ES paplašināšanās
Līdz šim ir notikušas piecas ES paplašināšanās kārtas, dalībvalstu skaitam pieaugot no sešām valstīm 1951. gadā līdz 27 šobrīd. ES paplašināšanās process turpinās un dalības ES perspektīva ir dota kopumā deviņām valstīm: Dienvidaustrumeiropas valstīm Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Kosovai, Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai, Melnkalnei, Serbijai, kā arī Turcijai un Islandei.
Latvija atbalsta tālāku Eiropas Savienības (ES) paplašināšanos, balstoties uz individuālu pieeju un dalības ES kritēriju izpildi. No pašu pieredzes zinām, cik liela nozīme Eiropas perspektīvai ir katras valsts demokrātiskajā stabilitātē, attīstībā un tautas labklājības pieaugumā. Tikai valstu cieša sadarbība sava reģiona un visas Eiropas ietvaros spēj dot tām saliedētību, reģionālo attīstību, drošību un mieru. Latvija ir gatava šīm valstīm palīdzēt to izaugsmē, jo spēj novērtēt šādas palīdzības nozīmi ceļā uz dalību ES.
2005. gada 3. oktobrī tika uzsāktas ES pievienošanās sarunas ar Turciju un Horvātiju. Pievienošanās sarunas ar Horvātiju tika pabeigtas 2011. gada 30. jūnijā. Savukārt 2010. gada 27. jūlijā tika sāktas ES pievienošanās sarunas ar Islandi. Bijušajai Dienvidslāvijas Republikai Maķedonijai 2005. gada decembrī tika piešķirts kandidātvalsts statuss; pievienošanās sarunas pagaidām nav uzsāktas. 2010.gada 17.decembrī ES kandidātvalsts statuss tika piešķirts Melnkalnei.
Pieteikumu dalībai ES ir iesniegusi arī Albānija (2009. gada 28. aprīlī) un Serbija (2009. gada 22. decembrī).
Turcija
1959. un 1987. gadā iesniegti pieteikumi dalībai ES (Eiropas Ekonomiskajā Kopienā /EEK/).
1963. gadā noslēgts EEK un Turcijas Asociācijas līgums, kas paredzēja pakāpenisku muitas ūnijas izveidošanu. Muitas ūnija stājās spēkā 1995. gadā.
1997. gadā ES apstiprināja Turcijas dalības perspektīvu (eligibility for accession), atzīmējot, ka uz to attieksies tie paši kritēriji, kas uz pārējām kandidātvalstīm.
1999. gada decembrī ES Helsinku Eiropadomes laikā Turcija oficiāli atzīta par kandidātvalsti.
2004. gada 17. decembrī ES vienojās uzsākt pievienošanās sarunas ar Turciju.
2005. gada 3. oktobrī pievienošanās sarunas ar Turciju tika sāktas. Prognozēts, ka tās ilgs vismaz desmit gadus.
Līdz 2011. gada decembrim no 35 ES pievienošanās sarunu sadaļām atvērtas 13 sadaļas, no tām viena – provizoriski slēgta.
Horvātija
2001. gadā parakstīts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2005. gada 1. februārī.
2003. gadā iesniegts pieteikums dalībai ES.
2004. gada 18. jūnijā Eiropadome piešķīra Horvātijai ES kandidātvalsts statusu un nolēma uzsākt pievienošanās sarunas 2005.gadā ar noteikumu, ka Horvātija pilnveidos minoritāšu tiesību ievērošanu, uzlabos bēgļu atgriešanās procesu, veiks tieslietu sistēmas reformas, cīnīsies pret korupciju, veicinās reģionālo attīstību un pilnībā sadarbosies ar Hāgas Starptautisko tribunālu (ICTY).
2005. gada 3. oktobrī pievienošanās sarunas ar Horvātiju tika uzsāktas.
2010. gada 30. jūnijā sarunas tika pabeigtas, bet 2011. gada 9. decembrī Briselē tika parakstīts līgums par Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
Horvātijas pievienošanās ES ir paredzēta 2013. gada 1. jūlijā.
Islande
1994. gadā Islande kļuva par Eiropas Ekonomiskās Zonas (European Economic Area – EEA) dalībvalsti, tādējādi uzsākot ES likumdošanas kopuma (acquis) lielākās daļas piemērošanu.
2000. gadā Islande kļuva par Šengenas līguma dalībvalsti.
2009. gada 16. jūlijā iesniegts pieteikums dalībai ES.
2010. gada 17. jūnija Eiropadome pieņēma lēmumu par pievienošanās sarunu sākšanu.
2010. gada 27. jūlijā uzsāktas Islandes ES pievienošanās sarunas.
Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija (turpmāk tekstā - Maķedonija)
2001. gada 9. aprīlī tika parakstīts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Maķedoniju un ES, kas stājās spēkā 2004. gada 1.aprīlī.
2004. gada 22. martā Maķedonija iesniedza pieteikumu dalībai ES.
2005. gada 17. decembrī Eiropadome Maķedonijai piešķīra ES kandidātvalsts statusu.
