Latvijai būtiskākie jautājumi Vācijas ES prezidentūras laikā
2007. gada pirmajā pusgadā
- Jāturpina diskusijas par Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni, lai Vācijas ES prezidentūras laikā nonāktu pie pēc iespējas konkrētākiem priekšlikumiem tālākajai attīstībai. Atbalstām priekšlikumu par ceļa kartes izstrādi attiecībā uz šī līguma nākotni.
- Jāturpina darbs pie kopīgas ES Enerģētikas politikas izstrādes, t.sk., attiecībās ar trešajām valstīm. Jāpievērš īpaša uzmanība ES iekšējā enerģētikas tirgus izveidei, kā arī caurspīdīguma, stabilas juridiskās bāzes un nediskriminācijas nodrošināšanai attiecībās ar trešajām valstīm.
- Lisabonas stratēģijas kontekstā svarīgi turpināt darbu iekšējā tirgus pilnveidošanas un ES konkurētspējas palielināšanas virzienā.. Vienlaikus Latvija piesardzīgi vērtē iniciatīvu par kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākumu nodokļu bāzes izveidi. Diskutējot par darbaspēka no trešajām valstīm iebraukšanas un uzturēšanās noteikumiem ES, jāņem vērā dalībvalstu vajadzības.
- Jāvienojas par mandātu sarunām ar Krieviju par jauno ES – Krievijas līgumtiesisko attiecību dokumentu un jāuzsāk sarunas par šo līgumu.
- Jāturpina diskusija un jāpanāk vienošanās par Eiropas kaimiņu politikas tālāku pilnveidošanu, pievēršot īpašu uzmanību Eiropas kaimiņu politikas Austrumu dimensijai.
- Jāizstrādā ES stratēģija Centrālāzijai.
- Jāturpina aktīvs transatlantiskais dialogs; konstruktīvi jārisina ES-NATO saskaņotas attīstības jautājumi.
- Jāturpina aktīvi piedalīties EDAP tālākā attīstīšanā, uzsverot Eiropas Savienības vienotu militāro un civilo spēju celšanas nozīmi.
Eiropas nākotnes debate / Līgums par Konstitūciju Eiropai - Jāturpina diskusijas par Līguma par Konstitūciju Eiropai nākotni, lai Vācijas ES prezidentūras laikā nonāktu pie pēc iespējas konkrētākiem priekšlikumiem tālākajai rīcībai. Jācenšas pēc iespējas saglabāt Līguma tekstu tā pašreizējā redakcijā.
- Aktīvi piedalīsimies Romas līguma 50.gadadienai veltītās politiskās deklarācijas izstrādē, vēlreiz paužot atbalstu Eiropas vērtībām, apliecinot ES ambīciju līmeni un kopīgu gribu/ apņemšanos šīs ambīcijas īstenot.
- ES ir jāturpina uzlabot tās praktiskā darbība, turpinot konkrētu projektu īstenošanu ES konkurētspējas celšanai, ārējās dimensijas stiprināšanai un atklātības veicināšanai institūciju darbā, piemēram:
- enerģētikas jomā jāveic aktīvas debates par Eiropas Komisijas izstrādāto Stratēģisko ES enerģētikas pārskatu, Prioritāro starpsavienojumu un infrastruktūras plānu, kā arī Rīcības plānu ES enerģētikas politikai;
- ārējo attiecību jomā īpaši svarīga ir ciešāka ES dalībvalstu sadarbība konsulārajos jautājumos;
- jāturpina diskusijas par tālāku ES Kopējās lauksaimniecības politikas reformu, to vienkāršojot un pēc 2013. gada pakāpeniski atceļot ražošanu ierobežojošos instrumentus;
- jāatbalsta aktīva ES Padomes iesaiste ES komunikāciju politikas veidošanā, veicinot iedzīvotāju līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesos;
- jāpilnveido jau esošie atklātības politikas instrumenti un jāveic kvalitatīvs izvērtējums par to ietekmi uz sabiedrības viedokli.
Eiropas kaimiņu politika - Jāturpina diskusija un jāpanāk vienošanās par Eiropas kaimiņu politikas tālāku pilnveidošanu, pievēršot īpašu uzmanību Eiropas kaimiņu politikas Austrumu dimensijai.
