Latvijai būtiskākie jautājumi Somijas ES prezidentūras laikā
2006. gada otrajā pusgadā
- Atbalstām pārdomu perioda pagarināšanu, kura laikā ES ir jāturpina strādāt pie konkrētiem projektiem, tādējādi palielinot sabiedrības uzticību ES.
- Finanšu perspektīvas kontekstā jāpabeidz sarunas par politiku programmām, t.sk. ar Eiropas Parlamentu, lai finanšu perspektīvas apgūšana tiktu uzsākta laicīgi.
- Jāstrādā pie ES ārējo attiecību efektivitātes uzlabošanas, īpaši svarīgs ir jautājums par dalībvalstu sadarbības uzlabošanu konsulārajā jomā.
- Jāturpina aktīvi piedalīties EDAP tālākā attīstīšanā, uzsverot Eiropas Savienības vienotu militāro un civilo spēju celšanas nozīmi.
- Jāturpina aktīvs transatlantiskais dialogs; konstruktīvi jārisina ES-NATO saskaņotas attīstības jautājumi.
- Jāsaskaņo ES Komisijas mandāts sarunām ar KF par ES-KF līgumtiesisko ietvaru pēc 2007.gada, ietverot "brīvās tirdzniecības līguma pluss" nosacījumus un enerģētikas jautājumus.
- Jāturpina Eiropas kaimiņu politikas ietvaros uzsāktie pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot Austrumeiropas valstīm, kā arī rīcības plānu apstiprināšanai Dienvidkaukāza valstīm.
- Jāapstiprina jauns ES Ziemeļu dimensijas politiskā ietvara dokuments. Latvijai svarīgākās sadarbības jomas ir robežšķērsošanas un muitas procedūru atvieglošana, izglītība un zinātne, vides aizsardzība.
- Jāturpina darbs pie jau iesāktajiem ES projektiem, piemēram, tālāka likumdošanas vienkāršošana. Attiecībā uz pakalpojumu direktīvu, sarunās ar Eiropas Parlamentu jācenšas saglabāt kompromiss, kas tika panākts ES Padomē.
- Jāturpina darbs pie kopīgas ES Enerģētikas politikas izstrādes, īpašu uzmanību pievēršot attiecībām ar trešajām valstīm, krīžu menedžmenta sistēmām un ES iekšējā tirgus starpsavienojumiem.
- Citi Latvijai būtiski jautājumi ir (1) ostu valsts kontrole kuģošanas drošības paketes ietvaros, (2) kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākumu nodokļu bāze, (3) darbaspēka no trešajām valstīm iebraukšanas un uzturēšanās noteikumi.
Eiropas nākotnes debate / Līgums par Konstitūciju Eiropai - Atbalstām vienošanos par pārdomu perioda pagarināšanu, kā arī prezidentūras apņemšanos turpināt aizsāktās diskusijas par ES nākotni, oktobra beigās rīkojot šim jautājumam veltītu neformālu valstu un valdību vadītāju sanāksmi.
- Nebūtu pieļaujama atsevišķu Līguma par Konstitūciju Eiropai elementu ieviešana, piemēram, Latvija izturas piesardzīgi pret priekšlikumiem par kvalificētā vairākuma balsojuma pārnešanu uz iekšlietām un tieslietām.
- Pārdomu perioda laikā ir jāturpina uzlabot ES praktiskā darbība, turpinot darbu pie konkrētu projektu īstenošanas ES konkurētspējas celšanai, ārējās dimensijas stiprināšanai un atklātības veicināšanai ES institūciju darbā:
- jāpilnveido ES iekšējais tirgus, sekmējot inovācijas un uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides izveidi, kā arī jāveic pasākumi darba produktivitātes un nodarbinātības palielināšanai. Neatbalstām uzņēmuma ienākumu nodokļa bāzes harmonizāciju, jo nodokļu politika valstīm ir būtisks instruments, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus;
- enerģētikas jomā jāturpina uzsākto pasākumu ieviešana. Latvijas prioritātes būs (1) ES attiecību attīstība ar trešajām valstīm, kur galveni uzsvari tiks likti uz caurspīdīgumu, stabilu juridisko bāzi un nediskrimināciju. Tāpat būtiska būs jaunu piegāžu ceļu un starpsavienojumu projektu attīstība, (2) ES iekšējā tirgus integrācija, (3) krīzes vadības sistēmu izveidošana.
