Latvija un ES institūcijas |
|
||||
ES INSTITŪCIJAS EIROPADOME REVĪZIJAS PALĀTA JEB AUDITORU TIESA EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA LATVIEŠU VALODA ES INSTITŪCIJĀS ES INSTITŪCIJAS Lisabonas līgums nosaka šādas Eiropas Savienības institūcijas (iestādes): – Eiropas Parlaments, – Eiropadome, – Padome, – Eiropas Komisija, – Eiropas Savienības Tiesa, – Eiropas Centrālā banka, – Revīzijas palāta. Eiropas Parlamentam, ES Padomei un Eiropas Komisijai palīdz Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja, kuras pilda padomdevējas funkcijas. EIROPADOME (European Council) Ko dara Eiropadome? Eiropadome ir ES institūcija, kas nosaka ES attīstību un atbilstošos vispārējos politikas virzienus un prioritātes. Ar Lisabonas līgumu Eiropadomei tiek piešķirts institūcijas statuss, kas nozīmē, ka turpmāk Eiropadome pieņems saistošus lēmumus un tie būs pakļauti Eiropas Savienības Tiesas izvērtēšanai. Lēmumi tiks pieņemti ar atbilstošu lēmumu pieņemšanas procedūru. Balsstiesības Eiropadomē nav Eiropadomes priekšsēdētājam, Eiropas Komisijas priekšsēdētājam un Augstajam pārstāvim ārlietās un drošības politikas jautājumos. Eiropadome neveic likumdošanas funkcijas. Eiropadome sanāk divreiz pusgadā. Eiropadomes priekšsēdētājs (President of the European Council) Eiropadomi vada Eiropadomes priekšsēdētājs – amats, kuru izveido Lisabonas līgums. 2009. gada 1.decembrī par pirmo Eiropadomes priekšsēdētāju tika apstiprināts līdzšinējais Beļģijas premjerministrs Hermans van Rompejs (Herman Van Rompuy). Viņa amata mandāts ir no 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. maijam. Saskaņā ar Lisabonas līguma nosacījumiem, Eiropadomes priekšsēdētāju ar kvalificētu balsu vairākumu ievēl Eiropadome uz divarpus gadiem, ar iespēju pārvēlēt viņu uz vēl vienu termiņu. Eiropadomes priekšsēdētāja pamatfunkcijas ir: a) vadīt un virzīt Eiropadomes darbu; b) nodrošināt Eiropadomes darba sagatavošanu un nepārtrauktību sadarbībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju un pamatojoties uz Vispārējo lietu padomes darbu; c) censties veicināt vienotību un konsensu Eiropadomē; d) pēc katras Eiropadomes sanāksmes sniegt ziņojumu Eiropas Parlamentam. Līdz šim Eiropadomes vadīja dalībvalsts, kura īstenoja ES sešu mēnešu prezidentūru, valsts vai valdības vadītājs. Kas piedalās Eiropadomēs? Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropadomē piedalās dalībvalstu valstu vai valdību vadītāji, Eiropadomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētājs, kā arī Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Ja Eiropadomes darba kārtība to paredz, tad dalībvalsts valsts/valdības vadītājs var pieņemt lēmumu par konkrēta dalībvalsts valdības nozares ministra dalību Eiropadomē, bet Eiropas Komisijas priekšsēdētājs par Eiropas Komisijas komisāra dalību. Eiropadomē var tikt uzaicināts piedalīties Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs. Eiropadomes sanāksmes apmeklē arī ES Padomes ģenerālsekretārs, kurš īsteno nepieciešamos darbus, lai īstenotu Eiropadomes procedūras (lēmumu pieņemšanu). Kas pārstāv Latviju Eiropadomē? Latviju Eiropadomē pārstāv Latvijas Republikas Ministru prezidents. Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (High Representative of the Union for Foreign Affairs and Security Policy) Lisabonas līgums nosaka jauna Eiropas Savienības amata – Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos (turpmāk – Augstais pārstāvis) - izveidi. Šis amats apvieno divus līdzšinējos ES amatus – Augstais pārstāvis Kopējās ārējās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja vietnieks/ārējo attiecību komisārs. Tādējādi Augstā pārstāvja amats ir "divu cepuru" amats. Saskaņā ar Lisabonas līgumu, no vienas puses, Augstais pārstāvis vada Ārlietu padomi, kurā piedalās dalībvalstu ārlietu ministri, ES Padomē, bet, no otras puses, Augstais pārstāvis ir EK priekšsēdētāja vietnieks, kurš EK atbild par ārējo attiecību jomu un koordinē citus nozaru komisārus, kuru kompetencē ir jautājumi, kas radniecīgi ārlietām. Augsto pārstāvi amatā, pieņemot lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, ar EK priekšsēdētāja piekrišanu ieceļ Eiropadome. Eiropadome var anulēt viņa pilnvaras saskaņā ar to pašu procedūru. Augstais pārstāvis kopā ar visas EK sastāvu ir pakļauts arī apstiprināšanas procedūrai Eiropas Parlamentā. Par pirmo Eiropadomes iecelto Augsto pārstāvi 2009. gada 4. decembrī tika apstiprināta līdzšinējā Lielbritānijas komisāre EK ar atbildību par tirdzniecību Katrīna Eštone (Catherine Ashton). Viņa kopā ar citiem EK 2009.-2014. gadam komisāru kandidātiem piedalījās EK komisāru noklausīšanā Eiropas Parlamentā. 2010. gada 9. februārī Eiropas Parlaments plenārsēdē apstiprināja EK 2009. – 2014. gadam sastāvu. Šajā pašā dienā ar rakstiskās procedūras palīdzību EK sastāvu apstiprināja arī ES Padome. Pašreizējās EK pilnvaru termiņš ir līdz 2014. gada 31. oktobrim. Arī Augstās pārstāves pilnvaru termiņš ir līdz 2014. gada 31. oktobrim. Augstā pārstāvja kompetence? Saskaņā ar Lisabonas līgumu Augstā pārstāvja pamatfunkcijas ir: (1) kā EK priekšsēdētāja vietnieks atbild par ārējo attiecību jomu EK; (2) vada Ārlietu padomi ES Padomē; (3) vada Eiropas Ārējās darbības dienestu – Lisabonas līgums dod pamatu šāda dienesta izveidei, kas palīdzētu Augstajam pārstāvim funkciju īstenošanā. Lisabonas līgums paredz, ka šis dienests strādā ciešā sadarbībā ar dalībvalstu diplomātiskajiem dienestiem un tā personālā ir EK un ES Padomes Ģenerālsekretariāta atbilstošo struktūrvienību ierēdņi un dalībvalstu diplomātisko dienestu norīkotie darbinieki; (4) vada Kopējo ārējās un drošības politiku (KĀDP), sniedz priekšlikumus, kā arī īsteno Eiropadomes un ES Padomes lēmumus; (5) vada politisko dialogu ar trešajām valstīm un pauž viedokli starptautiskajās organizācijās un konferencēs; (6) nodrošina vienotu KĀDP. EIROPAS KOMISIJA Kas ir Eiropas Komisija? Komisija atrodas Briselē. Eiropas Komisija (EK) ir politiski neatkarīga ES institūcija, kas pārstāv ES un tās dalībvalstu kopējās intereses. Politikas jomās, kurās dalībvalstis ir deleģējušas savas nacionālās kompetences Savienībai, EK ir galvenā ES likumdošanas ierosinātāja. Likumdošanas procesā EK ir jāievēro subsidiaritātes un proporcionalitātes principi, kas nosaka, ka EK iniciē likumdošanas procesu, ja rīcība ES līmenī ir efektīvāka par nacionālo līmeni. EK arī pārrauga to, kā dalībvalstis pilda ES kopīgi pieņemtos lēmumus. Līdz 2014. gadam EK ir 27 komisāri (komisāru kolēģija) un katra dalībvalsts nominē vienu komisāru. EK prezidents nosaka katra komisāra atbildību par kādu no ES politikas jomām. Saskaņā ar Lisabonas līgumu pēc 2014. gada EK sastāvā būs tikai 2/3 no dalībvalstu skaita, ko nodrošinās, balstoties uz vienlīdzīgas rotācijas principu. Tomēr 2008. gada 11.-12. decembra Eiropadomē dalībvalstu valstu un valdību vadītāji panāca vienošanos, ka EK arī pēc 2014. gada būs viens komisārs no katras dalībvalsts. Šāds lēmums tika pieņemts pamatojoties uz Īrijas pilsoņu paustajām bažām, balsojot "pret" Lisabonas līgumu tautas nobalsošanā 2008. gada 12. jūnijā. Tādējādi, ņemot vērā, ka Lisabonas līgums ir stājies spēkā, tiks īstenotas atbilstošas juridiskās procedūras, lai īstenotu 2008. gada 11.