Latvijas ilgtspējīga drošība un sadarbība drošības jomā ar partneriem un sabiedrotajiem
Latvijas drošības stūrakmens ir spēcīga un efektīva Ziemeļatlantijas alianse, vienota, ekonomiski plaukstoša un rīcībspējīga Eiropas Savienība (ES), stratēģiskā partnerība ar Amerikas Savienotajām Valstīm (ASV), kā arī Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība un ciešāka ekonomiskā integrācija.
- NATO un ES drošības politikas veidošana un īstenošana
- Dalība NATO militārajās mācībās, infrastruktūras attīstība, NATO redzamības veicināšana
- Piedalīšanās ANO atbalstītajos starptautiskās drošības atbalsta spēkos (ISAF), nemilitāro kravu tranzīta uz Afganistānu nodrošināšana, civilo sadarbības projektu īstenošana Afganistānā
- ES un NATO sadarbības aspekti
- Latvijas interesēm atbilstošas bruņojuma kontroles sistēmas attīstīšana
- „Rīgas konference” – nozīmīgs drošībai veltītu diskusiju forums
1. NATO un ES drošības politikas veidošana un īstenošana
2010. gads bija īpaši nozīmīgs Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (NATO) attīstībā. Vairāk kā gadu ilgusī stratēģiskā diskusija par alianses nākotni noslēdzās ar jaunas NATO Stratēģiskās koncepcijas apstiprināšanu NATO Lisabonas samitā. Stratēģiskā diskusija starp dalībvalstīm bija nozīmīgs un nepieciešams alianses konsolidācijas process, kura ietvaros sabiedrotie vienojās par kopīgu redzējumu NATO tālākai attīstībai. Uzsverot ciešo saikni starp alianses nācijām, Stratēģiskā
koncepcija apstiprina sabiedroto savstarpējās saistības – kolektīvo aizsardzību kā galveno NATO uzdevumu. Vienlaikus koncepcija iezīmē vīziju alianses turpmākajai attīstībai: dalībvalstu aizsardzības spēju modernizēšana atbilstoši jauniem draudiem un izaicinājumiem 21. gadsimtā; NATO turpmāka pārveidošana, ar mērķi veidot efektīvāku un spējīgāku aliansi; jaunu partnerību veidošana. Latvijai jaunās Stratēģiskās koncepcijas pieņemšana ir vēsturisks notikums. Tā ir pirmā reize, kad Latvija piedalījās NATO svarīgākā stratēģiskā dokumenta izstrādē, kas noteiks alianses nākotnes darbību.
Latvijas intereses un viedoklis Stratēģiskajā koncepcijā ir pilnībā atspoguļots. Tostarp Latvijas pārstāvis (bijušais ārlietu ministrs Aivis Ronis) bija viens no 12 NATO Ģenerālsekretāra uzaicinātajiem ekspertiem, kas sagatavoja rekomendācijas Stratēģiskās koncepcijas izstrādei.
Jāatzīmē arī Latvijas ieguldījums diskusijās par alianses nākotni, tai skaitā dalībvalstu parlamentu pārstāvju debates NATO Parlamentārās asamblejas pavasara sesijas ietvaros Rīgā 2010. gada 28. maijā – 1. jūnijā. 2011. gadā atbilstoša uzmanība un resursi jāvelta Lisabonas samita lēmumu īstenošanai alianses diskusijās un kopīgo spēju līmenī, gan Latvijas aizsardzības spēju attīstībā, gan attiecībā uz esošo spēju nostiprināšanu, gan jaunu alianses spēju veidošanu. Nozīmīga būs NATO partnerību politikas pārskatīšana, padarot efektīvākus esošos dialoga formātus, piedāvājot partneriem elastīgākus sadarbības instrumentus un palielinot partneru, kas sniedz militāru ieguldījumu NATO operācijās, lomu NATO operacionālo lēmumu veidošanas procesā.
