Latvijai būtiskākie jautājumi Austrijas ES prezidentūras laikā
2006. gada pirmajā pusgadā
Latvija atbalsta Austrijas prezidentūras sagatavoto darba programmu, bet uzsver vairākas prioritātes.
Attiecībā uz finanšu perspektīvu sagaidām konstruktīvu darbu ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu pēc iespējas ātrāku vienošanos par līgumu, kā arī aktīvu darbu pie nepieciešamo regulu pieņemšanas, lai finanšu perspektīvas apgūšana tiktu uzsākta laicīgi.
Pozitīvi vērtējam prezidentūras apņemšanos turpināt aizsāktās diskusijas par ES nākotni, sevišķi uzsverot enerģētikas jomu, kam jākļūst par būtisku visas ES prioritāti un jāparādās kā atsevišķam dienas kārtības punktam pavasara Eiropadomē.
Pozitīvi vērtējam prezidentūras ideju par "ceļa kartes" izstrādi Līgumam par Konstitūciju Eiropai. Tas dos iespēju šo jautājumu uzturēt dienas kārtībā.
Ārējo attiecību jomā sagaidām, ka augsta vieta tiks ierādīta ES kaimiņu politikai, kā arī uz kopīgām interesēm un vērtībām balstītu attiecību ar Krieviju veidošanai.
Pozitīvi novērtējam prezidentūras plānus turpināt darbu pie jau iesāktajiem ES tiesību aktu projektiem, piemēram, pakalpojumu direktīvas.
Eiropas nākotnes debate / Līgums par Konstitūciju Eiropai - Atzinīgi novērtējam prezidentūras apņemšanos izvērst diskusiju par globalizācijas izaicinājumiem. Tāpat kā prezidentūra uzskatām, ka, lai efektīvi stātos pretī globalizācijas radītajiem izaicinājumiem, jākoncentrējas uz steidzami paveicamiem uzdevumiem ES iekšienē un ES ārējās dimensijas stiprināšanu.
- Uzskatām, ka 27. oktobra valstu un valdību vadītāju neformālajā samitā izvirzītās prioritātes – pētniecība un inovācijas, universitāšu attīstība, demogrāfiskie izaicinājumi, enerģētika, migrācija un drošība – jāpatur regulārā ES dienas kārtībā.
- Enerģētikas jomā ir būtiski īstenot vienotu ES enerģētikas politiku un veidot kopēju ES enerģētikas tirgu. Sagaidām atvērtu ES dialogu par jauniem infrastruktūras projektiem.
- Jūlijā paies gads kopš t. s. "pārdomu perioda" izsludināšanas. Latvija aktīvi izmanto "pārdomu perioda" laiku, lai uzklausītu iedzīvotāju viedokļus par Latvijas nacionālām interesēm ES, par aktuāliem ES dienas kārtības jautājumiem, tajā skaitā ES nākotni. Austrijas prezidentūras laikā Latvija turpinās 2005. gadā iesākto darbu pie stratēģijas "Latvijas dalība ES – pamatprincipi, mērķi, prioritātes un darbība" sagatavošanas: notiks stratēģijas sabiedriskā apspriešana Latvijas reģionos, tiks izstrādāta stratēģijas galīgā versija, stratēģiju paredzēts izskatīt valdībā. 2006. gada 1. pusē paredzēts pabeigt darbu pie valdības "Pamatnostādnēm komunikācijai ar sabiedrību ES jautājumos" sagatavošanas.
- Latvija atbalsta prezidentūras ideju par "ceļa kartes" izstrādi. Ratifikācijas procesa aizkavēšanās nedrīkst apturēt darbu tajās jomās, kuras palielinātu ES efektivitāti, piemēram, ārējo attiecību jomā, īpašu uzmanību pievēršot konsulārās sadarbības jautājumiem.
