Latvijai būtiskākie jautājumi ārlietu jomā Čehijas ES prezidentūras laikā 2009. gada pirmajā pusē

Enerģētiskā drošība

• Latvija īpašu uzmanību pievērsīs 2008.gada novembrī publicētajam Otrajam stratēģiskajam enerģētikas pārskatam: ES enerģētiskās drošības un solidaritātes rīcības plāns, ko sagatavojusi Eiropas Komisija. Pārskatā tiek piedāvāta virkne pasākumu, kā palielināt enerģijas piegāžu drošību Eiropā.
• Latvijas prioritāte ir enerģētikas infrastruktūras attīstība Baltijas jūras reģionā. Šajā kontekstā būtiska ir Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna izstrāde, ko veiks Augsta līmeņa darba grupa Eiropas Komisijas vadībā.
• Latvijas interesēs ir piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu starpsavienojumu izbūvei jaunās finanšu perspektīvas ietvaros no 2014.gada, izveidojot jaunu finanšu instrumentu enerģētikas infrastruktūras projektu finansēšanai.
• Jāattīsta ES dialogs ar energoresursu tranzīta un piegādātājvalstīm, izmantojot ES ārpolitikas un sadarbības instrumentus: Kaimiņu politika, Austrumu partnerība, Baku process un Enerģētikas kopiena. 

ES austrumu kaimiņi un Centrālāzija

• ES dalībvalstīm jāapstiprina Austrumu partnerības koncepcija un jāuzsāk tās īstenošana.
• Svarīgi turpināt ES iesaisti Gruzijā (drošības situācijas uzlabošana, Ženēvas konference, atbalsts Gruzijas rekonstrukcijai). Jāturpina dialogs ar Krieviju par konfliktu noregulēšanu reģionā.
• Jāuzsāk sarunas ar Gruziju par ES - Gruzijas līgumu par īstermiņa vīzu izsniegšanas vienkāršošanu un līgumu par readmisiju. Jāpieņem lēmums par sarunu uzsākšanu ar Gruziju par ES-Gruzijas brīvās tirdzniecības telpas izveidi.
• Jāturpina sarunas par jauno ES – Ukrainas Asociācijas līgumu, lai pēc iespējas ātrāk varētu panākt vienošanos par līguma tekstu.
• Jāapstiprina ES mandāts sarunām ar Moldovu par jauno padziļināto līgumu, jāuzsāk sarunas. Jāveic priekšizpēte par ES-Moldovas brīvās tirdzniecības telpas izveides iespējām.
• Jāturpina dialogs ar Baltkrieviju demokrātisko pārmaiņu veicināšanai.
• Jāturpina ES stratēģijas Centrālāzijai īstenošana. Būtiska ir izstrādāto iniciatīvu ieviešana praksē. Jāveicina politiskais dialogs ar reģiona valstīm. Latvija ir izrādījusi interesi uzņemties galvenā koordinatora lomu Izglītības iniciatīvas īstenošanā Uzbekistānā.

Transatlantiskās attiecības

• Svarīgi ir turpināt ES un ASV stratēģisko dialogu. Būtiskākā Latvijas interese transatlantiskajā dialogā ir pieņemto lēmumu pēctecība, mainoties ASV administrācijām, kā arī pēdējo gadu pozitīvās dinamikas transatlantiskajā dialogā saglabāšana.
• Nepieciešams veidot saskaņotas ES-ASV nostājas attiecībās ar Krieviju. Svarīgi turpināt diskusiju un sadarbību saistībā ar procesiem ES austrumu kaimiņos un Centrālāzijā.
• Atbalstām darbu Transatlantiskās ekonomiskās padomes (TEC) ietvaros, stiprinot un papildinot jau esošās iniciatīvas transatlantiskai ekonomiskajai integrācijai. Jānodrošina TEC darba pēctecība sadarbībā ar ASV jauno administrāciju.
• Lielāka nozīme jāpiešķir sadarbībai reģionālos jautājumos, jo īpaši attiecībā uz Afganistānu, Irāku, kā arī demokratizācijas, miera un stabilitātes procesiem pasaulē (TAMP, Birma, Kuba).

Institucionālie jautājumi

• Jāturpina ratifikācija tajās dalībvalstīs, kas vēl nav pabeigušas Lisabonas līguma ratifikāciju ar mērķi, lai Lisabonas līgums stātos spēkā līdz 2009. gada beigām, kā par to vienojās dalībvalstu un valdību vadītāji 2008. gada decembra Eiropadomē.
• Latvijai īpaši svarīgi, lai nenotiktu ES fragmentācija, tādēļ dalībvalstīm kopīgi jāmeklē tāds risinājums, kas nepieļautu vairāku ātrumu Eiropas situācijas rašanos.
• Pēc 2009. gada jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanām, jāuzsāk diskusija par Eiropas Komisijas 2009. - 2014. gadam sastāvu, jo īpaši, tās priekšsēdētāju, ar mērķi par to vienoties līdz pašreizējās Eiropas Komisijas mandāta beigām 2009. gada novembrī.