Latvija turpina nostiprināt NATO īpašās partnerības ar Gruziju un Ukrainu. Būtiski, ka NATO valstu un valdību vadītāju līmenī Lisabonā šīm partnerībām tika piešķirts papildus impulss. Neapšaubāmi Latvija turpinās sniegt savu reformu pieredzi un palīdzību NATO partnervalstīm, īpaši valstīm, kas vēlas kļūt par alianses dalībvalstīm. Latvija politiski atbalsta atvērto durvju – Eiro-Atlantiskās integrācijas – politiku, kas paplašinājusi drošības un labklājības zonu Eiropā. Latvija nesen ir pieredzējusi integrācijas procesus, tāpēc ar īpašu atbildību varam piedāvāt pieredzi atvērto durvju politikas īstenošanā.
2010. gadā notika pakāpeniska NATO – Krievijas attiecību uzlabošanās. Turpmākajā sadarbībā Latvija vēlas saglabāt NATO – Krievijas Lisabonas samita pozitīvo sadarbības garu. Latvijai ir acīmredzamas kopīgas sadarbības jomas ar Krieviju, kurās varam stiprināt savstarpējās attiecības, t.sk. sadarbība narkotiku apkarošanā, tranzīts uz Afganistānu, cīņa ar pirātismu pie Āfrikas krastiem.
ES loma globālu drošības problēmu risināšanā pēdējos gados ir pieaugusi kvalitatīvi un kvantitatīvi, ar civiliem un militāriem līdzekļiem un spējām iesaistoties daudzos konfliktu reģionos ārpus ES robežām. ES līmenī Latvija atbalsta kopīgos centienus Kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) attīstībā un pilnveidošanā. Latvijas interesēs ir efektīva un rīcībspējīga ES KDAP.
ES KDAP ietvaros ir sekmīgi īstenojusi un īsteno vairākas civilās un civili militārās misijas, kurās Latvija savu iespēju robežās vienmēr ir piedalījusies. Ierobežoto finanšu resursu dēļ 2010. gadā, , ekspertu skaits, ko Latvija nosūtījusi dalībai ES civilajās misijās, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir ievērojami samazinājies.
Šobrīd misijās strādā 5 civilie eksperti – divi civilie eksperti Afganistānā (ES policijas misijā EUPOL), divi civilie eksperti Gruzijā (ES novērošanas misijā EUMM) un viens Kosovā (ES tiesiskuma misijā EULEX). 2011. gadā ir plānots turpināt Latvijas civilo ekspertu dalību reģionos, kurus esam noteikuši par prioritāriem, tostarp misijās Afganistānā, Gruzijā un Kosovā. Tomēr vidējā termiņā Latvijas interesēs ir pakāpeniski palielināt civilo ekspertu ieguldījumu ES kopīgajās misijās, jo Latvija nevar kļūt par novērotāju ES kopējās drošības un aizsardzības politikas ietvaros. Vienlaikus Latvija ir gatava kopīgi ar citām ES dalībvalstīm meklēt jaunas, efektīvākas un elastīgākas pieejas spēju trūkuma novēršanā un jaunu civilo un militāro spēju attīstīšanā. ES militāro spēju nākotne jāskata arī ES un NATO sadarbības veicināšanas kontekstā, kā arī pilnībā jāizmanto esošo struktūru, piemēram, Eiropas Aizsardzības aģentūras, kapacitāte.
Arī Lisabonas līguma jaunie instrumenti paver līdz šim nebijušas iespējas ES KDAP attīstībā. 2010. gadā objektīvi lielāka uzmanība tika pievērsta Eiropas Ārējās darbības dienesta izveidei, taču 2011. gadā Ungārijas un Polijas prezidentūru laikā Latvijai ES KDAP tālākās attīstības iespējas un efektīvāku pieeju meklējumi būs vieni no galvenajām prioritātēm.
