|
Kādas ir ES pilsoņu tiesības?
No 2004.gada 1.maija Latvijas pilsoņi automātiski ir arī ES pilsoņi. Līdz ar to Latvijas pilsoņiem ir iespējams izmantot ES pilsoņiem piešķirtās tiesības, tai skaitā brīvi pārvietoties ES. Brīva darbaspēka kustība ir viena no sastāvdaļām tiesībām brīvi pārvietoties. Bez tiesībām strādāt tiesības brīvi pārvietoties ietver tiesības uzturēties citās ES dalībvalstīs, tiesības sniegt pakalpojumus, kā arī tiesības mācīties un studēt.
Uz ko attiecas tiesības strādāt?
Pēc 2004.gada 1.maija nosacījumi, uz kādiem ES dalībvalstīs var strādāt Latvijas pilsoņi, nav sarežģītāki par tiem, kādi tie bija pirms Latvijas iestāšanas ES. Tiem Latvijas pilsoņiem, kuri jau 2004.gada 1.maijā legāli strādāja kādā ES dalībvalstī, šīs tiesības tika saglabātas. Bet pagaidām Latvijas pilsoņi nevar baudīt tās tiesības, kas viņiem kā ES pilsoņiem pienācas attiecībā uz brīvu darbaspēka kustību. Veco dalībvalstu bažas par darbaspēka pieplūdumu no Austrumeiropas, ir pamatā tam, ka Latvijas Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai tika paredzēti pārejas periodi attiecībā uz jauno dalībvalstu pilsoņu, kuri vēlas uzsākt strādāt kādā ES dalībvalstī, iespējām to izmantot. Lai uzzinātu, kuras dalībvalstis ir noteikušas ierobežojumus brīvai darbaspēka kustībai no jaunajām ES dalībvalstīm, skatīt tabulu.
Cik ilgi būs spēkā veco dalībvalstu noteiktie ierobežojumi?
Ierobežojumi attiecībā uz pieeju darba tirgum jauno dalībvalstu pilsoņiem ir tikai pagaidu pasākums. Vecajām ES dalībvalstīm ir tiesības divus gadus no Latvijas pievienošanās dienas ES neatvērt brīva darba tirgus robežas. Šādas tiesības saglabāsies vēl piecus gadus, tātad kopā septiņus gadus. Tuvojoties pirmā divu gadu perioda beigām, vecajām dalībvalstīm ir pienākums paziņot Eiropas Komisijai, vai pārejas perioda piemērošana pret attiecīgu jauno dalībvalsti tiks turpināta vēl uz nākamajiem 3 gadiem. Ja šāds ziņojums netiek iesniegts, tad automātiski pārejas periods tiek atcelts, un darba tirgus tiek atvērts. Pašreizējās dalībvalstis varēs pagarināt pārejas periodu no 5 gadiem līdz 7 gadiem tikai tādā gadījumā, ja pastāvēs nopietni darba tirgus līdzsvara traucējumi vai to rašanās iespēja. Par vēlmi turpināt arī šo pēdējo pārejas periodu Komisijai iesniedzams dalībvalsts ziņojums, kurā jābūt atspoguļotiem konkrētiem pierādījumiem par darba tirgus apdraudējumu. Ja šāds ziņojums netiek iesniegts, pārejas periods automātiski tiek atcelts.
Pretpasākumi
Gadījumos, kad kāda no vecajām dalībvalstīm piemēro darba tirgus ierobežojumus pret Latvijas pilsoņiem, Latvija ir tiesīga ieviest ekvivalentus pasākumus attiecībā pret konkrētās dalībvalsts pilsoņiem.
Vai ir tiesības strādāt jaunajās dalībvalstīs?
