|
Latvijai būtiskākie jautājumi Portugāles ES prezidentūras laikā
2007. gada otrajā pusē
- Starpvaldību konferencē jāvienojas un juridiski jānoformē Vācijas ES prezidentūras laikā panāktā vienošanās par Reformu līgumu, veicot labojumus esošajos līgumos, lai nodrošinātu jaunā līguma stāšanos spēkā 2009.gadā pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām.
- Atbilstoši Eiropadomes lēmumiem jāturpina darbs pie kopīgas ES Enerģētikas politikas izstrādes, t.sk., attiecībās ar trešajām valstīm. Jāpievērš īpaša uzmanība ES iekšējā enerģētikas tirgus izveidei, kā arī caurspīdīguma, stabilas juridiskās bāzes un nediskriminācijas nodrošināšanai attiecībās ar trešajām valstīm.
- Jānodrošina līdzsvarota pieeja enerģētikas, klimata izmaiņu un ES konkurētspējas jautājumu risināšanai. Īstenojot ES vadošo lomu pasaulē klimata izmaiņu samazināšanā, Latvijai ir svarīgi līdzsvarot klimata izmaiņu samazināšanu ES mērogā ar Latvijas tautsaimniecības interesēm.
- Lisabonas stratēģijas kontekstā sagaidām konstruktīvu darbu pie prioritāšu īstenošanas, kā arī darba uzsākšanu pie integrēto vadlīniju aktualizēšanas, kas paredzēta 2008. gada pavasara Eiropadomē. Latvijai svarīgi turpināt darbu pie ES iekšējā tirgus pilnveidošanas, tāpēc gaidām Komisijas priekšlikumus iekšējā tirgus funkcionēšanas uzlabošanai. Latvija piesardzīgi vērtē iniciatīvu par kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākumu nodokļu bāzes izveidi. Diskutējot par darbaspēka no trešajām valstīm iebraukšanas un uzturēšanās noteikumiem ES, jāņem vērā dalībvalstu vajadzības.
- Jāturpina īstenot tie kaimiņu politikas stiprināšanas pasākumi, par kuriem dalībvalstis ir vienojušās un kas ir minēti Vācijas prezidentūras ziņojumā par Eiropas kaimiņu politikas stiprināšanu. Latvija īpaši pievērsīs uzmanību tam, lai tiktu risināti jautājumi par papildus autonomo tirdzniecības priekšrocību piešķiršanu Moldovai un brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu ar Gruziju. Pēc Ukrainas pievienošanās PTO nekavējoties jāuzsāk sarunas par ES un Ukrainas jaunā līguma tirdzniecības sadaļu. Jāsāk dialogs ar Gruziju par migrācijas jautājumiem, t.sk. atvieglotas vīzu izsniegšanas un readmisijas līgumiem.
- Rietumbalkānu reģiona stabilitātei būtisks būs Kosovas statusa risinājums. Latvija atbalsta ANO Ģenerālsekretāra Īpašā sūtņa Marti Ahtisāri centienus panākt kvalitatīvu risinājumu. Latvija iestājas par vienotu ES pozīciju un koordinētu sadarbību ar partneriem - ASV, NATO, EDSO. Latvija sagaida, ka ANO Drošības padomē iespējami drīz tiks panākta vienošanās par rezolūciju Kosovas jautājumā un aicina iesaistītās puses uz konstruktīvu sadarbību. Risinājumam ir jānodrošina miers un attīstība Kosovā un reģionā kopumā.
- Latvija sagaida, ka veiksmīga ES un NATO sadarbība īstenosies Kosovā, kur pēc ANO DP lēmuma ES uzsāks līdz šim lielāko EDAP civilo misiju. Latvija atbalsta turpmāko darbu pie EDAP misijas plānošanas pabeigšanas un tās uzsākšanas, pilnveidojot koordināciju iesaistīto pušu starpā.
- Jāveic sagatavošanās darbi EDAP policijas misijas Afganistānā īstenošanai gan ES, gan nacionālā līmenī. Latvijas interesēs ir nominēt vismaz divus policijas ekspertus dalībai šajā misijā. Latvijai ir ļoti svarīgi, ka misijas īstenošana notiek sadarbībā ar NATO.
