, ka dalībvalstis atkal īsteno kompetenci, ja ES ir nolēmusi pārtraukt savas kompetences īstenošanu. Saglabā pašreizējos ES juridisko instrumentu nosaukumus: regulas, direktīvas, lēmumi u.c.
ES pilsoņu līdzdalība un nacionālo parlamentu loma ES	Nenosaka iespēju nacionālajiem parlamentiem izvērtēt ES likumdošanas priekšlikumus un tiesību aktu projektus to izstrādes gaitā un ietekmēt to saturu. Nenosaka ES likumdošanas iniciatīvas tiesības ES pilsoņiem.	Paredzēja iespēju nacionālajiem parlamentiem noraidīt likumdošanas priekšlikumu un, kontrolēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu, 6 nedēļu termiņā sniedzot par to piemērošanu pamatotus atzinumus. Noteica, ka vismaz 1 miljons ES pilsoņu, vienlaicīgi pārstāvot nozīmīgu daļu dalībvalstu, varētu ierosināt izstrādāt tiesību akta projektu kādā no ES darbības jomām.	Dod iespēju nacionālajiem parlamentiem noraidīt likumdošanas priekšlikumu un kontrolēt subsidiaritātes un proporcionalitātes principa piemērošanu, 8 nedēļu termiņā sniedzot par to piemērošanu pamatotus atzinumus. Nosaka, ka vismaz 1 miljons ES pilsoņu, vienlaicīgi pārstāvot nozīmīgu daļu dalībvalstu, var ierosināt izstrādāt tiesību akta projektu kādā no ES darbības jomām.
Iestāšanās un izstāšanās no ES	Nav noteikta procedūra, kādā dalībvalsts var izstāties no ES.	Paredzēja dalībvalstij (-īm) iespēju izstāties no ES. Izstāšanās stātos spēkā divos gadījumos: 1. Pēc vienošanās panākšanas par izstāšanās noteikumiem starp ES un konkrēto dalībvalsti; 2. Pēc diviem gadiem no brīža, kad dalībvalsts paziņojusi par vēlēšanos izstāties no ES.	Paredz dalībvalstij (-īm) iespēju izstāties no ES. Izstāšanās stājas spēkā divos gadījumos: 1. Pēc vienošanās panākšanas par izstāšanās noteikumiem starp ES un konkrēto dalībvalsti; 2. Pēc diviem gadiem no brīža, kad dalībvalsts paziņojusi par vēlēšanos izstāties no ES.
Institūciju jautājumi	ES institūcijas: Eiropas Parlaments; ES Padome; Eiropas Komisija; Eiropas Kopienu tiesa (Tiesa); Revīzijas palāta. (TEC 7.pants) Eiropas Parlaments – no 2007. gada 1. janvāra veido 785 deputāti. Ievēlēti vispārējās tiešās vēlēšanās (TEC 189.-201.pants). Eiropadomes priekšsēdētājs – Padomē prezidējošās valsts/ valdības vadītājs (Līguma par Eiropas Savienību 4.pants). Lēmuma pieņemšanai ES Padomē katrai valstij iedalīts noteikts balsu skaits (Latvijai ir 4 no 345 balsīm). Kvalificētais balsu vairākums – vismaz puse dalībvalstu + vismaz 255 balsis + pārstāvēti vismaz 62% iedzīvotāju.   Padomes prezidenta amatu un ES prezidentūras funkcijas dalībvalstis rotācijas kārtībā īsteno 6 mēnešus (TEC 202.-210.pants). Katrai dalībvalstij savs komisārs. ES ārējo attiecību īstenošana sadalīta starp Komisiju (ārējo attiecību komisārs – šobrīd B. F. Valdnere) un Padomi (Augstais pārstāvis, šobrīd H. Solana), kā arī ES prezidentūru.	Piešķir institūcijas statusu Eiropadomei un Eiropas Centrālajai bankai. Noteica, ka Eiropas Parlamenta locekļu skaits nepārsniedz 736 deputātus. Dalībvalstu pārstāvība nedrīkstētu būt mazāka par 6 un lielāka par 96 deputātu vietām. Izveidoja pastāvīga ES priekšsēdētāja amatu. To ar kvalificēto balsu vairākumu ievēlētu Eiropadome uz 2,5 gadiem. Vienu personu varētu ievēlēt ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas. Ieviesa jaunu dubultā vairākuma balsošanas sistēmu, kas stātos spēkā ar Līguma spēkā stāšanās brīdi. Padome lēmumus pieņemtu ar