2. Dalība NATO militārajās mācībās, infrastruktūras attīstība, NATO redzamības veicināšana
No nacionālās un reģionālās drošības aspekta Latvijas interesēs ir veicināt turpmākus alianses kolektīvās aizsardzības praktiskās īstenošanas pasākumus reģionā. NATO gaisa telpas patrulēšanas misija ir redzamākais pastāvīgas NATO klātbūtnes un sabiedroto sniegtā atbalsta apliecinājums. Latvijai ir svarīga NATO kolektīvās infrastruktūras – Lielvārdes gaisa spēku bāzes – attīstība, kas vienlaikus ir nozīmīgs pienesums NATO gaisa telpas patrulēšanas misijai. Tāpat militārās mācības reģionā sniedz ne vien iespēju uzlabot savstarpējo bruņoto spēku savietojamību un karavīru gatavību, bet arī kalpo kā spēcīgs apliecinājums sabiedroto solidaritātei.
2010. gadā Latvijā norisinājās vairākas militārās mācības ar NATO un partnervalstu dalību. Nozīmīgākās no tām bija „Sabre Strike” (oktobris), kas bija pirmās vērienīgās praktiskās lauka mācības Latvijā. Mācību mērķis bija Baltijas valstīm sadarbībā ar ASV sagatavot un pilnveidot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienību gatavību dalībai NATO vadīto Starptautisko drošības atbalsta spēku (ISAF) operācijā Afganistānā, sekmējot sabiedroto spēku savietojamību un pilnveidojot gaisa un sauszemes operāciju spēju savstarpējo integrāciju.
3. Piedalīšanās ANO atbalstītajos starptautiskās drošības atbalsta spēkos (ISAF), nemilitāro kravu tranzīta uz Afganistānu nodrošināšana, civilo sadarbības projektu īstenošana Afganistānā
Alianses spēks un efektivitāte ir tiešā veidā atkarīga no sabiedroto politiskās vienotības un solidaritātes, ko veido solidārs sabiedroto ieguldījums kopīgo aizsardzības spēju veidošanā, NATO redzamības un atturēšanas pasākumos, un, svarīgākais, alianses kopīgo operacionālo uzdevumu izpildē. Latvijas bruņoto spēku dalība Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) atbalstītajā NATO vadītajā ISAF misijā Afganistānā ir jāskata kā ieguldījums alianses kolektīvās aizsardzības principa nostiprināšanā, jo Latvija nedrīkst būt tikai drošības patērētāja. Šis ir NATO modus operandi pamata princips, kas jāņem vērā gada nogalē Saeimai diskutējot un balsojot par termiņa pagarināšanu NBS karavīru dalībai ISAF.
Pagājušajā gadā operācijā piedalījās 175 NBS karavīri, tostarp Operacionālās sadarbības padomnieku grupas ietvaros, kura Afganistānas austrumos uzturējās līdz 2010. gada beigām. Latvijas kontingenta pamatsastāvs atrodas Farjabas provincē Afganistānas ziemeļos. 2011. gadā plānota manevra vienības izvēršana, kuras uzdevums būs apmācīt vienu no afgāņu nacionālās armijas vienībām Farjabā. NBS karavīru un ISAF uzdevumi misijas laikā ir mainījušies. Pašlaik operācijas ietvaros uzsvars tiek likts uz atbildības par drošības situāciju Afganistānā nodošanu pašu afgāņu rokās. NATO Lisabonas samitā tika panākta vienošanās, ka pāreja tiks uzsākta 2011. gadā. Lai sasniegtu mērķi, ISAF valstis investē Afganistānas Nacionālās drošības spēkos (ANSF) – armijas un policijas veidošanā, apmācībā un ekipējumā.
Tomēr Latvijas karavīru uzdevums nekļūst vienkāršāks, lai varētu runāt par misijas Afganistānas beigšanu. Latvijas dalība misijā jāturpina, cik ilgi tas būs nepieciešams. Latvijas ieguldījumā būtu lielāks uzsvars jāliek tieši uz ANSF kapacitātes celšanu. Jau 2010. gadā NBS karavīri pildīja apmācības funkcijas.