-12. decembra Eiropadomes vienošanos. EK komisāru kolēģija tiek iecelta uz pieciem gadiem un tās apstiprināšanas process notiek pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Komisāru iecelšanas procedūra ir šāda: (1) pamatojoties uz Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultātiem, dalībvalstu valdības, savstarpēji vienojoties, izvirza kandidātu EK priekšsēdētāja amatam (Eiropas Parlamenta uzvarējušās politiskās grupas pārstāvi) un šo kandidatūru apstiprina Eiropas Parlaments; (2) dalībvalstu valdības, vienojoties ar izvirzīto priekšsēdētāja kandidātu, nominē kandidātus pārējo EK locekļu amatiem; (3) Eiropas Parlaments organizē katra komisāra kandidāta noklausīšanos un pēc tam plenārsēdē balso kopumā kolēģijas kandidātiem; (4) pēc Eiropas Parlamenta apstiprinošā balsojuma EK sastāvu apstiprina un ieceļ amatā Eiropadome. EK civildienestā strādā apmēram 38 000 ierēdņu, kuru darbs ir strukturēts apmēram 40 ģenerāldirektorātos un dienestos. Pašreizējās Eiropas Komisijas (2010. –2014.) prezidents ir portugālis Žozē Manuels Barrozu (José Manuel Barroso) Kas Latviju pārstāv Eiropas Komisijā? Jaunās Eiropas Komisijas sastāvā Latvijas pārstāvis ir Andris Piebalgs, kura atbildībā ir attīstības sadarbība. Andris Piebalgs strādāja arī iepriekšējā Eiropas Komisijā (2004.-2009.), ieņemot enerģētikas komisāra amatu. Darba iespējas ES institūcijās: (Skatīt sludinājumus ĀM mājas lapā) ES PADOME
Kas ir ES Padome? ES Padome atrodas Briselē. Aprīlī, jūnijā un oktobrī ES Padomes sēdes notiek Luksemburgā. ES Padome ir ES institūcija, kas pārnacionālā līmenī realizē varu tajās jomās, kurās dalībvalstis saskaņā ar ES līgumiem ir deleģējušas kompetenci Savienībai. Padome ir ES likumdevējs, taču šīs pilnvaras tā realizē sadarbībā ar Eiropas Parlamentu. Padome arī koordinē ES dalībvalstu ekonomisko politiku. Tikai Padomei visu ES dalībvalstu vārdā ir tiesības slēgt līgumus ar trešajām valstīm un citām starptautiskajām organizācijām. ES Padomes darbu koordinē un dokumentu apriti starp ES institūcijām un dalībvalstīm nodrošina Ģenerālsekretariāts. Kopš 2009. gada 1. decembra ES Padomes ģenerālsekretārs ir francūzis Pjērs Debuasjē (Pierre de Boissieu), kurš šo amatu ieņems līdz 2011. gada vasarai. Pēc tam viņu amatā nomainīs vācietis Uve Korsepiuss (Uwe Corsepius). ES Padome darbojas ministru padomes formātā (sanākot atsevišķu nozaru ministriem). Ar Lisabonas līgumu līdzšinējā Vispārējo lietu un ārējo attiecību ir sadalīta divās atsevišķās padomēs – Vispārējo lietu padome (VLP) un Ārlietu padome (ĀP). VLP vada rotējošās prezidentūras atbilstošais valdības ministrs. ĀP vada Augstais pārstāvis ārlietu un drošības politikas jautājumos. Citas nozaru padomes ir Ekonomikas un finanšu; Tieslietu un iekšlietu; Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības; Konkurētspējas (iekšējais tirgus, rūpniecība un pētniecība); Transporta, telekomunikāciju un enerģētikas; Lauksaimniecības un zivsaimniecības; Vides; Izglītības, jaunatnes un kultūras. ES Padomē ministru formātā katru dalībvalsti pārstāv attiecīgās nozares ministrs, sēdes vada prezidējošās dalībvalsts ministrs, izņemot Ārlietu padomi. Padomes uzdevums ir tiesību aktu apstiprināšana un koordinēšana. ES Padomes sēdes gatavo Pastāvīgo pārstāvju komiteja (COREPER) – visu