dubultā vairākuma balsojumu, kurā katrai dalībvalstij būtu 1 balss. Lēmums tiktu pieņemts, ja par to balsotu vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāvētu vismaz 65% ES pilsoņu kopskaita. Izveidoja "grupas prezidentūru". Trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu, 18 mēnešus uzņemtos ES prezidentūras funkcijas. Kopīgi izstrādātu ES dienas kārtību un savstarpēji sadarbojoties vadītu ES Padomes darbu. Noteica, ka no 2014. gada Eiropas Komisijas sastāvs tiktu samazināts līdz 2/3 no dalībvalstu skaita. Eiropas Komisijas sastāvs mainītos balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu. Izveido ārlietu ministra amatu. Ārlietu ministrs vadītu ES Ārlietu padomi un vienlaicīgi būtu Eiropas Komisijas loceklis un tās priekšsēdētāja vietnieks. To ar kvalificēto balsu vairākumu ievēlētu Eiropadome pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piekrišanas. Noteica ES Ārējās darbības dienesta izveidi, kuru veidotu pārstāvji no ES institūcijām un dalībvalstīm un kas palīdzētu ārlietu ministram.	Piešķir institūcijas statusu Eiropadomei un Eiropas Centrālajai bankai. Nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (750 deputāti + priekšsēdētājs). Dalībvalstu pārstāvība nedrīkst būt mazāka par 6 un lielāka par 96 deputātu vietām. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam nav balsstiesības. Izveido pastāvīga ES priekšsēdētāja amatu. To ar kvalificēto balsu vairākumu ievēl Eiropadome uz 2,5 gadiem. Vienu personu var ievēlēt ne vairāk kā uz diviem termiņiem pēc kārtas. Ievieš jaunu dubultā vairākuma balsošanas sistēmu. Padome lēmumus pieņem ar dubultā vairākuma balsojumu, kurā katrai dalībvalstij būs 1 balss. Lēmums tiek pieņemts, ja par to balsojušas vismaz 55% dalībvalstu, kas pārstāv vismaz 65% ES pilsoņu kopskaita. No 2014. gada līdz 2017. gadam Lisabonas līgums paredz pārejas periodu jaunajai balsošanas sistēmai. Šajā laikā pēc vienas dalībvalsts pieprasījuma var tikt piemērota pašreiz spēkā esošā balsošanas sistēma, kurā katrai dalībvalstij iedalīts noteikts balsu skaits. Pilnā apjomā jaunā balsošanas sistēma stāsies spēkā no 2017. gada. Darbojas arī t.s. Joanīnas (Ioannina) mehānisms, kas paredz, ka gadījumā, ja dalībvalstis, kas pārstāv vismaz 55% (pārējas posma laikā – trīs ceturtdaļas) iedzīvotāju vai dalībvalstu kopskaita, kas nepieciešams, lai būtu panākts bloķējošais mazākums, izsaka iebildumus par kāda akta pieņemšanu, Padome apspriežas un cenšas kliedēt bažas, un panākt lielāku atbalstu. Izveido "grupas prezidentūru". Trīs dalībvalstis, ievērojot vienlīdzīgas rotācijas principu, 18 mēnešus uzņemas ES prezidentūras funkcijas. Kopīgi izstrādā ES dienas kārtību un savstarpēji sadarbojoties vada ES Padomes darbu. Samazina no 2014. gada Eiropas Komisijas sastāvu līdz 2/3 no dalībvalstu skaita. Eiropas Komisijas sastāvs mainīsies balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu. Izveido Augstā pārstāvja Kopējās ārpolitikas un drošības politikas jautājumos amatu. Augstais pārstāvis vadīs ES Ārlietu padomi un vienlaicīgi būs Eiropas Komisijas loceklis un tās priekšsēdētāja vietnieks. To ar kvalificēto balsu vairākumu ievēl Eiropadome pēc Eiropas Komisijas priekšsēdētāja piekrišanas. Nosaka ES Ārējās darbības dienesta izveidi, kuru veidos pārstāvji no ES institūcijām un dalībvalstīm un kas palīdzēs Augstajam pārstāvim īstenot ES ārpolitiku.
