|
Latvijai būtiskākie jautājumi ārlietu jomā Francijas ES prezidentūras laikā
2008. gada otrajā pusē
Lisabonas līgums - Francijas prezidentūras laikā ir jāmeklē iespējas, lai nodrošinātu Lisabonas līguma stāšanos spēkā.
- Ir jārespektē Īrijas Republikas pilsoņu demokrātiskā izvēle balsojumā par Lisabonas līgumu. Vienlaicīgi ir jāveic nopietna analīze, lai izprastu iemeslus negatīvajam balsojumam un jārod risinājumi.
- Ir svarīgi, lai ratifikācija pārējās ES dalībvalstīs tiktu respektēta tāpat kā Īrijas pilsoņu balsojums. Tādēļ jāturpina Lisabonas līguma ratifikācijas process tajās valstīs, kur tas vēl nav pabeigts.
- Latvijai ir īpaši svarīgi, lai nenotiktu ES fragmentācija, tādēļ dalībvalstīm kopīgi jāmeklē tāds risinājums, kas nepieļautu vairāku ātrumu Eiropas situācijas rašanos.
Eiropas Kaimiņu politika - Jāpieņem lēmums par sarunu mandāta sagatavošanu jaunajam ES - Moldovas līgumam.
- Latvija uzskata, ka ir nepieciešams viens aptverošs ES - Ukrainas līgums kā juridiskais pamats attiecību tālākai padziļināšanai. Sagaidām būtisku progresu sarunās par līgumu, un Ukrainas ES integrācijas perspektīvas apliecinājumu līguma politiskajā preambulā. Latvija īpaši ir ieinteresēta uzsākto sarunu veiksmīgā norisē par brīvās tirdzniecības telpas izveidi ES - Ukrainas Padziļinātā sadarbības līguma ietvaros.
- Attiecībās ar Gruziju ir svarīgi; (1) jāturpina Brīvības, drošības un tiesiskuma apakškomitejas darbs, lai veicinātu vīzu atvieglojumu jautājuma risināšanu; (2) sadarbībā ar partneriem jāvienojas par pieņemamu starptautisko iesaisti Abhāzijas un Dienvidosetijas jautājuma risināšanā; (3) jāatbalsta Gruzijas 28. marta priekšlikumus Abhāzijas konflikta mierīgam risinājumam; (4) ņemot vērā izpētes rezultātus par ES – Gruzijas brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanas iespējām, jāpieņem lēmums par Gruzijas un ES interesēm atbilstošāko ekonomiskās integrācijas ceļu: sarunu uzsākšana par brīvo tirdzniecības līgumu; sarunu uzsākšana par citu tirdzniecību veicinošo instrumentu piemērošanu..
- Pirms parlamenta vēlēšanām Baltkrievijā jādod skaidrs signāls Baltkrievijas administrācijai, ka ES sagaida demokrātiskas, starptautiskiem standartiem atbilstošas vēlēšanas.
- Ir jāattīsta reģionālās sadarbības formas ar Eiropas austrumu kaimiņvalstīm, tajā skaitā starpparlamentāro sadarbību, iesaistot Eiropas parlamentu, kā arī ES dalībvalstu parlamentus. (Latvija atbalsta Polijas – Zviedrijas iniciatīvu "Partnerības padziļināšana sadarbībai ar Austrumeiropas kaimiņu valstīm").
- Latvijai prioritāra ir sadarbība ar ES austrumu kaimiņiem, taču Latvija uzsver līdzsvarotas ES kaimiņu politikas nozīmi, veidojot sadarbību arī ar ES dienvidu kaimiņvalstīs.
- Latvija kā ES un Vidusjūras dialoga dalībvalsts uzskata, ka līdzdarbošanās Barselonas Procesa: Savienības Vidusjūrai (BP:SV) formātā, dos Latvijai papildu iespēju attīstīt sadarbību ar ES dienvidu kaimiņiem, tai skaitā, uzturētu atklātu dialogu par politiskajiem un drošības jautājumiem, veicinātu ekonomisko attiecību attīstību, padziļinātu dialogu un izpratni starp civilizācijām, kā arī attīstītu sadarbību kultūras, izglītības un sociālajā jomā (jaunatne, sievietes, bērni).
ES stratēģija Baltijas jūras reģionam - Latvijas prioritārās jomas ES stratēģijai Baltijas jūras reģionam ir enerģētika; konkurētspēja; izglītība, zinātne un kultūra; vide, kā arī sabiedrības drošība.