dalībvalstu pastāvīgie pārstāvji Eiropas Savienībā. Kas Latviju pārstāv Padomē? Kopš 2004. gada 1. maija Latvija pilntiesīgi darbojas ES Padomē, piedaloties ES lēmumu pieņemšanā. ES Padomes nozaru padomēs Latviju pārstāv atbilstošie valdības ministri, kas piedalās ES Ministru Padomes sēdēs. Latvijas Republikas Pastāvīgas pārstāvniecības ES vadītājs un viņa vietnieks valsts intereses pārstāv Pastāvīgo pārstāvju komitejas sanāksmēs. Savukārt nozaru ministriju eksperti piedalās vairāk nekā 200 darba grupu sanāksmēs. Latvija ir iekļauta ES dokumentu aprites sistēmā, kas valsts pārvaldes iestādēm ļauj saņemt ikvienu jaunāko ES dokumentu, kas nepieciešams lēmumu pieņemšanai. Saņemot ES likumdošanas akta projektu, atbildīgā institūcija to izvērtē no Latvijas interešu viedokļa un formulē nacionālo pozīciju. Pamatojoties uz nacionālo pozīciju, Latvijas pārstāvji darba grupās un komitejās aizstāv Latvijas intereses. EIROPAS PARLAMENTS (European Parliament) Kas ir Eiropas Parlaments? Eiropas Parlaments (EP) atrodas Strasbūrā, kur notiek 12 ikmēneša plenārsēdes, to skaitā budžeta sēde. Papildu plenārsēdes notiek Briselē. EP komitejas sanāk Briselē. EP Ģenerālsekretariāts un tā struktūrvienības atrodas Luksemburgā. EP ir vienīgā vēlētā ES institūcija. Reizi piecos gados katras ES dalībvalsts pilsoņi EP vēlēšanās ievēl noteiktu skaitu deputātu no savas valsts. Katrai valstij atvēlētais deputātu vietu skaits EP noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam. EP no pašreizējām 27 valstīm ir ievēlēti 736 deputāti. No Latvijas EP ievēlēti 8 deputāti. Ņemot vērā, ka 2009. gada 1. decembrī spēkā stājās Lisabonas līgums, kas palielina deputātu skaitu līdz 751 deputātam, no kuriem 9 deputātu vietas pienākas Latvijai, ES dalībvalstis savstarpēji un EP iepriekš vienojās, ka šī sasaukuma laikā deputātu skaits tiks palielināts līdz 754 deputātiem. Deputātu skaita palielinājuma rezultātā Latvija būs viena papildus deputāta vietu, kuru pēc tam, kad ES dalībvalstis pieņems juridiski saistošu lēmumu, ieņems Kārlis Šadurskis. Nākamajā sasaukumā (2014. – 2019. gadam) attiecībā uz deputātu skaitu tiks piemēroti Lisabonas līguma noteikumi, kas paredz, ka EP tiks ievēlēts 751 deputāts, kā arī nosaka ES dalībvalstu pārstāvības EP minimālo un maksimālo robežu, attiecīgi pēc iedzīvotāju skaita mazāko dalībvalsti pārstāvēs ne mazāk kā 6 deputāti, savukārt, lielāko – ne vairāk kā 96 deputāti. EP ievēlētie deputāti ir apvienojušies grupās pēc politiskās piederības, tādēļ viedokļu koordinēšana notiek daudznacionālo grupu, nevis nacionālo delegāciju ietvaros. No dažādu valstu politiskajām partijām vai individuāli ievēlētie deputāti EP veido 7 politiskās grupas, no kurām divas lielākās ir Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa un EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa. EP priekšsēdētājs ir Ježijs Buzeks (Jerzy Buzek), kurš pārstāv EP lielāko – Eiropas Tautas partijas (Kristīgo Demokrātu) – politisko grupu. Bijušais Polijas premjerministrs būs EP priekšsēdētāja amatā līdz 2012. gada 1. janvārim, kad, saskaņā ar vienošanos starp Eiropas Tautas partijas (Kristīgo Demokrātu) grupa un Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, EP priekšsēdētāja amatam tiks izvirzīts kandidāts no Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas. EP kopā ar ES Padomi piedalās ES lēmumu pieņemšanā. EP ir piešķirtas budžeta pilnvaras un tas nodrošina visu Eiropas iestāžu demokrātisko kontroli gan caur finanšu uzraudzību, gan izskatot