- Ārējo attiecību jomā Latvijai īpaši svarīga ir ES dalībvalstu ciešāka sadarbība konsulārajos jautājumos.
- Atbalstām priekšlikumus atklātības un caurspīdīguma veicināšanai ES institūcijās, īpaši – ES Padomē. Vienlaikus atklātības un caurspīdīguma pasākumi nedrīkst mazināt ES Padomes darba efektivitāti.
- Jāturpina diskusijas ar sabiedrību, lai noskaidrotu un objektīvi izvērtētu iedzīvotāju bažas. Tāpēc atbalstām prezidentūras apņemšanos turpināt diskusiju ar sabiedrību par ES nākotnes jautājumiem, t.sk. par subsidiaritātes principa īstenošanu.
ES Paplašināšanās un Rietumbalkāni - Paplašināšanas procesā izšķiroša nozīme ir individuālai pieejai un kvalitātei.
- Jāturpina diskusija par ES tālāko paplašināšanos, ņemot vērā arī pašas ES gatavību uzņemt jaunas dalībvalstis. Vienlaikus ES absorbcijas spēja nevar tikt uzskatīta par jaunu pievienošanās ES kritēriju, jo tā ir atkarīga no pašas ES iekšējo reformu gaitas.
- Iestāšanās sarunām ar Turciju un Horvātiju jānorit raiti un vienlaikus kvalitatīvi.
- Latvijas interesēs ir Stabilizācijas un Asociācijas līgumu noslēgšana ar Serbiju, Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.
- Kosovas statusa sarunās nepieciešams tāds Kosovas statusa risinājums, kas dotu ilgtspējīgu mieru un attīstību gan Kosovā, gan visā reģionā.
Eiropas kaimiņu politika - Jāuzsāk intensīvas diskusijas par jaunā ES un Ukrainas līguma saturu un sākotnējo līguma projekta tekstu.
- Jāsagatavo un jāapstiprina kaimiņu politikas rīcības plāni Dienvidkaukāza valstīm.
- Dienaskārtībā jāpatur Baltkrievijas jautājums. Jāizveido finansu mehānisms, kas ļautu elastīgi izmantot ES atbalstu nevalstisko organizāciju projektiem.
- Jāveicina aktīva ES iesaiste iesaldēto konfliktu risināšanā Moldovā un Gruzijā. ES un Krievijas kopējās arējās drošības telpas kontekstā jārisina jautājums par Krievijas konstruktīvu ieguldījumu šo konfliktu atrisināšanai.
Eiropas drošības un aizsardzības politika - Jāuzlabo institucionālais dialogs starp ES un NATO, lai novērstu Eiropas valstu militāro spēju pārklāšanos un nodrošinātu saskaņotu rīcību krīzes vadības jautājumos.
- Jāturpina attīstīt ES ātrās reaģēšanas spējas, tai skaitā Kaujas grupas, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskā transporta trūkuma novēršanai, kurai jānotiek sadarbībā ar NATO.
- Jāveicina visaptverošās civilmilitārās plānošanas ieviešana, gatavojoties iesaistei operācijās; jāizveido efektīvs mehānisms militāro un civilo krīzes vadības elementu koordinēšanai, kā arī civilo spēju uzlabošanai un attīstīšanai.
- Jāturpina darbs pie civilo spēju uzlabošanas un attīstīšanas Latvijas civilo ekspertu dalības ES misijās kontekstā.
ES operācijas - Jāturpina atbalsts Irākas politiskajai, sociālajai un ekonomiskajai atjaunošanai ES integrētās likuma varas misija EUJUST Lex ietvaros.
