Latvijai būtiskākie nozaru jautājumi Čehijas prezidentūras laikā 2009.gada pirmajā pusē |
|
||||
2. stratēģiskais enerģētikas pārskats Turpināsies diskusijas par Komisijas priekšlikumiem enerģētikas apgādes drošībai, solidaritātei un efektivitātei (2008.gada novembrī pulcētais 2. stratēģiskais enerģētikas pārskatu un attiecīgie priekšlikumi). Pārskatā identificētās prioritātes ir pasākumi Eiropadomē nosprausto Eiropas enerģētikas un klimata politikas 20-20-20 mērķu sasniegšana, Eiropas energoapgādes drošības palielināšana, kā arī investīcijas enerģijas tīklu infrastruktūrā. Latvijas prioritāte šajā kontekstā ir ES enerģētiskās drošības un solidaritātes rīcības plānā paredzētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna izstrāde. Rīcības plānu plānots apstiprināt martā Eiropadomē. ES ekonomikas stabilizācijas pasākumi Čehijas prezidentūras laikā būs jāievieš pasākumi ES ekonomikas atveseļošanai t.i., izaugsmes nodrošināšanai un jaunu darba vietu radīšanai, par kuriem ES dalībvalstis vienojās 2008.gada 11.-12.decembra Eiropadomē:
Latvija pozitīvi vērtē, ka konkrētu politikas instrumentu izvēle ir atstāta katras dalībvalsts ziņā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts esošo situāciju un prognozes par turpmāko attīstību. Latvijai ir svarīgi, ka plāns paredz vienkāršot un paātrināt ES fondu saņemšanas procedūras, palielināt Eiropas Investīciju bankas aizdevumu apjomu, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, atjaunojamās enerģijas resursu izmantošanai un videi draudzīgiem transporta līdzekļiem. Turpmākajiem diviem gadiem tiek atviegloti valsts atbalsta sniegšanas nosacījumi, kā arī paātrinātas valsts pasūtījuma procedūras. 2009.gada 2.aprīlī plānots nākamais G20 valstu līderu samits, lai izvērtētu 2008.gada 15.novembrī G20 valstu vadītāju pieņemtā plāna īstenošanu.
ES ieguldījums klimata pārmaiņu samazināšanā Pēc sekmīgas vienošanās panākšanas 2008.gada 11.-12.decembra Eiropadomē un ar Eiropas Parlamentu, Čehijas prezidentūras laikā gaidāma galīgā Klimata-enerģētikas paketes pieņemšana. Tiks uzsākts darbs, lai panāktu ES nospraustajiem mērķiem atbilstošu starptautisko vienošanos Kopenhāgenas ANO klimata konferencē 2009.gada decembrī par pasaules klimata politiku pēc 2012.gada. Latvija uzskata, ka klimata pārmaiņu samazināšanas pasākumiem rezultāts būs tikai tad, ja tie tiks veikti globālā mērogā, iesaistot gan ekonomiski attīstītās, gan attīstības valstis atbilstoši to spējām īstenot plānotos pasākumus. ES daudzgadu budžeta pārskatīšana Saskaņā ar 2005.gada Eiropadomes secinājumiem Eiropas Komisijai līdz 2009.gada beigām ir jānāk klajā ar izvērtējumu par ES budžeta uzdevumiem un avotiem. Čehijas prezidentūras laikā varētu uzsākt diskusijas par ES daudzgadu budžeta pārskatīšanu. Latvija uzskata, ka ir būtiski pēc iespējas ātrāk aizsākt konceptuālu diskusiju par ES budžeta veidošanas principiem, lai diskutētu par ilgtermiņa reformām nevis par īstermiņa finanšu pasākumiem, par kuriem 2009. gadā iespējamas jaunas Eiropas Komisijas iniciatīvas, un kurām varētu būt ietekme uz ES daudzgadu budžetu 2007. – 2013. gadam. Lisabonas stratēģija pēc 2010.gada Francijas prezidentūras laikā tika aizsāktas diskusijas par Lisabonas stratēģiju pēc 2010.gada, jo ir nepieciešams vienoties par nākotnes Lisabonas stratēģijas mērķiem un definēt prioritārās darbības jomas. Latvija uzskata, ka ir nepieciešams turpināt diskusijas par Lisabonas stratēģijas īstenošanu pēc 2010. gada, ņemot vērā to, ka 2005.-2010. gada periodā daudz resursu tika ieguldīti (daudzpusējās uzraudzības mehānisms, Lisabonas stratēģijas īstenošanas novērtēšanas metodoloģija, ES dalībvalstu atskaitīšanas mehānisms, utt.), lai izveidotu Lisabonas stratēģijas īstenošanas ietvaru. Diskutējot par Lisabonas stratēģijas turpināšanu pēc 2010. gada, svarīgi koncentrēties uz to, lai stratēģija dotu reālus rezultātus, nevis kļūtu par birokrātisku atskaitīšanās mehānismu Eiropas Komisijai. Kohēzijas politikas pārskats Čehijas prezidentūra sagatavos ziņojumu par kohēzijas politikas jauno elementu - teritoriālo kohēziju. Līdz 2009.gada martam ES dalībvalstīm jāiesniedz Komisijai viedokļi par zaļo grāmatu. Jautājums Latvijai ir būtisks, jo diskusijām par kohēzijas politikas nākotni būs tieša ietekme uz finanšu līdzekļu apjomu, ko Latvija saņems no ES budžeta pēc 2013. gada. Diskusijas par nākotnes Kohēzijas politiku noritēs ciešā kontekstā ar debatēm par Lisabonas stratēģiju pēc 2010. gada un Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. Latvija uzskata, ka arī turpmāk ir svarīgi saglabāt Kohēzijas politikas sākotnējo mērķi - sociālo un ekonomisko atšķirību izlīdzināšana starp reģioniem. Latvija uzsver, ka ir būtiski veicināt mazāk attīstīto reģionu attīstību, jo ekonomiskās attīstības atšķirības ES dalībvalstu vidū joprojām ir ļoti lielas. Kopējās lauksaimniecības politikas reforma Neskatoties uz Francijas prezidentūras laikā panākto vienošanos par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) "veselības pārbaudi", Latvijai ir svarīgi Čehijas prezidentūras laikā turpināt diskusijas par Kopējo lauksaimniecības politikas nākotni ilgtermiņā (piemēram, tai skaitā diskusijas par KLP nākotnes mērķi, instrumentiem, finansējuma sadales kritērijiem). Latvijai šajās debatēs ir būtiski turpināt uzturēt un risināt jautājumu par tiešo maksājumu nevienlīdzības izlīdzināšanu un tiešo maksājumu finansējuma sadales kritēriju pārskatīšanu. Stokholmas programma – daudzgadu programma tieslietās un iekšlietās pēc 2010.gada Eiropas Komisija 2009.gada maijā izplatīs ziņojumu, kas kalpos par pamatu nākošajai daudzgadu programmai tieslietās un iekšlietās pēc 2010.gada. Zviedrijas prezidentūras laikā 2009.gada decembra Eiropadomē plānots pieņemt daudzgadu programmu tieslietās un iekšlietās pēc 2010.gada. Latvija uzskata, ka nākotnes daudzgadu programmai jāstiprina praktiskās sadarbības aspekti, lai stiprinātu panākto vienošanos par vienotas politikas īstenošanu praksē. Jaunas likumdošanas iniciatīvas attīstīšanai ir jānotiek pakāpeniski, balstoties uz līdzšinējo pasākumu pamata. | |||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
