Afganistāna
Afganistāna atrodas Centrālāzijā un robežojas ar Ķīnas Tautas Republiku, Pakistānu, Irānu, Tadžikistānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu. Valstī dzīvo aptuveni 30 miljoni iedzīvotāju un vairāk nekā 20 tautu. Valdošā reliģija Afganistānā ir islāms. Vēsturiski valstī ir izveidojušās spēcīgas klanu un cilšu radnieciskās saites, kā rezultātā mūsdienu Afganistānas iedzīvotājiem ir vāji attīstīta valstiskā apziņa.
Afganistāna ir viena no ekonomiski visvājāk attīstītajām valstīm Centrālāzijā. Tautu daudzveidība, problemātiskie klimata apstākļi un grūti pārvaramā teritorija (kalni, tuksnesis), kā arī zemais izglītības līmenis un ilglaicīgie kari ir galvenie iemesli vājajai valsts attīstībai. Rezultātā Afganistāna ir kļuvusi par zemi, ko par centrālo mītni izmanto dažādi teroristiskie grupējumi, kuru galvenais ienākumu avots ir narkotiku audzēšana un tirdzniecība. Valstī saražo apmēram 90% no pasaulē nelegāli lietotā heroīna, kas pa dažādiem ceļiem nelegāli tiek nogādāts uz valstīm visā pasaulē, tai skaitā - uz Latviju. Saskaņā ar ANO narkotiku un noziedzības pārvaldes publicēto atskaiti «Narkomānija, noziedzība un dumpinieki” Latvijā tiek izlietoti apmēram 410 kilogrami nelegālā heroīna gadā.
2001. gada 11.septembra Ņujorkā izraisītā terorakta saknes ir nākušas no Afganistānas. Atbildot uz teroraktu, ASV un sabiedrotie organizēja militāro operāciju, kā rezultātā tika gāzta Talibu valdība Afganistānā.
Situācija Afganistānā ir rezultāts gadu desmitus ilgušiem iekšējiem konfliktiem un ārējai intervencei. Krīzes risinājums īstermiņā un vienīgi ar militārajiem līdzekļiem nav iespējams. Šaurs skatījums tikai uz cīņu ar "Al-Qaeda" un talibiem nemazina reliģisko ekstrēmismu, iespējams, pat vairo vietējo neapmierinātību un vardarbību. Ņemot vērā sarežģīto situāciju, militārā iesaiste ir jāpapildina ar civilo, uz ko arvien lielāku uzsvaru liek arī starptautiskā sabiedrība. Svarīga ir arī reģiona valstu un organizāciju aktīva iesaiste situācijas stabilizēšanā Afganistānā. Ja mēs šobrīd pamestu Afganistānu, tad saskartos ar virkni nopietnām problēmām, tostarp varētu pieaugt narkotiku izplatība un terorisma draudi. Ziemeļatlantijas Līguma organizācija ir vienisprātis jautājumā par nepieciešamību saglabāt starptautisko klātbūtni tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, turpinot darbu pie vietējo spēju celšanas, kas ar laiku varētu pārņemt atbildību par drošību savās rokās.