- ES Stratēģijai Baltijas jūras reģionam jāveicina efektīva ES finanšu resursu (piemēram, Baltijas jūras reģiona programma 2007.-2013. gadam, Eiropas Investīciju banka, u.c.) izmantošana Baltijas jūras reģiona iniciatīvām. Stratēģija varētu dot iespēju pilnveidot atsevišķus ES finanšu resursus, kas jau ir pieejami Baltijas jūras reģionam.
- Ziemeļu Dimensija un Baltijas jūras valstu padome būs svarīgs ietvars, kas nodrošinātu to Baltijas jūras reģiona valstu iesaisti Stratēģijas īstenošanā, kas nav ES dalībvalstis.
- Stratēģijai jābūt vērstai uz rezultātiem. Lai nodrošinātu efektīvu Stratēģijas īstenošanu, svarīga ir regulāra tās ieviešanas gaitas izvērtēšana. Latvija saredz būtisku Eiropas Komisijas lomu Stratēģijas īstenošanā.
ES paplašināšanās un Rietumbalkāni - Jāturpina pievienošanās sarunas ar Horvātiju un Turciju saskaņā ar apstiprināto ES paplašināšanās stratēģiju un ņemot vērā katras valsts iekšējo reformu gaitu un progresu ES saistību izpildē.
- Jāatbalsta ES integrācijas perspektīva Rietumbalkāniem, uzsverot individuālās pieejas nozīmi. Jāievieš Eiropas Komisijas komunikācijā par Rietumbalkāniem paredzētie pasākumi.
- Atkarībā no bijušās Dienvidslāvijas Republikas Maķedonijas sasniegtā progresa un EK vērtējuma, jālemj par iespēju noteikt pievienošanās ES sarunu uzsākšanas datumu.
- Sadarbojoties ar ANO, jārod starptautiski pieņemams risinājums UNMIK funkciju nodošanai un rekonfigurācijai, dodot iespēju pēc Kosovas konstitūcijas spēkā stāšanās izvērst EULEX misiju Kosovā pilnībā.
- Jāveicina Kosovas piedalīšanās ES un starptautiskās sabiedrības iniciatīvās Rietumbalkānu reģionā – Stabilizācijas un asociācijas process, vīzu atvieglojumu sistēma, ES finansiālā palīdzība, reģionālās sadarbības formāti.
ES – Krievija - Prezidentūrai un Komisijai jānodrošina sarunu par jauno līgumu procesa transparence.
- Jānodrošina, lai ES - Krievijas cilvēktiesību konsultācijas būtu konstruktīvas un sabalansētas.
- Jāturpina sabalansēta ES – Krievijas Četru telpu ceļa karšu īstenošana.
- ES ārējās robežas stiprināšanas kontekstā 2007.gada 18.decembrī stājās spēkā LR-KF robežlīgums. Šobrīd ir svarīgi ātrāk pabeigt darbu pie demarkācijas komisijas izveides un uzsākt robežas demarkāciju.
- Jāturpina darbs pie ES–KF kopējās stratēģijas robežšķērsošanas jautājumu risināšanas, jo īpaši ceļu un robežpunktu infrastruktūras attīstīšanai un līgumtiesiskās bāzes uzlabošanai Krievijā.
- Ņemot vērā ES un Krievijas savstarpējo atkarību enerģētikas jomā, Latvija atbalsta plašu, juridiski saistošu pieeju enerģētikas jautājumu risināšanai ar Krieviju jaunajā ES-KF ietvara līgumā, atbilstoši Enerģētikas Hartas un G8 Sanktpēterburgas samita deklarācijas un tirgus pamatprincipiem.
- Latvija atbalsta pēc iespējas drīzu Krievijas iestāšanos PTO, kā arī sarunu uzsākšanu par ES-Krievijas brīvās tirdzniecības līgumu, tomēr mūsu prioritāte ir Krievija iestāšanās PTO noteikumu kvalitāte. Latvijas prioritārie jautājumi Krievijas iestāšanās PTO procesā paliek nemainīgi: risinājumi attiecībā uz un Krievijas eksporta nodevām koksnei un Krievijas diskriminējošo dzelzceļa tarifu politiku.