- Jāturpina aktīvs Eiropas Komisijas robežu palīdzības misijas uz Moldovas – Ukrainas robežas (EU BAM) darbs.
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Veidojot kopīgus ekonomisko migrantu uzņemšanas un uzturēšanās nosacījumus, ir jāsaglabā iespēja katrai dalībvalstij elastīgi reaģēt uz situāciju savā darba tirgū. Ekonomisko migrantu uzņemšanai jābūt balstītai uz konkrētu darba vakanci (darba tirgus tests) un noslēgtu darba līgumu.
- Pretterorisma jomā (1) jāturpina darbs pie 2005.gada decembrī pieņemtās ES stratēģijas un rīcības plāna cīņai pret teroristu radikalizāciju un rekrutēšanu ieviešanas; (2) jāuzlabo informācijas apmaiņa (gan stratēģisko, gan operatīvo informāciju) starp dalībvalstīm un kompetentajām ES aģentūrām un starp dalībvalstu drošības dienestiem, lai novērstu teroristu uzbrukumu kādai no valstīm.
- Jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai 2007.gada otrajā pusē Latvija būtu gatava pievienoties Šengenas telpai. Sagaidām Šengenas novērtēšanas procesa turpinājumu. Līdz 2007.gada aprīlim jānodrošina Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) darbība.
ES - Krievija - Iespēju robežās jāpabeidz ES Komisijas mandāta sarunām ar KF par ES-KF līgumtiesisko ietvaru pēc 2007.gada saskaņošana, maksimāli ievērojot dalībvalstu un ES kopīgās intereses.
- Jāveicina četru telpu ceļa karšu sabalansēta un konsekventa īstenošana. Ilgtermiņā jāpanāk ES-Krievijas partnerība, kas ir balstīta gan uz kopīgām interesēm, gan arī vērtībām.
- Jāturpina ES dialogs ar KF par enerģētikas jautājumiem: jāpanāk konsekventa un skaidra Eiropas Komisijas pozīcija un sarunu stratēģija, kura nodrošinātu ES dalībvalstu interešu īstenošanu.
- Jautājumam par Latvijas-Krievijas robežlīguma iespējami drīzu parakstīšanu un stāšanos spēkā ir jāpaliek ES-Krievijas attiecību dienaskārtībā.
- Jānodrošina, lai ES-Krievijas cilvēktiesību dialogs būtu abpusējs, konstruktīvs, regulārs, sabalansēts un strukturēts.
- Jāpanāk KF diskriminējošās dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu politikas atcelšana KF iestāšanās PTO ietvaros. Pamatprioritāte ir starptautiskajiem pārvadājumiem (importa un eksporta virzieniem) piemēroto tarifu izlīdzināšana.
Transatlantiskās attiecības - Jāturpina ES un ASV stratēģiskais dialogs un koordinēti signāli un rīcība demokrātijas veicināšanas jomā, jo īpaši saistībā ar procesiem Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā, Centrālāzijā un Balkānos.
- Latvija vēlas vienlīdzīgus nosacījumus un paritāti visām ES dalībvalstīm vīzu jautājumā ar ASV un Kanādu.
- Jāturpina ES – ASV ekonomiskās iniciatīvas ieviešana, papildinot to ar Eiropas Komisijas kopējā platformā ES-ASV ekonomiskās iniciatīvas darba programmā minētajiem uzdevumiem laika posmam pēc 2006.gada ES-ASV samita, t.sk. īpašu uzmanību pievēršot papildus profesiju kvalifikācijas atzīšanas līgumiem (ārstiem un medmāsām) un augsto tehnoloģiju produktu eksporta licencēšanas procedūru paātrināšanai.
- Ciešāka uz kopīgiem principiem balstīta ES un ASV sadarbība enerģētikas jomā,
ES – Āzija - Latvijas izmantos ASEM samitu, kurš notiks šī gada septembrī Helsinkos Latvijas attiecību ar šī reģiona valstīm intensificēšanai.