Finanšu ietvars 2007.-2013. gadam
Latvija ir apmierināta ar panākto vienošanos par ES finanšu ietvaru 2007. – 2013. gadam. Latvija sagaida konstruktīvu dialogu ar Eiropas Parlamentu, lai panāktu pēc iespējas ātrāku vienošanos par Starpinstitūciju līgumu, un mērķtiecīgu darbu Padomes darba grupās, lai pabeigtu sarunas par ES daudzgadu budžetu veidojošo tiesību aktu paketēm.
Eiropas kaimiņu politika - Sagaidām, ka Austrijas prezidentūras laikā Eiropas kaimiņu politikai tiks ierādīta augsta vieta.
- Latvijas interesēs ir, lai jaunais kaimiņu politikas finanšu instruments (ENPI) varētu sākt darboties jau no 2007. gada sākuma. Kā svarīgu uzdevumu Austrijas prezidentūrai redzam sagatavošanās darbu raitu virzīšanu uz priekšu, jo laika ir palicis maz.
- Sagaidām, ka Austrijas prezidentūras laikā tiks pilnībā pabeigta kaimiņu politikas rīcības plānu apstiprināšana Dienvidkaukāza valstīm (protokolu paraksta Cooperation Council pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi pozitīvu lēmumu). Vēlamies redzēt individuālu pieeju katrai no Dienvidkaukāza valstīm, kā to paredz kaimiņu politikas vadlīnijas.
- Ievērojot iekšpolitisko notikumu attīstību Baltkrievijā – prezidenta vēlēšanas, sagaidām, ka Baltkrievijas jautājumam tiks pievērsta īpaša uzmanība KĀDP ietvaros.
- Latvijas vēstniecība Minskā pārstāvēs Austrijas prezidentūru Baltkrievijā.
- Ceram, ka tiks veiksmīgi noslēgtas Ukrainas iestāšanās PTO sarunas un attiecīgi tiks ielikti pamati sarunām par brīvās tirdzniecības līgumu starp Ukrainu un ES, kā arī atrisināts jautājums par vīzu atvieglojumiem.
- Jāturpina attīstīt sadarbība starp ES un ASV jautājumu risināšanā Eiropas kaimiņos esošajos problēmreģionos un starptautisko operāciju ietvaros.
- Jāturpina ES lomas stiprināšana iesaldēto konfliktu risināšanā Eiropas kaimiņu reģionā, kā arī ES misijas, tajā skaitā robežu monitoringa misija uz Ukrainas-Moldovas robežas un Gruzijas robežkontroles spēju stiprināšana robežas posmā ar KF.
Paplašināšanās un Rietumbalkāni - Latvija principā atbalsta tālāko ES paplašināšanos un Eiropas perspektīvas uzturēšanu Rietumbalkāniem. Tādēļ atbalstāma paplašināšanās un Rietumbalkānu jautājumu izvirzīšana par prioritāti un padziļināta dalībvalstu diskusija.
- Konkrētos darbos ceram uz labu tempa un kvalitātes kombināciju:
- Ir svarīgi, lai iestāšanās sarunas ar Turciju un Horvātiju norit raiti un vienlaikus kvalitatīvi;
- Latvijas interesēs ir Stabilizācijas un Asociācijas līgumu noslēgšana ar Albāniju, Serbiju un Melnkalni un Bosniju un Hercegovinu.
- Visai ES ir svarīga politiski stabila, ilgtspējīga un reģionāli atbildīga citu aktuālo Rietumbalkānu procesu norise.
- Kosovas statusa sarunās jāvadās uz mērķi rast visām iesaistītajām pusēm pieņemamu un ilgtspējīgu risinājumu. Nepieciešams sākt laikus plašākas starptautiskās sabiedrības un iekšējās ES diskusijas par plašākas starptautiskās sabiedrības un it īpaši ES turpmāko lomu Kosovā;
- Melnkalnes nākotne ir tās pilsoņu rokās. Svarīgi, lai referendums par neatkarību būtu demokrātisks un sekmētu reģionālo stabilitāti.