Vienlaikus pakāpeniski būtu jāpalielina Latvijas nemilitārais ieguldījums. Izvērtējot situācijas attīstību Afganistānā, starptautiskā sabiedrība un Afganistānas konflikta risināšanā iesaistītās valstis un starptautiskās organizācijas jau vairākkārt ir secinājušas, ka Afganistānas problēmas nav risināmas tikai ar militāriem līdzekļiem. Ir nepieciešama visaptveroša pieeja, palīdzot stiprināt ne tikai ANSF, bet arī sniedzot atbalstu valsts pārvaldes un tiesu varas stiprināšanā. Tāpēc arvien aktuālāka kļūst civilās iesaistes palielināšana.
Lai sniegtu atbalstu tiesu varas veidošanā un policijas spēku apmācībā, divi Valsts policijas civilie eksperti piedalās ES policijas misijas (EUPOL) darbā. Ņemot vērā to, ka pieprasījums pēc dažādu jomu civiliem ekspertiem (policistiem, tiesu varas, attīstības, finanšu un citu jomu speciālistiem) tikai pieaugs, Latvijai jāizvērtē iespējas palielināt ieguldījumu Afganistānas civilo spēju stiprināšanā.
Latvija var sniegt atbalstu ar dažādu attīstības sadarbības projektu starpniecību. 2010. gada jūnijā Rīgā tika īstenots Farjabas provinces policijas un prokuratūras apmācības projekts kriminālizmeklēšanas jomā. Iepriekšējos gados Ārlietu ministrijas civilais pārstāvis Afganistānā ar visai nelielu Latvijas finansējumu spēja piesaistīt ES un atsevišķu donorvalstu, piemēram, Japānas, līdzfinansējumu un īstenot reģiona līmenī nozīmīgus palīdzības projektus. 2010. gadā civilā pārstāvja Afganistānā vieta tika likvidēta, bet finansējums attīstības sadarbībai bija tuvu nullei. Arī 2011. gada Ārlietu ministrijas budžetā attīstības projektu realizācijai ir paredzēti vien 269 LVL.
Papildus militārajam un civilajam ieguldījumam, Latvija ir spējusi piedāvāt atbalstu sabiedrotajiem un partneriem kravu transportēšanā uz Afganistānu. Ziemeļu apgādes ceļa izveidošana caur Latviju ir gan nozīmīgs ieguldījums Afganistānas stabilizācijā, gan uzskatāms piemērs ciešai sadarbībai ar ASV. Kopš 2009. gadā kopīgi ar ASV tika izveidots šis maršruts, caur Rīgu ir pārvesti vairāk kā 20000 konteineri. Tagad tas ir izveidojies par regulāru kravu piegādes ceļu ne tikai ASV, bet arī vairākām Eiropas valstīm. Veiksmīga Ārlietu, Aizsardzības un Satiksmes ministriju ekspertu kopīga darba rezultātā, Latvija NATO ietvaros ir nostiprinājusi savu lomu kā vadošā valsts kravu transportēšanā uz Afganistānu. Faktiski Latvija ir vienīgā NATO valsts, kas piedāvā sabiedrotajiem un partneriem šāda veida loģistikas atbalstu. Protams, ka tas ir ieguvums arī Latvijas ekonomikai un Latvijas tranzīta infrastruktūras atpazīstamībai. Iespēju apgādāt savus spēkus Afganistānā bez ASV ir izmantojušas Lielbritānija, Spānija, Beļģija, Somija, Zviedrija un Norvēģija.
Ilgtermiņā Ziemeļu apgādes ceļam ir potenciāls pārtapt par nozīmīgu tirdzniecības maršrutu starp Ziemeļeiropu/Eiropu un plašāku Centrālāzijas reģionu. Turpmāko tranzīta ceļa attīstību pozitīvi varētu ietekmēt Lisabonas samitā panāktā NATO – Krievijas vienošanās, paredzot arī tranzītu atpakaļ no Afganistānas.