Eiropas Savienības Pamattiesību harta (Harta) un cilvēktiesību un pamatbrīvību īstenošanas joma	Hartai nav juridisks statuss. Minēto tiesību regulējums ES Līgumos ir minimāls. Atsauce uz: (a) Eiropas Cilvēktiesību un Pamatbrīvību Aizsardzības konvenciju un (b) dalībvalstu  konstitucionālajām tradīcijām. Eiropas Kopienu tiesas prakse šajā jomā ir salīdzinoši neliela.	Nodrošināja Hartas juridiski saistošo spēku. Harta inkorporēta pilnībā Līgumā par Konstitūciju Eiropai kā tā II daļa. Paredzēja iespēju ES pievienoties Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.	Nodrošina Hartas juridiski saistošo spēku. Līgumā par Eiropas Savienību tiks iekļauts pants ar atsauci uz Hartu. Tādējādi ES institūcijām, kā arī dalībvalstīm īstenojot ES kompetences būs jāievēro Hartā noteiktās cilvēktiesības un pamatbrīvības. Paredz iespēju ES pievienoties Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Šāda pievienošanās neietekmēs noteiktās dalībvalstu kompetences cilvēktiesību jomā.
Pastiprināta sadarbība	Dalībvalstis ir tiesīgas veidot ciešāku sadarbību kādā no ES kompetences jomām. Minimālais dalībvalstu skaits, kas piedalās sadarbībā, ir 8.	Noteica, ka minimālais dalībvalstu skaits, kas piedalās pastiprinātajā sadarbībā, ir viena trešā daļa (9 dalībvalstis) no kopējā  skaita.	Nosaka, ka minimālais dalībvalstu skaits, kas piedalās pastiprinātajā sadarbībā, ir viena trešā daļa (9 dalībvalstis) no kopējā  skaita.
Iekšlietas un tieslietas	ES III pīlārs – policijas sadarbība un tiesu sadarbība krimināllietās (iekšlietas un tieslietas). Tiek balstīta uz starpvaldību metodi. Liela loma lēmumu pieņemšanas procesā ir ES Padomei un dalībvalstīm, bet ne Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Eiropas Kopienu tiesai.	Noteica jaunu iekšlietu un tieslietu jomas nosaukumu – brīvības, drošības un tiesiskuma telpa. Sadarbība tiek pārnesta no starpvaldību metodes uz kopienas metodi. Noteica, ka pamata lēmumu pieņemšanas procedūra ir koplēmums (co-decision, lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā tiesību akta projekts tiek izstrādāts sadarbojoties ES Padomei un Eiropas Parlamentam). Šāda lēmumu pieņemšanas procedūra attiektos uz (1) policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās; (2) legālo migrāciju un trešo valstu pilsoņu integrāciju; (3) līdzekļiem, kas attiecas uz personām, kurām nepieciešamas vīzas ceļošanai un kuras ir pakļautas vienotas formas vīzu noteikumiem, un kurām nav ES pilsonības. Noteica Eiropas Kopienu tiesai (Tiesai) vispārēju jurisdikcija pār brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tas dos Tiesai tiesības interpretēt un izskatīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ietvaros pieņemto tiesību aktu pamatotību. Paredzēja iespēju izveidot Eiropas Prokuratūru, kuras kompetencē būtu izmeklēt, ierosināt un panākt spriedumu lietās par ES finanšu interešu pārkāpumiem. Uzstāsies tieši kā apsūdzības uzturētājs dalībvalstu attiecīgajās tiesu instancēs. Iespēja paplašināt Eiropas