Iekšlietas un tieslietas, terorisma apkarošana - Iekšlietu un tieslietu jomā ir jāīsteno pieņemtās programmas, jāpastiprina sadarbība migrācijas jautājumos, kā arī starp valstu policijām un tiesībsargājošām iestādēm. Ir jāattīsta vienota un globāla pieeja migrācijas plūsmu vadībai, kas balstīta uz ciešu sadarbību ar trešajām valstīm.
- Latvija par īpaši būtiskiem uzdevumiem uzskata integrētas ārējās robežas pārvaldības izveidošanu un pasākumu veikšanu, kas saistīti ar jauno dalībvalstu pievienošanos Šengenas līgumam, tai skaitā Šengenas novērtēšanas uzsākšanu.
Lisabonas stratēģija - Latvija turpinās īstenot 2005. gada oktobrī Komisijai iesniegto Latvijas nacionālo Lisabonas programmu, koncentrējoties uz makroekonomiskās stabilitātes nodrošināšanu, zināšanu un inovāciju stimulēšanu, investīcijām un darbam labvēlīgas un piesaistošas vides veidošanu, nodarbinātības veicināšanu, izglītības un prasmju uzlabošanu.
- Latvija uzskata, ka Eiropas Komisijas vērtējumā izvirzītie atzinumi ir pamatoti, tāpēc Latvija turpinās pilnveidot Latvijas nacionālās Lisabonas programmas implementāciju, kā arī programmā uzrādīto pasākumu izpildi. Nacionālo Lisabonas programmu izvērtēšanā uzsveram nepieciešamību ievērot katras dalībvalsts specifisko situāciju un vajadzības.
- Austrijas prezidentūras laikā sagaidām tālāku progresu pakalpojumu tirgus liberalizācijas, ierobežojumu atcelšanas brīvai darbaspēka plūsmai un likumdošanas vienkāršošanas jomās.
- Latvija neatbalsta nodokļu bāzes harmonizāciju, jo nodokļu politika valstīm ir būtisks instruments, lai sasniegtu Lisabonas stratēģijas mērķus.
Eiro ieviešana - Pievienošanās Ekonomiskajai un monetārajai savienībai 2008. gada 1. janvārī ir Latvijas prioritāte.
- Aktīvi gatavojoties eiro ieviešanai, 2006. gada janvārī Public Administration Network II sanāksmē Briselē tiks prezentēts Latvijas Nacionālais eiro ieviešanas plāns.
ES KĀDP
Transatlantiskās attiecības - Latvijas interese ir ES un ASV stratēģiskā dialoga tālāka intensificēšana. Šī dialoga ietvaros nozīmīga vieta ir ES un ASV interesei par NATO, kā arī par ES robežvalstīm Austrumeiropā, Balkānos, Melnās jūras reģionā un par Centrālāziju. Demokrātijas un stabilitātes veicināšanas jomā Latvijas prioritātes ir Baltkrievija, Dienvidkaukāza valstis, Moldova, Ukraina, kā arī Afganistāna un Irāka.
- Latvija ir ieinteresēta ES un ASV ekonomiskās integrācijas un izaugsmes veicināšanā. Latvijai ir īpaši svarīga sadarbība zinātnisko pētījumu jomā, t. sk. inovāciju veicināšanā, regulatoru sadarbības uzlabošana, sadarbība aviācijas jomā, sadarbība intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā un valsts iepirkumu tirgu abpusēja atvēršana.
- Transatlantisko attiecību ietvaros Latvija vēlas redzēt vienlīdzīgus nosacījumus visām ES dalībvalstīm vīzu jautājumā ar ASV un Kanādu.
Citi
ES – Afganistāna.