- Jāpabeidz darbs pie mandāta izstrādes par jauno ES un Ukrainas līgumu. Tiklīdz ir pabeigta Ukrainas pievienošanās procedūra PTO, jāuzsāk sarunas par jauno ES un Ukrainas līgumu.
- ES jāuzsāk sarunas ar Moldovu par vīzu atvieglojumu un readmisijas līgumiem. ES ir jāvienojas par papildus Autonomo Tirdzniecības Preferenču piešķiršanu Moldovai, tiklīdz tā ir veikusi nepieciešamās reformas.
- Jāturpina atbalstīt ES iniciatīvas Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalsta jomā.
- Jāveicina ES iesaiste iesaldēto konfliktu risināšanai Moldovā un Gruzijā. ES un Krievijas kopējās arējās drošības telpas kontekstā jārisina jautājums par Krievijas konstruktīvu ieguldījumu šo konfliktu atrisināšanai.
ES paplašināšanās - Atbilstoši 2006. gada decembra Eiropadomes mandātam, jāturpina Horvātijas un Turcijas pievienošanās ES sarunas.
- ES nekavējoties jāatsāk darbs pie Ziemeļkipras tiešās tirdzniecības regulas pieņemšanas, kas ļautu novērst Ziemeļkipras ekonomisko izolāciju.
Rietumbalkāni - Jāatbalsta ES integrācijas perspektīva Rietumbalkāniem, uzsverot individuālās pieejas nozīmi. Būtiski nodrošināt efektīvu ES rīcībā esošo instrumentu īstenošanu - Stabilizācijas un asociācijas līgumu noslēgšanu, ES vīzu režīma atvieglošanu un ES paplašināšanās instrumentu īstenošanu Rietumbalkānu valstīs.
- Reģiona stabilitātei būtisks būs Kosovas statusa risinājums. Latvija atbalsta ANO Ģenerālsekretāra Īpašā sūtņa Marti Ahtisāri centienus panākt kvalitatīvu risinājumu. Risinājumam ir jānodrošina miers un attīstība Kosovā un reģionā kopumā.
Eiropas drošības un aizsardzības politika - Jāturpina darbs pie ES un NATO institucionālā dialoga uzlabošanas, veidojot ES – NATO spēju grupas ietvaros atsevišķu ekspertu apakšgrupas.
- ES un NATO kopīgi jāstrādā pie spēju attīstības jautājumiem, kā arī jānodrošina saskaņotu rīcību krīzes vadības jautājumos, it īpaši Kosovā un Afganistānā.
- Jāturpina darbs pie ES ātrās reaģēšanas (kaujas grupu) lēmumu pieņemšanas procesa uzlabošanas un stratēģiskā transporta trūkuma novēršanas.
- Jāturpina civilmilitārās koordinācijas (CMCO) attīstība, īstenojot izstrādātās vadlīnijas esošajās un plānotajā operācijās (Kosovā un Afganistānā).
- Jāturpina darbs pie civilo spēju uzlabošanas un attīstības Latvijas civilo ekspertu dalības ES misijās kontekstā.
ES operācijas - Jāturpina aktīvs Eiropas Komisijas robežu palīdzības misijas un Moldovas – Ukrainas robežas (EU BAM) darbs.
- Jāturpina ES plānošanas grupas Kosovā darbs, gatavojot līdz šim lielāko ES civilo misiju. Jāpalielina koordinācija iesaistīto pušu starpā, īpaši NATO un ANO – gan plānošanas, gan misijas īstenošanas laikā.
- Jārisina jautājums par EDAP civilās misijas nosūtīšanu uz Afganistānu, uzturot ciešus kontaktus ar visām iesaistītajām pusēm.
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Latvijas prioritāte brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ir pievienošanās Šengenas telpai. Jāturpina Šengenas novērtēšanas process. 2007. gada pirmajā pusgadā jaunajās dalībvalstīs jāievieš Šengenas informācijas sistēma SISI+, lai 2007. gada otrajā pusē varētu tikt veikta jauno dalībvalstu novērtēšana SIS jomā.
- Latvija atbalsta visaptverošu un saskaņotu pieeju ES migrācijas politikas īstenošanā. Līdzās ES dialogam ar Āfrikas un Vidusjūras reģiona valstīm, nepieciešams veicināt sadarbību ar citiem reģioniem, tajā skaitā ES austrumu un dienvidaustrumu kaimiņvalstīm.