- Ja izdodas panākt dalībvalstu vienošanos par Komisijas mandātu sarunām ar KF par jaunu ietvara līgumu, Eiropas Savienībai un Krievijai jāvienojas par sarunu uzsākšanu. Jāveicina ES - Krievijas ārējās robežas stiprināšana (juridiskie, administratīvie un citi aspekti). Ņemot vērā ES-Krievijas tirdzniecības straujo attīstību pēc ES paplašināšanās, jāturpina darbs efektīvas ES-Krievijas robežas caurplūsmas nodrošināšanai, lai absorbētu strauji pieaugošos kravu apjomus.
- Eiropas un ASV stratēģiskās vienotības stiprināšanai jāizmanto ES – ASV dialogs, kas palīdz veidot kopīgu pieeju demokrātijas veicināšanai pasaulē un reģionālajiem izaicinājumiem, risināt ekonomiskās sadarbības, enerģētikas klimata izmaiņu u.c jautājumus. Latvijai īpaši svarīgs ir jautājums par bezvīzu režīma ar ASV iespējami ātrāku ieviešanu.
Eiropas kaimiņu politika - Jāievieš jaunie finansēšanas mehānismi – Pārvaldības instruments un Kaimiņu investīciju fonds.
- Komisijai jāsagatavo attiecīgie protokoli par kaimiņvalstu pievienošanos ES kopīgajām programmām.
- Lai padziļinātu ekonomisko sadarbību ar kaimiņvalstīm, sagaidām Komisijas priekšlikumus par papildus autonomo tirdzniecības priekšrocību piešķiršanu Moldovai un izpētes ziņojumu par iespējām slēgt brīvās tirdzniecības līgumu ar Gruziju. Tiklīdz tiks pabeigta Ukrainas pievienošanās procedūra PTO, jāuzsāk sarunas par ES un Ukrainas jaunā līguma tirdzniecības sadaļu.
- Jāparaksta un jāstājas spēkā vīzu atvieglošanas un readmisijas līgumiem ar Ukrainu un Moldovu. Jāsāk dialogs ar Gruziju par migrācijas jautājumiem, t.sk. atvieglotas vīzu izsniegšanas un readmisijas līgumiem.
- Jāturpina atbalstīt ES iniciatīvas Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības atbalsta jomā.
ES paplašināšanās - Latvija atbalsta 2006.gada decembra Eiropadomē pieņemtās paplašināšanās stratēģijas īstenošanu – individuāla pieeja katrai kandidātvalstij, kritēriju izpildes uzraudzīšana visos sarunu posmos un ES spējas uzņemt jaunas dalībvalstis izvērtēšana.
- Jāturpina Horvātijas un Turcijas pievienošanās ES sarunas, Latvijai aktīvāk iesaistoties sarunu tehniskajā procesā (skrīningā) un politiskajā dialogā ar abām kandidātvalstīm.
- ES jācenšas īstenot 2004.gadā pieņemtie lēmumi, lai novērstu Ziemeļkipras ekonomisko izolāciju.
Rietumbalkāni - Jāatbalsta ES integrācijas perspektīva Rietumbalkāniem, uzsverot individuālās pieejas nozīmi. Būtiski nodrošināt ES rīcībā esošo līdzekļu īstenošanu - Stabilizācijas un asociācijas līgumu noslēgšanu un spēkā stāšanos, ES vīzu režīma atvieglošanu un ES paplašināšanās finanšu instrumenta sniegtās palīdzības efektīvu izmantošanu Rietumbalkānu valstīs.
- Reģiona stabilitātei būtisks būs Kosovas statusa risinājums. Latvija atbalsta ANO Ģenerālsekretāra Īpašā sūtņa Marti Ahtisāri centienus panākt kvalitatīvu risinājumu. Latvija iestājas par vienotu ES pozīciju un koordinētu sadarbību ar partneriem - ASV, NATO, EDSO. Latvija sagaida, ka ANO Drošības padomē iespējami drīz tiks panākta vienošanās par rezolūciju Kosovas jautājumā un aicina iesaistītās puses uz konstruktīvu sadarbību. Risinājumam ir jānodrošina miers un attīstība Kosovā un reģionā kopumā.