- Jaunajā ES - Krievijas sadarbības ietvara līgumā jāpiemēro plaša un juridiski saistoša pieeja attiecībā uz enerģētikas jautājumiem, kam jābūt saskaņā ar Enerģētikas Hartas un G8 samita deklarācijas un tirgus pamatprincipiem.
- Vīzu atvieglojumu un readmisijas līgumu efektīva ieviešana ir priekšnosacījums virzībai jautājumā par bezvīzu režīmu.
Transatlantiskās attiecības - Diskusija un sadarbība saistībā ar procesiem ES austrumu kaimiņos un Centrālāzijā. Saskaņotas ES-ASV nostājas veidošana attiecībās ar Krieviju, tai skaitā attiecībā uz enerģētikas politiku, reformām ES- Krievijas kopējo kaimiņu reģionā.
- Stratēģiskais dialogs par reģionālajiem jautājumiem (Afganistāna, Tuvo Austrumu miera process, Balkāni, Kosova, Irāka, Irāna, Ziemeļkoreja, Indija, Ķīna) un drošības jautājumiem (terorisms, masu iznīcināšanas ieroči, krīžu vadība, ieskaitot sadarbību starp ES un NATO krīžu risināšanā).
- Latvijas pievienošanās ASV bezvīzu programmai, bezvīzu režīma attiecināšana uz visām ES dalībvalstīm.
- Jāturpina darbs Transatlantiskās ekonomiskās padomes (TEC) ietvaros, stiprinot un papildinot jau esošās iniciatīvas transatlantiskai ekonomiskajai integrācijai. Latvijas intereses ir sadarbība inovāciju jomā, profesionālo kvalifikāciju atzīšana, vienotu standartu pieņemšana dažādās jomās.
- Konstruktīva un sabalansēta ES un ASV diskusija par enerģētiku un klimata pārmaiņām.
Eiropas drošības un aizsardzības politika (EDAP) - Jāturpina attīstīt ES-NATO stratēģisko partnerību krīžu vadībā, nodrošinot efektīvu koordināciju gan operāciju plānošanā, gan sadarbībā uz vietas, piemēram, Kosovā un Afganistānā. Jārisina jautājums par tehnisko vienošanos noslēgšanu starp abām organizācijām.
- Jāveic pasākumi Afganistānas nacionālās policijas administratīvo spēju stiprināšanai, kas ir būtiski drošības situācijas stabilizēšanā Afganistānā ilgtermiņā. Jāatbalsta EUPOL misijas turpmāka paplašināšana provincēs (ārpus Kabulas) un labāka koordinācija ar citām starptautiskām organizācijām (ANO, NATO).
- Pārskatot Eiropas drošības stratēģiju (EDS), galvenā uzmanība jāpievērš ES stratēģiskajām interesēm un jaunajiem apdraudējuma veidiem, īpašu uzmanību pievēršot stratēģijas ieviešanas efektivitātes palielināšanai, EDS papildinot ar "spēcīgiem" īstenošanas instrumentiem un pievienojot rīcības plānu.
PTO daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunas (DDA - Dohas Attīstības programma) - Jāturpina Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas Attīstības raunda (PTO DDA) sarunas, lai līdz 2008.gada beigām panāktu vienošanos par brīvu un atvērtu tirdzniecības politiku, kā arī starptautisku tirdzniecības nosacījumu un standartu ievērošanu globālā līmenī.
Attīstības sadarbības politika - Jāturpina darbs pie palīdzības efektivitātes uzlabošanas. Jāstrādā pie praktisku risinājumu rašanas palīdzības koordinācijas un darba dalīšanas jautājumos.
- Jāveicina ES kolektīvais ieguldījums Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, lai veicinātu nabadzības mazināšanos jaunattīstības valstīs.
- Būtiski ir turpināt darbu pie politiku saskaņotības veicināšanas, lai nodrošinātu, ka attīstības politikas mērķi tiek ņemti vērā arī citās politikas jomās.
- Kā viena no Francijas prezidentūras tematiskajām prioritātēm būs visaptverošas un saskaņotas ES stratēģijas izstrāde vietējo pašvaldību attīstības veicināšanai jaunattīstības valstīs, īpašu uzmanību pievēršot demokratizācijas, decentralizācijas un teritoriālās jeb reģionālās ekonomiskās attīstības jautājumiem. Vietējo pašvaldību attīstības veicināšana ir viena no Latvijas divpusējās attīstības sadarbības politikas prioritātēm.
|