ES pilsoņu lūgumrakstus, gan griežoties Eiropas Savienības Tiesā, kā arī veidojot izmeklēšanas komitejas u.c. Viens no uzraudzības instrumentiem, kuru var izmantot EP deputāti, ir iespēja uzdot ES Padomei un Eiropas Komisijai rakstiskus vai mutiskus jautājumus. EP lēmumus pieņem plenārsesijās, kas reizi mēnesī četras dienas notiek Francijas pilsētā Strasbūrā. Pēc vajadzības EP mēdz sasaukt arī divu dienu minisesijas, kas notiek Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Briselē ikdienā strādā arī EP komitejas, kurās deputāti saskaņo un sagatavo lēmumus pieņemšanai plenārsesijā. Kas Latviju pārstāv Eiropas Parlamentā? 2009. gada 6. jūnijā Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās no Latvijas tika ievēlēti: Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (Group of the Alliance of Liberals and Democrats for Europe – ALDE) Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa (Group of the European People's Party (Christian Democrats) – EPP) Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa (Group of the European People's Party (Christian Democrats) – EPP) Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa (Group of the Progressive Alliance of Socialists and Democrats in the European Parliament – S&D) Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa (Confederal Group of the European United Left - Nordic Green Left – GUE/NGL) Eiropas Tautas partijas (Kristīgie Demokrāti) grupa (Group of the European People's Party (Christian Democrats) – EPP) 7. Roberts ZĪLE Eiropas Konservatīvie un reformisti (European Conservatives and Reformists – ECR) Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa (Group of the Greens/European Free Alliance – Greens/EFA) EP darbs pamatā norisinās komitejās un starpparlamentārajās delegācijās. Šajā sasaukumā EP darbosies 20 pastāvīgās un 2 apakškomitejas. Deputāti komitejās darbojās kā pastāvīgie locekļi vai pastāvīgie aizstājēji. Pastāvīgā aizstājēja statuss deputātam sniedz iespēju piedalīties komitejas sanāksmēs, izteikties un pilntiesīgā locekļa prombūtnē piedalīties balsošanā. Turklāt pastāvīgie aizstājēji aizvieto nevis konkrētu pastāvīgo locekli, bet gan to savas politiskās grupas attiecīgās komitejas pilntiesīgo locekli, par kura aizvietošanu pirms balsošanas sākuma ir paziņots komitejas priekšsēdētājam. No Latvijas ievēlētie EP deputāti darbosies sekojošās EP komitejās, apakškomitejās un starpparlamentārajās delegācijās: 1. Ivars GODMANIS
2. Sandra KALNIETE
3. Arturs Krišjānis KARIŅŠ
4. Aleksandrs MIRSKIS
5. Alfrēds RUBIKS
6. Inese VAIDERE
7. Roberts ZĪLE
8. Tatjana ŽDANOKA
EIROPAS SAVIENĪBAS TIESA (Court of Justice of the European Union) Kas ir Eiropas Savienības Tiesa? Eiropas Savienības Tiesas (Tiesas) sēdeklis ir Luksemburgā. Ar Lisabonas līgumu līdzšinējā Eiropas Kopienu Tiesa (European Court of Justice) tiek pārdēvēta par Eiropas Savienības Tiesu (Court of Justice of the European Union), kuras sastāvā ietilpst arī Vispārējā tiesa (iepriekš Pirmās instances tiesa (Court of First Instance)) un specializētās tiesas (iepriekš – tiesas palātas). Tiesa (turpmāk – tiesa) nodrošina likumības ievērošanu, interpretējot un piemērojot ES pamatlīgumus un citus Eiropas Savienības institūciju izdotos tiesību aktus. Tiesas būtiskākie uzdevumi ir nodrošināt Eiropas Savienības tiesību vienveidīgu iztulkošanu un piemērošanu un izšķirt strīdus starp dalībvalstīm, starp Eiropas Savienības institūcijām, kā arī strīdus starp Eiropas Savienības institūcijām un dalībvalstīm. Tiesas