Prokuratūras kompetenci tā, lai tā iekļautu arī noziegumus, kuriem ir pārrobežu  raksturs. Paredzēja iespēju uzveidot pastāvīgu komiteju iekšējās drošības jautājumos, kas koordinētu darbību (operacionālo sadarbību iekšējās drošības jautājumos) starp atbildīgajām dalībvalstu institūcijām. Noteica, ka ES pilsoņu diplomātiskās un konsulārās aizsardzības jomā tiek pieņemti eirolikumi (regulas), kas nodrošinātu nepieciešamos līdzekļus diplomātiskās un konsulārās aizsardzības atvieglošanai. Noteikumi par finansiālajām sankcijām, piemēram, fizisku un juridisku personu kontu iesaldēšana, kuras tur aizdomās par terorismu, tika iekļauti nodaļā par kapitālu un maksājumiem. Noteica, ka dalībvalstu iekšējā drošība paliek katras dalībvalsts kompetencē.	Nosaka jaunu iekšlietu un tieslietu jomas nosaukumu – brīvības, drošības un tiesiskuma telpa. Sadarbība tiek pārnesta no starpvaldību metodes uz kopienas metodi. Nosaka, ka pamata lēmumu pieņemšanas procedūra ir koplēmums (co-decision, lēmumu pieņemšanas procedūra, kurā tiesību akta projekts tiek izstrādāts sadarbojoties ES Padomei un Eiropas Parlamentam). Šāda lēmumu pieņemšanas procedūra attieksies uz (1) policijas un tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās; (2) legālo migrāciju un trešo valstu pilsoņu integrāciju; (3) līdzekļiem, kas attiecas uz personām, kurām nepieciešamas vīzas ceļošanai un kuras ir pakļautas vienotas formas vīzu noteikumiem, un kurām nav ES pilsonības. Nosaka Eiropas Kopienu tiesai (Tiesai) vispārēju jurisdikcija pār brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tas dos Tiesai tiesības interpretēt un izskatīt brīvības, drošības un tiesiskuma telpas ietvaros pieņemto tiesību aktu pamatotību. Paredz iespēju izveidot Eiropas Prokuratūru, kuras kompetencē būtu izmeklēt, ierosināt un panākt spriedumu lietās par ES finanšu interešu pārkāpumiem. Uzstāsies tieši kā apsūdzības uzturētājs dalībvalstu attiecīgajās tiesu instancēs. Iespēja paplašināt Eiropas Prokuratūras kompetenci tā, lai tā iekļautu arī noziegumus, kuriem ir pārrobežu  raksturs. Paredz iespēju uzveidot pastāvīgu komiteju iekšējās drošības jautājumos, kas koordinētu darbību (operacionālo sadarbību iekšējās drošības jautājumos) starp atbildīgajām dalībvalstu institūcijām. Nosaka, ka ES pilsoņu diplomātiskās un konsulārās aizsardzības jomā tiek pieņemtas direktīvas, kas izveidos koordinācijas un sadarbības līdzekļus. Noteikumi par finansiālajām sankcijām, piemēram, fizisku un juridisku personu kontu iesaldēšana, kuras tur aizdomās par terorismu, iekļauti nodaļā par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Tādējādi Apvienotā Karaliste, Īrija un Dānija var īstenot opt-out uz šiem līdzekļiem. Nosaka, ka neskatoties uz to, ka iekšējā drošība ir katras dalībvalsts atbildība, tomēr dalībvalstis var uz pašu atbildības pamatiem sadarboties un koordinēt darbības savstarpēji iekšējās drošības jautājumos. Nosaka īpašus noteikumus par datu aizsardzību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.
