NATO samitā Bukarestē valstu un valdību vadītāju pieņemtie lēmumi atspoguļo NATO dalībvalstu vienoto apņemšanos īstenot NATO atvērto durvju politiku, kā arī nepieciešamību turpināt nozīmīgo ieguldījumu 21.gs. starptautiskajā drošībā.

Bukarestes NATO samits bija lielākais samits NATO vēsturē attiecībā uz partnervalstu piedalīšanos. Tas ir būtisks apliecinājums tam, ka dažādas pasaules valstis novērtē NATO lomu mūsdienu drošības problēmu risināšanā.

NATO dalībvalstis apliecināja savu solidaritāti un apņemšanos izpildīt operacionālo atbildību, galveno uzsvaru liekot uz ISAF (International Security Assistance Force) operāciju Afganistānā. Tāpat NATO turpinās atbalstīt Āfrikas Savienības miera uzturēšanas operācijas, kā arī Irākas drošības spēku attīstību. Sabiedrotie vairakkārt uzsvēra arī KFOR (Kosovo Force) misijas turpināšanu Kosovā, pamatojoties uz ANO Drošības padomes rezolūcijas nr.1244 doto mandātu. KFOR sadarbosies un sniegs nepieciešamo palīdzību ANO, ES un citiem starptautiskajiem aktieriem, tādējādi veicinot visaptverošās pieejas īstenošanu ar mērķi atbalstīt stabilas, demokrātiskas, multietniskas un drošas Kosovas attīstību.

NATO dalībvalstis vienojās par nepieciešamību realizēt visaptverošo pieeju (Comprehensive Approach) attiecībā uz mūsdienu starptautiskās drošības izaicinājumiem. Šajā kontekstā īpašs uzsvars tika likts uz ciešāku un efektīvāku attiecību attīstīšanu ar ANO un ES.

Informācija par samita galvenajiem lēmumiem:

Paplašināšanās – NATO valstu un valdību vadītāji vienojās par uzaicinājumu pievienoties NATO piešķiršanu Albānijai un Horvātijai. Attiecībā uz Maķedoniju tika pieņemts lēmums, ka tā varēs uzsākt sarunas par pievienošanos Aliansei tiklīdz izdosies atrisināt problēmas, kas saistītas ar valsts nosaukuma jautājumu. Gruzijai un Ukrainai netika piešķirts uzaicinājums uzsākt Rīcības plānu dalībai NATO (MAP – Membership Action Plan), tomēr abas valstis saņēma ļoti skaidru NATO solījumu par to uzņemšanu Aliansē. Tāpat tika panākta vienošanās, ka NATO turpinās strādāt ar Gruziju un Ukrainu, lai MAP varētu tikt piešķirts tuvākajā laikā, un atgriešanās pie šī jautājuma plānota jau NATO dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē šī gada decembrī. Ārlietu ministriem arī dotas pilnvaras pieņemt lēmumu par MAP piešķiršanu. Samitā nolemts arī uzsākt Intensificēto dialogu ar Bosniju-Hercegovinu un Melnkalni, lai veicinātu šo valstu eiroatlantisko integrāciju un tuvinātu tās sarunām par iestāšanos Aliansē.   

Afganistāna – Bukarestes NATO samita deklarācijā apstiprināts, ka Afganistāna turpina būt NATO galvenā prioritāte un dalībvalstis apņemas palielināt savu militāro ieguldījumu ISAF operācijā. Nozīmīga ir Bukarestes samita ietvaros pieņemtā deklarācija par NATO ilgtermiņa iesaisti Afganistānā "ISAF Strategic Vision", un sabiedroto paustā solidaritāte un apņēmība nodrošināt saistību izpildi tās īstenošanā. Pieņemtā deklarācija atspoguļo svarīgākos principus Afganistānas atjaunošanas procesā: kopīgas un noturīgas sabiedroto ilgtermiņa saistības Afganistānā; atbalsts Afganistānas valdības spējām uzņemties atbildību; visaptverošas pieejas īstenošana no starptautiskās sabiedrības puses, apvienojot civilos un militāros instrumentus, kā arī pastiprināta sadarbība ar Afganistānas kaimiņvalstīm. Afganistānas kontekstā samita laikā tika atzinīgi novērtēta ANO kā starptautisko organizāciju sadarbības Afganistānā galvenā koordinatora loma un ANO Ģenerālsekretāra speciālā sūtņa nozīmēšana Afganistānai. Tika apsveikts arī Afganistānas prezidenta Hamida Karzaja lēmums līdz augustam pārņemt kontroli pār drošības situāciju Kabulā.

21.gs drošības izaicinājumi – Bukarestes NATO samita deklarācijā:

1) novērtēts, ka ASV pretraķešu aizsardzības sistēma Eiropā sniegs būtisku ieguldījumu NATO dalībvalstu aizsardzībā. Līdz nākamajam samitam NATO jāizvērtē, kā nodrošināt to dalībvalstu aizsardzību no raķešu draudiem, kuras nenosegs ASV pretraķešu vairogs.

2) uzsvērta NATO pozīcija attiecībā uz CFE līgumu (The Teraty on Conventional Armed Forces in Europe) – paustas bažas par Krievijas vienpusējo rīcību un uzsvērts, ka pašreizējā situācija, kad Krievija nepilda savas saistības, bet NATO turpina tās ievērot, nevar turpināties. Tāpat NATO pauž aicinājumu sākt konstruktīvu sadarbību šo jautājumu risināšanā.

3) precizēta NATO loma enerģijas drošības jomā, attiecinot to uz kritiskās infrastruktūras apsargāšanu, sadarbību katastrofu seku likvidēšanā, kā arī uzsverot nepieciešamību pēc vienotas informācijas un draudu analīzes un lielākas starptautiskās sadarbības. Līdz 2009. gada samitam NATO izvērtēs progresu enerģijas drošības jomā.

4) atzīmēta NATO turpmākā loma aizsardzībā pret kibernoziegumiem.

Nākamais NATO samits ir plānots 2009.gadā Strasbūrā (Francija) - Kēlā (Vācija), un tas būs Ziemeļatlantijas līguma organizācijas 60.gadadienas samits. Nākamajā samitā paredzēts uzsvērt transatlantiskās sadarbības nozīmi un Alianses spējas piemēroties 21. gs. izaicinājumiem.

Bukarestes NATO samita oficiālie dokumenti:

Bucharest Summit Declaration - http://www.nato.int/docu/pr/2008/p08-049e.html

ISAF's Strategic Vision - http://www.nato.int/docu/pr/2008/p08-052e.html

NUC Joint Statement - http://www.nato.int/docu/pr/2008/p08-051e.html

Chairman's statement NRC - http://www.nato.int/docu/pr/2008/p08-050e.html

Saites:

http://www.nato.int/docu/comm/2008/0804-bucharest/index.html

http://www.summitbucharest.ro/en/1.html