Būtiski turpināt ES atbalstu Afganistānas atjaunošanas procesos, sadarbojoties ar tās centrālo valdību un sniedzot atbalstu administrācijas un institūciju stiprināšanā. Latvija uzskata, ka ir svarīgs ES ilgtermiņa atbalsts Afganistānai, ņemot vērā ekonomiskās, infrastruktūras un citas problēmas.
ES – Ķīna.
Latvija atbalsta ES partnerības attīstības stratēģiju ar Ķīnu, kura pašlaik ir otrais lielākais ES tirdzniecības partneris. Svarīgi turpināt dialogu cilvēktiesību, migrācijas un politiski aktuālos jautājumos, kā arī padziļināt sadarbību nozaru dialogos.
ES – Latīņamerika.
Latvijas izmantos ES- Latīņamerikas un Karību valstu 4. valstu vadītāju samitu un pirmo ES-Latīņamerikas un Karību valstu biznesa samitu Vīnē Latvijas attiecību ar šī reģiona valstīm intensificēšanai. Latvija vēlas redzēt vienlīdzīgus nosacījumus visām ES dalībvalstīm vīzu jautājumā ar Latīņamerikas valstīm.
ES – Vidusjūras valstis.
Latvijas interese ir veicināt ES un Vidusjūras valstu kontaktu veicināšanu kultūras un izglītības jomā.
ES – Āzija.
Latvija vēlas redzēt vienlīdzīgus nosacījumus visām ES dalībvalstīm vīzu jautājumā ar valstīm Āzijā.
ES – Tuvie Austrumi - ES būtiski turpināt palīdzības sniegšanu Irākai gan saskaņā ar ANO rezolūcijām, gan vadoties pēc Irākas identificētajām vajadzībām (Constitutional review process; EUJUST LEX).
- Latvija atbalsta "Ceļa kartes" plānu un divu valstu risinājumu. Būtiski ir turpināt darbu Kvarteta ietvaros.
ES - Krievija - Jāseko tam, lai Četru telpu ceļa karšu īstenošana būtu sabalansēta un konsekventa: ja kādā no jomām vērojams lēnāks progress, tad ES ir jāaktivizē darbs attiecīgajā virzienā. Jāstrādā pie tā, lai ilgtermiņā panāktu ES-Krievijas partnerību, kas ir balstīta gan uz kopīgām interesēm, gan arī vērtībām.
- Jāturpina attīstīt padziļinātas sarunas ES-KF enerģētikas dialoga ietvaros: nepieciešams panākt konsekventu un skaidru Eiropas Komisijas pozīciju un sarunu stratēģiju, kura nodrošinātu ES dalībvalstu interešu īstenošanu. Sarunās nepieciešams lielāks progress.
- Ņemot vērā ES ieinteresētību savu ārējo robežu nostiprināšanā, jautājumam par Latvijas-Krievijas robežlīguma iespējami drīzu parakstīšanu un stāšanos spēkā ir jāsaglabājas ES-Krievijas attiecību dienaskārtībā.
- Jānodrošina, lai ES-Krievijas cilvēktiesību dialogs būtu abpusējs, konstruktīvs, regulārs, sabalansēts un strukturēts. Lai nodrošinātu konsultāciju efektivitāti, jāsaglabā konsultāciju fokuss uz konkrētām cilvēktiesību problēmām KF.
- Krievijas iestāšanās PTO un ar to saistīto jautājumu virzība:
- Atbalstām KF drīzu iestāšanos PTO, jo tam būs būtiska nozīme KF tālākā ekonomiskajā attīstībā, t. sk. nodrošinot tirdzniecību regulējošās tiesiskās bāzes atbilstību starptautiskajiem standartiem un liekot KF ievērot PTO noteikumus.
- Tomēr vispirms KF ir jāizpilda atlikušie uzdevumi un jānodrošina PTO pamatprincipiem atbilstošs nediskriminējošs ārējās tirdzniecības režīms. Mūsu galvenā interese ir KF šobrīd diskriminējošās dzelzceļa kravu pārvadājumu tarifu politikas atcelšana starptautiskajiem pārvadājumiem (importa/ eksporta virzieni) līdz KF iestāšanās PTO brīdim, bez pārejas periodiem.