- Latvija ir ieinteresēta turpināt sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumos ES paplašināšanās procesa, Kaimiņu politikas, kā arī ES-KF un ES-ASV stratēģisko dialogu ietvaros.
Transatlantiskās attiecības - Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus un paritāti visām ES dalībvalstīm vīzu jautājumā ar ASV un Kanādu.
- Jāturpina ES un ASV stratēģiskais dialogs un koordinēti signāli un rīcība ārējās un drošības politikas jomā, jo īpaši saistībā ar procesiem Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā, Centrālāzijā un Balkānos, kā arī Tuvajos Austrumos.
- Jāturpina ES – ASV ekonomiskās iniciatīvas ieviešana, papildinot to ar Eiropas Komisijas kopējā platformā ES-ASV ekonomiskās iniciatīvas darba programmā minētajiem uzdevumiem laika posmam pēc 2006.gada ES-ASV samita, t.sk. īpašu uzmanību pievēršot papildus profesiju kvalifikācijas atzīšanas līgumiem (ārstiem un medmāsām) un augsto tehnoloģiju produktu eksporta licencēšanas procedūru paātrināšanai.
- Jāveicina ciešāka uz kopīgiem principiem balstīta ES un ASV sadarbība enerģētikas jomā.
ES - Krievija - ES dalībvalstīm jāvienojas par mandātu sarunām ar Krieviju par jauno līgumtiesisko attiecību dokumentu un jāuzsāk ES – Krievijas sarunas par šo līgumu.
- Diskusijās par jauno ietvara līgumu ar Krievijas Federāciju, īpaša uzmanība jāpievērš G8 enerģētikas drošības un tirgus principu nosacījumiem. Tiklīdz ir pabeigta Krievijas pievienošanās procedūra PTO, jāuzsāk sarunas par ES un Krievijas brīvās tirdzniecības līgumu.
- Jāturpina sabalansēta un līdzsvarota Četru telpu ceļa karšu ieviešana, veicot arī līdzšinējās ieviešanas izvērtējumu un koncentrējoties uz tām jomām, kurās nepieciešami papildus pūliņi sadarbības īstenošanai.
- Jāveicina ES - Krievijas ārējās robežas stiprināšana (juridiskie, administratīvie un citi aspekti). Ņemot vērā ES-Krievijas tirdzniecības straujo attīstību pēc ES paplašināšanās, jānodrošina efektīva ES-Krievijas robežas caurplūsma, lai absorbētu strauji pieaugošos kravu apjomus.
- Jānodrošina, lai ES-Krievijas cilvēktiesību konsultācijas būtu konstruktīvas un sabalansētas.
- Jāpanāk KF diskriminējošās dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu politikas atcelšana KF iestāšanās PTO ietvaros. Pamatprioritāte ir starptautiskajiem pārvadājumiem (importa un eksporta virzieniem) piemēroto tarifu izlīdzināšana.
ES – Āzija - ES- ASEM un ASEAN ārlietu ministru sanāksmēs jāturpina intensificēt sadarbību ar reģiona valstīm.
- Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu vienlīdzīgus nosacījumus visām ES dalībvalstīm vīzu jautājumā ar valstīm Āzijā.
ES – Afganistāna - Jāturpina ES atbalsts Afganistānas atjaunošanas procesos, sadarbojoties ar tās centrālo valdību un sniedzot atbalstu administrācijas un institūciju stiprināšanā. Svarīgs ir padziļināts ES ilgtermiņa atbalsts Afganistānai, ņemot vērā ekonomiskās, infrastruktūras un citas problēmas.
ES- Indija - Jāturpina ES-Indijas Rīcības plāna realizācija.
ES- Japāna - Jāpadziļina ES politiskais dialogs un reģionālā sadarbība ar Japānu.
ES – Ķīna - Latvija atbalsta ES partnerības ar Ķīnu attīstības stratēģiju.
- Jāturpina nozaru sadarbība tā, lai Latvijas tautsaimniecība gūtu labumu no Ķīnas milzīgā ekonomiskā potenciāla, kā arī jāatbalsta ES-Ķīnas cilvēktiesību dialogs un konsultācijas par migrācijas politikas jautājumiem.
ES – Latīņamerika - Jāveicina vīzu reciprocitāte un sadarbība tirdznieciskajā, kultūras un augstākās izglītības jomās.