sastāvā ietilpst 27 tiesneši un 8 ģenerāladvokāti. Lisabonas līgums paredz, ka, ka Tiesa var lūgt ES Padomi ar vienprātīgu lēmumu palielināt ģenerāladvokātu skaitu. Šajā gadījumā ES Padome vienprātīgi vienosies par ģenerāladvokātu skaita palielinājumu līdz 11 ģenerāladvokātiem. Pašlaik Vācijai, Francijai, Itālijai, Spānijai un Apvienotajai Karalistei ir pastāvīgs ģenerāladvokāts un tās nepiedalās pārējo ģenerāladvokātu rotācijas sistēmā. Ja ģenerāladvokātu skaits tiks palielināts, tad pastāvīga ģenerāladvokāta vietu iegūs Polija, bet rotācijai līdzšinējo trīs ģenerāladvokātu vietā tiks pakļauti 5 ģenerāladvokāti. Ik pēc trijiem gadiem tiesnešus un ģenerāladvokātus daļēji nomaina. Tiesneši uz trijiem gadiem no sava vidus ievēlē Tiesas priekšsēdētāju. Viņu var ievēlēt atkārtoti. Pašreizējais Tiesas priekšsēdētājs ir grieķis Vassilios Skouris (Vassilios Skouris). Tiesnešus un ģenerāladvokātus, kas atstāj amatu, var iecelt amatā atkārtoti. Tiesnešus nominē katras valsts valdība, bet kopējo sastāvu uz sešiem gadiem, savstarpēji vienojoties, apstiprina dalībvalstu valdību pārstāvji Padomē. Lisabonas līgums paredz, ka ar Padomes lēmumu pēc Tiesas priekšsēdētāja iniciatīvas, var izveidot komiteju, kas sniedz atzinumu par kandidātu atbilstību Tiesas un Vispārējās tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu pienākumiem. Saskaņā ar Lisabonas līgumu šīs komitejas sastāvā jābūt septiņām personām, kas izraudzītas no bijušo Tiesas un Vispārējās tiesas locekļu, valstu augstāko tiesu tiesnešu un vispāratzītu kompetentu juristu vidus, vienu komitejas locekli izvirza Eiropas Parlaments. Kas Latviju pārstāv Eiropas Savienības Tiesā? Eiropas Savienības tiesas tiesneša amatam no Latvijas tika izvirzīts Egils Levits (pilnvaru termiņš sākās 2004. gada 11. maijā un pēc atkārtotas apstiprināšanas ilgs līdz 2012. gada 6. oktobrim), savukārt Pirmās instances tiesas tiesneša amatam - Ingrīda Labucka (pilnvaru termiņš sākās 2004. gada 12. maijā un ilga līdz 2007. gada 31. augustam. Viņa tika atkārtoti apstiprināta uz pilnvaru termiņu no 2007. gada 1. septembra līdz 2013. gada 31. augustam). Eiropas Savienības Civildienesta tribunāls Saskaņā ar Padomes 2004. gada 2. novembra lēmumu ir izveidots Eiropas Savienības Civildienesta tribunāls, kam jāizskata ar Eiropas Savienības civildienestu saistīti strīdi pirmajā instancē.
REVĪZIJAS PALĀTA JEB AUDITORU TIESA (Court of Audits) Kas ir Revīzijas palāta? Revīzijas palāta atrodas Luksemburgā. Revīzijas palātas uzdevums ir kontrolēt ES finanses un nodrošināt ES finanšu lietderīgu izlietošanu, palīdzot Eiropas Parlamentam un ES Padomei veikt kontroli pār ES budžeta izmantošanu. Revīzijas palāta pārbauda visu ES ieņēmumu un izdevumu pārskatus. Tā pārbauda arī visu ES izveidoto struktūru ieņēmumu un izdevumu pārskatus, ciktāl attiecīgais izveides akts neaizliedz šādu pārbaudi. Revīzijas palāta nodod Eiropas Parlamentam un Padomei atzinumu par pārskatu ticamību, kā arī par notikušo darījumu likumību un pareizību, un to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Atzinumam var pievienot īpašus izvērtējumus par katru no ES galvenajām darbības jomām. Revīzijas palāta pārbauda, vai visi ieņēmumi ir saņemti un visi izdevumi veikti likumīgi un pareizi, un vai finanšu vadība ir bijusi pareiza. Veicot šādas pārbaudes, tā jo īpaši ziņo par katru pārkāpumu. Revīzijas palāta informācijas nolūkā nosūta savu gada ziņojumu valstu parlamentiem tajā pašā laikā, kad to nosūta Eiropas Parlamentam un ES Padomei.