- Latvija vēlas redzēt vienlīdzīgus nosacījumus visām ES dalībvalstīm vīzu jautājumā ar valstīm Āzijā.
ES – Afganistāna
Jāturpina ES atbalsts Afganistānas atjaunošanas procesos, sadarbojoties ar tās centrālo valdību un sniedzot atbalstu administrācijas un institūciju stiprināšanā. Latvija uzskata, ka ir svarīgs ES ilgtermiņa atbalsts Afganistānai, ņemot vērā ekonomiskās, infrastruktūras un citas problēmas.
ES – Ķīna
Latvija atbalsta ES partnerības attīstības stratēģiju ar Ķīnu, kura pašlaik ir otrais lielākais ES tirdzniecības partneris. Svarīgi turpināt dialogu cilvēktiesību, migrācijas un politiski aktuālos jautājumos, kā arī padziļināt sadarbību nozaru dialogos.
ES- Indija
Jāturpina ES-Indijas Rīcības plāna realizācija.
ES – Latīņamerika
Latvija vēlas redzēt vienlīdzīgus nosacījumus visām ES dalībvalstīm vīzu jautājumā ar Latīņamerikas valstīm. Latvijas prioritāte ir VI ES- Latīņamerikas un Karību valstu samitā pieņemto deklarāciju izpilde.
ES – Vidusjūras valstis
Latvijas interese ir turpināt ES un Vidusjūras valstu kontaktu veicināšanu kultūras un izglītības jomā. Latvija plāno piedalīties Barselonas procesa ietvaros 2006. gada novembrī paredzētajā VIII Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu ārlietu ministru konferencē.
ES – Tuvie Austrumi - Jāturpina palīdzības sniegšana Irākai gan saskaņā ar ANO rezolūcijām, gan vadoties pēc Irākas identificētajām vajadzībām (Constitutional review process; EUJUST LEX).
- Latvija atbalsta "Ceļa kartes" plānu un divu valstu risinājumu. Būtiski ir turpināt darbu Kvarteta ietvaros.
ES- Āfrika
Atbalstām Somijas prezidentūras apņemšanos īstenot ES stratēģiju Āfrikai, īpašu uzmanību pievēršot konfliktu novēršanai un atrisināšanai, nabadzības novēršanai un labai pārvaldībai.
ES tiesību akti/iniciatīvas - Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas projektu par pakalpojumiem iekšējā tirgū jācenšas saglabāt panāktais kompromiss sarunās ar Eiropas Parlamentu.
- Latvija konceptuāli atbalsta REACH likumdošanas ieguldījumu vides un patērētāju tiesību aizsardzībā. Latvijas interesēm atbilst panāktā politiskā vienošanās, kas neparedz papildus prasību un izmaksu slodzi MVU.
- Latvija atbalsta ES likumdošanas virzību attiecībā uz kuģošanas drošības palielināšanu. Vienlaikus kuģošanas drošības prasības jāsamēro ar dalībvalstu iespējām tās īstenot, nezaudējot konkurētspēju ES, it īpaši t.s. pelēkā saraksta valstīm, kur pēc Starptautiskā Parīzes memoranda klasifikācijas šobrīd ierindojas arī Latvija.
- Latvija neatbalsta iniciatīvu par Kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākumu nodokļa bāzes harmonizāciju.
PTO daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunas (DDA - Dohas Attīstības programma) - PTO DDA sarunu raunds ir jānoslēdz 2006.gadā.
- Latvijas īpašās intereses: būtiski tarifu samazinājumi rūpniecības preču tirdzniecībā; būtiski atvieglojumi un palielināta tirgus pieejamība tirdzniecībā ar pakalpojumiem; uzlaboti PTO noteikumi tirdzniecības veicināšanai, īpaši – paredzot tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu un izmaksu samazināšanu, cauruļvadu atzīšanu kā tranzīta veidu, u.c.
|
