Latvijai būtiskākie jautājumi Slovēnijas ES prezidentūras laikā
2008. gada pirmajā pusē
Jāturpina Lisabonas līguma (Līguma) ratifikācija ES dalībvalstīs, lai tas stātos spēkā plānotajā laikā. Ir laicīgi jāuzsāk ES dalībvalstu diskusijas par Līguma ieviešanas jautājumiem, kā arī jāinformē sabiedrība par Līguma saturu un tā ietekmi uz ES darbību.
Jāturpina darbs pie ilgtspējīgas ES enerģētikas politikas izveides, akcentējot gan Kopienas enerģijas tirgus liberalizācijas pabeigšanu, gan ES ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanai pasaulē. Nosakot ES dalībvalstu saistības šajos jautājumos, jāņem vērā atšķirīgās situācijas dalībvalstīs.
Jāturpina darbs pie Lisabonas stratēģijas 2008.-2010. gada cikla izstrādāšanas, īpaši koncentrējoties uz prioritāšu īstenošanu jomās, kurās netika panākts ievērojams progress iepriekšējā cikla laikā. Vienlīdz liela uzmanība jāpievērš gan Lisabonas stratēģijas ieviešanai, gan ES iekšējā tirgus darbības pilnveidošanai. Diskutējot par trešo valstu darbaspēka piesaisti ES, jāņem vērā dažādās ES dalībvalstu vajadzības.
ES budžeta pārskatīšanas kontekstā Latvijai svarīgas būs diskusijas par Kopējo lauksaimniecības politiku un Kohēzijas politikas nākotni.
Jāturpina Eiropas Kaimiņattiecību politikas īstenošana, balstoties uz diferenciācijas principu un individuālu pieeju katrai no ES kaimiņvalstīm. Jāizstrādā nacionālās programmas ar konkrētām sadarbības jomām katrai Centrālāzijas valstij.
Jāveicina ES un ASV stratēģiskā dialoga nostiprināšanās, jo īpaši, gatavojoties ES-ASV samitam. Latvijai prioritārās jomas sadarbībā ar ASV ir Latvijas dalība ASV bezvīzu programmā, sadarbība Eiropas austrumu kaimiņu reģionā, drošības politikā, enerģētikā, ekonomisko sakaru veicināšanā.
Jāuzsāk sarunas ar Krieviju par jauno ES-Krievijas sadarbības ietvara līgumu pēc tam, kad ES dalībvalstis būs panākušas vienošanos par Komisijas mandātu sarunām ar Krievijas Federāciju.
Jānoslēdz 2007. gada decembrī uzsāktais Šengenas zonas paplašināšanās process, 2008. gada 30. martā atceļot robežkontroli uz iekšējām gaisa robežām.
Iestājamies par koordinētu ES dalībvalstu rīcību Kosovas statusa jautājumā, kas ir būtisks visa Rietumbalkānu reģiona drošībai un stabilitātei gan īstermiņā, gan arī nākotnē.
Sagaidām ES civilās misijas Kosovā uzsākšanu un ES policijas misijas Afganistānā darbības uzlabošanu.
Eiropas nākotne
Lisabonas līgums - Sagaidām, ka Lisabonas līguma ratifikācija ES dalībvalstīs noritēs veiksmīgi un tas stāsies spēkā 2009. gada 1. janvārī.
- Jāuzsāk savlaicīga un konstruktīva dalībvalstu diskusija par ES Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidi. Esam ieinteresēti pakāpeniskā EĀDD veidošanas procesā. Uzskatām par svarīgu līdzsvarotu dalībvalstu pārstāvību, kā arī Eiropas Komisijas, Padomes ģenerālsekretariāta un dalībvalstu pārstāvju vienlīdzīga statusa nodrošināšanu EĀDD.
Pārdomu grupa - Latvija ir gandarīta par Portugāles prezidentūras laikā panākto vienošanos par Pārdomu grupas mandātu un Vairas Vīķes - Freibergas nozīmēšanu Pārdomu grupas priekšsēdētāja vietnieces amatā. Latvija sagaida, ka Pārdomu grupa nāks klajā ar inovatīvām idejām par Eiropas attīstību globalizācijas izaicinājumu kontekstā.
Enerģētika un klimata pārmaiņas - Latvijas interesēs ir veidot ilgtspējīgu ES enerģētikas politiku, balstītu uz drošu un konkurētspējīgu energoresursu piegādi visā ES teritorijā.
- Nepieciešams turpināt jau iesāktos enerģētikas dialogus ar trešajām valstīm, aicinot ES dalībvalstis savas intereses attiecībā uz trešajām valstīm uzlūkot caur ES kopējo interešu prizmu.