ES – Tuvie Austrumi - Jāturpina palīdzības sniegšana Irākai gan saskaņā ar ANO rezolūcijām, gan vadoties pēc Irākas identificētajām vajadzībām (International Compact with Iraq; EUJUST LEX).
- Latvija atbalsta "Ceļa kartes" plānu un divu valstu risinājumu. Būtiski ir turpināt darbu Kvarteta ietvaros.
- Latvija atbalsta politiskās un ekonomiskās sadarbības aktivizēšanu starp ES un Gulf Cooperation Countries – GCC valstīm (Brīvā tirdzniecības līguma noslēgšana un ES – GCC ministru līmeņa tikšanās 2007. gada pirmajā pusē).
ES - Āfrika - Atbalstām Vācijas prezidentūras apņemšanos īstenot ES stratēģiju Āfrikai, sadarbojoties ar Āfrikas partneriem (Āfrikas Savienību, Āfrikas valstīm un Āfrikas valstu organizācijām), īpašu uzmanību pievēršot konfliktu novēršanai un atrisināšanai, nabadzības novēršanai, labai pārvaldībai un ilgtspējīgai kontinenta attīstībai.
ES likumdošanas iniciatīvas un tiesību akti - Latvija neatbalsta iniciatīvu par Kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākumu nodokļu bāzi. Tiešo nodokļu politikai ir jābūt katras valsts nacionālajam instrumentam, un ES likumdošanai nodokļu jomā nevajadzētu mazināt dalībvalstu konkurētspēju tiešo investīciju piesaistē.
- Veidojot kopīgus ekonomisko migrantu uzņemšanas un uzturēšanās noteikumus, katrai dalībvalstij būtu saglabājama iespēja elastīgi reaģēt uz situāciju savā darba tirgū. Ekonomisko migrantu uzņemšanai jābūt balstītai uz konkrētu darba vakanci (darba tirgus tests) un noslēgtu darba līgumu.
- Latvija atbalsta sarunu virzību starptautiskā līmenī, lai panāktu vienošanos par klimata pārmaiņu samazināšanas režīmu pēc 2012. gada, ES uzņemoties vadošo lomu siltumnīcefekta gāzu emisijas tirdzniecības sistēmas attīstīšanā pasaulē. Tai pat laikā Latvijai ir svarīgi līdzsvarot klimata izmaiņu samazināšanu ES mērogā ar Latvijas tautsaimniecības interesēm.
- Jāturpina darbs pie Kopienas iekšējā tirgus pilnveidošanas, radot juridisku skaidrību attiecībā uz sociālajiem un veselības pakalpojumiem. Būtiski ir turpināt patērētāju tiesību aizsardzības stiprināšanu ES līmenī.
- Turpinot darbu pie jūrniecības politikas, kuģošanas drošības prasības jāsamēro ar iespējām tās īstenot, neuzliekot dalībvalstīm pārāk lielu administratīvo un finansiālo slogu, kā arī nemazinot ES ostu un kuģniecības konkurētspēju un iepretim trešajām valstīm.
- Atbalstām Eiropas Tehnoloģiju institūta (ETI) izveidi, tomēr ir jāturpina diskusijas par ETI struktūru, darbības principiem un finansējumu.
PTO daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunas (DDA - Dohas Attīstības programma) - Jāpanāk PTO daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunu atjaunošana un to veiksmīga pabeigšana.
- Latvijas īpašās intereses DDA sarunu iznākumā: būtiski tarifu samazinājumi rūpniecības preču tirdzniecībā; būtiski atvieglojumi un palielināta tirgus pieejamība tirdzniecībā ar pakalpojumiem; uzlaboti PTO noteikumi tirdzniecības veicināšanai, īpaši – paredzot tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu un izmaksu samazināšanu, cauruļvadu atzīšanu kā tranzīta veidu, u.c.
ES attīstības politika - Jāturpina uzsāktais darbs pie ES sniegtās attīstības palīdzības efektivitātes uzlabošanas, turpinot uzsāktās diskusijas par "darba dalīšanu" ES dalībvalstu starpā un salīdzinošo priekšrocību identificēšanu. Svarīgi ES kopējā ieguldījuma uzlabošanā atbilstoši iesaistīt jaunās dalībvalstis, ņemot vērā to uzkrāto pieredzi pārejā uz demokrātiju un tirgus ekonomiku.
|