Latvijas interesēs ir turpināt esošo ieguldījumu (militāro, civilo, loģistikas atbalstu) Afganistānā, kā arī turpmākajos gados to pakāpeniski palielināt. 2011. gadā būs nepieciešams veikt visaptverošu izvērtējumu Latvijas dalībai ISAF, izsverot militārās un civilās iesaistes apjomus. Ņemot vērā ierobežotos līdzekļus un resursus, ko varam izmantot Afganistānas atbalstam, ir jāizvērtē to labākais un efektīvākais pielietojums, t.sk. izvērtējot līdzsvaru starp civilo un militāro ieguldījumu.
NATO vadītajā ISAF operācijā kā galvenie uzdevumi ir noteikti civiliedzīvotāju drošības nodrošināšana, terorisma apkarošana, ciešāka sadarbība ar Afganistānas nacionālajiem drošības spēkiem un bijušo kaujinieku reintegrācija. Afganistānas stabilizācijā un ekonomiskajā attīstībā būtiska loma ir arī tās kaimiņvalstu un reģiona valstu iesaistei šajos procesos. Tādējādi Latvija turpinās attīstīt gan divpusēju dialogu ar Centrālāzijas valstīm, gan veicinās diskusijas ar reģiona partnervalstīm ES un NATO ietvaros.
4. ES un NATO sadarbības aspekti
NATO operacionālā pieredze, īpaši Afganistānā, apliecina efektīvas NATO – ES sadarbības nozīmi. Lai gan ar dažādiem operacionāliem uzdevumiem, NATO un ES ar vienu mērķi sadarbojas dažādu misiju ietvaros. No NATO – ES sadarbības atkarīga ne vien kopīgu mērķu sasniegšana, bet bieži vien arī operācijās dienošo cilvēku drošība. Šis jautājums arī turpmāk būs ārlietu dienesta dienaskārtībā. Latvijas interesēs ir veicināt NATO – ES sadarbību gan stratēģiskajā līmenī – spēju attīstības un operāciju plānošanā-, gan operāciju līmenī.
5. Latvijas interesēm atbilstošas bruņojuma kontroles sistēmas attīstīšana
Bruņojuma kontrole, atbruņošanās un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana ir neatņemams globālās un eiroatlantiskās drošības elements. Latvijas bruņojuma kontroles un atbruņošanās politika tiek īstenota ar daudzpusējiem līgumiem un iniciatīvām šajā jomā. Latvijai ir svarīgi ievērot sabalansētu pieeju globālās atbruņošanās procesu veicināšanā un Latvijas kā NATO dalībvalsts interešu nodrošināšanā.
Šobrīd Latvijas valsts stratēģiskajām interesēm bruņojuma kontroles jomā būtiska ir ASV – Krievijas sadarbības stratēģisko ieroču samazināšanā (jaunā START, Līguma par stratēģisko ieroču samazināšanu, ratifikācija) un sarunu par parastā (konvencionālā) bruņojuma režīma Eiropā nākotni (CFE, Līguma par konvencionālo spēku izvietošanu Eiropā, režīma modernizēšana) dinamika. Latvija piedalās neformālajā 36 valstu (30 CFE dalībvalstu un 6 citu valstu) sarunu formātā Vīnē par parastā bruņojuma kontroli Eiropā, kura ietvaros turpinās kompromisa meklējumi par tālāko sarunu ietvaru, principiem un sarunu formātu.
6. „Rīgas konference” – nozīmīgs drošībai veltītu diskusiju forums
Savā piecu gadu pastāvēšanas laikā Rīgas konference ir kļuvusi par Ziemeļeiropā lielāko diskusiju forumu, kas ik gadu pulcē pasaules līmeņa domātājus, akadēmiķus, žurnālistus un augsta ranga politiķus, sekmējot plašu domu un viedokļu apmaiņu par starptautiskajā dienaskārtībā svarīgākajiem drošības politikas un ārpolitikas jautājumiem. Latvijas interesēs ir arī turpmāk Ārlietu un Aizsardzības ministrijas budžetā nodrošināt adekvātu finansējumu Rīgas konferences saturiskās un organizatoriskās kvalitātes veicināšanai ciešā sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju.
