Latvijas viedoklis par Apvienotās Karalistes prioritātēm ES prezidentūras laikā 
2005.gada otrajā pusgadā

Latvija atbalsta Apvienotās Karalistes ES prezidentūras izvirzītās prioritātes. Pozitīvi novērtējam jautājuma par nākamo finanšu perspektīvu iekļaušanu prioritāšu sarakstā. Idejiski atbalstām debates par Eiropas nākotni uzsākšanu. Attiecībā uz ES lomu pasaulē atbalstām nepieciešamību pievērst pastiprinātu uzmanību jautājumam par nabadzības apkarošanu pasaulē. Uzskatām, ka aktīvai sadarbībai ar Eiropas Savienības vistuvākajiem kaimiņiem ir jābūt līdzvērtīgai prioritātei. Pozitīvi novērtējam prezidentūras plānus turpināt darbu pie jau iesāktajiem ES tiesību aktu projektiem, piemēram, pakalpojumu direktīvas. 

Latvijai būtiskie jautājumi

1. Finanšu perspektīva

• Pozitīvi novērtējam jautājuma par nākamo finanšu perspektīvu iekļaušanu prezidentūras prioritāšu sarakstā. Savlaicīga vienošanās ir īpaši būtiska.
• Sagaidām konstruktīvus priekšlikumus arī iespējamiem risinājumiem ieņēmumu daļā (piemēram, t.s. "britu atlaide").
• Ierosinājums uzsākt diskusiju par kopējās lauksaimniecības politikas reformu nedrīkst apdraudēt savlaicīgu vienošanās panākšanu par nākamo finanšu perspektīvu.
• Tālākajās diskusijās par pamatu ir jāizmanto Luksemburgas prezidentūras 15.jūnija sarunu ietvars, īpaši attiecībā uz piedāvātajiem principiem Kohēzijas politikas finansējumam. Pēdējie statistikas dati un individuālie izaugsmes rādītāji ir objektīvi kritēriji, un tie nevar tikt apstrīdēti

2. Eiropas kaimiņu politika

Uzskatām, ka lielāks uzsvars prioritāšu sarakstā būtu nepieciešams attiecībām ar ES tuvākajiem kaimiņiem.

• Ir jāpabeidz darbs pie Eiropas kaimiņu un partnerības instrumenta regulas izstrādes.
• Ir svarīgi nodrošināt Eiropas kaimiņu politikas un no tās izrietošo rīcības plānu efektīvu ieviešanu.
• Prezidentūras laikā jāpabeidz darbs pie rīcības plānu izstrādes ar Dienvidkaukāza valstīm.
• Ir jādomā par soļiem sadarbības attīstībā ar Ukrainu, ievērojot, ka nākamo gadu ir plānotas Ukrainas parlamenta vēlēšanas;
• Jāveicina Piedņestras konflikta politisks noregulējums. Jāturpina darbs pie tā, lai tiktu panākta Krievijas bruņojuma izvešana no Piedņestras atbilstoši Stambulas saistībām.
• ES ir jāturpina sekot līdzi situācijai Baltkrievijā un ir jāveicina pilsoniskās sabiedrības stiprināšana.

3. Iekšlietas un tieslietas, terorisma apkarošana

• Jāturpina darbs pie Hāgas rīcības plāna ieviešanas. Latvijai īpaši svarīgi ir jautājumi par pievienošanos Šengenas līgumam, kā arī ārējo robežu stiprināšanu un apsardzību. Ir jāpanāk vienota ES vīzu politika attiecībā pret trešajām valstīm.
• Atbalstām prezidentūras prioritātes terorisma apkarošanas jomā. Vienlaikus, lielāka uzmanība ir jāpievērš terorisma apkarošanas praktiskajiem aspektiem, t.sk. informācijas apmaiņai starp dalībvalstu aģentūrām.