Eiropas drošības un aizsardzības politika - Jāturpina ES civilo spēju attīstība, īpašu uzmanību pievēršot to jomu ekspertu sagatavošanai, kuros vērojams iztrūkums, kā arī ceļot esošo ekspertu kapacitāti.
- Ņemot vērā to, ka drīzumā beidzas Civilo virsuzdevumu 2008 (Civilian Headline Goal 2008) termiņš, jāuzsāk diskusijas par turpmākajiem ES uzdevumiem civilo krīžu noregulēšanā.
- Jāturpina darbs arī pie Latvijas civilo ekspertu kapacitātes uzlabošanas dalības ES misijās kontekstā.
- Jāturpina civilmilitārās koordinācijas (CMCO) attīstība, īstenojot izstrādātās vadlīnijas esošajās un plānotajā operācijās (īpaši Kosovā un Afganistānā).
- ES un NATO kopīgi jāstrādā pie spēju attīstības jautājumiem, kas ļautu nodrošināt visaptverošu un saskaņotu pieeju krīzes risināšanai. ES un NATO sadarbība EDAP civilo misiju Afganistānā un Kosovā plānošanas jautājumos [1] ir pozitīvs piemērs abu organizāciju dažādo krīzes vadības instrumentu veiksmīgai mijiedarbībai.
- Ņemot vērā to, ka būtiskākais šķērslis ES un NATO sadarbībā ir Turcijas un Kipras attiecību problēmas, turpmāk aktīvāk jāpievēršas to risināšanai. Kā uzticības veicinošu pasākumu Latvija piedāvā organizēt neformālo ES un NATO aizsardzības politikas direktoru sanāksmi, kurā piedalītos visas ES valstis, un kas būtu veltīta ES un NATO sadarbībai Kosovā.
- Uzmanīgi jāseko līdzi diskusijai (ES Militārā štāba darbam) par ES stratēģiskās operāciju plānošanas spēju uzlabošanu, īpaši tāpēc, ka tas attiecas uz ES ātrās reaģēšanas spējām.
- EUFOR RD Congo laikā identificētās ES operāciju plānošanas problēmas jārisina, pamatojoties uz visaptverošās analīzes, kas precīzi definētu problēmu cēloņus un to risinājumus.
ES operācijas - Jāveic sagatavošanās darbi EDAP policijas misijas Afganistānā (EUPOL Afghanistan) īstenošanai gan ES, gan nacionālā līmenī. Latvijas interesēs ir nominēt vismaz divus policijas ekspertus dalībai šai misijā. Latvijai ir ļoti svarīgi, ka misijas īstenošana notiek ciešā sadarbībā ar NATO.
- Latvija sagaida, ka tik pat veiksmīga ES un NATO sadarbība īstenosies Kosovā, kur pēc ANO DP lēmuma ES uzsāks līdz šim lielāko EDAP civilo misiju. Līdz ar to Latvija atbalsta turpmāko darbu pie EDAP misijas plānošanas pabeigšanas un tās uzsākšanas, pilnveidojot koordināciju iesaistīto pušu starpā.
- Jāturpina aktīvs Eiropas Komisijas robežu palīdzības misijas un Moldovas – Ukrainas robežas (EU BAM) darbs.
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Latvijas prioritāte brīvības, drošības un tiesiskuma jomā ir pievienošanās Šengenas telpai. Jāpabeidz Šengenas novērtēšanas process. Līdz 2007.gada augusta beigām jaunajās dalībvalstīs jāievieš Šengenas informācijas sistēma SISI+, lai varētu tikt veikta jauno dalībvalstu novērtēšana SIS jomā.
- Latvija atbalsta vispārējas pieejas migrācijai paplašināšanu uz ES austrumu un dienvidaustrumu kaimiņu reģioniem. Šobrīd ir svarīgi turpināt uzsākto darbu pie tās īstenošanas šajos reģionos.