Melnkalne
2007.gada 15.oktobrī tika parakstīts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums, kas stājās spēkā 2010.gada 1.maijā.
2008.gada 15.decembrī Melnkalne iesniedza pieteikumu dalībai ES.
2010.gada 17. decembrī Melnkalne kļuva par ES kandidātvalsti.
Arī citas Rietumbalkānu valstis pakāpeniski tuvinās integrācijai ES. Būtisks solis ir Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu noslēgšana ar ES un tās dalībvalstīm. Šādi līgumi iepriekš slēgti arī ar visām pēdējās paplašināšanās kārtas valstīm, tai skaitā ar Latviju.
Stabilizācijas un asociācijas nolīgumi (SAN) ar Rietumbalkānu valstīm ir ES instruments, lai nodrošinātu mieru, stabilitāti, pārticību un brīvību Balkānu reģionā, kā arī lai atbalstītu reformu procesu un palīdzētu ceļā uz integrāciju ES.
SAN ar Maķedoniju stājās spēkā 2004. gada 1. aprīlī, ar Horvātiju - 2005. gada 1. februārī, ar Albāniju - 2009. gada 1.aprīlī un ar Melnkalni - 2010.gada 1. maijā. SAL ir parakstīti arī ar Serbiju – 2008. gada 29. aprīlī un Bosniju un Hercegovinu – 2008. gada 16. jūnijā. Šobrīd ES dalībvalstīs notiek SAN ratifikācijas process ar Serbiju. Latvija jau ir ratificējusi SAN ar Bosniju, Hercegovinu un Serbiju.
Pirmsiestāšanās palīdzības instruments (IPA)
ES kandidātvalstīm (Horvātijai, Turcijai, Maķedonijai, Islandei, Melnkalnei) un potenciālajām kandidātvalstīm (Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Serbijai, Kosovai) ir pieejams ES finansējums saskaņā ar Padomes 2006. gada 17. jūlijā apstiprināto Regulu par Pirmsiestāšanās palīdzības instrumenta (IPA) izveidi. Līdzekļu piešķiršanas procesā ir ņemtas vērā katras atsevišķas valsts vajadzības un absorbcijas spējas.
No 2007. gada 1. janvāra IPA aizvieto piecus iepriekšējos instrumentus (PHARE, ISPA, SAPARD, Turcijas pirmsiestāšanās instrumentu un CARDS), apvienojot visu pirmsiestāšanās palīdzību vienā struktūrā. IPA mērķis ir palīdzēt valstīm gatavoties dalībai ES, tai skaitā ES vērtību, likumu un standartu pārņemšanai.
IPA instruments sastāv no pieciem komponentiem:
- palīdzība pārejas periodā un institūciju izveidē;
- reģionālā un pārrobežu sadarbība;
- reģionu attīstība;
- cilvēkresursu attīstība;
- lauku attīstība.
Pirmie divi komponenti attiecas gan uz kandidātvalstīm, gan uz potenciālajām kandidātvalstīm, palīdzot nostiprināt demokrātiskās institūcijas, likuma varu, reformēt valsts administrāciju, veicināt ekonomiskās reformas un audzināt cieņu pret cilvēktiesībām un minoritāšu tiesībām.
Pārējie trīs komponenti attiecas uz kandidātvalstīm, palīdzot tām pieņemt un ieviest ES likumu kopumu (acquis communautaire) un veikt priekšdarbus kopējās lauksaimniecības politikas un kohēzijas politikas ieviešanai.
Palīdzība tiek sniegta, izmantojot:
· ieguldījumus, publiskos iepirkumus, līgumus vai subsīdijas;
· administratīvo sadarbību, iesaistot dalībvalstu norīkotus speciālistus (piemēram, mērķsadarbību);
· Eiropas Kopienas ieguldījumu starptautiskās misijās, iniciatīvās vai organizācijās, kas aktīvi darbojas saņēmējvalsts vārdā, tostarp administratīvās izmaksas;
· pasākumus programmu izpildes procesa un pārvaldes atbalstam;
· budžeta atbalstu.
Informāciju par IPA instrumentu, par IPA piedāvāto finansēšanas iespēju, kā arī par projektiem un pieteikšanās procedūru skatīt Eiropas Komisijas mājas lapā par paplašināšanos.
Pārskats par jauniem finanšu noteikumiem un finanšu saņemšanas iespējām 2007.-2013. gadā šeit.
Informāciju par dalību TAIEX (Tehniskās palīdzības un informācijas apmaiņas biroja) apmācībās un par Twinning projektu sagatavošanu, ieviešanu un uzraudzību var atrast
LV Finanšu ministrijas mājas lapā, kur ir arī norādīti, t.sk., IPA projekti, uz kuriem šobrīd var pieteikties:
http://www.fm.gov.lv/?lat/eiropas_savieniba/twinning/pieteiksanas_uz_projektu_konkursiem
.
Eiropas Komisijas paplašināšanās un ES kaimiņu politikas komisāra Štefana Fīles (Štefan Füle) mājas lapa.
ES paplašināšanās (Eiropas Komisijas publikācijas angļu val.)
ES paplašināšanās ziņu iknedēļas izdevums
- arhīvs