Kopējā ārējā un drošības politika (KĀDP); Kopējā drošības un aizsardzības politika (EDAP)	KĀDP veido ES 2.pīlāru. Tiek balstīta uz starpvaldību metodi. Liela loma lēmumu pieņemšanas procesā ir ES Padomei un dalībvalstīm, bet ne Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un Eiropas Kopienu tiesai. Nosaka, ka KĀDP un EDAP jomā tiek pieņemtas kopējas pozīcijas, vienota rīcība un kopējas stratēģijas.	Noteica, ka KĀDP integrēta Kopējā drošības un aizsardzības politika, tirdzniecības politika, attīstības sadarbības politika un humanitārā palīdzība. Izveidoja Ārlietu ministra amatu, kas ir viens no Eiropas Komisijas vice-prezidentiem. Tas būtu atbildīgs gan Komisijai, gan ES Padomei. Noteica pamatu ES Ārējās darbības dienesta izveidei. Noteica, ka KĀDP jomā tiek pieņemti ES Padomes lēmumi. Noteica, ka EDAP jomā tiek piemērota "solidaritātes klauzula" un "kopēja aizsardzība". Noteica, ka dalībvalstis, kas to vēlas, var veidot pastāvīgu strukturētu sadarbību aizsardzības jomā.	KĀDP integrēta Kopējā drošības un aizsardzības politika, tirdzniecības politika, attīstības sadarbības politika un humanitārā palīdzība. Nosaka, ka Savienības Ārējās darbības dienesta un Augstā pārstāvja ārlietu un drošības politikas jautājumos amata izveidošana, kā arī KĀDP turpmāka attīstība nekādā mērā neietekmē dalībvalsts kompetenci savas ārpolitikas veidošanā un noteikšanā ne attiecībā uz trešajām valstīm, ne attiecībā uz valsts dalību starptautiskajās organizācijās. Nosaka, ka KĀDP jomā tiek pieņemti ES Padomes lēmumi. Nosaka, ka EDAP jomā tiek piemērota "solidaritātes klauzula" un "kopēja aizsardzība". Dalībvalstis, kas to vēlas, var veidot pastāvīgu strukturētu sadarbību aizsardzības jomā. Papildus Līguma par Konstitūciju Eiropai noteikumiem nosaka, ka Augstā pārstāvja KĀDP jautājumos amata un ES Ārējās darbības dienesta izveide neietekmē dalībvalstu ārpolitiskās saistības formulējot un veidojot savu ārpolitiku, to pārstāvniecību trešajās valstīs un starptautiskajās organizācijās. Precīzi nosaka gadījumos, kuros Eiropas Kopienu Tiesai ir jurisdikcija KĀDP jautājumos. Nosaka īpašus noteikumus par datu aizsardzību Kopējās ārējās un drošības politikas jomā.
Jaunās ES politikas jomas		Noteica juridisko pamatu vienotas Eiropas Enerģētikas politikas veidošanai. Noteica ES kompetenci jomās, kas līdz šim nav bijusi ES kompetencē - Eiropas kosmosa politika; Tūrisms; Civilā aizsardzība; Administratīvā sadarbība. ES šajās jomās būtu koordinācijas un atbalsta funkcijas.	Nosaka juridisko pamatu vienotas Eiropas Enerģētikas politikas veidošanai, ievērojot savstarpēju dalībvalstu solidaritāti, kā arī atsauci uz īpašiem gadījumiem ar enerģētiku attiecībā uz grūtībām apgādē ar dažiem ražojumiem. Nosaka ES kompetenci jomās, kas līdz šim nav bijusi ES kompetencē - Eiropas kosmosa politika; Tūrisms; Civilā aizsardzība; Administratīvā sadarbība. ES šajās jomās ir koordinācijas un atbalsta funkcijas.

[1] Eiropas Kopienu dibināšanas līguma 5. pants: "Kopiena darbojas saskaņā ar šā Līguma piešķirtajām pilnvarām un izvirzītajiem mērķiem.

Jomās, kas nav ekskluzīvā Kopienas kompetencē, tā rīkojas saskaņā ar subsidiaritātes principu un vienīgi tad, ja dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus un ja paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopiena.

Kopienas rīcība vienmēr ir samērīga ar šā Līguma mērķiem."