|
Latvijai būtiskākie jautājumi Zviedrijas ES prezidentūras laikā 2009. gada otrajā pusē
Institucionālie jautājumi - Vienošanās par Eiropas Komisijas 2009. - 2014. gadam sastāvu, jo īpaši, tās priekšsēdētāju.
- Diskusiju atsākšana par Lisabonas līguma ieviešanas jautājumiem (t.sk. Eiropas Ārējās darbības dienestu).
- Vienošanās par Eiropas Parlamenta 2009. – 2014. gadam deputātu skaitu atbilstoši 2008. gada decembra Eiropadomes lēmumam.
ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam - ES stratēģijas Baltijas jūras reģionam apstiprināšana, nodrošinot Latvijas interešu atspoguļojumu enerģētikas, konkurētspējas, izglītības, pētniecības un kultūras, vides, kā arī sabiedrības labklājības un drošības jomās.
- Vienošanās par efektīvu stratēģijas īstenošanas mehānismu, paredzot tās ieviešanā būtisku lomu Eiropas Komisijai.
- Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu plāna ieviešana.
Austrumu partnerība - Austrumu partnerības īstenošana, apstiprinot pēc iespējas vairāk projektu prioritārajās jomās: virzība uz brīvās tirdzniecības telpu un ekonomisko integrāciju; ilgtspējīga vides politika, ietverot enerģētiku, it īpaši enerģijas efektivitātes palielināšanu; mobilitāte saistībā ar drošu robežkontroli; izglītība.
- Daudzpusējā politiskā dialoga turpināšana ar partneriem; ES finanšu palielinājums pēc 2010. gada; uzsākto darbu pēctecības nodrošināšana nākamo prezidentūru laikā.
- Tirdzniecības attiecību stiprināšana ar konkrētām valstīm: sarunu par brīvās tirdzniecības līgumu (BTL) turpināšana ES-Ukrainas jaunā līguma ietvaros; gatavošanās sarunām par ES-Gruzijas un ES-Armēnijas BTL noslēgšanu; priekšizpētes pabeigšana par ES-Moldovas BTL iespējām.
Transatlantiskās attiecības - Līdzšinējās dinamiskās sadarbības ar ASV turpināšana, īpašu uzmanību koncentrējot Austrumu partnerības valstīm un Centrālāzijai.
- Sadarbības turpināšana reģionālos jautājumos (jo īpaši attiecībā uz Afganistānu, Pakistānu, Tuvajiem Austrumiem, Irānu, Ziemeļkoreju).
ES – Krievijas attiecības - Sarunu turpināšana par jauno ES – Krievijas sadarbības līgumu, akcentējot sarunās panākto vienošanos saturu. Sarunu temps un gala termiņi nedrīkst kļūt par izšķirošo faktoru.
- Krievijas iestāšanās procesa Pasaules Tirdzniecības organizācijā turpināšana, ņemot vērā iestāšanās nosacījumu izpildi.
ES paplašināšanās un Rietumbalkāni - Pievienošanās ES sarunu turpināšana ar Horvātiju un Turciju atbilstoši katras valsts iekšējo reformu tempam un noteikto kritēriju izpildei.
- Bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas, Serbijas, Albānijas, Melnkalnes, kā arī Bosnijas un Hercegovinas integrācijas Eiropas Savienībā turpināšana atbilstoši katras valsts paveiktajam noteikto kritēriju izpildē.
- Aktīva ES iesaiste Rietumbalkānu reģionā, t.sk., risinājuma meklēšana Kosovas pilntiesīgai dalībai reģiona iniciatīvās.
Eiropas Drošības un aizsardzības politika - Starptautiskās klātbūtnes Gruzijā saglabāšana, panākot ES novērošanas misijas pagarināšanu un nostiprināšanu.
- Pilnvērtīgas ES policijas misijas darbības turpināšana Afganistānā drošības sektora reformas īstenošanā.
- ES tiesiskuma misijas Kosovā darbības turpināšana likuma varas reformas īstenošanā.
- Turpmāka ES civilo spēju attīstīšana personāla apmācības un atlases, kā arī misiju nodrošinājuma jomā.
- ES-NATO stratēģiskās sadarbības operācijās pastāvīga uzlabošana, rīkojot neformālas augsta līmeņa politiskās konsultācijas.
ES budžeta pārskatīšana - Pēc iespējas ātrāka debašu uzsākšana par ES budžeta pārskatīšanu, atvēlot pietiekamu laiku dalībvalstu diskusijām par budžeta veidošanas principiem un prioritātēm.
- ES budžeta izdevumu daļā Latvijas svarīgākās prioritātes ir Kohēzijas politika, enerģētika, Kopējā lauksaimniecības politika un ārējās attiecības.
- Ieņēmumu daļā - pārskatāmas, vienkāršas un ES iedzīvotājiem saprotamas ES budžeta pašu resursu (jeb ieņēmumu) sistēmas veidošana.
Lisabonas stratēģija pēc 2010. gada - Debates par Lisabonas stratēģijas pēc 2010.gada prioritārajām darbības jomām un principiem, lai 2010. gada pavasara Eiropadomē varētu panākt dalībvalstu politisku vienošanos par jauno Lisabonas stratēģiju.
- Arī pēc 2010. gada stratēģijas mērķim jābūt izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Vienlaikus ir būtiski, lai izvirzītie mērķi būtu ne tikai ambiciozi, bet arī reāli sasniedzami.
- Starp Lisabonas stratēģijas prioritātēm jābūt izglītībai, pētniecībai un inovācijām, nodarbinātības politikai, konkurētspējas un produktivitātes palielināšanai, kā arī uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai.
Ārējā ekonomiskā politika - ES tiesiskā ietvara izstrāde enerģētiskās drošības jomā, t.sk. darbs pie "ES enerģijas rīcības plāna pēc 2010. gada".
- Progress sarunās par Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas attīstības raunda noslēgšanu un cīņa pret protekcionismu pašreizējās ekonomiskās krīzes kontekstā.
- Koordinēta rīcība globālā mērogā, lai pēc iespējas ātrāk pārvarētu finanšu un ekonomisko krīzi.
Gatavošanās ANO Klimata pārmaiņu konferencei Kopenhāgenā - ES nostājas sagatavošana starptautiskajās sarunās par visaptverošu nolīgumu klimata pārmaiņu ierobežošanai pēc 2012. gada.
- Plaša starptautiska vienošanās par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju ierobežošanas saistībām un citiem klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem ANO Klimata pārmaiņu konferencē Kopenhāgenā (7.-18. decembrī)
- Klimata pārmaiņu ierobežošanā jāpiedalās visām pasaules valstīm atbilstoši to spējām un situācijai.
Daudzgadu programma iekšlietās un tieslietās - Eiropas Migrācijas un patvēruma paktā iekļauto principu atspoguļošana daudzgadu programmā, saglabājot Kopienas un dalībvalstu kompetenci legālās migrācijas, patvēruma un robežu jomā.
- Darba turpināšana, izvērtējot totalitārisma noziegumus Eiropas Savienības līmenī.
|