- Attiecībā uz Trešajā enerģētikas paketē piedāvātajiem ražošanas un piegādes nodalīšanas pasākumiem Latvija sagaida, ka turpmāko diskusiju gaitā tiks ņemtas vērā atšķirīgās situācijas ES dalībvalstu enerģētikas jomā.
- Nepieciešams aktīvi iesaistīties diskusijās par jauno ES enerģētikas un klimata paketi, lai direktīvās iestrādātie atjaunojamo energoresursu un siltumnīcas efekta gāzu emisiju mērķi, kā arī emisiju un atjaunojamo resursu tirdzniecības mehānismi atbilstu ES dalībvalstu potenciālam un neliktu šķēršļus ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai.
- Individuālais ES dalībvalstu ieguldījums klimata pārmaiņu samazināšanā jānosaka taisnīgi un pārskatāmi, ņemot vērā dalībvalstu iespējas to īstenot. Veicamajiem pasākumiem jābūt rentabliem, vienlaikus saglabājot uzņēmumu konkurētspēju un mazinot to ietekmi uz vidi.
- Latvija atbalsta turpmāku konstruktīvu diskusiju par klimata politiku pasaulē pēc 2012. gada, balstoties uz Bali ceļakarti.
ES konkurētspējas veicināšana - Jāturpina darbs pie Lisabonas stratēģijas 2008. - 2010. gada cikla izstrādāšanas, lai 2008. gada pavasara Eiropadomē tiktu atjaunotas Lisabonas stratēģijas integrētās vadlīnijas, kas tiks iestrādātas Latvijas nacionālajā Lisabonas programmā 2008. - 2010. gadam. Nākamajā Lisabonas stratēģijas ciklā ir jākoncentrējas uz izvirzīto prioritāšu īstenošanu, īpaši tajās jomās, kurās netika panākts ievērojams progress.
- Attiecībā uz Kopienas iekšējā tirgus pilnveidošanu Latvija sagaida konkrētus priekšlikumus, kas nestu redzamu labumu patērētājiem un uzņēmējiem, jo sevišķi MVU, dotu jaunu impulsu turpmākai ekonomikas attīstībai, kā arī neuzliktu papildus administratīvo slogu. Latvija neatbalsta Komisijas iniciatīvas, kuras pārskatāmā nākotnē nozīmētu tiešo nodokļu politikas harmonizēšanu, piemēram, iniciatīva par kopējas konsolidētas uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes izveidošanu. Diskutējot par ES darbaspēka tirgus vajadzībām, katrai dalībvalstij būtu saglabājama iespēja elastīgi reaģēt uz situāciju savā darba tirgū. Ekonomisko migrantu uzņemšanai jābūt balstītai uz konkrētu darba vakanci (darba tirgus tests) un noslēgtu darba līgumu.
ES budžeta pārskatīšana - ES budžeta pārskatīšanas kontekstā Latvijai svarīgas būs diskusijas par Kopējo lauksaimniecības politiku un Kohēzijas politikas nākotni.
ES Kopējā lauksaimniecības politika - ES Kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanas un optimizēšanas process nedrīkst priekšlaicīgi ietekmēt diskusiju par vispārējo ES budžeta pārskatīšanu. ES Kopējai lauksaimniecības politikai jānodrošina lauksaimniekiem piešķiramā atbalsta vienlīdzība visās ES valstīs un jāveicina lauksaimnieku orientāciju uz tirgu.
Kohēzijas politika - Lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas izaugsmi un pakāpeniski sasniegtu ES vidējos ienākuma rādītājus, Kohēzijas politikai arī turpmāk jākoncentrējas uz mazāk attīstīto ES valstu un reģionu izaugsmes veicināšanu un sociālekonomisko atšķirību mazināšanu.
Eiropas Kaimiņu politika - Latvija vēlas, lai tiktu turpināta diskusija par ES-Moldovas attiecību nākotni, un tiktu sniegts politisks signāls VLĀAP secinājumu veidā par to, ka ES ir gatava Partnerības un sadarbības līgumu nomainīt ar jauna veida līgumu, ja Moldova turpinās uzsāktās reformas.
- Ekonomiskās integrācijas veicināšanas jomā nepieciešams pabeigt ES iekšējās procedūras, ar kurām Moldovai tiks piešķirtas papildus autonomās tirdzniecības priekšrocības.
- Jāpanāk vienošanās ar Ukrainu, kas ļautu pabeigt tās pievienošanās procesu PTO. Pēc Ukrainas pievienošanās PTO nekavējoties jāuzsāk sarunas par ES un Ukrainas jaunā līguma tirdzniecības sadaļu.