- ES-Krievijas gāzes vads:
- Jauni infrastruktūras projekti, kas veicina energoapgādes drošību, ir visas ES interesēs, un ir svarīgi ES iekšienē uzturēt atvērtu dialogu par šiem projektiem.
- Ņemot vērā to, ka jaunais gāzes vads tiks būvēts pa Baltijas jūras gultni, pastāv iespēja to savienot ar Latvijas lielo pazemes gāzes krātuvju kapacitātes potenciālu, kas ļautu uzkrāt gāzi lielā apjomā vienuviet, tādējādi stabilizējot gāzes piegādi ES iekšējam tirgum, samazinot piegādes izmaksas, gala cenu un tās svārstības.
Eiropas drošības un aizsardzības politika - Jāuzlabo ES rīcība konfliktu novēršanā un reaģēšanā krīžu situācijās, veicinot transatlantisko sadarbību saistībā ar Berlin + vienošanos, lai panāktu ES rīcības saskaņotību ar NATO un racionāli izmantotu dalībvalstu ierobežotos resursus.
- Jāturpina izstrādāt ES militāro spēju attīstības ilgtermiņa vīziju (Long Term Vision) saistībā ar Eiropas drošības stratēģiju un Galveno mērķi 2010, atbalstot ES un NATO stratēģiskās partnerības nozīmīgumu nākotnes operācijās.
- Jāturpina attīstīt ES ātrās reaģēšanas spējas, tai skaitā Kaujas grupas, nevājinot NATO ātrās reaģēšanas spēku attīstību vienību pieejamības un stratēģiskā transporta jautājumos.
- Jāpanāk Eiropas spēju rīcības plāna (European Capability Action Plan) attiecīgo projektu grupu efektīva pāreja Eiropas Aizsardzības aģentūras pakļautībā.
- Jāveicina Eiropas aizsardzības ekipējuma tirgus atvērtība NATO valstīm, kas nav ES dalībvalstis, vienlaicīgi turpinot darbu pie militāro ētikas kodeksu ieviešanas, lai sekmētu aizsardzības iekārtu iepirkumu atvērtību un konkurenci.
- ES ir jāpaplašina atbalsts Irākas politiskajai, sociālajai un ekonomiskajai atjaunošanai.
Operācijas: - Jāturpina uzstāt uz aktīvāku ES lomu Moldovā, paralēli attīstot ciešāku divpusējo sadarbību.
- Jāveicina visaptverošās civilmilitārās plānošanas ieviešana, gatavojoties iesaistei operācijās, kā arī jāizveido efektīvs mehānisms militāro un civilo krīzes vadības elementu koordinēšanai, kā arī civilo spēju uzlabošanai un attīstīšanai.
PTO daudzpusējās tirdzniecības liberalizācijas sarunas (DDA - Dohas Attīstības programma)
Lai saglabātu daudzpusējo tirdzniecības sarunu un PTO efektivitāti un nozīmīgo lomu, t. sk. attīstības veicināšanā, PTO DDA sarunu raunds ir jānoslēdz 2006. gadā, sasniedzot Dohas deklarācijā noteiktajiem mērķiem atbilstošu rezultātu.
OECD - Panākt vienotu ES un ES dalībvalstu atbalstu to sešu jauno ES dalībvalstu, kuras šobrīd vēl nav OECD dalībvalstis, dalībai OECD.
- Papildus (līdz OECD paplašināšanai) Latvija vēlas jaunas OECD sadarbības programmas izveidi visām ES dalībvalstīm, kas nav OECD dalībvalstis un šādai programmai saturiski būtu jāaptver Latviju interesējošās jomas, kā arī jānodrošina pieaugošs sadarbības līmenis ar OECD..
|