Kas tajā darbojas? Attīstoties ES, Revīzijas palātas statuss, sastāvs, tās locekļu apstiprināšanas kārtība un kompetence būtiski mainījusies. Revīzijas palātas sastāvā ir pa vienam tiesnesim no katras ES dalībvalsts. Revīzijas palātas locekļus amatā ieceļ uz sešiem gadiem. ES Padome pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu apstiprina locekļu sarakstu, kuru izstrādā saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem. Revīzijas palātas locekļus var iecelt amatā atkārtoti. Revīzijas palātas locekļi uz trijiem gadiem no sava vidus ievēlē Revīzijas palātas priekšsēdētāju. Priekšsēdētāju var ievēlēt atkārtoti. To pilnvaru laiks ir 6 gadi. Revīzijas palātas pašreizējais priekšsēdētājs ir portugālis Vitors Kaldeira (Vítor Manuel da Silva Caldeira). Latvijas pārstāvība Revīzijas palātā Latvijas kompetentā valdības institūcija ar Revīzijas palātu saistītajos jautājumos ir LR Finanšu ministrija. Kopš 2004. gada 7. maija Revīzijas palātas tiesneša amata pienākumus pilda Igors Ludboržs. Kopš 2006. gada 22. marta viņš ir arī Palātas Administratīvās komitejas loceklis un 2008. gada aprīlī kļuva par šīs komitejas priekšsēdētāju. I. Ludborža amata pilnvaras beigsies 2010. gada 6. maijā, bet 2009. gada 24. novembra Ministru kabineta sēdē tika nolemts izvirzīt I. Luborža kandidatūru atkārtotai ievēlēšanai Revīzijas palātas tiesneša amatā uz nākamajiem sešiem gadiem. PADOMDEVĒJINSTITŪCIJAS EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJA (European Economic and Social Committee) Kas ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja? Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (turpmāk – Komiteja) atrodas Briselē. Tā īsteno padomdevēja funkcijas Eiropas Parlamentam, ES Padomei un Eiropas Komisijai. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt dažādu sociālo un ekonomisko interešu pārstāvību ES (piemēram, darba devējus, darba ņēmējus, cilvēkus ar īpašām vajadzībām, ražotājus, pārvadātājus un patērētājus utml.). Komitejas loma ir konsultatīva – ES līgumos noteiktos gadījumos ES Padomei vai Komisijai jākonsultējas ar komiteju, kamēr citos gadījumos ES Padome, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments to var darīt brīvprātīgi. Dalība komitejā Ekonomikas un sociālo lietu komitejā ir pārstāvji no darba devēju organizācijām, darba ņēmēju organizācijām (arodbiedrībām) un citām organizācijām, kas pārstāv pilsonisku sabiedrību, jo īpaši sociāli ekonomiskajā, pilsoniskajā, profesionālajā un kultūras jomā. Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un Savienības vispārējās interesēs. Lisabonas līgums nosaka, ka Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļu skaits nepārsniedz 350. ES Padome vienprātīgi pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot Komitejas sastāvu. Šobrīd Komitejā kopumā ir 344 pārstāvji un katrai valstij ir paredzēts noteikts pārstāvju skaits. Komitejas locekļus ieceļ uz pieciem gadiem. ES Padome apstiprina locekļu sarakstu, kuru izstrādā saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem. Komitejas locekļus var iecelt amatā atkārtoti. ES Padome pieņem lēmumu par Komitejas locekļu apstiprināšanu pēc apspriešanās ar Eiropas Komisiju. Tā var saņemt atzinumus no Eiropas organizācijām, kas pārstāv dažādas tautsaimniecības un sociālās jomas, kā arī pilsonisko sabiedrību un ir ieinteresētas Savienības darbībās. Komiteja no savu locekļu vidus uz divarpus gadiem ievēlē priekšsēdētāju. Pašreizējais Komitejas priekšsēdētājs ir itālis Mario Sepi (Mario Sepi). Kas Latviju pārstāv Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā? Šobrīd, kamēr nav pieņemts lēmums par Komitejas sastāva palielināšanu, Latvijai Komitejā ir paredzētas 7 pārstāvju vietas. Šā brīža Latvijas pārstāvju darbības termiņš komitejā ir līdz 2010. gada 20. septembrim. 