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam

• Latvijas prioritārās jomas ES stratēģijai Baltijas jūras reģionam ir enerģētika; konkurētspēja; izglītība, zinātne un kultūra; vide, kā arī sabiedrības drošība. Ir svarīgi, lai Latvijas un reģiona kopumā ilgtspējīgai attīstībai un konkurētspējas veicināšanai nozīmīgi reģionāli projekti būtu iekļauti Stratēģijas Rīcības plānā.
• ES Stratēģijai Baltijas jūras reģionam jāveicina efektīva ES finanšu resursu (piemēram, Baltijas jūras reģiona programma 2007.-2013. gadam, Eiropas Investīciju banka, u.c.) izmantošana Baltijas jūras reģiona iniciatīvām. Stratēģija varētu dot iespēju pilnveidot atsevišķus ES finanšu resursus, kas jau ir pieejami Baltijas jūras reģionam.
• Ziemeļu Dimensija būs svarīgs ietvars, lai nodrošinātu to Baltijas jūras reģiona valstu iesaisti Stratēģijas īstenošanā, kas nav ES dalībvalstis.
• Stratēģijai jābūt vērstai uz rezultātiem. Lai nodrošinātu efektīvu Stratēģijas īstenošanu, svarīga ir regulāra tās ieviešanas gaitas izvērtēšana. Latvija saredz būtisku Eiropas Komisijas lomu Stratēģijas īstenošanā.

ES – Krievijas attiecības

• Jāturpina ES-Krievijas kopējās stratēģijas robežšķērsošanas uzlabošanai realizācija, ES-Krievijas ārējās robežas stiprināšana.
• ES sadarbībai ar Krieviju enerģētikas jomā jābalstās uz transparenci un reciprocitāti.
• ES - Krievijas cilvēktiesību konsultācijām jābūt konstruktīvām un sabalansētām.
• Prezidentūrai un Komisijai jānodrošina sarunu par jauno ES-Krievijas līgumu procesa transparence.
• Krievijas iestāšanās PTO procesā jāstrādā, lai panāktu kompromisu Latvijai būtiskajos jautājumos: risinājumi attiecībā uz Krievijas piemērotajām eksporta nodevām koksnei un Krievijas diskriminējošo dzelzceļa tarifu politiku.

Globālie izaicinājumi

• Nepieciešama koordinēta rīcība globālā mērogā pasaules ekonomiskās izaugsmes atjaunošanai; jāveido jauna pasaules finanšu sistēmas arhitektūra un mehānismi.
• Jāturpina sarunas par tālāku tirdzniecības liberalizāciju pasaulē gan Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas Attīstības raunda sarunu, gan divpusējo tirdzniecības sarunu ietvaros. Brīva un atvērta tirdzniecības politika palīdzētu pārvarēt globālās finanšu krīzes radīto ekonomisko lejupslīdi.

ES paplašināšanās un Rietumbalkāni

• Izšķirošais posms ES pievienošanās sarunās ar Horvātiju ar mērķi atvērt visas pievienošanās sarunu sadaļas un slēgt pēc iespējas vairāk sadaļu. Pievienošanās sarunu ar Turciju turpināšana.
• ES politikas attiecībās ar Rietumbalkānu reģiona valstīm īstenošana ar mērķi sekmēt to tuvināšanos ES: Stabilizācijas un asociācijas līgumu spēkā stāšanās ar Albāniju un Melnkalni un daļēja ieviešana ar Serbiju un Bosniju un Hercegovinu; reģiona valstu dalība ES aģentūrās; bezvīzu režīma "ceļa kartēs" doto uzdevumu izpildes uzraudzība; diskusija par kandidātvalsts statusa piešķiršanu Melnkalnei un iespējams arī citām potenciālajām kandidātvalstīm.

Eiropas Drošības un aizsardzības politika

• Jāturpina strādāt, lai panāktu ES novērošanas misijas darbību visā Gruzijas teritorijā kā to paredz mandāts. ES novērošanas misiju uzskatām par svarīgu Gruzijas-Krievijas konflikta noregulējuma sastāvdaļu.
• Jāturpina ES misijas EULEX Kosovā operacionālo spēju uzlabošana.
• Jāturpina misijas EUPOL Afganistānā paplašināšana, sadarbojoties un koordinējot aktivitātes ar ASV, ANO, NATO un citiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām.
• Jāveicina ES un NATO sadarbība militāro spēju attīstības jautājumos, uzlabojot informācijas apmaiņu ES un NATO spēju grupas ietvaros. Jāveido abu organizāciju augsta līmeņa darba grupa.
• Jāuzlabo ES un NATO sadarbība operācijās, kurās iesaistītas abas organizācijas, īpaši, Kosovā un Afganistānā, pievēršot uzmanību ES un NATO lomu precīzākai definēšanai (piemēram, uzsverot ES lomu krīžu risināšanā ar civiliem līdzekļiem).
• Jāturpina attīstīt ES civilās spējas saskaņā ar Civilo Virsuzdevumu mērķi 2010, jāizveido vienota ES civilo ekspertu apmācība.
• Jāturpina Francijas prezidentūras laikā uzsāktās diskusijas par ES Padomes Ģenerālsekretariāta civilo un militāro struktūru apvienošanu, pievēršot uzmanību iniciatīvas īstenošanas aspektiem.

Attīstības politika

• Latvija atzinīgi novērtē prezidentūras apņemšanos pievērst nopietnu uzmanību Austrumu dimensijai attīstības sadarbības politikā, īpaši uzsverot jauno dalībvalstu ieguldījumu šajā jautājumā.
• Latvija atzinīgi vērtē jautājuma par ilgtspējīgas enerģijas avotu nodrošināšanu vietējā līmenī izvirzīšanu par vienu no Čehijas prezidentūras tematiskajām prioritātēm. Ilgtspējīgas enerģijas avoti ir nozīmīgs priekšnoteikums Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanai.
• Nozīmīgs jautājums būs arī demokrātiskas pārvaldības un pilsoniskās sabiedrības attīstīšana, kas ir viena no Latvijas realizētās divpusējās attīstības sadarbības politikas prioritātēm.
• Jāturpina politiku saskaņotības veicināšana, lai nodrošinātu attīstības politikas mērķu sasaisti ar citām politikas jomām.