- Latvija ir ieinteresēta turpināt sadarbību brīvības, drošības un tiesiskuma jautājumos ES paplašināšanās procesa, Kaimiņu politikas, kā arī ES-KF un ES-ASV stratēģisko dialogu ietvaros.
Transatlantiskās attiecības - Latvijas ir ieinteresēta turpmākā progresā bezvīzu jautājumā ar ASV un Kanādu.
- Latvijas prioritāte ir turpināt diskusiju un sadarbību saistībā ar procesiem ES austrumu kaimiņos un Centrālāzijā, kā arī veicināt saskaņotas ES-ASV nostājas veidošanu attiecībās ar Krieviju, tai skaitā attiecībā uz enerģētikas politiku, reformām ES-Krievijas kopējo kaimiņu reģionā.
- Sadarbība enerģētikas politikas veidošanā, t.sk. attiecībā uz trešajām valstīm, balstoties uz 2006.g. G8 samita deklarāciju par enerģijas piegādes drošību. Svarīgi ir sadarboties arī energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, klimatu izmaiņu ierobežošanas jomās.
- Latvija atbalsta ES-ASV ekonomiskā dialoga intensificēšanu, stiprinot politisko apņemšanos un atjaunojot/paplašinot šāda dialoga ietvaru, kā arī ES prioritārās sadarbības jomas.
ES – Krievija - Jāturpina sabalansēta un līdzsvarota ES-KF praktiskā sadarbība kā vienas Četru telpu ceļa kartes ietvaros, tā starp atsevišķām ceļa kartēm.
- Jānodrošina, lai ES-Krievijas cilvēktiesību konsultācijas būtu konstruktīvas un sabalansētas.
- Krievijas pievienošanās PTO procesa pabeigšana, kur Latvija kā galveno priekšnosacījumu ir izvirzījusi Krievijas diskriminējošās dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu politikas atcelšanu līdz ar tās iestāšanos PTO.
- Diskusija par jauno Ietvara līgumu, t.sk. par enerģētikas jautājumiem, kā arī tirdzniecības attiecību padziļināšana pēc KF uzņemšanas PTO.
ES - Ķīna - Pēc iespējas ātrāk jānoslēdz sarunas par ES - Ķīnas Partnerības sadarbības līgumu.
ES likumdošanas iniciatīvas un tiesību akti - Turpinot diskusijas par Kopienas iekšējā tirgus attīstību, Latvijai cita starpā ir būtiski radīt juridisku skaidrību attiecībā uz sociālajiem un veselības pakalpojumiem.. Būtiski ir noteikt konkrētus un detalizētus rīcības virzienus Komisijas izstrādātās Patērētāju politikas stratēģijas īstenošanai. Pasta pakalpojumu liberalizācijai būtu jānotiek ne ātrāk kā 2010.gadā atbilstoši dalībvalstu praktiskajām iespējām to īstenot.
- Latvija atbalsta Galileo kā ES nozīmes projekta īstenošanu, taču jāņem vērā riski saistībā ar nepieciešamību palielināt publisko finansējumu. Par labāko finansēšanas modeli varētu uzskatīt dažādu iespējamo variantu kombināciju.
- Jātupina diskusijas ES jūrlietu politikas veidošanas jomā. Vides prasību ieviešanai kuģošanā īpaši svarīga ir esošo starptautiskās un reģionālās sadarbības instrumentu izmantošana Kuģošanas drošības prasības ES nedrīkst mazināt kuģošanas nozares konkurētspēju. Ostu attīstības nodrošināšanai patreiz nebūtu nepieciešama papildus regulācija ES līmenī. Vienotas ES krasta apsardzes veidošana nav nepieciešama.
- Pārskatot esošo regulējumu elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem, jāņem vērā dalībvalstu esošais regulatorais ietvars un sakaru nozares MVU intereses.
- Turpinot aizsāktās diskusijas par ES emisiju tirdzniecības sistēmas pārskatīšanu, jāņem vērā atšķirīgās situācijas ES dalībvalstīs, ekonomiskās izaugsmes rādītāji dažādos sektoros, kā arī reālie sasniegumi Kioto protokola mērķu izpildē.
