Āzijas un Eiropas fonds - labas iespējas Latvijai kultūras un intelektuālajā dialogā ar Āziju |
|
||||
Kas ir Āzijas un Eiropas fonds (ASEF)? Āzijas un Eiropas fonda (ASEF) mērķis ir veicināt savstarpēju sapratni un sadarbību starp Āzijas un Eiropas zemēm, izmantojot intelektuālo, kultūras un humanitāro (people-to people) kontaktu attīstību. Latvijas sabiedrībai, it īpaši pēc pievienošanās Eiropas Savienībai, tā ir jauna un daudzsološa iespēja atgūt savu vietu starptautiskajā apritē, un šinī gadījumā – Āzijā. Kāda ir ASEF organizatoriskā stratēģija? Fonda stratēģija ir virzīta uz pastāvīgu kontaktu tīklu (networks) vai "platformu" izveidošanu starp Āziju un Eiropu. Līdz ar to fonds nav pamatā orientēts uz vienreizējiem pasākumiem, kaut gan atsevišķos gadījumos neizslēdz arī to atbalstīšanu. Kāda ir ASEF projektu uzbūve un kādi projekti tiek atbalstīti? Kopumā projekti ir virzīti uz pastāvīgu tīklu izveidošanu starp projektu dalībniekiem, kas ikdienā tiek uzturēti caur elektronisko saraksti, blogiem utml. Periodiski projekta dalībnieki pulcējās uz konferencēm, semināriem, lekcijām, radošajām darbnīcām, izstādēm, lekciju cikliem un citiem pasākumiem. Tikšanos cikls parasti ir vienreiz gadā vai vienreiz divos gados. Vienreiz Eiropā, otru reizi – Āzijā utt. Tradicionāli projekti nav starp divām valstīm. Projekti iekļauj dalībniekus, sākot no 3 valstīm attiecīgi no Āzijas un Eiropas puses. Bieži jau esošie sakaru tīkli tiek "saslēgti" ar citiem kontaktu tīkliem. Tādejādi pastāv divas iespējas: individuāli pievienoties jau esošajiem tīkliem (projektiem) vai veidot pašiem savu Latvijas projektu, kurā iekļaujas Eiropas partneri, un tad šīs tīkls tiek savienots ar partneriem Āzijā. Diezgan plaši ir izplatīta Āzijas un Eiropas dimensijas ievadīšana kādos plašākos pasākumos un kontaktu tīklos. Piemēram, regulāru starptautisku simpoziju, konferenču, radošo nometņu vai festivālu ietvaros tiek izveidota "Āzijas un Eiropas" sekcija, programma, virziens utt. Projektu izmaksas ir dažādas, tas ir atkarīgs no projekta mēroga. Vidēji ASEF daļa projektos ir no 20 000 - 50 000 eiro, tā svārstās no 1/3 līdz pusei no projekta izmaksām. Bet var būt arī lielāki projekti un lielāka fonda dalība (līdz apmēram 80 000 eiro). Individuālas dalības (pievienošanās projektam) gadījumā parasti tiek segti 50% no ceļošanas un uzturēšanās izdevumiem. Kāds ir projektu saturs? Projekti izkārtojas četros virzienos.
Jauns fonda projekts ir "Ātra gripas pandēmijas izplatīšanās apturēšana", kura galvenais virzītājs ir Japānas valdība. ASEF nodrošina atsevišķus šī projekta blokus, kas saskan ar intelektuālās apmaiņas, humanitāro sakaru un sabiedrisko attiecību sfērām. Projekts apvieno Āzijas un Eiropas dažādu jomu medicīnas speciālistus.
Ko darīt, ja rodas iecere īstenot Latvijas projektu? Pirmkārt, vajadzētu ieskatīties ASEF mājas lapā, pastudēt fonda informatīvo žurnālu, kura elektronisko versiju var redzēt minētajā mājas lapā, lai pasmeltos pieredzi un idejas. Ķeroties pie projekta sagatavošanas, būtu vēlama sarakste ar ASEF programmu vadītājiem, iepazīstinot viņus ar projekta koncepciju, dalībniekiem un izmaksām. Programmu vadītāji strādā fonda sekretariātā Singapūrā un ir profesionāli savas nozares eksperti un projektu vadītāji. Vienmēr būtu labi informēt par projektu Latvijas pārstāvi ASEF, vēstnieku Einaru Semani un Ārlietu ministrijas Āzijas un Okeānijas valstu nodaļas vadītāju Danu Rudāku, lai apspriestu projekta iespējamību. Pirms sarakstes ar Singapūru Einars Semanis var sagatavot programmu vadītājus un "pavērt durvis komunikācijai", kā arī pārrunāt projektus ar attiecīgo zemju pārstāvjiem ASEF, jo projektā piedalās vairākas valstis. Individuālas pievienošanās projektam gadījumā ceļš, faktiski, ir tas pats. Latvijas Ārlietu ministrija arī regulāri izsūta uzaicinājumus pievienoties programmām attiecīgā profila Latvijas organizācijām. ASEF veltītas sadaļas ir Ārlietu un Kultūras ministriju, kā arī Latvijas vēstniecības Somijā mājas lapās. Aicinājumi individuāli pieteikties projektiem tiek ievietoti Latvijas Ārlietu ministrijas un vēstniecības Somijā mājas lapā. Einars Semanis Vēstnieks Helsinki, 2008. gada 19. septembrī
Kontakti: Ramon Molina Sudesh K Maniar
Peter Ryan
Jean Anes
