Vispārējo lietu padome un Ārlietu padome

Vispārējo lietu padome un Ārlietu padome ir divas no Eiropas Savienības Padomes konfigurācijām. Līdz Lisabonas līguma spēkā stāšanās brīdim 2009.gada 1.decembrī darbojās Vispārējo lietu un ārējo attiecību padome (VLĀAP). Līgumam stājoties spēkā, VLĀAP tika sadalīts divās - Vispārējo lietu padome un Ārlietu padome.

Lisabonas līgums nosaka, ka Vispārējo lietu padomi vada Prezidentūras atbilstošais ministrs, bet Ārlietu padomi vada Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Vispārējo lietu padomē piedalās Eiropas Savienības (ES) Eiropas lietu vai ārlietu ministri, savukārt Ārlietu padomē - ārlietu ministri. Atkarībā no darba kārtības jautājumiem Padomē var piedalīties arī aizsardzības, attīstības vai tirdzniecības ministri. ES Vispārējo lietu padomes un Ārlietu padomes sanāksmes notiek reizi mēnesī, taču steidzamu jautājumu gadījumā var tikt sasauktas arī ārkārtas sanāksmes.

Vispārējo lietu padomē tiek izskatīti jautājumi, kas skar vairāk nekā vienu ES politiku, piemēram, sarunas par ES paplašināšanos, gatavošanos Eiropadomei, ES daudzgadu budžeta perspektīvas izstrāde, kā arī institucionālie un administratīvie jautājumi.

Ārlietu padomē tiek risināti visi ES jautājumi, kas saistīti ar ārējo darbību, t.sk., kopējo ārējo un drošības politiku, Eiropas drošības un aizsardzības politiku, ārējo tirdzniecību un attīstības sadarbību.

Latvija VLP-ĀP sanāksmēs piedalās kopš 2003.gada maija, kad Padomes darbs pirmo reizi risinājās 25 valstu  formātā, un Latvijai kopā ar 9 citām topošajām ES dalībvalstīm tika piešķirts novērotāju statuss. Kopš 2004.gada maija Latvija piedalās VLP-ĀP sanāksmēs kā pilntiesīga dalībniece. Latviju VLP-ĀP pārstāv ārlietu ministrs.

Informāciju par aktualitātēm ES Ārlietu padomē skatiet valdības mājas lapas par ES jautājumiem www.es.gov.lv. sadaļā Kopējā ārpolitika un drošības politika.