ES DAUDZGADU BUDŽETS – FINANŠU IETVARS 2007. – 2013. GADAM
[29.08.2008.]
Kopš 1988. gada Eiropas Savienības (ES) ikgadējais budžets tiek plānots saskaņā ar finanšu ietvaru. Finanšu ietvars ir ES daudzgadu budžeta plānošanas mehānisms, kurš nosaka ES budžeta ieņēmumu struktūru un griestus, maksimālo izdevumu apjomu un struktūru, kā arī nosaka ikgadējā ES budžeta apmēru.
Finanšu ietvara projektu piedāvā Eiropas Komisija (EK). To izskata un saskaņo dalībvalstis ES Padomes ietvaros. Finanšu ietvars dalībvalstīm jāpieņem vienbalsīgi. Tad finanšu ietvars tiek izskatīts un akceptēts Eiropas Parlamentā (EP).
EK ir atbildīga par finanšu ietvara realizēšanu, tās darbību uzrauga Revīzijas palāta un EP. ES noteiktas politikas praksē realizē arī dalībvalstis, piemēram, lauksaimniecības un reģionālās attīstības (kohēzijas un struktūrfondu) politikas ievieš dalībvalstu pilnvarotas institūcijas.
ES budžets tiek veidots kā bezdeficīta budžets. ES ieņēmumus galvenokārt veido iekasētie muitas maksājumi un lauksaimniecības nodevas (jeb tā saucamie tradicionālie pašu resursi), PVN maksājumi un dalībvalstu obligātie maksājumi.
Patlaban spēkā ir ES finanšu ietvars 2007. - 2013. gadam. Detalizētāka informācija par ES budžetu un finanšu ietvaru 2007. – 2013. gadam ir apskatāma šeit.
Finanšu ietvars 2007. – 2013. gadam
2005. gada 15.-16. decembra Eiropadomes sanāksmē dalībvalstis vienojās par finanšu ietvaru 2007. – 2013. gadam. Laika posmam no 2007. līdz 2013. gadam ES daudzgadu budžeta kopapjoms noteikts 1,045% apmērā no ES dalībvalstu nacionālā bruto ienākuma jeb 862,3 miljardi eiro.
Lai lēmums par finanšu līdzekļu sadali 2007. – 2013. gadam stātos spēkā, bija nepieciešams noslēgt Iestāžu nolīgumu – vienošanos starp ES Padomi, EK un EP. Līguma mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu un uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un ES institūciju sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību. Iestāžu nolīgums tika parakstīts 2006. gada 14. jūnijā un stāsies spēkā 2007. gada 1. janvārī.
Latvijai piešķirtā finansējuma kopējais apjoms 2007. – 2013. gadam ir 6,60 miljardi eiro, t.sk. kohēzijas un struktūrfondiem paredzēti 4,62 miljardi eiro un lauksaimniecībai un lauku attīstībai – 1,988 miljardi eiro.
Papildus Latvijai piešķirtajam finansējumam ir iespējams saņemt finansējumu no kopējām ES programmām un tā rezultātā saņemtais finansējuma apjoms būs atkarīgs no veiksmīgas individuālu projektu izstrādes. Kā šādu programmu piemērus var minēt 7. ietvara programmu zinātnei un pētniecībai, "Jaunatne rīcībā", "Kultūra 2007", "Media 2007" u.c.
ES budžeta pārskatīšana
Noslēdzot vienošanos par ES budžetu 2007. – 2013. gadam, ES dalībvalstis arī vienojās modernizēt ES budžetu, lai palielinātu tā spēju risināt 21. gadsimta izaicinājumus. Saskaņā ar 2005. gada decembra Eiropadomes secinājumiem ES dalībvalstis aicina EK veikt pilnīgu budžeta pārskatīšanu attiecībā uz visiem ES izdevumu un resursu aspektiem, tostarp Kopējo lauksaimniecības politiku un Apvienotās Karalistes atlaidi, un par to ziņot ES Padomei 2008./2009. gadā. Balstoties uz EK sniegtajiem priekšlikumiem, ES dalībvalstis uzsāks diskusiju par vispārējo ES budžeta reformu.
2007. gada 12. septembrī EK nāca klajā ar diskusiju dokumentu "Budžeta reforma - pārmaiņas Eiropā" (Reforming the budget, changing Europe), lai rosinātu plašu apspriešanu vietējā, reģionālā, dalībvalstu un ES līmenī un sagatavotos 2008./2009. gadā plānotajām sarunām par ES budžeta pārskatīšanu. Konsultāciju dokuments atklāj problemātiskos aspektus ES budžetā, kā arī izvirza jautājumus, uz kuriem koncentrēties ES budžeta pārskatīšanas procesā. Sabiedriskā apspriešana turpinājās līdz 2008. gada 15. jūnijam. Tās laikā EK saņēma 279 viedokļus, ko ir snieguši Eiropas pilsoņi, nevalstiskās organizācijas, pašvaldības un 25 ES dalībvalstu valdības.
Lai izstrādātu Latvijas interesēm atbilstošu pozīciju par ES budžeta pārskatīšanu, 2007. gada 26. martā ar Ministru prezidenta rīkojumu tika izveidota starpministriju darba grupa Latvijas nacionālo pozīciju izstrādei par ES budžeta pārskatīšanu, kuras darbību koordinē Ārlietu ministrija. Nacionālās pozīcijas sagatavošanas mērķis ir nodrošināt, lai Ministru kabineta locekļi un ministriju pārstāvji atbilstoši savai kompetencei varētu paust vienotu nostāju jautājumā par ES budžeta pārskatīšanu, pārstāvot Latvijas Republiku ES institūcijās.
2008. gada 18. martā LR Ministru kabinets apstiprināja nacionālo pozīciju Nr. 1 par ES budžeta pārskatīšanu, kurā iekļauts arī Latvijas sākotnējais viedoklis par minēto EK diskusiju dokumentu. Nacionālā pozīcija atspoguļo Latvijas prioritātes ES budžeta pārskatīšanas procesā, kā arī jomas, kurās Latvijas skatījumā ES finansējumam būtu vislielākā pievienotā vērtība vietējā, reģionālā, nacionālā un ES līmenī. Balstoties uz Latvijas nacionālo pozīciju Nr. 1, Latvija ir paudusi savu viedokli ES budžeta sabiedriskās apspriešanas procesā, publicējot to EK Budžeta ģenerāldirektorāta mājas lapā. Latvijas viedoklis ir apskatāms šeit.
Papildus informācija
ES mājas lapa par ES budžeta pārskatīšanu "Budžeta reforma - pārmaiņas Eiropā"
|