- Atvieglotas pārvietošanās (enhanced mobility) veicināšanai būtu nepieciešams uzsākt "ceļa kartes" Gruzijai izstrādāšanu, lai sagatavotos līguma par vīzu atvieglojumiem slēgšanai (ceļa kartes sagatavošana būtu jāpabeidz līdz gada beigām). Tāpat būtu jāveicina diskusija par Šengenas paplašināšanos un vīzu procedūras atvieglojumu plašāku piemērošanu valstīm, kurās īpaši jāatbalsta demokrātiskie procesi un iedzīvotāju kontakti.
- Nepieciešams pilnveidot jauno Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta (ENPI) finansēšanas mehānismu - Pārvaldības instrumenta (Governance Facility) un Kaimiņu investīciju fonda (Neighbourhood Investment Facitity) - darbību.
- ES stratēģijas Centrālāzijā ieviešanas kontekstā ir jāizstrādā nacionālās programmas katrai Centrālāzijas valstij atsevišķi, iekļaujot tajās konkrētas prioritārās sadarbības jomas.
ES paplašināšanās un Rietumbalkāni - Jāturpina pievienošanās sarunas ar Horvātiju un Turciju atkarībā no katras valsts progresa pievienošanās ES kritēriju izpildē.
- Jāturpina īstenot 2006. gada decembrī apstiprinātā ES paplašināšanās stratēģija - turpināt paplašināšanās procesu, vienlaicīgi nodrošinot valstu labāku gatavību dalībai ES un arī pašas ES gatavību jaunu dalībvalstu uzņemšanai. Veiksmīga ES paplašināšanās procesa pamatā ir individuāla pieeja un kritēriju izpilde (conditionality).
- Jāatbalsta ES integrācijas perspektīva Rietumbalkāniem, uzsverot individuālās pieejas nozīmi. Jāpabeidz Stabilizācijas un asociācijas līgumu tīkla izveide Rietumbalkānu reģionā, parakstot šos līgumus ar Serbiju un Bosniju un Hercegovinu, ja tiek izpildīti valstīm uzliktie nosacījumi. Jāizvērtē vīzu atvieglojumu līgumu ieviešana un to ietekme.
- Iestājamies par koordinētu ES dalībvalstu rīcību Kosovas statusa jautājumā, kas ir būtisks visa Rietumbalkānu reģiona drošībai un stabilitātei gan īstermiņā, gan arī nākotnē.
- Jāveicina reģionālās sadarbības padziļināšana Rietumbalkānu reģionā, darbību uzsākot Reģionālajai sadarbības padomei.
- Eiropas drošības un aizsardzības politika (EDAP)
- Sagaidām, ka ES veiksmīgi uzsāks līdz šim lielāko Eiropas drošības un aizsardzības politikas (EDAP) civilo misiju Kosovā. Būtiski turpināt darbu pie misijas plānošanas pabeigšanas un tās uzsākšanas, pilnveidojot koordināciju starp iesaistītajām pusēm, īpaši īstenojot ES un NATO sadarbību. Latvijas interesēs ir piedalīties misijā, nosūtot ekspertus policijas un likuma varas jomā.
- EDAP ietvaros, jāuzlabo ES policijas misijas (EUPOL Afghanistan) darbs un ar to saistītās problēmas (ekipējuma, transporta un sakaru līdzekļu trūkums), kā arī jānoslēdz tehniskās vienošanās starp ES un NATO, tādejādi garantējot ES policistu drošību ārpus NATO vadītajām Provinču atjaunošanas vienībām.
ES Civilo spēju uzlabošana - 2007. gada novembrī konferencē par Civilo spēju uzlabošanu tika apstiprināts jauns Civilais pamatmērķis 2010. gadam. Slovēnijas prezidentūras laikā jāuzsāk veikt pasākumi Civilā pamatmērķa 2010. gadam īstenošanai, tādejādi uzlabojot ES civilās spējas efektīvi pildīt ar krīžu pārvarēšanu saistītus uzdevumus.
Transatlantiskās attiecības - Jāturpina ES un ASV stratēģiska dialoga nostiprināšana, īpaši, gatavojoties ES-ASV samitam, īpaši atbalstot ES-ASV sadarbību Eiropas austrumu kaimiņu reģionā, drošības politikā, enerģētikā, ekonomisko sakaru veicināšanā. Jāturpina darbs pie Latvijas dalības ASV bezvīzu programmā.