Einars Semanis Dana Rudāka Noderīgas saites: ASEF mājas lapa - www.asef.org Ārlietu ministrijas un Latvijas vēstniecības Somijā mājas lapas: http://www.am.gov.lv/lv/helsinki/jaunumi/zinas/2008/2008-04-10/ Kultūras ministrijas mājas lapa: http://www.km.gov.lv/UI/Main.asp?id=347 ASEF fonds. Uzziņa. ASEF (Asia-Europe Foundation, Āzijas un Eiropas fonds izveidots 1997. gadā 15. februārī), ir vienīgais institucionālais ASEM (Asia Europe Meeting)[2] instruments. Tas ir balstīts uz bezpeļņas organizācijas uzbūves principa. ASEF uzdevums ir veicināt kultūras, intelektuālos un humanitāros kontaktus starp Āziju un Eiropu, kas atspoguļojas konferenču, lekciju, semināru un citu pasākumu organizēšanā. Tā pirmo 10 darbības gadu laikā ASEF ir noorganizējis vairāk kā 350 pasākumus, iesaistot vairāk kā 14 000 tiešo dalībnieku no visām ASEM dalībvalstīm. Fonda finanses veido brīvprātīgas visu dalībvalstu un Eiropas Komisijas iemaksas, kuru apjomu katra valsts nosaka individuāli. 2007. gadā fonda budžets bija ap 3,5 miljoniem eiro. 2006. gadā Latvija veica ikgadējo brīvprātīgo maksājumu ASEF fondā 10,000 USD apmērā. 2007. gadā kopumā Latvija veica ikgadējo brīvprātīgo maksājumu ASEF fonda 2007. gada budžetā 18 125 EUR apmērā. ASEF 2008. gada 20. augustā no Latvijas ir saņēmis 22 760 eiro lielu iemaksu. No 2004.g. - 2007.g. oktobrim Latvijas pārstāvis ASEF fondā bija ES Parlamenta deputāts Rihards Pīks. Kopš 2007. gada oktobra Latvijas pārstāvja ASEF pienākumus veic Latvijas Ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Somijā Einars Semanis. 2008.g. 21.-24. aprīlī E. Semanis piedalījās ASEF BOG (Board of Governors, Pārvaldnieku Padome) sanāksmē Indonēzijā, Bali. Sanāksme apstiprināja fonda budžetu un galvenos fonda projektus, kā arī diskutēja par fonda darbības principiem. E.Semanis informēja Padomi par Latvijas interesi ievadīt jaunus projektus. Latvijas līdzdalība ASEM un ASEF aktivitātēs Kultūras ministrija regulāri savā interneta mājas lapā ievieto aktuālo informāciju par ASEF fonda aktivitātēm. 2007.gada 25.maijā - 5.jūnijā Rīgā ASEF Kultūras un civilizāciju dialoga ietvaros notika Filipīnu lektora David Celdran 14. lekciju cikls "Tabloīdu demokrātija: preses brīvību paradokss Āzijā un Eiropā". 2008.g. 26. maijā Rīgā ASEF Eiropas un Āzijas vides dialoga ietvaros notika Filipīnu lektores Ella Antonio lekcija "Pursuing Sustainability in Asia: Challenges, Approaches and Good Practices". Vienlaikus notika ASEF Vides programmu vadītāja Abdul Rahiman tikšanās ar Vides ministrijas pārstāvjiem Valdi Bisteru un Māri Klismetu. Aktīvu darbību ASEMUS (Āzijas un Eiropas muzeju) tīkla ietvaros uzsācis Ārzemju Mākslas muzejs, plānojot sadarbību ar Indijas, Indonēzijas, Malaizijas mākslas muzejiem. Gadu gaitā fondu projektos dalību ir ņēmuši Latvijas cilvēktiesību biroja direktore Ilze Brands-Kehris, Saeimas deputāti Boriss Cilevičs, Dzintars Zaķis, Nils Ušakovs, Latvijas Universitātes darbinieki Līga Sondore, Inta Deke, Kaspars Eihmanis, Jānis Stonis, Rīgas Stradiņa Universitātes rektors Jānis Vētra, NVO pārstāvji Baiba Fridrihsone, Andrejs Mieriņš, reliģisko organizāciju pārstāvji Ieva Ozola un Inese Runce, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras direktors Jānis Leja, "Dienas" žurnālists Pēteris Strautiņš, Ārlietu ministrijas darbinieki Ieva Bīlmane, Guna Reimandova, Vita Lučkovska, Pēteris Veits un citi. [1] ASEM: ASIA- Europe Meeting, www.aseminfoboard.org [2] ASEM sadarbība sākās 1996. gadā ar mērķi attīstīt Eiropas un Āzijas partnerību. ASEM sastāv no desmit Austrumāzijas valstīm, kas ir ASEAN (Association of Southeast Asian Nations) organizācijas dalībvalstis, Japānas, Dienvidkorejas, Ķīnas, 27 ES dalībvalstīm un Eiropas Komisijas, kā arī Indijas, Pakistānas un Mongolijas (skat. zemāk sadaļu "ASEM paplašināšanās"). Pavisam ASEMā ir 43 dalībvalstis, Eiropas Komisija un ASEAN sekretariāts. 2004. gadā Hanojas samita laikā Latvija kopā ar pārējām jaunajām ES dalībvalstīm tika uzņemta ASEM organizācijā. Uz šo brīdi Latvijai ir noslēgtas diplomātiskās attiecības ar visām ASEM Āzijas dalībvalstīm, izņemot Birmu. ASEM process būtu vērtējams, kā līdzsvara meklējumi starp reģionālo ekonomisko sistēmu sadarbību pēc aukstā kara, laikā, kad vairāk bija attīstījusies ES-ASV sadarbība un Āzijas valstu sadarbība ar ASV, turpretī, ES un Āzijas saikne bija vāja. | |||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