- Turpinot darbu pie virszemes ūdeņu kvalitātes prasību izstrādes ir svarīgi paredzēt pietiekošu elastību to piemērošanā un neuzlikt dalībvalstīm vēl lielākas saistības prioritāro vielu kontrolē. Savukārt atkritumu apsaimniekošanas jomā nevajadzētu veidot jaunas sarežģītas procedūras attiecībā uz atkritumu novēršanu.
- Latvija konceptuāli atbalsta tās Komisijas iniciatīvas, kurās vides politikas mērķi tiek sasniegti ar fiskālās politikas instrumentu palīdzību. Vienlaicīgi Latvija uzsver, ka nodokļu administrēšanas izmaksām jābūt sabalansētām ar sasniedzamajiem mērķiem vides jomā.
- Latvija neatbalsta Komisijas iniciatīvu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākumu nodokļa bāzi. Tiešo nodokļu politikai ir jābūt katras valsts nacionālajam instrumentam un ES likumdošanai nodokļu jomā nevajadzētu mazināt dalībvalstu konkurētspēju tiešo investīciju piesaistē.
- Attiecībā uz Eiropas Komisijas iniciatīvu paaugstināt akcīzes nodokļa likmi benzīnam un dīzeļdegvielai. Latvija uzskata, ka nepārtraukta energoresursu cenu paaugstināšana (līdz pat 2017.gadam) var radīt augstus inflācijas draudus un negatīvi ietekmēt valsts tautsaimniecības stabilitāti.
- Veidojot kopīgus ekonomisko migrantu uzņemšanas un uzturēšanās noteikumus, katrai dalībvalstij būtu saglabājama iespēja elastīgi reaģēt uz situāciju savā darba tirgū. Ekonomisko migrantu uzņemšanai jābūt balstītai uz konkrētu darba vakanci (darba tirgus tests) un noslēgtu darba līgumu
ES attīstības sadarbības politika - Latvija atbalsta prezidentūras apņemšanos apstiprināt komunikāciju "ES humānas palīdzības vienprātība", kurā būs atspoguļotas ES sniegtās humānās palīdzības galvenie principi un politikas ietvars, un kas nodrošinās ES kā lielākā humānās palīdzības donora vienotu pozīciju šajos jautājumos.
- Jāturpina progress, lai līdz gada beigām tiktu pabeigtas sarunas pie Ekonomiskās partnerības līgumu noslēgšanas starp ES un Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) reģiona valstīm, kuri paredzēs pakāpeniski atcelt tirdzniecības barjeras starp ĀKK valstīm un ES, un stiprināt sadarbību visās ar tirdzniecību saistītās jomās.
- Jāturpina uzsāktais darbs pie Vienotās ES palīdzības tirdzniecībai stratēģijas sagatavošanas, ar kuras palīdzību tiks nodrošināta operacionāla ES saistību izpilde, sniedzot atbalstu jaunattīstības valstīm tirdzniecības jomā.
PTO daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunas (DDA - Dohas Attīstības programma) - Lai saglabātu daudzpusējo tirdzniecības sarunu un PTO efektivitāti un nozīmīgo lomu, t.sk. attīstības veicināšanā, jāpanāk PTO DDA sarunu veiksmīga noslēgšana tuvākajā laikā.
- Latvijas īpašās intereses DDA sarunu iznākumā: būtiski tarifu samazinājumi rūpniecības preču tirdzniecībā; būtiski atvieglojumi un palielināta tirgus pieejamība tirdzniecībā ar pakalpojumiem; uzlaboti PTO noteikumi tirdzniecības veicināšanai, īpaši – paredzot tirdzniecības formalitāšu vienkāršošanu un izmaksu samazināšanu, cauruļvadu atzīšanu kā tranzīta veidu, u.c.
[1] Šobrīd NATO ietvaros Turcija bloķē Tehnisko vienošanos parakstīšanu starp ES un NATO, jo uzskata, ka šīs vienošanās neatbilst "Berlīne pluss" noteikumiem (piemēram, klasificētas informācijas apmaiņa). Pārējas NATO valstis uzskata, ka "Berlīne pluss" neattiecas uz sadarbību starp militāro operāciju un civilo misiju.
|