ES - Krievija - Jaunajā ES - Krievijas sadarbības ietvara līgumā jāiekļauj enerģētikas jautājumi, kam jābūt saskaņā ar Enerģētikas Hartas un G8 samita deklarācijas un tirgus pamatprincipiem.
- Jāveicina ES - Krievijas ārējās robežas stiprināšana (juridiskie, administratīvie un citi aspekti). Jāturpina darbs pie efektīvas ES - Krievijas robežas caurlaidspējas nodrošināšanas, lai absorbētu strauji pieaugošos kravu apjomus, kā arī aktīvi jāiesaistās ES - Krievijas Transporta dialogā, tai skaitā diskusijās par TEN-T pilnveidošanu.
- Jāturpina darbs pie Krievijas pievienošanās PTO procesa pabeigšanas, cenšoties panākt kompromisu Latvijai būtiskajos jautājumos par Krievijas diskriminējošās dzelzceļa tarifu politikas atcelšanu un eksporta nodevu koksnei samazināšanu/atcelšanu. Pēc Krievijas iestāšanās PTO jāuzsāk sarunas par ES un Krievijas brīvās tirdzniecības līgumu.
- Jāturpina sabalansēta ES-Krievijas Četru telpu "ceļa karšu" īstenošana, tai skaitā jāveicina ES-Krievijas ārējās robežas stiprināšana un robežšķērsošanas problēmu risināšana.
- Jānodrošina, lai ES - Krievijas cilvēktiesību konsultācijas būtu konstruktīvas un sabalansētas.
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Jānoslēdz 2007. gada decembrī uzsāktais Šengenas zonas paplašināšanās process, 2008. gada 30. martā atceļot robežkontroli uz iekšējām gaisa robežām. Jāturpina darbs pie otrās paaudzes Šengenas informācijas sistēmas (SIS II) projekta izstrādes.
ES - Latīņmerikas un Karību valstis - Uzskatām, ka ES - Latīņamerikas un Karību valstu attiecībās prioritārās jomas ir sadarbība ekonomikā, izglītībā un kultūrā. Latvija vēlas būt sekmīgi pārstāvēta ES - Latīņamerikas un Karību valstu galvu un valdību vadītāju V samitā Limā, Peru.
- Latvija ir ieinteresēta Eiropas Komisijas mandāta apstiprināšanā un sarunu uzsākšanā starp Eiropas Kopienu un Brazīliju par bezvīzu režīma ieviešanu vīzu paritātes nodrošināšanai.
ES - Japāna - ES - Japānas samita kontekstā īpaša uzmanība jāpievērš ekonomiskajai dimensijai, dialoga stiprināšanai politiskajā, drošības un reģionālās sadarbības jomā.
ES - Tuvie Austrumi - Latvija konsekventi turpinās atbalstīt divu valstu risinājumu saskaņā ar "Ceļa kartes" plānu. Latvija atbalsta ES Rīcības stratēģiju palestīniešu valsts dibināšanas atbalstam "Statebuilding for Peace in the Middle East: an EU Action Strategy".
- Latvijas interesēs ir būt sekmīgi pārstāvētai ES un Līča sadarbības padomes ārlietu ministru sanāksmē Briselē, Beļģijā.
ES - Āfrika - Lai iedzīvinātu Āfrikas un ES stratēģisko partnerību, būtiski ir sākt īstenot Rīcības plānu.
PTO daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunas (DDA - Dohas Attīstības programma) - Jāturpina Dohas Attīstības raunda sarunas, lai panāktu vienošanos, kas veicinās brīvu un atvērtu tirdzniecības politiku, kā arī starptautisko likumu un standartu ievērošanu globālā līmenī.
Attīstības sadarbības politika - Latvija atzinīgi novērtē prezidentūras apņemšanos turpināt darbu attīstības palīdzības efektivitātes uzlabošanas jomā. Īpaši liekam uzsvaru uz praktisku risinājumu rašanu palīdzības koordinācijas un darba dalīšanas jautājumos.
Starpkultūru dialogs - ES ir pasludinājusi 2008. gadu par starpkultūru dialoga gadu, kura ietvaros Latvija sekmēs sociālo integrāciju un neiecietības pret citu rasi, etnisko piederību, reliģiju un seksuālo orientāciju samazināšanos. Atbalstot kultūru mijiedarbības projektus un iesaistot plašsaziņas līdzekļus daudzveidības izplatīšanā, tiks veicināta kultūru dažādības politikas atpazīstamība publiskajā telpā (izglītības iestādēs, mazākumtautību NVO sektorā), uzmanību pievēršot arī sabiedrībai lauku reģionos.
|
