Institucionālie jautājumi - Eiropas Komisijas apstiprināšana, efektīva jaunās Komisijas darba uzsākšana.
- Lēmuma pieņemšana par Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību.
- Vienošanās par Eiropas Parlamenta 2009. – 2014.gadam deputātu skaita palielināšanu atbilstoši 2008. gada decembra un 2009. gada jūnija Eiropadomes lēmumiem.
Austrumu partnerība un dialogs ar Centrālāzijas valstīm - Daudzpusējo Austrumu partnerības formātu tālāka attīstīšana, apstiprināto darbības programmu īstenošana katrā no četrām tematiskajām platformām.
- Maksimāli veicināt sarunu pabeigšanu ar Ukrainu par jauno Asociācijas līgumu, ieskaitot sadaļu par brīvo tirdzniecību.
- Attiecību padziļināšana ar individuālām valstīm: uzsākt sarunas par Asociācijas līgumu ar Moldovu, apstiprināt mandātu sarunām par Asociācijas līgumiem ar Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu, kā arī uzsākt mandāta gatavošanu sarunām par vīzu atvieglojumiem ar Baltkrieviju.
- Dialogs ar Centrālāzijas valstīm ES stratēģijas Centrālāzijai ietvaros.
- Izglītības iniciatīvas Uzbekistānā koordinēšana.
Transatlantiskās attiecības - Jauno ES institūciju efektīva sadarbība ar ASV.
- ES un ASV sadarbība dažādos starptautiskajos formātos, īpaši G20 ietvaros.
- Sadarbības turpināšana reģionālos jautājumos, īpaši, attiecībā uz Irānu, Afganistānu, Pakistānu un Tuvajiem Austrumiem.
- ES – ASV ekonomisko attiecību stiprināšana, izmantojot Transatlantiskās ekonomikas padomes un ES-ASV Enerģētikas padomes formātus.
ES paplašināšanās un Rietumbalkāni - ES paplašināšanās procesa un ES integrācijas turpināšana ar esošajām un potenciālajām kandidātvalstīm atbilstoši katras valsts progresam un veikumam noteikto kritēriju izpildē.
- Pievienošanās ES sarunu pabeigšana ar Horvātiju, turpināšana ar Turciju, uzsākšana ar Islandi un bijušo Dienvidslāvijas Republiku Maķedoniju.
- Aktīva ES iesaiste Rietumbalkānu reģionā, t.sk., risinājuma meklēšana Kosovas dalībai reģiona iniciatīvās, ES tiesiskuma misijas Kosovā darbības turpināšana.
ES – Krievijas attiecības - Sarunu turpināšana par jauno ES – Krievijas sadarbības līgumu, t.sk. tirdzniecības un enerģētikas sadaļu; sarunās par tirdzniecību jāņem vērā jaunā situācija, kādā atrodas Krievija – Muitas ūnijas izveide starp Krieviju, Kazahstānu un Baltkrieviju, Krievijas iestāšanās sarunas Pasaules Tirdzniecības organizācijā.
- Enerģētikas hartas principu iekļaušana ES – Krievijas jaunajā sadarbības līgumā.
- Vīzu atvieglojumu un readmisijas līgumu efektīva ieviešana, kā arī sekmīga sadarbība vīzu dialoga ietvaros, kas ir priekšnosacījumi virzībai uz bezvīzu režīmu kā ilgtermiņa perspektīvu.
Enerģētiskā drošība - Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna ieviešana.
- Enerģētikas prioritāšu koordinēšana ES Stratēģijas Baltijas jūrai ietvaros.
- ES enerģētikas drošības stiprināšana, resursu piegāžu dažādošana un attiecību nostiprināšana ar enerģijas piegāžu un tranzīta valstīm; "ES Enerģijas rīcības plāna pēc 2010.gada" pieņemšana.
ES ārējās tirdzniecības politika un globālā ekonomika - ES tirgus pieejamības stratēģijas īstenošana, īpaši tirdzniecības šķēršļu identificēšana un novēršana tādās Latvijai svarīgās tirdzniecības valstīs kā Krievija, Ukraina, Baltkrievija un Centrālāzijas valstis.
- Koordinēta rīcība globālā mērogā, tai skaitā G20 ietvaros, lai pēc iespējas ātrāk pārvarētu pasaules ekonomisko krīzi.
- Progress sarunās par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas attīstības raunda noslēgšanu un cīņa pret protekcionismu pašreizējās ekonomiskās krīzes kontekstā.
Kopējā Drošības un aizsardzības politika - ES misijas Gruzijā turpināšana, tās kapacitātes stiprināšana.
- Koordinēta rīcība Afganistānā, īstenojot drošības sektora reformu.
- ES civilo spēju attīstīšana personāla apmācības un atlases, kā arī misiju nodrošinājuma jomā.
- ES-NATO stratēģiskās sadarbības operācijās un spēju attīstībā pastāvīga uzlabošana, rīkojot neformālas augsta līmeņa politiskās konsultācijas; ES-NATO sadarbība, ņemot vērā jauno NATO stratēģisko koncepciju.
- ES Kaujas grupas koncepcijas tālāka attīstība, uzmanību pievēršot kaujas grupu vietai un lomai KDAP.
Lisabonas stratēģija pēc 2010.gada - Lisabonas stratēģijas mērķim ir jābūt izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai.
- Starp Lisabonas stratēģijas prioritātēm jābūt izglītībai, pētniecībai un inovācijām, nodarbinātības politikai, konkurētspējas un produktivitātes palielināšanai, kā arī uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai.
ES budžeta pārskatīšana, Kohēzijas politika un Kopējā lauksaimniecības politika - Diskusijas uzsākšana par ES budžeta pārskatīšanas principiem, atvēlot pietiekamu laiku diskusijām par budžeta veidošanas principiem un prioritātēm.
- ES budžeta izdevumu daļā Latvijas svarīgākās prioritātes ir Kohēzijas politika, enerģētika, Kopējā lauksaimniecības politika un ārējās attiecības. Ieņēmumu daļā - pārskatāmas, vienkāršas un ES iedzīvotājiem saprotamas ES budžeta pašu resursu (jeb ieņēmumu) sistēmas veidošana.
- Sākotnējā Kohēzijas politikas mērķa saglabāšana - attīstības atšķirību izlīdzināšana starp mazāk attīstītajām teritorijām un pārējo ES.
- Reformēta Kopējās lauksaimniecības politika, nodrošinot ES līmenī vienlīdzīgus un godīgus tiešos maksājumus visu dalībvalstu lauksaimniekiem.
Klimata pārmaiņu samazināšana pasaulē pēc 2012.gada - Juridiski saistošas visaptverošas un ambiciozas starptautiskās vienošanās panākšana 2010. gadā.
- Klimata un enerģētikas tiesību aktu paketē ietverto principu saglabāšana, turpmāk veidojot klimata izmaiņu politiku un ņemot vērā valsts maksātspēju un panākto progresu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā.
Stokholmas programmas tieslietās un iekšlietās ieviešana - Stokholmas programmas rīcības plāna izstrāde.
- Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktā minēto principu ievērošana Stokholmas programmas ieviešanā, saglabājot Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kompetenci legālās migrācijas, patvēruma un robežu jomā.
|