2006. gada 15. maijā Ministru kabinets ar rīkojumu Nr. 342 apstiprināja Latvijas Republikas kandidatūras dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā. Latvijas pārstāvji Eiropas Ekonomisko un sociālo lietu komitejā ir: REĢIONU KOMITEJA (Committee of the Regions) Kas ir Reģionu komiteja? Reģionu komiteja atrodas Briselē. Komiteja sākotnēji tika izveidota, lai nodrošinātu ES institucionālās sistēmas decentralizāciju, bet šobrīd Reģionu komitejas galvenais uzdevums ir nodrošināt pašvaldību un reģionālo varas iestāžu interešu pārstāvību Savienībā. Tāpat kā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, arī Reģionu komitejai ir piešķirta konsultatīva loma. ES Padomei un Komisijai ES pamatlīgumos noteiktos gadījumos ir jākonsultējas ar Reģionu komiteju. Tomēr ar to var konsultēties arī citos gadījumos, it īpaši, ja jautājums ir saistīts ar pārrobežu sadarbību. Reģionu komiteja ir politiska asambleja, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām dod iespēju paust savu viedokli ES politiku un likumdošanas izstrādes procesā. Saskaņā ar ES pamatlīgumiem Eiropas Komisijai, Eiropas Parlamentam un ES Padomei jāapspriežas ar Reģionu komiteju par visiem jauniem tiesību aktu priekšlikumiem jomās, kas ietekmē reģionālo un vietējo līmeni. Dalība komitejā Reģionu komitejas sastāvā ir reģionālo un vietējo struktūru pārstāvji, kam ir vai nu reģionālas, vai vietējas vēlētas varas pilnvaras, vai arī kuri ir politiski atbildīgi kādam vēlētam forumam. Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Reģionu komitejas locekļiem nevar būt saistoši nekādi obligāti norādījumi. Viņi pilda pienākumus pilnīgi neatkarīgi un ES vispārējās interesēs. Īpaši atzīmējams ir aizliegums komitejas locekļiem vienlaicīgi pildīt Eiropas Parlamentārieša funkcijas. Lisabonas līgums nosaka, ka Reģionu komitejas locekļu skaits nepārsniedz 350 un pagarina Reģionu komitejas locekļu mandātu no 4 uz 5 gadiem. ES Padome vienprātīgi pēc Eiropas Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu, nosakot Reģionu komitejas sastāvu. Komitejas locekļus, kā arī tādu pašu skaitu viņu aizstājēju ieceļ uz pieciem gadiem. Viņus var iecelt amatā atkārtoti. Padome apstiprina locekļu un viņu aizstājēju sarakstu, kuru izstrādā saskaņā ar visu dalībvalstu priekšlikumiem. Šobrīd Reģionu komitejā ir 344 pārstāvji. Reģionu komitejas locekļi no sava vidus uz divarpus gadiem ievēlē priekšsēdētāju un prezidiju. Pašreizējā Reģionu komitejas priekšsēdētāja ir itāliete Mersedesa Bresso (Mercedes Bresso). Kas Latviju pārstāv Reģionu komitejā? Latvijai šobrīd Reģionu komitejā ir paredzētas septiņas vietas pastāvīgajiem pārstāvjiem un septiņas vietas to aizvietotājiem. Pašreizējie Latvijas pastāvīgie pārstāvji un to vietnieki (aizvietotāji) komitejā ir apstiprināti ar Ministru kabineta 2009. gada 27. oktobra rīkojumu Nr. 735 "Par Latvijas Republikas kandidatūrām dalībai Eiropas Savienības Reģionu komitejā" uz pilnvaru termiņu no 2010. gada 26. janvāra līdz 2014. gada 25. janvārim. Pastāvīgie pārstāvji: Locekļi: Aizvietotāji: LATVIEŠU VALODA ES INSTITŪCIJĀS
Latviešu valoda ir viena no oficiālajām ES valodām. Eiropas Parlamenta sesijās un ES Padomes ministru sanāksmēs dalībvalstu pārstāvjiem ir tiesības uzstāties vienā no ES oficiālajām valodām. Uzstāšanos oficiālajās ES valodās tulko ES institūcijās nodarbinātie profesionālie tulki. ES Padomē un Eiropas Komisijā strādā Latvijas juristi-lingvisti. Ikviens Latvijas iedzīvotājs sarakstē ar ES institūcijām var izmantot latviešu valodu, kā arī iepazīties ar visiem ES līmenī pieņemtajiem lēmumiem un citiem oficiālajiem dokumentiem latviešu valodā. | |||||
|
 |
|
||||||||||||||||||||
|
|
|
||||||||||||||||||||||