4. Eiropas Drošības un aizsardzības politika (EDAP)

• Eiropas aizsardzības spējas nepieciešams attīstīt ciešā sadarbībā ar NATO, lai sekmētu dalībvalstu resursu efektīvu izmantošanu.
• Jāveicina transatlantiskā sadarbība konfliktu novēršanā un reaģēšanā uz krīzēm, ievērojot pienākumu sadali šajās jomās starp ES  un NATO.
• Jāattīsta sadarbība starp ES un ASV drošības jautājumu risināšanā Eiropas kaimiņos esošajos problēmreģionos un starptautisko operāciju ietvaros.
• ES ir jāpaplašina iespējamais atbalsts Irākas politiskajai, sociālajai un ekonomiskajai atjaunošanai. Plānotā ES integrētā likuma varas misija EUJUST Lex būs nozīmīgs ieguldījums Irākas tiesu un izmeklēšanas sistēmas stiprināšanā.

5. ES - Krievija

• Lai nodrošinātu pēc iespējas labāku sagatavošanos ES-Krievijas samitam, ir nepieciešams pārskats par 4 telpu koncepcijas īstenošanu. Jāturpina attīstīt padziļinātas sarunas ES-KF Enerģētikas dialoga ietvaros.
• Ņemot vērā ES ieinteresētību savu ārējo robežu nostiprināšanā, jautājumam par Latvijas-Krievijas un Igaunijas-Krievijas robežlīgumu stāšanos spēkā un implementāciju iespējami drīzā laikā ir jāsaglabā savs nozīmīgums ES-Krievijas attiecībās.
• Ir svarīgi, lai ES-Krievijas cilvēktiesību dialogs arī turpmāk būtu abpusējs, regulārs, sabalansēts un strukturēts.

6. Lisabonas stratēģija

• Ir svarīgi nodrošināt, lai nacionālās Lisabonas programmas ne tikai nebūtu pretrunā ar EK izstrādāto visas ES Lisabonas programmu, bet harmoniski iekļautos un papildinātu kopējo programmu.
• Lisabonas stratēģijas efektīvai ieviešanai ir jānodrošina skaidra un vienota izpratne par procesa vadību, īpaši posmā pēc nacionālo Lisabonas programmu izstrādes. Sagaidām prezidentūras priekšlikumus.
• Atbalstām prezidentūras izvirzīto mērķi veicināt ekonomiskās reformas un sociālo taisnīgumu. Sagaidām tālāku progresu diskusijās par labāku likumdošanu, darba laika direktīvu, pakalpojumu direktīvu un citiem jautājumiem.

7. Pasaules Tirdzniecības Organizācijas (PTO) daudzpusējās tirdzniecības sarunas (DDA - Dohas Attīstības programma)

Atbalstām prezidentūras viedokli, ka lai sasniegtu kvalitatīvu DDA sarunu rezultātu 2006.gadā, jau šī gada beigās PTO Ministru konferencē Honkongā ir jāpanāk ievērojams progress sarunās. Atzīstam, ka, lai nodrošinātu saskaņotu un līdz ar to efektīvāku ieguldījumu attīstības veicināšanā, DDA sarunu rezultātam pilnā mērā jāatspoguļo ANO Tūkstošgades attīstības mērķi.

8. Attīstības sadarbība un Āfrika

• Latvija atbalsta AK prezidentūras apņemšanos nodrošināt ES vadošās lomas nostiprināšanu globālās nabadzības samazināšanā un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā, kā arī idejiski atbalsta iniciatīvu novirzīti vismaz 50% no ES papildus resursiem Āfrikai.
• Latvija var sniegt vērtīgu ieguldījumu attīstības palīdzības efektivitātes palielināšanā ar savu reformu pieredzi. Tādējādi attīstības sadarbības kontekstā Latvijai prioritāras ir pārejas procesa valstis Austrumeiropā, Dienvidkaukāzā, Balkānu reģionā un Centrālāzijā.

9.Paplašināšanās

Latvija atbalsta tālāku Eiropas Savienības paplašināšanu. Latvija atbalsta plānoto pievienošanās sarunu sākšanu ar Turciju 3.oktobrī, ja Turcija būs izpildījusi atlikušos priekšnoteikumus – būs parakstījusi Ankaras līguma Papildprotokolu, attiecinot to uz visām 10 jaunajām ES dalībvalstīm. Latvija atbalsta pēc iespējas ātrāku pievienošanās sarunu uzsākšanu ar Horvātiju, tiklīdz galvenais priekšnoteikums – pilnīga sadarbība ar Hāgas Starptautisko tribunālu – tiks uzskatīta par izpildītu.