Starp jaunajām dalībvalstīm no Austrumeiropas savstarpēji nav noteikti nekādi pārejas periodi brīvai darbaspēka kustībai, un tādējādi darba tirgus starp tām tiek atvērts jau no 1.maija. Tomēr, ja ir vai ir paredzami Latvijas darba tirgus apdraudējumi no kādas jaunās dalībvalsts pilsoņu puses, pastāv iespējas ieviest ierobežojumus attiecībā pret šo valstu pilsoņiem. Pagaidām Latvija, līdzīgi kā citas jaunās dalībvalstis, neplāno ieviest savstarpējus darbaspēka ierobežojumus.
Kādi būs jauno dalībvalstu pilsoņu ieguvumi?
Pamatprincips, kas ir nostiprināts Latvijas Pievienošanās līgumā Eiropas Savienībai, nosaka, ka ierobežojumi attiecībā uz Latvijas pilsoņiem nedrīkst būt nelabvēlīgāki par tiem, kādi pastāvēja 2003.gada 16.aprīlī, kas ir Pievienošanās līguma parakstīšanas diena. Tāpat svarīgs ir noteikums, ka pārejas periodu pastāvēšanas laikā priekšroka dodama jauno dalībvalstu pilsoņiem attiecībā pret trešo valstu pilsoņiem Tas nozīmē, ka gadījumā, ja uz vienu darba vietu Spānijā pretendēs gan Latvijas pilsonis, gan Krievijas pilsonis, tad priekšroka ir jādod Latvijas pilsonim.
Eiropas Savienības veco dalībvalstu lēmumi par darba tirgus atvēršanu Latvijas pilsoņiem
(stāvoklis uz 19.03.2008)
|
Darba tirgus atvērts |
Darba tirgus daļēji atvērts |
Darba tirgus slēgts līdz 30.04.09. |
|
Īrija |
Beļģija
Beļģijas reģioni nosaka, kurās specialitātēs darba tirgus ir atvērts. Briseles reģions noteicis šādas profesijas – medmāsas, santehniķi, elektriķi, automehāniķi, celtnieki, arhitekti, grāmatveži, inženieri, IT speciālisti. |
Austrija |
|
Lielbritānija |
Francija
Valdība kopā ar sociālajiem partneriem nosaka, kurās specialitātēs darba tirgus ir atvērts (celtniecība, sab. ēdināšana, lauksaimniecība, mašīnbūve, metālapstrāde, apstrādes rūpniecība, tirdzniecība, pārtikas higiēna) |
Vācija |
|
Zviedrija |
|
Dānija |
|
Grieķija |
|
|
|
Portugāle |
|
|
|
Somija |
|
|
|
Spānija |
|
|
|
Itālija |
|
|
|
Nīderlande |
|
|
|
Luksemburga |
|
|
* Arī Eiropas Ekonomikas Zonas valsts Islande paziņojusi par darba tirgus atvēršanu Latvijas pilsoņiem.
Papildus informāciju par darbaspēka kustību var uzzināt šādās ES dalībvalstu mājaslapās:
Vācijas Federatīvā Republika:
http://www.auswaertiges-amt.de/www/de/eu_politik/vertiefung/faq_html
Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste:
Imigrācijas un pilsonības direktorāts: http://www.ind.homeoffice.gov.uk/
Informācija par darba atļaujām
Ieceļošanas nosacījumi
Austrijas Republika:
Austrijas Republikas Ārlietu ministrija: www.bmaa.gv.at
Austrijas Republikas Iekšlietu ministrija: www.bmi.gv.at
Informācija par darba programmām un apstākļiem Austrijas republikā
Īrija:
Īrijas Republikas Ārlietu ministrija: http://foreignaffairs.gov.ie/
Informācija par vīzām
Informācija par darba atļaujām
Zviedrijas Karaliste:
Informācija par darba un uzturēšanās atļaujām:
http://www.migrationsverket.se/english.html?english/evisum/evisum.html
Nīderlandes Karaliste:
Imigrācijas un naturalizācijas dienests:
http://www.ind.nl/NL/verblijfwijzer/verblijfwijzer_content.asp?proc=komen&lang=nl
Francijas Republika:
Informācija par vīzām:
http://www.diplomatie.gouv.fr/venir/visas/index.asp?anglais
|
